*

runājot par ēdienkarti "novembris", vakardien, piemēram, ēdām vareņiku kariju. lai cik dīvaini tas neizklausītos, ļoti, ļoti garšīgi. tas dzima no vairāku apstākļu sakritības. šie apstākļi bija - PMS, pelēka un mikla novembra diena, pabūšana ārā kādu laiku, vēlme pēc kaut kā vienlaikus drusku džankīga, bet tajā pašā laikā bagātīga un sildoša, kas turklāt ir viegli un ātri pagatavojams. tātad:
uzkarsētā eļļā apcep ingveru, ķiploku, puravu (viss sīki sagriezts) un dzeltenā karija pastu. piegāž bundžu kokospiena un apmēram tikpat tomātu pastu (man īstenībā bija sablendēti tomāti savā sulā, nenosakāms daudzums, kkad palicis pāri un iebāzts saldētavā). kad šis viss uzsilis, iemet tur sauju (vai divas) saldētu zaļo zirnīšu un saldētu/iepriekš atlaidinātu tofu, kas saplūkāts gabaliņos (saldēšana drusku maina tofu tekstūru, viņš paliek tāds čaganāks un vistīgāks). vēl piemet kādu laima lapu un iespējams vēl kaut ko, ko šobrīd vairs neatceros. kad tas viss sāk burbuļot, ieber tur paku vareņiku ar kartupeļiem un sēnēm (ļoti iespējams, ka kaut kādi austrumnieciski pelmenīši tur iederētos labāk, bet kas nu man bija saldētavā, to arī izlietāju). uzliek vāku un pasutina mērcē kādas 10 min. ik pa laikam apmaisa, jo ciete no vareņiku mīklas mērci iebiezinās un, ja panna tāda seklāka, var pieraut pie apakšas. kad vareņiki gatavi, tad ēd bagātīgi pārkaisot ar svaigu kinzu no dārza. brīnišķīgs PMS ēdiens, bet iztēlojos, ka varētu arī uz pohām ļoti labi aiziet. galvenais, ka praktiski nekādu pūļu.

pieliekamajā vēl ir drusku dārza gurķi. neatceros nekad tik ilgi bijušus. protams, strauji zaudē tvirtumu, bet tzatziki aiziet ļoti labi. tomātu arī vēl gana daudz. gan gatavu, gan vēl gatavošanās stadijā kastē. nupat apēdām pēdējās dārza paprikas, vēl palicis viens baklažāns. pagrabā vēl daudz kabaču. tie gan arī sāk bojāties, jo diezgan daudz nācās noņemt tādus pusgatavus. šodien tako salātos ēdām salātu no dārza. bija gan jau tāds uz pāraugšanas robežas. vēl ir kinza, pētersīļi, selerijas. siltumnīcā pašsasējušies salātu bērniņi. nevar saprast, ko darīt ar puraviem. parasti atstāju ārā un ziemā ņemu pa taisno no dobes. bet pagājšziem uz pavasara pusi stirnas nograuza, ko nebijām paspējuši vēl apēst. laikam brīvos brīžos (ko?) jāvelk pa kādam nost, jāgriež un jāliek saldētavā.

ēdienkartē "oktobris"
* cepts kamambērs (ar olīveļļu, medu, ķiploku, čilī, rozmarīnu un timiānu) ar apceptām rudens taurenēm un grauzdētiem valriekstiem. pasniegts ar rudzu bageti.
* svaigs diy humuss, ar air fryerī sagrauzdētiem turku zirņiem, miltainu, cepeškrāsnī ceptu ķirbi, apceptām rudens taurenēm, grauzdētiem valriekstiem un sezamu, kinzu un grauzdētiem kviešu tortijas trīsstūrīšiem
* pasta ar rudens taureņu mērci - sīpols, puravs, ķiploks, rudens taurenes, rīvēts kūpinātais tofu, šļuka baltvīna, auzu krēms, grauzdēti valrieksti, rozmarīns, timiāns. pasniedz ar rīvētu granisteru
* pasta ar cepeškrāsnī ceptiem tomātiem, rudens taurenēm un burratu*
* kārtainās mīklas pīrāgs ar āboliem un avenēm

jes, kopš šī rudens rudens taurenes ir manas mīļākās sēnes. izcili aromātiskas. nav treknas. nav ūdeņainas un glumas. ir stingras un kraukšķīgas, bet nav sīkstas vai šķiedrainas. viegli lasīt, jo aug lielās plantācijās. viegli tīrīt - atritina vaļā un izkrata gružus.tārpu nav. diezgan ilgi stāv ledusskapī nebojājoties. labi kaltējas (kaltētajām aromāts ir mindblowing). pat vienkārši saceptas uz pannas olīveļļā, tikai ar sāli un pipariem, jau garšo pēc high end restorāna.

*varētu padomāt, ka kultūras darbiniekiem ar atalgojumu viss kārtībā, bet es tās burratas lasu no nocenoto produktu, kam beidzas termiņš, plauktiem. ņemot vērā nevalstisko teātru fiansēšanas īpatnības, nākamais gads rādās vēl drūmāks par šo. kaut kad drīz iesim runāt ar grāmatvedi, bet kopumā sajūta, ka jāmeklē kaut kāds "īsts" darbs. man ir diezgan liela ongoing trauksme par šo jautājumu.

ēdienkartē "septembra beigas - oktobra sākums"

* aromātiski franču sieri, kas vēl vairākas dienas izturēti Tesas busā. tik aromātiski, ka aromāts ne tikai ledusskapī un pieliekamajā, bet pat caur ledusskapja un pieliekamā durvīm - virtuvē. ar Normandijas sidru.
* aromātiski franču sieri ar K ceptu fokaču un joprojām Normandijas sidru.
* dezinformācijas un apstākļu sakritības dēļ saņēmu pasūtījumu pasniegt vegāniskas vakariņas svētdienas vakarā Smiltenē. par maksu, protams. pakasīju aiz auss un piekritu. ēdienkartē bija - cepeškrāsnī ceptu tomātu zupa, fokača, humoss. saldajā - ābolu - aveņu kārtainās mīklas pīrāgs, ar vegan putukrējumu un svaigām avenēm. + ābolu sula. sanāca labi, viesi bija apmierināti. runājot par putukrējumu, es vispār esmu skeptiska par visādiem šādiem izstrādājumiem, bet šis produkts tiešām labi un stingri saputojās un pārpalikumi dzīvojoties ledusskapī arī nākamajā dienā nebija atsulojušies.
* vakar bijām pastaigāties gar Rauzu. K riebjas sēņot, bet es biju paķērusi līdzi mazo groziņu. satikām lielu plantāciju ar rudens taurenēm. patiesību sakot, vairākas. nebiju iepriekš viņas lasījusi, pielasīju grozu ar kaudzi un šīs tagad viennozīmīgi ir manas mīļākās sēnes. ideāla konsistence, nenormāli aromātiskas, viegli lasīt un tīrīt. https://foragerchef.com/the-horn-of-death-black-trumpet-mushrooms/
- vakar tīri degustācijai sacepu olīveļļā ar mazliet sīpolu, šļuku baltvīna un drusku drupinātu zilo sieru. pasniedzu ar pilngraudu spageti (un Normandijas sidru).
- šodien rudens taureņu un puravu gruboto, kas pasniegts ar stracciatellu un garnēts ar cepeškrāsnī ceptiem ķirštomātiem un ciedru riekstiem
- daļu vakar uzliku uz padzisušas plīts kaltēties - viņas kaltētas smaržo debešķīgi
- rīt mēģināšu uzvārīt zupiņu ar rudens taurenēm un baby parastajām un sekstainajām gailenēm
* tikko izvilku no cepeškrāsns gaileņu pīrāgu

nē, nu jauki jau tā, ka septembra vidū vienpadsmitos vakarā ārā ir plus deviņpadsmit grādi. pa dienu ir karsti šortos un lencīškrekliņā, bet naktī prasās gulēt bez segas. tas gan nekādi nepalīdz kkf dedlainam, kas ļoti strauji tuvojas. jo gribas izmantot jauko laiku āra darbiem, nevis sēdēšanai pie kompja. aaaaaa.

p.s. ēdienkartē "septembris" šodien - airfrajerī viegli apkraukšķinātas (iepriekš blanšētas) sviesta pupiņas, ar pavisam svaigu bazilika pesto, drupinātu zilo sieru un mazliet cepeškrāsnī ceptiem tomātiem (čīkaliņa, kas vakar neielīda saldējamajā kastītē). te vēl labi piedienētos apgrauzdēti valrieksti, bet izrādījās, ka man mājās ir viss uz pasaules, izņemot valriekstus. klāt salāti no svaigiem gurķiem, mazsālītiem gurķiem, redīsiem, lokiem un dillēm. debešķīgi. un vēl tas, ka gandrīz viss no mana dārza, svaigs un tvirts.

* 6dien dabūjām 4. vietu Valmiermuižas kausā, 80 cm maršrutā. Reinis teica, ka tas bija labākais, ko viņš no manis esot redzējis. aizraujoši, jo pusi vasaras nebiju jājusi + pēdējā laikā bija izkrituši vairāki treniņi. lēmumu piedalīties pieņēmu tikai 4d, kad pēc 2 ned pārtraukuma aizbraucām uz treniņu un izrādījās, ka zirgs ir ārkārtīgi līksms, azartisks un enerģisks. tāpēc likās, ka ir vērts pamēģināt.
* vakar biju uz O. un Gilla band koncertu. man laikam iesildītāji patika pat labāk. vispār bija ļoti foršs koncerts, bet es jutos nogurusi, melanholiska, bēdīga un mēnešreižaina un man bija grūti. un tas pallādiums likās ļoti nemīlīgs.
* sports trackeris par šodienas apvidus izjādi teica "fastest horseback riding this year". zirgs attālā noēdies galīgi traks. ne tikai grib, bet arī var. likās nenokausējams.
* deviņos jau ir pilnīga tumsa. man liekas, ka vēl tikko saule rietēja 21:18. bet nekā. šovakar 21:18 pliki peldējām Niedrājā pilnīgā tumsā. paldies, tev, septembri, ka esi tik silts, ka joprojām var neviebjoties gulēt uz muguras ūdenī un skatīties zvaigznēs. kad izlīdām no ūdens, turpinājām skatīties zvaigznēs ar Star Walk 2 appu. iesaku.
* cenšos peldēt katru dienu. Mūrmuižā ir viss - drausmīgi auksts ūdens. Sauriešu karjerā piektdien bija neticami silts un glāsmains, nu tāds, ka negribas līst ārā. Klievī un Niedrājā ir normāli.
* ēdienkartē "septembris", pēc nedēļas ar džankfūdu, cepeškrāsnī ceptu tomātu zupa. sacep tomātus tā, kā aprakstīts ne pārāk daudzus ierakstus atpakaļ, bet piemet klāt arī papriku un dažus nelielus sīpoliņus. kad gatavi pārmet katliņā, pielej paciņu auzu krēma, sablendē un uzvāra līdz uzmet burbuli. pārkaisa ar smalki rīvētu Granisteru, svaigu baziliku un piekož grauzdētas tomātmaizītes.
* skrienu pa dārzu. šodien novācu gandrīz visus ķirbjus. viņiem bija galīgi sabrūnējušas un neveselīgas lapas. nav baigi daudz šogad. sacepu kārtējo tomātu porciju saldēšanai. es šobrīd slīkstu tomātos. un laikam atkal sākas tomātu alerģija. novācu sviesta pupas. lillā atkal bija paspējušas pāraugt. sāku vākt arī lobāmās pupas. briseles kāpostus apsēduši kāpuri. es jau pēc savas iniciatīvas no kāpostaugiem audzēju tikai keilu, bet kaimiņiene pavasarī iegrūda stādus, nolēmu pamēģināt. baklažānam kaut kas tomēr ir izaudzis. nu vairāki mazi baklažāniņi. un viņš izskatās smuki. tas baklažānaugs. tā, ka varbūt izklaidējošos nolūkos tomēr audzēšu vēlkādreiz.
* jumta cilvēki turpina rosīties. viņiem atkal liekas, ka šī būs tā nedēļa, kad visu pabeigs. nu redzēsim. viņiem tā likās jau aizpagājšnedēļ.

ēdienkartē "augusts" arī kārtainās mīklas pīrāgs ar gailenēm un kūpinātu tofu. un apšu beku gruboto ar kūpinātu tofu un granisteru - piedevās mazsālīti gurķi, cepeškrāsnī cepti tomāti, svaigi tomāti ar zemeņu balzamiko krēmu un baziliku un zaļumi.

rīt sākas sezona, nebūs vairs laika tik bieži ēst kā restorānā.

man it kā liekas, ka mana mīļākā ēdienkarte ir "jūnijs", bet ēdienkarte "augusts" tomēr ir krāšņāka. tāda barokāla.
piemēram, vakardien
cep cepeškrāsnī ķirštomātus, kā aprakstīts pāris ierakstus atpakaļ. bet pievieno vēl nelielu papriciņu un drusku kaltētus tomātus stingrākai garšai.
pa tam uzvāra pilngraudu pastu. kad viss gatavs, pastu samaisa ar tomātiņiem un svaigu diy bazilika pesto. pārkaisa ar Smiltenes pienotavas Comte sieru (tas viņiem laikam kaut kāds eksporta vairants, jo mājaslapā nav minēts un nopirkt var tikai Smilčas piena veikalā). klāt pieēd ļoti zaļumotus gurķu un redīsu salātus.
saldajā - kārtojums no kraukšķīga mušļa, alpro zemeņu jogurta, krūmellenēm un avenēm, kas sablendētas ar medu, tikko lasītām avenēm un svaigiem persikiem.
šodienas plānā gaileņu mērce ar jaunajiem kartupeļiem un mazsālīti gurķīši.

es iepriekš vislaik sūdzējos par to, ka nesārtojas tomāti. tagad viņi ir sadevušies rokās un ir gatavi praktiski visi vienlaicīgi. pagājšgad atklāju savai patikšanai vislieliskāko tomātu ieziemošanas veidu. pērn gan man bija drausmīgi daudz mazo tomātiņu. šogad ar tiem švakāk, bet ir daudz tādi, kas nekvalificējas kā mazie, bet nav arī lielie.
karoč, ņem tos tomātus - mazos veselus, lielākos sagrieztus daivās. met cepampannā daudz maz vienā kārtā. pārlej ar olīveļļu, šļuku balzamiko etiķa, pieber karoti brūnā cukura, sāli, piparus. daudz kapātus zaļumus - rozmarīnu, timiānu, baziliku un raudeni. ar standziņām piespiež pāris ķiplokdaivas. liek cepeškrāsnī uz ~pusstundiņu. daļu norij tāpat, cik atliek - liek saldētavā. mazos atstāju veselus, tās daivas reizēm sablendēju. un tā iegūstu principā gatavu tomātu zupu, kādai steidzīgai dienai (es droši vien viņu vēl papildinātu ar katliņā apceptiem sīpoliem un burkāniem, kam piegāztu atlaidinātus tomātus, uzsildītu un sablendētu). bet vispār viņi ir garšīgi tāpat, uz maizītes, ar pastu - gan silto, gan pastas salātos. vai klāt zupai/sautējumam.

*vakar vakara svētlaime - tikko cepta K fokača, šitentie cepeškrāsnī ceptie tomātiņi, Smiltenes pienotavas Granisters un vēl svaigs, gaļīgs tomāts pa virsu.

nu, kad es pēdējo reizi te iepostēju kādu receptīti?

( te būs!!! )

"Pārmērīga un vienpusīga cukura lietāšana ir pat kaitīga, jo rada atraugas, smirdošu elpu, skābus ķermeņa izgarojumus (skābos sviedrus) un rada ķermenī daudz kaitīgo skābju, kas sabojā sejas krāsu un padara cilvēku nelaikā vecu. Rūgstošās vielas atsaucas arī uz smadzeņu darbību: jo vairāk zarnās rūgstošās gāzes, jo kūtrāka domāšana. Cukurs kā tīrs ogļūdnis nesatur ne minerālsāļus, nedz vītāmīnus."
Mājturības leksikons, 1938

es no rīta: ielieku fermentēties kimčī
es vakarā: jau trešdaļu esmu apēdusi vēl nesafermentējušos

manas šīvakara pusdienas diezgan ietekmēja tas, ka bija pienācis pats pēdējais brīdis apēst mazu, no pērnā gada aizķērušos ķirbīti. un kuram gan augustā gribas ēst vecu ķirbi. tāpēc atcerējos gan par indiāņu trīs māsām (ķirbis, pupiņas, kukurūza), gan tako salātiem, ko ēdām pie Amandas mammas Amerikā. toreiz es gatavošanai nepievērsu lielu uzmanību, bet daudz maz atceros, ko un kā es ēdu un šī būs tāda kā netieša restaurācija.

galvenā sastāvdaļa jeb pildījums:
nelielos gabaliņos sagriezti dārzeņi - ķirbis, kabača gals, drusku paprika, tomāti + kukurūza un sarkanās pupiņas no bundžas;
sīpols, ķiploks;
garšvielas - Amandas mamma bēra gatavu tako garšvielu maisījumu. man tāda nav, tāpēc lasīju kopā pati - kumins, čilī, paprikas pulveris, raudene, sāls, varbūt kaut kas vēl, ko jau paspēju aizmirst.

lielā pannā, nelielā eļļas daudzumā apcep čilī pārslas, piegāž gandrīz visus sīpolus un gandrīz visus ķiplokus, drusku apcep un piegāž pārējos dārzeņus (izņemot pupiņas). pieber garšvielas un sāli. cep/sutina zem vāka - tā, lai viņš vienlaikus nav ne sauss, ne šķidrs, bet viss tāds kopā savilcies.
tikmēr uz otras, mazākas, pannas, sataisa refried beans - apcep atlikušo sīpolu un ķiploku, piegāž pupiņas, drusku pacep un tad visu samačkā ar kartupeļu stampiņu un vēl pacep. cik daudz mačkāt ir gaumes jautājums. manā gaumē ir par 2 trešdaļām samačkātas pupiņas.
kad otrā pannā visi dārzeņi mīksti, tad iegāž pupiņas tur un visu labi samaisa kopā + pievieno arī krietnu sauju svaigas kinzas (manā gadījumā tālredzīgi sasaldētas, jo dārzā visa jau sen pāraugusi un aizgājusi ziedos un sēklās).
trimdas latvieši to visu gatavoja vienā pannā, bet tur bija liels uzsvars uz pupiņām un ļoti maz citu dārzeņu, man šajā variantā negribējās, lai viss ir samačkāts, tāpēc taisīju divās.

tālāk vienkārši krāmē visu kārtās uz šķīvja:
1. krietna sauja kukurūzas čipsi/tortijas - ar roku salauza vidēji lielās drupačās;
2. pupiņu - dārzeņu šļura;
3. pēc izvēles rīvēts siers/vegan siers (nezinu, kas tas bija par sieru, ko likām salātos Amerikā. es tagad sarīvēju kāds nu man ledusskapī bija. kaut kāds ļoti parasts siers)
4. svaigi zaļumi, jeb pareizāk sakot, kinza. tiem, kas neēd kinzu, iespējams var palīdzēt pētersīļi.
5. krietns slānis ar sagrieztām salātlapām. man šķiet, ka trimdā tas bija ledussalāts. es vienkārši salasīju pēc iespējas nepāraugušākas random salātlapas pa dārzu. vēl es tur ļoti labprāt pievienotu svaiga avokado šķēles, diemžēl uz sitienu dabūt labu avokado mazpilsētā nereti ir nereāli. tāpēc nācās iztikt bez.
6. visu pārlej ar veikalā pirktu meksikāņu mērci. es biju nesen kaut kādu nopirkusi Depo un to arī uzgāzu. gan jau var iespringt un šmorēt pats, bet mans šodienas uzstādījums bija minimāla piepūle.

droši vien kaut ko aizmirsu pierakstīt, bet tāpēc es pati nekad negatavoju tieši pēc svešām receptēm un iesaku tāpat darīt arī jums.
tā dārzeņu šļura ir ļoti garšīga. es apēdu krietni vairāk nekā man reāli gribējās un, ja kaut kas vēl paliks pāri pēc tam, kad būs atbraucis un paēdis vīrs, tad to es rīt satīšu burito un paņemšu līdzi uz Valmieru.

tātad 20. augustā otro reizi piedalīsimies mājas kafejnīcu dienās. formāts tāds pats kā pērn - vegānisks branča tipa galds + veģetāras kūkas.
pierakstiet savos kalendāros un kaut kad arī rezervējiet galdiņu.
https://fb.me/e/42a45K2IV

tik sen nebiju ēdusi svaigi spiestu linsēklu eļļu. tagad riju vienu maizīti pēc otras - grauzdētu, ar eļļu un sāli un vēl piekožu klāt svaigus sparģeļus no dārza. pizģec, cik kruti. vispār nevar salīdzināt ar eļļu, kas stāvējusi noliktavās un veikalu plauktos. linsēklu eļļa ir jālieto tikai svaiga!

viņdien klīdu pa tiem Aizupju mežiem, pareizāk sakot, pa mežacūkājiem un avoksnājiem un nonācu visai plašā Austrijas agreņu plantācijā. es jau sen zinu, ka viņas ēdamas, bet viņas sīkas un parasti redzētas pa dažām retām sēnītēm un licies, ka nav jēga čakarēties. šoreiz bija tik daudz, ka iedegos ziņkārē. uzzvanīju dziedāšanas biedrenei, kas strādā kopā ar LV sēņu guru Initu D. dabūju info, ka esot diezgan bezgaršīgas un neesot jēga ņemties, lai pagaršojot kādu svaigu, tad sapratīšot. pagaršoju. garša bija ļoti neizteikta, bet ar zemjainu riekstainumu un redīsainumu. interesanta konsistence - tādas skrimslīgas, kraukšķīgas. gāju uz māju pēc groziņa, gāju atpakaļ un pielasīju pilnu. drusku jāpiešaujas lasīšanā, lai noplūktu nesalaužot. diezgan čakarīga tīrīšana, jo viņas aug miklājos un dubļājos un viņām tāda kājiņa, pie kuras ļoti pieķeras sūnas un meža krikumi. nācās arī skalot smiltis nost.
uztaisīju divas līdzīgas, bet mazliet atšķirīgas mērcītes. ļoti garšīgas. vispār nenožēloju čakaru. bija vērts ņemties.

( sīkāk par mērcītēm )

http://www.senes.lv/species/sarcoscypha_austriaca.htm

varbūt šogad sanāks pierakstīt vairāk ēdienus (un eckursijas)(?).
tātad pēdējā laika iecienītākie salāti ir ledussalāts + kimčī* apm vienādās proprcijās + avokado + lociņi + daudz grauzdētas sezama sēklas + sezama eļļa.

*kimčī taisu pati un droši vien tas nav cienīgs saukties par īstu kimčī, bet daru kā man gribas un garšo vislabāk. apmēram pēc šīs receptes, bet izmantoju ķīnas kāpostu, burkānus, kāpostu un redīsus un baigi ilgi nefermentēju. praktiski uzreiz jau sāku ēst, kamēr dārzeņi vēl nav ļoti skābi un vēl ir visai kraukšķīgi.

JG pienāca jocīgi. vakar pa dienu aizbraucām pastaigāties uz netālo Vizlas dabas taku - īsa, bet ļoti smuka, bijām tur jau trešo reizi. laikapstākļi tādi ne visai, tāpēc neko garāku nekārojās. tad uztaisījām ēdamo vakaram. sušī un es saņēmos arī tām, ar vegan krēmsieru pildītājām datelēm, kas ietītas rīspapīra bekonā. vispār foršas, bet veikalā pirktais violife krēmsiers cepoties baigi iztecēja ārā. nākamreiz jātaisa ar diy indijnieku krēmsieru.
ap 23iem aizbraucām uz Niedrāju. tumsā apgājām ezeram apkārt. bija ļoti skaisti. jo vairāk ienirst tumsā, jo mazāk tumsīga viņa ir. virs ezera gulēja bieza, pūkaina atkušņa migla, kā tāds liels, bezformīgs yōkai. uz brīdi viena debesu puse noskaidrojās un starp priežu galotnēm varēja redzēt daudz zvaigžņu. pēc tam ielīdām āliņģī, likās ļoti silti un vispār nebija grūti. abi jutāmies ļoti labi. pēc tam braucām mājās un paspējām tieši uz gadumiju uzkāpt uz pērn būvētās nojumes jumta paskatīties salūtu. tad sākās jocīgā daļa.
mums ar K pērn bija divi lielāki škandāli, abi notika no pilnīgi skaidrām debesīm, viņam esot dzērumā un sarunājot man riebīgas lietas. pēc pēdējās reizes, kas bija nupat pirms ZSV, vienojāmies, ka viņš manā klātbūtnē nedzer, ja neprot normāli uzvesties. bet vakar bijām nopirkuši katram pa vienam mazajam 200 ml šampītim, kuru arī uz tā jumta atskrūvējām un saskandinājām. nu lūk - K iedzēra kādu trešdaļu un viņu uzreiz sāka kratīt kreizī drebuļi. ielīda gultā, iebāza termometru, izrādījās, ka ļoti strauji kāpj temperatūra. sasedzu viņu, iedevu karstu termoforu un ibīti un pati vēl diezgan ilgu laiku notorčīju neguļot. nakts vidū pamodos no tā, ka gribas čurāt un pēc tam, netipiski sev, ilgi nevarēju iemigt. tāpēc no rīta pamodos diezgan saburzījusies - neizgulējusies. K joprojām bija temperatūra virs 38. joka pēc arī iebāzu termometru un izrādījās, ka man ir 37,3, lai gan es vispār tā nejūtos. aizbraucu uz veikalu pēc ātrajiem kovidtestiem - negatīvs. bet nu ļoti interesanti. būtu tikai K, man labpatiktu domāt, ka tas ir kkas psihosomatisks, bet priekškam tad man arī ir tā temperatūriņa, kuru nemaz nejūtu?

Šī vakara ēdienkartē:
Baltvīns ar popkornu
Proseko ar ķiploku grauzdiņiem

nokāsu septembrī ielikto aveņu liķieri. litrs absolūta, kilograms sablendētu aveņu, tumšais muskovado cukurs, visādas garšvielas.
ļoti, ļoti kruts. tāds biezs un lipīgs un buķetīgi smaršīgs. glāzītē prasās čut čut laimiņu vai citroniņu piespiest.
varēs dabūt nākamgada mājas kafejnīcā. ja piedalīsimies un, ja nebūsim pa špicglāzītei vien izdzēruši pārnākot no garām un spirdzinošām ziemas (kura, cerams, drīz atgriezīsies) pastaigām.

runājot par veselību uzturošiem un veicinošiem līdzekļiem - tikko sablendēju kaudzi smiltsērkšķu, nokāsu sēklas un lielākos čužus, pieblendēju klāt daudz, daudz ingvera un medu. trieksim katru dienu pa kādam šotiņam. traks, bet garšīgs vienlaicīgi.
un sauksim to par ingvermektīnu