*

pagājšnedēļ, man neskaidru iemeslu dēļ, bijām darba darīšanās R. Ivanova darbnīcā. tā jau intrsanti. pēc tam ar K apmeklēju pirmo daļu Rolšteina Tabula rasa Villa teātrī. baigi bļāva. tad braucu uz Saļiku - hennot matus un kečapot un beidzot samainīt atpakaļ mašīnas.
vēl biju Skaņu mežā klausīties savu tekstu kora & co izpildījumā, bija ļoti forši. pēc tam bija traki trokšņi, kas nelīda iekšā, tāpēc braucu mājās.
cik sanāca skrēju pa dārzu. izravēju un sakopu dažas dobes (piliens jūrā). novācu un sastiepu iekšā ķirbjus. lielais sivēns vēl stāv lievenī - nav ne jausmas, kur to glabāt (un kā noēst). bf bāza ciet grīdas šķirbas ar kaņepju šķiedru un lika kājlīstes. un ar ķirbi izsita lievenī stiklu (netīšām, protams. ķirbis izrāvās no viņa azotes un mēģināja bēgt).
Rikardo koridorī noķēra peli.
6d ielīdām Niedrājā un vakarā mājās divatā imitējām Manhetenas īsfilmu festivālu. šogad likās baigi meh tā programma.

ēdienkartē oktobris:
krēmīga rudens velšu zupa ar rudens taurenēm, Minesotas savvaļas rīsiem un zilo sieru.
1. uzliek vārīties Minesotas savvaļas rīsus;
2. katliņā apcep sīpolu, burkānu, ķiploku, parastās gailenes un sekstainās gailenes;
piemet drusku ķirbi un 1 kartupeli;
pielej puspaciņu auzu krēma, kas palicis pāri no cita ēdiena. un ūdeni. tā, lai nav baigi bieza, bet ir creamy;
visu savāra un sablendē.
3. pannā apcep rudens taurenes un seksīgākās (mazākās un tvirtākās) sekstainās gailenes.
4. sajauc visu kopā;
visam vēl klāt Sāremā kadiķu sāls, pipari.
5. pasniedz dāsni iedrupinot zupā zilo sieru + grauzdētus valriekstus + vēl rukoliņa pa virsu.

citās ziņās, pie Rauzas var liekšķerēm grābt sekstainās gailenes, ir arī zeltkāta un pats galvenais - dabūju arī lielo māla bļodu pilnu ar savām mīļajām melnajām (īstenībā jau pelēkbrūnīgajām) sēnēm. beku nav. nu bija viena tīra apsene un 2 tīras parastās. bet es nemaz baigi negribēju un nemeklēju bekas. un, runājot par parastajām sēnēm - parastās gailenes arī joprojām ir. lielformāta.
ūdens Niedrājā auksts. ķībiņas vēl neprasās, bet peldēt un kustēties vairs baigi negribas. tikai iegrimt.

attiecīgi ēdienkartē septembris:
atlasa mazus smukus baby kartupelīšus, drusku pavāra - lai ātrāk iet. tad liek cepenē kopā ar olīveni, drusciņ sviesta, krietnu sauju ķiplokdaivām, ķimenēm, rozmarīnu, sāli, pipariem, čilī. cep omulīgi brūnus.
kamēr karpīši cepjas, olīveļļiņā apcep sīpolu, met klāt sēnes (ar uzsvaru uz rudens taurenēm), pasutina, piegāž šļuku baltvīna, kad tas notvaikojis, piegāž iepriekš blanšētas sviesta pupiņas (varēja jau tīri tik ar sēnēm, bet es nebūšu mājās 2 dienas un tās pupiņas bija jānoēd un garšīgas arī), paciņu auzu krēma (droši ņem saldo krējumu, ja tas tev neliekas par šķebīgi treknu). vēl brīdi pasutina, piegāž krietnu sauju rauga pārslu un gatavs. + sāls un pipsīši, protams. varētu arī timiānu, bet šoreiz ļāvu sēnēm dziedāt solo.
pasniedz pārkaisot ar cieto sieru. un salātiem - sagriež dzeltenu tomātu, sagriež sarkanu tomātu, sagriež gurķīti, sakapā baziliksu, piešņāc balzamiko krēmu, ķirbju sēklu eļļu, sāli un pipsīšus.

jāteic, ka pagājusī nedēļa man kopumā diezko nepatika. bija grūti atklimatizēties pēc Tatriem (gulēju it kā labi, bet vispār negribējās mosties un celties), bija jāraksta visādas atskaites, darbiņā ļoti depresīvs vaibs un visi joko par atlaišanu, viss bija jocīgi. bet - visādi citādi - bija jauks laiks, atsākās Līgu mēģi, caur Lausku iesniedzām KKF vēlmi nākamruden izdot veļu dziesmu albumu. sestdien bija tirdziņš darbiņā. dārzs atkal nenormāli aizaudzis ar nezālēm. ik pa pāris dienām cepu tomātus cepeškrāsnī un krāmēju saldētavā (labākais veids tomātu ieziemošanai), joprojām norm ražo siltumnīcas gurķi - nezinu, kur bāzt. novācu lielāko daļu garo sviesta pupu - visu laiku neauga, bet kamēr bijām Tatros satrakojās un daļa pārauga (pāraugušās lobu un lieku saldētavā). garšīgie ziemas āboli šogad ir cukuriņu izmērā, no 8 āra paprikām kādu augli izspieda tikai četras, puravi izskatās anorektiski, avenes pēc pārstādīšanas baigi nesaņēmās un īsti neizauga - attiecīgi nav. vismaz kazeņu bija daudz. un trešo vai ceturto reizi nesadīga spināti.

ēdienkartē septembris:
* apcep sīpolu un ķiploku, apcep mātes lasītas cirtainās čigānenes, piegāž baltvīnu, pagaida, lai notvaiko, piemet blanšētas sviesta pupas un nedaudz mazus ķirštomātiņus, piegāž auzu krēmu, kādu laiku pasutina, kad jau nāk gatavs, pieber kārtīgu riekšavu rauga pārslu. + sāls, pipari, timiāns, rozmarīns. pasniedz ar pilngraudu tagliatelle.
* cepamtraukā samet tomātus, papriku, palielos gabalos sagrieztus sīpolus, ķiplokdaivas un daudz visādu zaļumu (baziliks, rozmarīns, salvija, timiāns, raudene, mazliet pētersīlis). pievieno sāli, brūno cukuru, šļuku balzamiko, piparus, mazliet čilī pārslas un pārlej ar olīveļļu. cep cepeškrāsnī, kamēr viss mīksts. tikmēr nelielā ūdens daudzumā novāra pāris saujiņas lēcu. kad tās gatavas, piegāž ceptos tomātus&co, piegāž auzu krēmu, drusku pavāra un sablendē. mierīgi var bez lēcām, bet es šoreiz gribēju sātīgāk/olbaltumvielaināk. pasniedz pārslacītu ar ķirbju sēklu eļļu un ar cepeškrāsnī ceptām siermaizēm (miksēts "parastais" siers ar zilo) ar svaigiem tomātiem.

bezdelīgu gads. staļļa bezdelīgām nupat izšķīlies jau trešais perējums. un šodien Mūrmuižā daudz kraukļu. tusēja pa tīrumiem. viens laidās tieši pa priekšu mašīnai, kad braucu cauri ozolu alejai - visas alejas garumā. jutos kā cheesy fantasy filmā.

mazliet uznāca interese par ēdienu/ēšanu. uztaisīju wannabe buritos ar sezonālo dārza dārzeņu pildījumu. kā arī kabaču baba ganuš. biju diezgan skeptiska, bet rezultāts ir visai kruts. laikam svarīgi diezgan sirsnīgi apdedzināt tos kabačus. vajadzēja ātrāk šito darīt. nebūtu tik daudz jākaras citiem kaklā ar tiem saviem kabačiem.

krišana no zirga tomēr ir radījusi drusku vairāk seku, nekā tikai trīs ļoti neseksīgas tulznas no tizlajām Martas striķu pavadām. esmu kaut ko savilkusi kaklā/plecā. ar katru dienu paliek sūdīgāk un savilkums dodas tālāk uz priekšu pa muguru. visvairāk traucē guļot, jo nevienā pozā nav ērti. un braucot ar mašīnu, īpaši, ja jāgriež galva uz atpakaļu, braucot atpakaļgaitā.

vakar biju ciemos pie Jolantas. pajāju ar Vegu. ļoti forši sastrādāta. drusku palecām. dievinu to sajūtu. bet baigi gribas ar zirgu, kura domas es dzirdu savā galvā un, kurš savā galvā dzird manējās. Vega gan ir Radīša māsasmeita un pēc rakstura visai līdzīga - vienlaikus karstasinīga, bet nenormāli labdabīga. bet neviens zirgs nekad nebūs Radītis. jāsāk organizēt sonogrāfija stiegrai. ļoti ceru, ka varēs lēnā garā kaut ko atsākt darīt.

Mudītei plaušu karsonis. vedīšu rīt uz Cēsīm pie ārsta.

malka nekrāmējas, dārzs neravējas.

riebjas doma, ka tūlīt beigsies brīvās dienas.

sen nav nekas par ēdienu rakstīts (es sākumā uzrakstīju par "darbu" nevis "ēdienu", bet tā nebūtu taisnība).
man kā karu, pēckaru un izsūtīšanas pārcietušu ļaužu pēctecei epiģenētika neļauj mest ārā ēdamas lietas. man bija svaigi lasītas upenes (man vispār upenes ne visai garšo. nu upeņu balzams, jā. smūtijos - nē. fui. zapte man ar baigi neiet), pagājušā gada ķirši, ērkšķogas (jau blendētas un bez mizām) un citronliānas ogas saldētavā. un pudele ar vienreiz jau sildītu karstvīnu no Kvadrifrona ZSV ballītes. tad nu no tā visa un vēl šā tā savārīju zero waste ziemassvētku zapti.
1,5 kg ogas (1/3 no tām upenes);
nenosakāma tilpuma pudele ar karstvīnu (apmēram 4 nezināma tilpuma krūzes);
1,3 kg ievārījuma cukura;
kancis ingvera;
drusku vairāk nekā puscitrona sula + drusku citrona miza;
visādas garšvielas - virces, raibie pipari, anīszvaigzne, kanēlis, kardamons, krustnagliņas, varbūt vēl kaut kas;
savāra, salej burkās un ir. ļoti garšīgi. nu drusku nepatīk tie citronliānas ogu kauliņi, bet viņas garšīgas.
manliekas ar brī un visādiem citiem sieriem aizies baigi labi. nupat uzēdu ar plombīru. arī bija labi.

vēl ieliku kārtējo liķieruzlējumu.
upenes + atkauloti pērnie ķirši no saldētavas + 1 apelsīns (miza un sula) + tumšais muskovado cukuriņš + ingvers + garšvielas + litrs šnaba.

es pēdējo ~divu nedēļu laikā esmu galvā uzrakstījusi ~miljons cibas ierakstus. pašā cibā nerakstās, bet terapeitiskos nolūkos liekas, ka vajadzētu. runājot par terapiju - es arī terapeitei teicu, ka varbūt jāpaņem pauzīte, jo, lai gan viskautkas notiek, man īsti negribas runāt. man liekas, es jau diezgan ilgu laiku esmu iestrēgusi functional freeze stāvoklī un kļūstu aizvien stingāka un stingāka. es jūtos kā akmens, kuram lielākā daļa iegrimusi zemē.

tāpēc, kamēr nesanāk paust savas iekšējās un ārējās cīņas ar sevi, ģimeni un kapitālismu, padalīšos ar ēdienu, kurš garšo nesalīdzināmi labāk nekā varētu likties.

ņem trū Ķelmēnu rupjmaizi, vēlams svaigu, nevis apkaltušu
apsmērē ar plānu kārtiņu medus
tālāk smērē biezāku kārtiņu ar maskarponi
virsū krāmē treknas, uz pusēm pārgrieztas zemenes

kolēģe darba pārgājienā visus cienāja. biju aizdomīga, bet garšo epic shit. nu jau regulāri taisu un ēdu mājās. arī šobrīd

mazliet priecīgākās ziņās. vakardien atzīmējām 13. kāzu jubileju ar gājienu gar un pa Rauni. man gan no rīta bija kaut kāda panikas lēkme par visu manu dzīvi un es pusi ceļa līdz sākumpunktam mašīnā raudāju. tas nav man raksturīgi. es ļoti reti raudu. bet Raunis bija foršs. gājām no Vaives dzirnavām pa kreiso krastu līdz Dzelzupītes ieteikai un atpakaļ - kādu kilometru pa upi un pēc tam pa labo krastu. sanāca kādi 12 km. ļoti labi, ka K bija iedomājies paķert līdzi neoprēna čībiņas, kuras izmantojam ziemas peldēm. varējām iet pa upi - nesala kājas tik ļoti un vieglāk pārvietoties pa glumajiem akmeņiem, kuri klāj Rauņa gultni. basām kājām tā nevarētu paiet, bet skatpunkts no upes ir ļoti, ļoti foršs. nākamreiz varētu iet no otras puses, atkal līdz Dzelzupītei. pati Dzelzupīte arī ļoti skaista, pagājāmies drusku uz augšu pa to. tāda strauja, ar lielu kritumu, daudzām mazām krācītēm un mikroūdenskritumiņiem. ļoti dzīva un dzīvi apliecinoša.
pēc tam padzērām kafiju Cēsīs un vēl izbraucām līkumu. uzmetām aci Veselavas muižai. tad braucām uz Dzērbeni, bet man spontāni sagribējās trešo reizi apmeklēt Apšu baznīcu. tā ir viena no skaistākajām Latvijas baznīcām. un šis izrādījās īstais brīdis - tur bija vietējais Nikolajs, kurš ielaida paskatīties baznīcas iekšpusē un pastāstīja pagasta aktualitātes. ļoti, ļoti jauks vīrs. tur būtu materiāls garākai intervijai.
tad iebraucām Dzērbenē, kur K nezkāpēc nebija bijis. es biju bijusi. paskatījāmies baznīcu un muižu. parkā salasīju sauju gaiļbikšu. tad iekāpām mašīnā un nezkāpēc tieši skanēja Monopols, kura viese bija cimdu Jettiņas grāmatas veidotāja Elīna. ļoti skaista grāmata starp citu. iesaku. Jettiņa bija no Dzērbenes. tālāk vēl izbraucām caur Drustiem, lai salīdzinātu Dzērbenes un Drustu baznīcas. diezgan ļoti līdzīgas.

šodien auksts un nemīlīgs un bēdīgs. bez mirušā Tora vēl brālis naktī sadzēries bija sarakstījis nepatīkamas ziņas. bet par spīti tam visam atklājām arī sojšlika sezonu - K sojšliks + ugunskurā grilēti sparģeļi + ful medames + salāti no redīsu lapām, gurķenes, sarkanā kāposta, valriekstu eļļas, grauzdēta sezama un mango etiķa + redīsi no dārza + tomāts, marinēti karija gurķīši, avokado + viegli apgrauzdētas tortijas. ļoti ļoti patīkama tā maija ēdienkarte. visādi citādi šī bija ļoti, ļoti neproduktīva diena un es jau jūtu sevī perināmies panikas lēkmi par to.

ēdienkartē maijs:
*) sparģeļu krēmzupa ar valriekstiem un nātrēm, pasniegta ar ceptām saldskābmaizītēm ar gorgonzolu, bumbieri un rukolu.
zupa: sarkanais sīpols, ķiploks, valrieksti, sparģeļu buljons, sparģeļi, viens kartupelis, šļuka baltvīna, sāls, pipari. kad viss izvārījies, pielej paciņu auzu krēma, pāris sauju nātres, sablendē, pieber zaļos zirnīšus no saldētavas un vēl pavāra līdz uzmet burbuli. pasniedzot var uzrīvēt kādu cieto sieru.
*) sparģeļu, kūpināta tofu un cannellini pupiņu mērce pasniegta ar pastu linguine un svaigajiem salātiem.
mērce: sarkanais sīpols, sīki sagriezts kūpināts tofu, sparģeļi, bundža cannellini pupiņu, šļuka baltvīna, ķiploku ziedu pesto, paciņa auzu krēma, rauga pārslas, sāls, pipari.

runājot par ēdienkarti "novembris", vakardien, piemēram, ēdām vareņiku kariju. lai cik dīvaini tas neizklausītos, ļoti, ļoti garšīgi. tas dzima no vairāku apstākļu sakritības. šie apstākļi bija - PMS, pelēka un mikla novembra diena, pabūšana ārā kādu laiku, vēlme pēc kaut kā vienlaikus drusku džankīga, bet tajā pašā laikā bagātīga un sildoša, kas turklāt ir viegli un ātri pagatavojams. tātad:
uzkarsētā eļļā apcep ingveru, ķiploku, puravu (viss sīki sagriezts) un dzeltenā karija pastu. piegāž bundžu kokospiena un apmēram tikpat tomātu pastu (man īstenībā bija sablendēti tomāti savā sulā, nenosakāms daudzums, kkad palicis pāri un iebāzts saldētavā). kad šis viss uzsilis, iemet tur sauju (vai divas) saldētu zaļo zirnīšu un saldētu/iepriekš atlaidinātu tofu, kas saplūkāts gabaliņos (saldēšana drusku maina tofu tekstūru, viņš paliek tāds čaganāks un vistīgāks). vēl piemet kādu laima lapu un iespējams vēl kaut ko, ko šobrīd vairs neatceros. kad tas viss sāk burbuļot, ieber tur paku vareņiku ar kartupeļiem un sēnēm (ļoti iespējams, ka kaut kādi austrumnieciski pelmenīši tur iederētos labāk, bet kas nu man bija saldētavā, to arī izlietāju). uzliek vāku un pasutina mērcē kādas 10 min. ik pa laikam apmaisa, jo ciete no vareņiku mīklas mērci iebiezinās un, ja panna tāda seklāka, var pieraut pie apakšas. kad vareņiki gatavi, tad ēd bagātīgi pārkaisot ar svaigu kinzu no dārza. brīnišķīgs PMS ēdiens, bet iztēlojos, ka varētu arī uz pohām ļoti labi aiziet. galvenais, ka praktiski nekādu pūļu.

pieliekamajā vēl ir drusku dārza gurķi. neatceros nekad tik ilgi bijušus. protams, strauji zaudē tvirtumu, bet tzatziki aiziet ļoti labi. tomātu arī vēl gana daudz. gan gatavu, gan vēl gatavošanās stadijā kastē. nupat apēdām pēdējās dārza paprikas, vēl palicis viens baklažāns. pagrabā vēl daudz kabaču. tie gan arī sāk bojāties, jo diezgan daudz nācās noņemt tādus pusgatavus. šodien tako salātos ēdām salātu no dārza. bija gan jau tāds uz pāraugšanas robežas. vēl ir kinza, pētersīļi, selerijas. siltumnīcā pašsasējušies salātu bērniņi. nevar saprast, ko darīt ar puraviem. parasti atstāju ārā un ziemā ņemu pa taisno no dobes. bet pagājšziem uz pavasara pusi stirnas nograuza, ko nebijām paspējuši vēl apēst. laikam brīvos brīžos (ko?) jāvelk pa kādam nost, jāgriež un jāliek saldētavā.

ēdienkartē "oktobris"
* cepts kamambērs (ar olīveļļu, medu, ķiploku, čilī, rozmarīnu un timiānu) ar apceptām rudens taurenēm un grauzdētiem valriekstiem. pasniegts ar rudzu bageti.
* svaigs diy humuss, ar air fryerī sagrauzdētiem turku zirņiem, miltainu, cepeškrāsnī ceptu ķirbi, apceptām rudens taurenēm, grauzdētiem valriekstiem un sezamu, kinzu un grauzdētiem kviešu tortijas trīsstūrīšiem
* pasta ar rudens taureņu mērci - sīpols, puravs, ķiploks, rudens taurenes, rīvēts kūpinātais tofu, šļuka baltvīna, auzu krēms, grauzdēti valrieksti, rozmarīns, timiāns. pasniedz ar rīvētu granisteru
* pasta ar cepeškrāsnī ceptiem tomātiem, rudens taurenēm un burratu*
* kārtainās mīklas pīrāgs ar āboliem un avenēm

jes, kopš šī rudens rudens taurenes ir manas mīļākās sēnes. izcili aromātiskas. nav treknas. nav ūdeņainas un glumas. ir stingras un kraukšķīgas, bet nav sīkstas vai šķiedrainas. viegli lasīt, jo aug lielās plantācijās. viegli tīrīt - atritina vaļā un izkrata gružus.tārpu nav. diezgan ilgi stāv ledusskapī nebojājoties. labi kaltējas (kaltētajām aromāts ir mindblowing). pat vienkārši saceptas uz pannas olīveļļā, tikai ar sāli un pipariem, jau garšo pēc high end restorāna.

*varētu padomāt, ka kultūras darbiniekiem ar atalgojumu viss kārtībā, bet es tās burratas lasu no nocenoto produktu, kam beidzas termiņš, plauktiem. ņemot vērā nevalstisko teātru fiansēšanas īpatnības, nākamais gads rādās vēl drūmāks par šo. kaut kad drīz iesim runāt ar grāmatvedi, bet kopumā sajūta, ka jāmeklē kaut kāds "īsts" darbs. man ir diezgan liela ongoing trauksme par šo jautājumu.

ēdienkartē "septembra beigas - oktobra sākums"

* aromātiski franču sieri, kas vēl vairākas dienas izturēti Tesas busā. tik aromātiski, ka aromāts ne tikai ledusskapī un pieliekamajā, bet pat caur ledusskapja un pieliekamā durvīm - virtuvē. ar Normandijas sidru.
* aromātiski franču sieri ar K ceptu fokaču un joprojām Normandijas sidru.
* dezinformācijas un apstākļu sakritības dēļ saņēmu pasūtījumu pasniegt vegāniskas vakariņas svētdienas vakarā Smiltenē. par maksu, protams. pakasīju aiz auss un piekritu. ēdienkartē bija - cepeškrāsnī ceptu tomātu zupa, fokača, humoss. saldajā - ābolu - aveņu kārtainās mīklas pīrāgs, ar vegan putukrējumu un svaigām avenēm. + ābolu sula. sanāca labi, viesi bija apmierināti. runājot par putukrējumu, es vispār esmu skeptiska par visādiem šādiem izstrādājumiem, bet šis produkts tiešām labi un stingri saputojās un pārpalikumi dzīvojoties ledusskapī arī nākamajā dienā nebija atsulojušies.
* vakar bijām pastaigāties gar Rauzu. K riebjas sēņot, bet es biju paķērusi līdzi mazo groziņu. satikām lielu plantāciju ar rudens taurenēm. patiesību sakot, vairākas. nebiju iepriekš viņas lasījusi, pielasīju grozu ar kaudzi un šīs tagad viennozīmīgi ir manas mīļākās sēnes. ideāla konsistence, nenormāli aromātiskas, viegli lasīt un tīrīt. https://foragerchef.com/the-horn-of-death-black-trumpet-mushrooms/
- vakar tīri degustācijai sacepu olīveļļā ar mazliet sīpolu, šļuku baltvīna un drusku drupinātu zilo sieru. pasniedzu ar pilngraudu spageti (un Normandijas sidru).
- šodien rudens taureņu un puravu gruboto, kas pasniegts ar stracciatellu un garnēts ar cepeškrāsnī ceptiem ķirštomātiem un ciedru riekstiem
- daļu vakar uzliku uz padzisušas plīts kaltēties - viņas kaltētas smaržo debešķīgi
- rīt mēģināšu uzvārīt zupiņu ar rudens taurenēm un baby parastajām un sekstainajām gailenēm
* tikko izvilku no cepeškrāsns gaileņu pīrāgu

* ir septembra otrā puse. joprojām ražo sviesta pupiņas. joprojām ražo āra gurķi. un pat viens āra tomāts. viss ir zaļš un ziedošs. nu, gandrīz viss. staigāju basām kājām un šortos un peldos vairāk nekā jūnijā. tikai tā tumsa. tā agrā un biezā tumsa.
* jumta cilvēki ir gandrīz, gandrīz, gandrīz pabeiguši. ja pareizi saprotu, tad palikusi ir vēl kkāda maliņa aizšķūnijā. šodien neatbrauca.
* vakar bija sēņu svētdiena. mans plāns bija aizvest mammu no rīta pasēņot, tad braukt uz stalli, tad rosīties dārzā. bet rezultāts bija 14 h ar sēnēm. 4h mežā, atlikušās 10 tīrīšana un daļēja pārstrāde, kas turpinājās vēl šodien (šodiena nav tajās 14h iekšā). un drusku turpināsies vēl rīt. paralēli vēl jātiek galā ar tomātu kvantumu, avenēm un vēl visko.
* no kaut kādām random sēnēm, kuras vairs nezināju, kur likt (visādas bekas un gailenes, kas neielīda kaltētājā) uztaisīju sēņu garšas pastiprinātāju - sacepu, iemetu blenderī, piemetu klāt svaigus zaļumus, šļuku olīveļļas. sablendēju, saliku mazās kastītēs. iztēlojos, ka būs forši mest klāt zupām un risoto utt.
* mežā atradu stirnas žokli. laikam atsākusies kaulu satikšanas tendence.
* kolēģei kovids.

nē, nu jauki jau tā, ka septembra vidū vienpadsmitos vakarā ārā ir plus deviņpadsmit grādi. pa dienu ir karsti šortos un lencīškrekliņā, bet naktī prasās gulēt bez segas. tas gan nekādi nepalīdz kkf dedlainam, kas ļoti strauji tuvojas. jo gribas izmantot jauko laiku āra darbiem, nevis sēdēšanai pie kompja. aaaaaa.

p.s. ēdienkartē "septembris" šodien - airfrajerī viegli apkraukšķinātas (iepriekš blanšētas) sviesta pupiņas, ar pavisam svaigu bazilika pesto, drupinātu zilo sieru un mazliet cepeškrāsnī ceptiem tomātiem (čīkaliņa, kas vakar neielīda saldējamajā kastītē). te vēl labi piedienētos apgrauzdēti valrieksti, bet izrādījās, ka man mājās ir viss uz pasaules, izņemot valriekstus. klāt salāti no svaigiem gurķiem, mazsālītiem gurķiem, redīsiem, lokiem un dillēm. debešķīgi. un vēl tas, ka gandrīz viss no mana dārza, svaigs un tvirts.

* 6dien dabūjām 4. vietu Valmiermuižas kausā, 80 cm maršrutā. Reinis teica, ka tas bija labākais, ko viņš no manis esot redzējis. aizraujoši, jo pusi vasaras nebiju jājusi + pēdējā laikā bija izkrituši vairāki treniņi. lēmumu piedalīties pieņēmu tikai 4d, kad pēc 2 ned pārtraukuma aizbraucām uz treniņu un izrādījās, ka zirgs ir ārkārtīgi līksms, azartisks un enerģisks. tāpēc likās, ka ir vērts pamēģināt.
* vakar biju uz O. un Gilla band koncertu. man laikam iesildītāji patika pat labāk. vispār bija ļoti foršs koncerts, bet es jutos nogurusi, melanholiska, bēdīga un mēnešreižaina un man bija grūti. un tas pallādiums likās ļoti nemīlīgs.
* sports trackeris par šodienas apvidus izjādi teica "fastest horseback riding this year". zirgs attālā noēdies galīgi traks. ne tikai grib, bet arī var. likās nenokausējams.
* deviņos jau ir pilnīga tumsa. man liekas, ka vēl tikko saule rietēja 21:18. bet nekā. šovakar 21:18 pliki peldējām Niedrājā pilnīgā tumsā. paldies, tev, septembri, ka esi tik silts, ka joprojām var neviebjoties gulēt uz muguras ūdenī un skatīties zvaigznēs. kad izlīdām no ūdens, turpinājām skatīties zvaigznēs ar Star Walk 2 appu. iesaku.
* cenšos peldēt katru dienu. Mūrmuižā ir viss - drausmīgi auksts ūdens. Sauriešu karjerā piektdien bija neticami silts un glāsmains, nu tāds, ka negribas līst ārā. Klievī un Niedrājā ir normāli.
* ēdienkartē "septembris", pēc nedēļas ar džankfūdu, cepeškrāsnī ceptu tomātu zupa. sacep tomātus tā, kā aprakstīts ne pārāk daudzus ierakstus atpakaļ, bet piemet klāt arī papriku un dažus nelielus sīpoliņus. kad gatavi pārmet katliņā, pielej paciņu auzu krēma, sablendē un uzvāra līdz uzmet burbuli. pārkaisa ar smalki rīvētu Granisteru, svaigu baziliku un piekož grauzdētas tomātmaizītes.
* skrienu pa dārzu. šodien novācu gandrīz visus ķirbjus. viņiem bija galīgi sabrūnējušas un neveselīgas lapas. nav baigi daudz šogad. sacepu kārtējo tomātu porciju saldēšanai. es šobrīd slīkstu tomātos. un laikam atkal sākas tomātu alerģija. novācu sviesta pupas. lillā atkal bija paspējušas pāraugt. sāku vākt arī lobāmās pupas. briseles kāpostus apsēduši kāpuri. es jau pēc savas iniciatīvas no kāpostaugiem audzēju tikai keilu, bet kaimiņiene pavasarī iegrūda stādus, nolēmu pamēģināt. baklažānam kaut kas tomēr ir izaudzis. nu vairāki mazi baklažāniņi. un viņš izskatās smuki. tas baklažānaugs. tā, ka varbūt izklaidējošos nolūkos tomēr audzēšu vēlkādreiz.
* jumta cilvēki turpina rosīties. viņiem atkal liekas, ka šī būs tā nedēļa, kad visu pabeigs. nu redzēsim. viņiem tā likās jau aizpagājšnedēļ.

ēdienkartē "augusts" arī kārtainās mīklas pīrāgs ar gailenēm un kūpinātu tofu. un apšu beku gruboto ar kūpinātu tofu un granisteru - piedevās mazsālīti gurķi, cepeškrāsnī cepti tomāti, svaigi tomāti ar zemeņu balzamiko krēmu un baziliku un zaļumi.

rīt sākas sezona, nebūs vairs laika tik bieži ēst kā restorānā.

man it kā liekas, ka mana mīļākā ēdienkarte ir "jūnijs", bet ēdienkarte "augusts" tomēr ir krāšņāka. tāda barokāla.
piemēram, vakardien
cep cepeškrāsnī ķirštomātus, kā aprakstīts pāris ierakstus atpakaļ. bet pievieno vēl nelielu papriciņu un drusku kaltētus tomātus stingrākai garšai.
pa tam uzvāra pilngraudu pastu. kad viss gatavs, pastu samaisa ar tomātiņiem un svaigu diy bazilika pesto. pārkaisa ar Smiltenes pienotavas Comte sieru (tas viņiem laikam kaut kāds eksporta vairants, jo mājaslapā nav minēts un nopirkt var tikai Smilčas piena veikalā). klāt pieēd ļoti zaļumotus gurķu un redīsu salātus.
saldajā - kārtojums no kraukšķīga mušļa, alpro zemeņu jogurta, krūmellenēm un avenēm, kas sablendētas ar medu, tikko lasītām avenēm un svaigiem persikiem.
šodienas plānā gaileņu mērce ar jaunajiem kartupeļiem un mazsālīti gurķīši.

es iepriekš vislaik sūdzējos par to, ka nesārtojas tomāti. tagad viņi ir sadevušies rokās un ir gatavi praktiski visi vienlaicīgi. pagājšgad atklāju savai patikšanai vislieliskāko tomātu ieziemošanas veidu. pērn gan man bija drausmīgi daudz mazo tomātiņu. šogad ar tiem švakāk, bet ir daudz tādi, kas nekvalificējas kā mazie, bet nav arī lielie.
karoč, ņem tos tomātus - mazos veselus, lielākos sagrieztus daivās. met cepampannā daudz maz vienā kārtā. pārlej ar olīveļļu, šļuku balzamiko etiķa, pieber karoti brūnā cukura, sāli, piparus. daudz kapātus zaļumus - rozmarīnu, timiānu, baziliku un raudeni. ar standziņām piespiež pāris ķiplokdaivas. liek cepeškrāsnī uz ~pusstundiņu. daļu norij tāpat, cik atliek - liek saldētavā. mazos atstāju veselus, tās daivas reizēm sablendēju. un tā iegūstu principā gatavu tomātu zupu, kādai steidzīgai dienai (es droši vien viņu vēl papildinātu ar katliņā apceptiem sīpoliem un burkāniem, kam piegāztu atlaidinātus tomātus, uzsildītu un sablendētu). bet vispār viņi ir garšīgi tāpat, uz maizītes, ar pastu - gan silto, gan pastas salātos. vai klāt zupai/sautējumam.

*vakar vakara svētlaime - tikko cepta K fokača, šitentie cepeškrāsnī ceptie tomātiņi, Smiltenes pienotavas Granisters un vēl svaigs, gaļīgs tomāts pa virsu.

nu, kad es pēdējo reizi te iepostēju kādu receptīti?

( te būs!!! )

"Pārmērīga un vienpusīga cukura lietāšana ir pat kaitīga, jo rada atraugas, smirdošu elpu, skābus ķermeņa izgarojumus (skābos sviedrus) un rada ķermenī daudz kaitīgo skābju, kas sabojā sejas krāsu un padara cilvēku nelaikā vecu. Rūgstošās vielas atsaucas arī uz smadzeņu darbību: jo vairāk zarnās rūgstošās gāzes, jo kūtrāka domāšana. Cukurs kā tīrs ogļūdnis nesatur ne minerālsāļus, nedz vītāmīnus."
Mājturības leksikons, 1938

es no rīta: ielieku fermentēties kimčī
es vakarā: jau trešdaļu esmu apēdusi vēl nesafermentējušos