novembris

Posted on 2020.11.17 at 20:05
Tags: ,
man besī, ka prasa vai nevar iedot bezmaksas pieeju telefonizrādei Rolanda dziesma. biļete maksā fakin piecus eiro. bet izrādes uzturēšana (tb LMT rēķins) ir 180 eur mēnesī + PVN. ejiet prasiet, lai Reirs jums nopērk biļetīti, bļe.

p.s. un izrādes reklāma TV ir nevis tāpēc, ka viņa pelnītu baigo piķi un mēs varētu atļauties reklamēties valsts televīzijā, bet tāpēc, ka mums līdz gada beigām jāiztērē reklāmas laiks, kuru dabūjām kā barteru par to, ka teātris.zip filmēja un kkad rādīs Perturbonu un šobrīd jau nekas cits nenotiek un nav ko citu reklamēt.

oktobris

Posted on 2020.10.19 at 12:50
Tags: ,
rudens stresainākā (cerams) daļa darbā ir noslēgusies. esam pārvākušies, ievākušies, kaut cik iekārtojušies, čerezžopu palaiduši pirmizrādi, parādījuši pēdējo Perturbonu un iefilmējuši viņu teātrim.zip un vakar beidzot notika Vecmāmiņu valsts Peronā - tā teikt caur adatas aci. jo nu atkarīgs no traktējumiem, bet vismaz pēc viena no tiem - koris vakar īsti nedrīkstēja vairs izrādē piedalīties. ja būtu vēlreiz jāatceļ būtu vienkārši neizsakāms čakars un pismačs.
vakarnakt atbraucām mājās. šorīt bija uzsnidzis sniegs, nolūzis pūpolkoks un ķirsis un viss dārzs sabļucis zem slapjā sniega šļuras. uz galvaspilsētu taisos tagad nebraukt vismaz nedēļu, dzīvošu provincē un spamošu instagramā.

šo konkrēto dienu esmu nolēmusi veltīt pilnīgam kūtrumam. es gan biju nolēmusi arī bezgalīgi ilgi gulēt, bet esmu augšā jau no astoņiem, kad kaķis gribēja ārā un es ieraudzīju sniegu, nolauztos kokus, utt. un vairs nevarēju aizmigt.

septembris

Posted on 2020.09.17 at 00:51
Tags: , ,
deviņos no rīta Cēsīs dabūju deviņus divniekus tehniskās apskates cedelē.
pārbraucu mājās, nolasīju avenes, cik nu bija gatavas, novācu vēl šo to, kam varētu skādēt rīt solītā apokalipse, pagulēju 25 min, nopeldējos Klievī (ūdens virskārta pat likās silta) un braucu uz pirmo sapulci jaunajā kabinetā. tur ir diezgan jauki. pēc sapulces pāris stundas melanholiski klīdu pa Akropoli, domājot par kostīmiem, kurus vajag topošajai izrādei, bet īsti nav skaidrs kādus un budžeta arī īsti nav, bet līdz pirmizdrāzei atlikušas 2 nedēļas. nopirku sev jaunu mugursomu un braucu atkal atpakaļ uz provinci. drausmīga tumsa visapkārt un ir vēl tikai septembris. kaķi jau gaidīja pie durvīm. jaunais kaķis laikam spēj (un vēlas) apēst neierobežotu daudzumu slapjās barības (un viņš pāris stundu laikā pēc uzlikšanas padirsa savu fancy atstarojošo kaklasiksniņu).

tik daudz kam vajag piķi.

es pis to pieaugušo cilvēku dzīvi.

septembris

Posted on 2020.09.15 at 21:56
man:: viss smird pēc dūmiem&riebjas
Tags: , ,
gaidīju to solīto atvasaru, bet manā pasaules nostūrī bija tikai ļoti tumšpelēka un mikla diena. silta gan.
novācu ķirbjus un gandrīz visas pupas. pagrabā smaržo pēc āboliem. paspēju gan tikai ap vienu antenovku kritušos salasīt.
nopeldējos Klievī.

gribēju iekārtoties uz cozy pupu lobīšanas vakaru ar podkāstu un sāku kurināt plītu. vispār nevilka. pa riņķiem spraucās augšā biezi dūmi. mēģināju nodedzināt avīzi skursteņa pēdā, kas parasti palīdz, bet tur vispār nekas nedega tikai sāka gāzties dūmi arī no turienes. atkal un atkal gaudoja dūmu detektors. kaķi pārbijušies un man uzvārījušās smadzenes. sāku ķeksēt spainī no plīts gruzdošās pagales, lai iznestu ārā un likās, ka es nosmakšu. tagad mans cozy vakars pārvērties sēdēšanā pēc dūmiem smirdošā mājā ar atvērtiem logiem, pa kuriem iekšā veļas svaigs gaiss, līdzi velkot arī septembra vakara miklumu, kura dēļ arī mēģināju iekurināt plīti.
nebija arī tā, ka pirmo reizi šoruden kurinātu. bijām kūruši arī iepriekš un skursteni/cukas arī jau iztīrījām. karoč, besī un riebjas un ļoti sabijos arī.
rīt vēl jāmēģina iziet tehniskā apskate, mašīnai, kurai nav bijis laika veltīt laiku. ļoti ceru, ka nedabūšu nevienu trijnieku un nepalikšu viena pati Cēsīs ar auto, ar kuru nedrīkst braukt (bremzes varētu būt reāls iemesls šādai iespējai).

visādi citādi ļoti priecājos par KVFR 7 gab SN nominācijām. visvairāk laikam par lielo formu.

septembris

Posted on 2020.09.03 at 23:25
Tags: , , ,
trešdienas vakarā sapaunājos un devos uz zirgu nometni Baldonē, pārrados svētdienas vakarā, pārpaunājos un pirmdien devos uz darba nometni Padurē, kur nodzīvojām četras dienas Padures muižā. šovakar pārrados, pārpaunājos un rīt došos uz mēģi Baltās nakts gājienam, kurā ieberzāmies. tad uz Tesiņas prezentāciju, tad Balto nakti un svētdien uz dzīvnieku komunikācijas semināru Baldonē un tad pārradīšos mājās. bet pirmdien ar zirgu brauksim uz noslēdzošo nodarbību treniņsemināru sērijā ar kruto treneri Siguldā. it kā jau viss forši, bet drausmīgi nogurdinoši arī.

pēc tam jāpaspēj uztaisīt jaunā izrāde, kam pirmizrāde ir oktobra sākumā, bet to vai viņai vispār ir nauda, uzzināsim septembra pēdējās dienās. un paralēli arī jāpārvācas no cirka uz zeļļu ielu.
gribētos arī kādu brīdi dārza novākšanai. kaut kā stulbi būtu, ja viss saaudzētais tur tā vienkārši paliktu un sapūtu.

septembri, tu drusku esi elle.

Posted on 2020.08.01 at 02:15
Tags: ,
noklausījos testa versiju Rolanda dziesmai. nevar saprast - būs tiešām forši vai man likās forši kā insaiderim.

jūlijs

Posted on 2020.07.24 at 14:25
Tags: ,
kaut kā ļoti jocīgi, ka sezona "beidzās" 12. martā ar Lepnuma un aizspriedumu pirmizrādi Naciķī un sezona "atsākas" 23. jūlijā, ar Sidraba šķidruma pirmizrādi Dailē, turklāt abām mūziku komponējis mans vīrs.
Šķidrums likās ok. man tā īsti nepatika materiāls jau tad, kad mēs viņu paši neuztaisījām. tēmas aktuālas, dialogi asprātīgi (ne visi protams), bet kopumā jau tas nekur neved. gāju ar lielām bažām un ļoti zemām ekspektācijām, jo biju saklausījusies virtuves stāstus (tā mākslas tempļa galveno priesteru izrīcības ir epic shit), likās, ka pēc beigām būs jāskrien prom, lai nav jārunā ar draugiem, kas piedalījās tapšanā (dzirdēju jau baumas, kā visi runājuši, ka Inesei riebsies), bet tas laikam bija labi. nu tās zemās ekspektācijas. beigu beigās bija visai ok. izspiests maksimums no tā materiāla, ko varēja izspiest, turklāt lielajai zālei (sākumā bija runa par dārzu vai mazo zāli). izskatījās smuki, skanēja smuki un nebija gari, bija smieklīgi vietām un ļoti superīgas sliekas. daža laba aktierspēles kvalitāte gan likās apšaubāma. publika arī izklausījās visai atsaucīga un gan dzīvoja līdzi, gan smējās, gan brangi aplaudēja.
karoč nav nekāda izgāšanās vai pilnīga neveiksme, bet jumtu nost arī nerauj. tāda normāla izrāde.

marts

Posted on 2020.03.18 at 13:52
Tags: , ,
kādas lielas valsts kultūras iestādes mākslinieciskais vadītājs esot pārliecināts, ka mēs NOZAGĀM viņa ideju. tas gan baumu līmenī, bet es baigi par to nešaubos. nebaumu līmenī ir tas, ka tad, kad bijām palaiduši savu akciju un vēlāk parādījās viņējā, mēs sazinājāmies un piedāvājām draudzēties/sadarboties. atbilde bija, ka nekādā gadījumā un publiskajā telpā mūsu projekts tiek pilnībā ignorēts. paranoja un plānprātība tajā uroddomā plešas plašumā.

tā jau man tā ideja neliekas nekas baigi oriģināls. ņemot vērā esošos apstākļus un konkrētā daiļliteratūras šedevra specifisko tēmu, tas varēja ienāk prātā jebkuram cilvēkam ar nelielām zināšanām pasaules literatūras vēsturē. mūsu piegājiens gan man patīk labāk, jo nav nekādas segregācijas. piedalās gan random cilvēki no ielas, gan zināmas un mazāk zināmas publiskās sejas. liekas forša tā darām kopā, nevis baudiet mūsu profesionālo produktu, pieeja.

skaidrs, ka, ja tiešām tiksim cauri visai grāmatai, pašiem būs pamatīgi noriebusies šī projekta koordinēšana, jo tomēr visai daudz un dažādas ņemšanās un čakaru. vēl arī nav atbildes no AKKA/LAA, par to cik maksās autorenes šim visam. visādi citādi - daži cibiņi jau piedalās, bet var piedalīties arī citi. saraksts ir jau visai pilns, bet uz grāmatas beigām ir vēl brīvi spoti un pieteikšanās atvērta.

februāris

Posted on 2020.02.22 at 00:15
Tags:
bijām ar izrādi Cēsu nepilngadīgo kolonijā. tur gan šobrīd no ~40 ieslodzītajiem ir tikai daži nepilngadīgi. lielākā daļa 18-20, ir arī 22gadīgs. praktiski visi par tiešām smagiem noziegumiem un vidējais ieslodzījuma termiņš ~10 gadi.
atmosfēra ļoti nomācoša un drūma. bet skolotājas likās jaukas, lielākā daļa sargu arī, toties cietuma priekšnieks izstaroja ļoti anksietiska un autoriatāra father figure sajūtu, kas likās ļoti skumji. jo gan jau praktiski visiem tiem ieslodzītajiem ir savas privātās problēmas ar tēva figūru un šāds tēva figūras piemērs nepalīdz to veselīgi risināt. viņš gan nelikās ļauns, tikai noguris un tramīgs, bet nu es viņu redzēju visai neilgu laika posmu.
priecājos, ka aizbraucām (bija šaubas vai to darīt un komandā bija daži, kas bija ļoti pret braukšanu uz turieni). par spīti tai atmosfērai braucu prom ar tādu gaišu sajūtu, ka bija iespēja uz brīdi ienest čaļu ikdienā kaut ko citu. un biju pārsteigta par to cik viņi klusi un koncentrēti un uzmanīgi skatījās izrādi. es, protams, negaidīju, neko ļoti briesmīgu, bet skolotājas pašas bija izteikušas bažas par viņu spēju noturēt uzmanību.

novembris

Posted on 2019.11.16 at 02:02
Tags: ,
turpinu priecāties, ka šajā darbā un kolektīvā ir iespēja izpausties dažādos veidos un justies droši to darot. man tiešām prieks par iespēju atkal izlikties par kostīmu mākslinieci un scenogrāfi un man tiešām arī patīk mūsu kopdarba (es, vīrs un gaismu mākslinieks + režisora vēlmes) rezultāts. vispār man liekas, ka darbs šajā komandā man palīdz lēnām kratīties vaļā no vismaz dažām unsafe/insecure attachment issues šķautnēm.
+ vīrs uztaisīja izrādes scenogrāfijai ļoti skaistu galdu - es gribētu visādas tādas lietas arī mājās, bet, kā zināms, kurpnieku sievas staigā basām kājām..

novembris

Posted on 2019.11.13 at 23:19
man:: besis
skan: Jānis aiz muguras ķibina pulksteni
Tags:
paldies, ka pasaulē ir stokpots. neesmu bijusi mājās vairāk nekā nedēļu (mamma bija aizbraukusi pakurināt uz dažām dienām). kā atbraucām no Rēzeknes viesizrādes, tā dzīvojam pirmspirmizrādes stāvoklī. naktsmītnē uzturos tikai naktī, gatavot līdzņemšanai nav enerģija. un laika. labi, ja atrodas enerģija un laiks aiziet līdz stokpotam, lai apēstu kaut ko jauku un garšīgu un normālu, nevis kkādus balto miltu aizbāžņus (starp citu Narvīša lēcu salāti ir visai labi, vienīgi nav vegan un cik tad var).
paldies [info]vaarna par jauko pārsteigumu aizvakar (vakar? kad tas vispār bija?) - tas bija tieši tas, kas man nepieciešams.

parīt pirmizrāde, tad otrizrāde, tad pusotra brīva diena, 19.11. jau jābūt Daugavpilī, trešdien izrāde Dpilī un pēc tam brīdi kaut kāds maaaazliet mierīgāks periods ar lielāku potenciālu pabūt mājās, pakurināt krāsniņu un satikt zirdziņu. vien tas, ka visādas atskaites līdz gada beigām jāuzraksta un kkādos pilnīgos nelaikos un superierobežotā laikā jāsamēģī zsv koncerts.

atgriežoties pie aktuālajām lietām - ja kāds zina, kur šobrīd šajā pilsētā var nopirkt kko šādu, lūdzu neslēpiet to no manis. es esmu izskrējusi miljons veikalus un humpalas. nekur nav. bet ļoti vajag. der arī dzeltens vai bronzīgs. galvenais, ka tāds pieguļošs, ar negarām piedurknēm un tāds, no kura nekrīt ārā krūtis.

oktobris

Posted on 2019.10.23 at 02:47
man:: besis
skan: K. jau čuč
Tags:
šorīt pamodos Liepājā, pabiju Saldū, Rīgā, Salaspilī, aizmigšu Smiltenē.

Nedēļas laikā bijām ar bērnu izrādi Tukumā un ar VV Kuldīgā un Liepājā. Vēl priekšā Latgales braucieni novembrī.
Baigā tabora sajūta un kopumā diezgan nogurdinoši, bet dzīvi ļoti atvieglo tas, ka visa komanda nenormāli forša.
Visu laiku ir pleca un aizmugures sajūta.

septembris

Posted on 2019.09.28 at 12:37
Tags:
atgriežoties pie šī, nu jau esmu tikusi tik tālu, ka vakar uzstājos cirka manēžā. baltu zirgu nebija, vienradži gan.

septembris

Posted on 2019.09.07 at 18:06
Tags:
pāris dienas viss paplašinātais kolektīvs (ar otrajām pusēm, bērniem un suņiem) nodzīvojām Zvārtavas pilī.
ļoti, ļoti forši. žēl, ka nesanāca vēl kādu dienu/divas ilgāk.

nākamā nedēļa solās būt samērā stresaina un intensīva atgriešanās realitātē.

augusts

Posted on 2019.08.08 at 16:00
man:: līst un miegs un hvz
skan: aiz gurķenes aizkariem kāds šuj ar šujmašīnu
Tags: ,
laiks iet un runa iet un Valmieras festivāls bija un izbija, bija skaisti un nogurdinoši un labi un tagad es sēžu Sansusī un visu laiku līst, visu laiku līst, visu laiku līst un es vairs nekad negribu neko darīt ar nemierīgo zvēru izrādi, es gribētu kādu laiku būt viena un mājās un skatīties kā stirna grauž manām pupām lapas un nerunāt, vispār nearvienu nerunāt un neuztraukties un nelasīt čatus un nesaņemt epastus, neizdarīt izvēles un neuzņemties atbildību un neko neorganizēt un nekoordinēt. nāk rudens, aiz mākoņiem krīt perseīdas un es jau pirms vairākām dienām ievēroju, ka svīres jau palikušas pavisam maz un stārķi pulcējas baros. es gribētu skriet, jo esmu beidzot iemācījusies samierināties ar būšanu iesprostotai tajā lēnajā ritmā, kas man uzdzen klaustrofobiju. es gribētu iekurt plīti un uz plītsmalas cept poķīšus un es gribētu ietīties lietusmētelī un jāt pa pielijušu, smaržīgu mežu un redzēt sev apkārt sēnes. un man gribas, lai vēl ir silts un peldēt, peldēt no rīta un vakarā un naktī. sansusī, sansusī, sansusī.

jūlijs

Posted on 2019.07.17 at 01:45
man:: jāčuč
skan: Neil Young - Deadman OST
Tags: ,
principā tas, ko es daru savā šobrīdējā darbavietā ir - mācos, ka viss ir iespējams. man kopumā diezgan dziļi, no manas personīgās eksistences pirmsākumiem, ir iebūvēts, ka nekas nav iespējams vai arī, ja ir, tad tas ir tik drausmīgi grūti un sarežģīti, ka nav vērts. man ir tēvs, ar izcilu prātu un zelta rokām, kas cieš no neapzinātas, drausmīgas trauksmes sajūtas, no kuras ir iespējams paglābties vien sēžot pāris kvadrātmetru komfortzonā pie TV, ar aliņu (vai ko stiprāku rokās) un pēc iespējas neko nedarot un nekustoties. man ir māte, kura ir viena ar pārcilvēciskām pūlēm vilkusi ģimenes vezumu. man ir 8 gadus vecāks brālis, ar kuru bērnībā nebija pārāk labas attiecības un, kura pārspēkam (kaut vai tīri fiziskam) bija neiespējami stāties pretī, arī brīžos, kad it kā bijām iepriekš vienojušies par kkādu sadarbību un/vai savstarpēju neitralitāti. no vienas puses - es it kā allaž esmu ticējusi dzīves skaistumam, laimīgām nejaušībām un veiksmei. no otras - vienmēr licies, ka es stāvu tam visam tā kā tādā maliņā un neesmu tā veiksmes apļa iekšpusē. ka tas drusku uz mani neattiecas. tagad mācos, ka tomēr attiecas. kā jau ar visu - forši, bet stresaini arī.

jūlijs

Posted on 2019.07.17 at 01:06
man:: negaršo rums ar spraitu
skan: Neil Young - Deadman OST
Tags: , ,
* brīnījos, kas aprij pupām un zemenēm lapas. pirms pāris dienām, dienas vidū, gāju dārzā pēc zaļumiem un tur vnk ganījās stirna. aprija pupām un zemenēm lapas. liela stirna. manā mazpilsētas mazdārziņā;
* aizvadījām trīs dienu radošo "Mūžīgās izlaušanās" nometni pie mums. viss forši, tikai besīgi mazgāt traukus esošajā setapā;
* nupat sākās "vasaras nometne", saukta arī par vasaras teātra festivālu. ja pērn es stresoju par negaidītu nokļūšanu kostīmu mākslinieces lomā, tad šogad es esmu nemanot kļuvusi jau par aktrisi ar visai gariem tekstiem. no vienas puses man patīk piedzīvojumi, no otras - es sūdīgi menedžēju stresu. tad jau redzēs, ar ko tas beigsies. katrā ziņā arī mans zirgs piedalās izrādē, varēsim apvienot stresus un visu padarīt ekstra stresainu. to mēs protam;
* joprojām dzīvoju bez kompja un bez skaidrības vai varēs salabot esošo vai būs jāpērk jauns, jo labotājs ir aizbraucis uz Černobiļu. lielos vilcienos ir visai patīkami būt bez kompja, mazākos - es enīvei diezgan ilgu laiku veltu torčīšanai telefonā un bezjēdzīgai skrollēšanai;
* atsāku skriet, bet iespējams tūlīt atkal pārtraukšu. jo nav īsti skaidrs, kur araund to darīt pa ne-asfaltu, bet pa asfaltu man sāp mugura.

jūnijs

Posted on 2019.07.01 at 12:38
Tags: ,
turpinu apbrīnot savus kolēģus. uztaisīt tiešām labu izrādi tik īsā laikā ir neticami. man jāatzīst, ka es labu brīdi biju visai bažīga par rezultātu, bet beigās sanāca tiešām forši, pēc pirmizrādes aizgāja arī jaudīga diskusija par tēmu. prieks un brīnums arī par bērnu kora profesionalitāti un augsto līmeni.
vakar bija dzimšanas diena - likās, ka būs parasta darbdiena, ar nobūvi un nogurumu, bet kolēģi bija sarūpējuši pārsteigumu jau pēc pirmizrādes un pusnaktī mani meta gaisā jaunu, skaistu un seksīgu vīriešu pulks, kā arī saņēmu vairākas ļoti skaistas un emocionālas dāvanas (piemēram, brīvprātīgā meitene bija man uzadījusi vienradzi) + ļoti lielu aploksni. savukārt vakar pēc nobūves man un vēl vienam jubilāram, kuram bija vārddiena, bija iespēja iepartijbomžot kolēģes māsas dzimšanas dienā - tas bija izcili - lieliska kompānija, skaista vieta, pirts, brīnišķīga šokolādes kūka, grilēts tofu un citi gardumi un tu pats neesi pielicis ne pirkstiņa tā tapšanā, bet vari tā jauki nosvinēt savu dzimšanas dienu.

vēl man uzdāvināja pušķi, kurā ir piparmētras, lavandas un rozes (un vēl šis tas) un tas kopā veido tik izcilu smaržu buķeti, ka es neatteiktos no tādām smaržām. visādi citādi mājās mani sagaidīja karalisko liliju armija - jau kāpjot ārā no mašīnas smarža gāza no kājām. šogad kaut kā īpaši lekni saziedējušas - pa četriem, pat pieciem ziediem uz viena kāta.

jūnijs

Posted on 2019.06.26 at 01:20
Tags: , ,
*) Saulgriežos anksēju, jo tipa atbraucu mājās, bet visu laiku bija sajūta, ka manā plānā ir caurums un ka kkas nebūs labi topošās producējamās izrādes sakarā. Jo tā top ļoti īsā laikā un pirms Jāņiem visam bija jābūt saudz maz skaidram un sagādātam, lai šodien jau sāktu Cēsīs. No otras puses - pagājšgad es neko neproducēju, bet stāv rakstīts, ka tāpat anksēju;
*) šogad trīsgadu cikla ietvaros Jāņi atkal bija Mētrienā, tur vienmēr ir visforšāk. Un es nenormāli apbrīnoju saimnieku bezgalīgo cilvēkmīlestību. Un arī to, ka var būt skaisti tradicionālie svētki gan bez šizotērikas, gan pastalainuma;
*) var just, ka Cēsis ir pieradušas pie tūristiem. Citas mazpilsētas varētu pamācīties. Vienā ēdinātavā bez problēmām samainīja pārpratuma pēc (neskaidrs uzraksts uz lielās tāfeles) pasūtīto neveģetāro sēņu picu pret veģetāro. Otrā sakompilēja ļoti garšīgus vegāniskus burgerus no pieejamajām sastāvdaļām;
*) no rīta atbildēju uz svarīgiem epastiem, kad kompis vnk čiks un palika melns un kluss un nekādi parastie atdzīvināšanas pasākumi nelīdzēja. Aizstiepu uz remontu, izrādījās, ka kkāda izlīdusi skrūvīte ir radījusi īssavienojumu un nodedzinājusi multikontrolieri. Cēsīs to nelabo, tas ir dārgi un iespējams ilgi. Un pirmizrādes nedēļā, bļe!!!!!
*) visādi citādi viss skaisti. Ā, nu mašīna varētu neizdvest to šausmīgo skaņu un ceļš Smiltene-Rauna varētu nebūt tik drausmīgā stāvoklī - viņš jau tāds visai ekstremāls un atbilst labākajiem Krievijas aizpakaļas standartiem.

jūnijs

Posted on 2019.06.18 at 16:46
Tags:
ļoti priecājos, ka pēc pirmās sezonas mums ir čupiņa SN nomināciju. par Klāva Īdena Valmierā nomināciju čupiņu arī priecājos.

Atpakaļ 20