augusts

Posted on 2019.08.08 at 16:00
man:: līst un miegs un hvz
skan: aiz gurķenes aizkariem kāds šuj ar šujmašīnu
Tags: ,
laiks iet un runa iet un Valmieras festivāls bija un izbija, bija skaisti un nogurdinoši un labi un tagad es sēžu Sansusī un visu laiku līst, visu laiku līst, visu laiku līst un es vairs nekad negribu neko darīt ar nemierīgo zvēru izrādi, es gribētu kādu laiku būt viena un mājās un skatīties kā stirna grauž manām pupām lapas un nerunāt, vispār nearvienu nerunāt un neuztraukties un nelasīt čatus un nesaņemt epastus, neizdarīt izvēles un neuzņemties atbildību un neko neorganizēt un nekoordinēt. nāk rudens, aiz mākoņiem krīt perseīdas un es jau pirms vairākām dienām ievēroju, ka svīres jau palikušas pavisam maz un stārķi pulcējas baros. es gribētu skriet, jo esmu beidzot iemācījusies samierināties ar būšanu iesprostotai tajā lēnajā ritmā, kas man uzdzen klaustrofobiju. es gribētu iekurt plīti un uz plītsmalas cept poķīšus un es gribētu ietīties lietusmētelī un jāt pa pielijušu, smaržīgu mežu un redzēt sev apkārt sēnes. un man gribas, lai vēl ir silts un peldēt, peldēt no rīta un vakarā un naktī. sansusī, sansusī, sansusī.

jūlijs

Posted on 2019.07.17 at 01:45
man:: jāčuč
skan: Neil Young - Deadman OST
Tags: ,
principā tas, ko es daru savā šobrīdējā darbavietā ir - mācos, ka viss ir iespējams. man kopumā diezgan dziļi, no manas personīgās eksistences pirmsākumiem, ir iebūvēts, ka nekas nav iespējams vai arī, ja ir, tad tas ir tik drausmīgi grūti un sarežģīti, ka nav vērts. man ir tēvs, ar izcilu prātu un zelta rokām, kas cieš no neapzinātas, drausmīgas trauksmes sajūtas, no kuras ir iespējams paglābties vien sēžot pāris kvadrātmetru komfortzonā pie TV, ar aliņu (vai ko stiprāku rokās) un pēc iespējas neko nedarot un nekustoties. man ir māte, kura ir viena ar pārcilvēciskām pūlēm vilkusi ģimenes vezumu. man ir 8 gadus vecāks brālis, ar kuru bērnībā nebija pārāk labas attiecības un, kura pārspēkam (kaut vai tīri fiziskam) bija neiespējami stāties pretī, arī brīžos, kad it kā bijām iepriekš vienojušies par kkādu sadarbību un/vai savstarpēju neitralitāti. no vienas puses - es it kā allaž esmu ticējusi dzīves skaistumam, laimīgām nejaušībām un veiksmei. no otras - vienmēr licies, ka es stāvu tam visam tā kā tādā maliņā un neesmu tā veiksmes apļa iekšpusē. ka tas drusku uz mani neattiecas. tagad mācos, ka tomēr attiecas. kā jau ar visu - forši, bet stresaini arī.

jūlijs

Posted on 2019.07.17 at 01:06
man:: negaršo rums ar spraitu
skan: Neil Young - Deadman OST
Tags: , ,
* brīnījos, kas aprij pupām un zemenēm lapas. pirms pāris dienām, dienas vidū, gāju dārzā pēc zaļumiem un tur vnk ganījās stirna. aprija pupām un zemenēm lapas. liela stirna. manā mazpilsētas mazdārziņā;
* aizvadījām trīs dienu radošo "Mūžīgās izlaušanās" nometni pie mums. viss forši, tikai besīgi mazgāt traukus esošajā setapā;
* nupat sākās "vasaras nometne", saukta arī par vasaras teātra festivālu. ja pērn es stresoju par negaidītu nokļūšanu kostīmu mākslinieces lomā, tad šogad es esmu nemanot kļuvusi jau par aktrisi ar visai gariem tekstiem. no vienas puses man patīk piedzīvojumi, no otras - es sūdīgi menedžēju stresu. tad jau redzēs, ar ko tas beigsies. katrā ziņā arī mans zirgs piedalās izrādē, varēsim apvienot stresus un visu padarīt ekstra stresainu. to mēs protam;
* joprojām dzīvoju bez kompja un bez skaidrības vai varēs salabot esošo vai būs jāpērk jauns, jo labotājs ir aizbraucis uz Černobiļu. lielos vilcienos ir visai patīkami būt bez kompja, mazākos - es enīvei diezgan ilgu laiku veltu torčīšanai telefonā un bezjēdzīgai skrollēšanai;
* atsāku skriet, bet iespējams tūlīt atkal pārtraukšu. jo nav īsti skaidrs, kur araund to darīt pa ne-asfaltu, bet pa asfaltu man sāp mugura.

jūnijs

Posted on 2019.07.01 at 12:38
Tags: ,
turpinu apbrīnot savus kolēģus. uztaisīt tiešām labu izrādi tik īsā laikā ir neticami. man jāatzīst, ka es labu brīdi biju visai bažīga par rezultātu, bet beigās sanāca tiešām forši, pēc pirmizrādes aizgāja arī jaudīga diskusija par tēmu. prieks un brīnums arī par bērnu kora profesionalitāti un augsto līmeni.
vakar bija dzimšanas diena - likās, ka būs parasta darbdiena, ar nobūvi un nogurumu, bet kolēģi bija sarūpējuši pārsteigumu jau pēc pirmizrādes un pusnaktī mani meta gaisā jaunu, skaistu un seksīgu vīriešu pulks, kā arī saņēmu vairākas ļoti skaistas un emocionālas dāvanas (piemēram, brīvprātīgā meitene bija man uzadījusi vienradzi) + ļoti lielu aploksni. savukārt vakar pēc nobūves man un vēl vienam jubilāram, kuram bija vārddiena, bija iespēja iepartijbomžot kolēģes māsas dzimšanas dienā - tas bija izcili - lieliska kompānija, skaista vieta, pirts, brīnišķīga šokolādes kūka, grilēts tofu un citi gardumi un tu pats neesi pielicis ne pirkstiņa tā tapšanā, bet vari tā jauki nosvinēt savu dzimšanas dienu.

vēl man uzdāvināja pušķi, kurā ir piparmētras, lavandas un rozes (un vēl šis tas) un tas kopā veido tik izcilu smaržu buķeti, ka es neatteiktos no tādām smaržām. visādi citādi mājās mani sagaidīja karalisko liliju armija - jau kāpjot ārā no mašīnas smarža gāza no kājām. šogad kaut kā īpaši lekni saziedējušas - pa četriem, pat pieciem ziediem uz viena kāta.

jūnijs

Posted on 2019.06.26 at 01:20
Tags: , ,
*) Saulgriežos anksēju, jo tipa atbraucu mājās, bet visu laiku bija sajūta, ka manā plānā ir caurums un ka kkas nebūs labi topošās producējamās izrādes sakarā. Jo tā top ļoti īsā laikā un pirms Jāņiem visam bija jābūt saudz maz skaidram un sagādātam, lai šodien jau sāktu Cēsīs. No otras puses - pagājšgad es neko neproducēju, bet stāv rakstīts, ka tāpat anksēju;
*) šogad trīsgadu cikla ietvaros Jāņi atkal bija Mētrienā, tur vienmēr ir visforšāk. Un es nenormāli apbrīnoju saimnieku bezgalīgo cilvēkmīlestību. Un arī to, ka var būt skaisti tradicionālie svētki gan bez šizotērikas, gan pastalainuma;
*) var just, ka Cēsis ir pieradušas pie tūristiem. Citas mazpilsētas varētu pamācīties. Vienā ēdinātavā bez problēmām samainīja pārpratuma pēc (neskaidrs uzraksts uz lielās tāfeles) pasūtīto neveģetāro sēņu picu pret veģetāro. Otrā sakompilēja ļoti garšīgus vegāniskus burgerus no pieejamajām sastāvdaļām;
*) no rīta atbildēju uz svarīgiem epastiem, kad kompis vnk čiks un palika melns un kluss un nekādi parastie atdzīvināšanas pasākumi nelīdzēja. Aizstiepu uz remontu, izrādījās, ka kkāda izlīdusi skrūvīte ir radījusi īssavienojumu un nodedzinājusi multikontrolieri. Cēsīs to nelabo, tas ir dārgi un iespējams ilgi. Un pirmizrādes nedēļā, bļe!!!!!
*) visādi citādi viss skaisti. Ā, nu mašīna varētu neizdvest to šausmīgo skaņu un ceļš Smiltene-Rauna varētu nebūt tik drausmīgā stāvoklī - viņš jau tāds visai ekstremāls un atbilst labākajiem Krievijas aizpakaļas standartiem.

jūnijs

Posted on 2019.06.18 at 16:46
Tags:
ļoti priecājos, ka pēc pirmās sezonas mums ir čupiņa SN nomināciju. par Klāva Īdena Valmierā nomināciju čupiņu arī priecājos.

februāris

Posted on 2019.02.23 at 21:13
man:: brīvdiena
skan: Kārlis domā muzonu jaunajai Līgu pH3 dziesmai
Tags:
aizvakar bija pirmizdrāzīte manis producētajiem nemierīgajiem zvēriem. no vienas puses negribas par to vispār neko teikt un domāt, no otras liekas, ka ir lietas, kuras gribētos norakstīt nost, bet nevar saprast, no kura gala sākt. katrā ziņā, priecājos, ka tas ir over. it kā jau nebija nekas šausmīgs un grūts, bet kaut kā beigās sanāca ļoti vilties pāris cilvēkos.
kas attiecas uz pieredzi ar producēšanu - nez, man patīk un padodas organizēt un kārtot, nav arī grūti regulāri atgādināt un bikstīt, bet drausmīgi riebjas, ja vnk ignorē un neatbild vai svarīga informācija nenonāk pie manis, jo kāds neuzskata to par vajadzīgu. besī arī, ja komunikācijas problēmu dēļ jācieš veselam baram cilvēku, īpaši tehniskajiem, kuri jau tā ir pārguruši un pārstrādājušies (un mūsu gadījumā arī slikti apmaksāti). un besī cilvēki, kuri nedara to, kas viņiem būtu jādara un ko viņi ir solījuši izdarīt un kam jau sen ir pāri visi dedlaini, bet tajā pašā laikā jaucas citu darīšanās un reāli traucē strādāt citiem.

tenkas no teātra

Posted on 2019.02.17 at 13:29
Tags:
vakar Aldis Hartmanis bija atnācis izrādi, kuras tekstā ir iekļauti ļoti daudz viņa random citāti. īsti nav skaidrs vai viņš to pamanīja vai nē, bet pēc izrādes gribēja satikt aktierus un teica, ka tas esot labākais, ko pēdējā laikā redzējis.

novembris

Posted on 2018.11.24 at 18:13
man:: gribas zupu, bet nav
Tags:
šausmīgi priecājos par Dvēseļu uteņa saņemtajām balvām. tagad gan pieaug stress par Sidraba šķidrumu, jo nevar atļauties uztaisīt ne par kripatiņu sūdīgāk, bet laika un mēģu palicis ļoti maz. visādi citādi es esmu pilnīgā esvairsnekadnedzeršu stāvoklī. jaukt dažādus stiprus brūnus dzērienus ar sarkanvīnu ir slikta ideja. toties es brīnumainā kārtā tiešām notusēju līdz pirmajam autobusam, nepadirsu ne kompi, ne visas savas paunas un pa taisno no Spēlmaņu nakts (ja neskaita līkumu caur Kaņepi), 7:00 iekāpu busā un atbraucu mājās.

oktobris

Posted on 2018.10.28 at 19:29
Tags: , , ,
lai slavēts tas kungs, atklāšanas mēnesis ir over and done. man ļoti patīk Himna un tas ir pat samērā objektīvi, jo es neesmu izrādes tapšanā piedūrusi savus pirkstus. un Dzenīša Vīriešu dziesmas Siliņa izpildījumā cirka manēžā skanēja medžik.
pa dienu atbraucām mājās. Smiltenē slapjš sniegs un istabās 6-7 grādi un redzami elpas mutulīši.
novembra pirmajai pusei vajadzētu būt mierīgākai. tuvākais lielais stress ir pirmizrāde 2. decembrī, izrādei, kurai vēl nav pabeigta rakstīt ludziņa.

oktobris

Posted on 2018.10.17 at 23:04
man:: vajadzētu iet gulēt
skan: vecāki kaut ko čabina virtuvē
Tags: , ,
visu laiku liekas, ka gribas kaut ko ierakstīt, bet īsti nezinu ko. pēdējās nedēļās ir maz gulēts, vēl mazāk būts mājās un ir darītas daudz, daudz dažādas lietas. esmu bijusi scenogrāfe, producente, apkopēja, sabiedrisko attiecību speciāliste, sagādniece, brīvprātīgo koordinātore un brīvprātīgā darba veicēja, tekstu redaktore, gaismu māksliniece, biļešu kontroliere, ziņnese, interjera dizainere, biroja vadītāja, sabiedrisko attiecību speciāliste un vēl nezkas. JRT aktieru kursa uzņemšanai bija tā reklāma par to, ka jākļūst par aktieri, lai iejustos visdažādākajās profesijās. ziniet, pilnīgi pietiek ar stāvēšanu pie maza, jauna teātrīša dzimšanas vecā, spokainā un kultūrslāņa pilnā ēkā.
"Brīnuma skartie", manuprāt, ir izdevusies brīnišķīga, izstāde "Interlūdija" ir jocīga, bet man pat neriebjas (lai gan mēdz riebties šāda veida māksla), Ezeru konča kophostošana ar cirku bija ļoti stresaina, bet es enīvei labi pavadīju laiku. paši Ezeri gan mani totāli neuzrunā, liekas pilnīgi garlaicīga ļurināšana. protams, prieks, ka citiem patīk. Ekskursijas pirmizrādē, krodziņā "Pie Sniķera", ēdām Terapijas nemeduskūku un sāļās uzkodas. es tāpēc neaizgāju klausīties Thurstonu, jo bijām tieši atkorķējuši pirmos pirmizrādes šampjus un tas mirklis likās kaut kā emocionāli svarīgāks, nekā koncerts. no Skaņu meža es redzēju tikai Tesu un beksteidža for free alkoholu, kas būtiski ietekmēja nākamās dienas pašsajūtu, pieejamo outputa levelu un performances kvalitāti. man patīk darīt skaistas, jocīgas, smieklīgas un īstas lietas kopā ar šiem cilvēkiem. bet mazliet lauž uz pusēm arī tā sajūta, kas ir izraujoties uz mirkli līdz mājām (vai vienkārši domājot par tām). līdz savam mazajam namiņam provincē. tad atkal negribas braukt projām no turienes, tikai kurināt krāsni, dārzā šņikāt nost dažādus fotosintezēšanu beigušus lakstus, pastaigāties, grābt lapas, turpināt peldsezonu un apciemot zirdziņu. svētdienas vakara izjādē pa pļavām satikām milzīgu, daiļragainu briedi, bet atceļā pa baltu miglas jūru ar it kā palēninātiem lēcieniem, kā delfīns, peldēja stirna. un Smiltenē pat uz VIDu iet ir patīkami. šonedēļ cirkā ņemamies ar Valmieras "Pavasara" pārlikšanu uz zirgu staļļa skatuves, ir mazliet mierīgāk nekā iepriekšējā nedēļā. vakar pat aizgāju noskatīties Zvērīgo mīlu Dērķikā un pasēdēju Pilī un Aptiekā, gaidīdama kad darbu beigs trupas tehniskais direktors. Zvērīgā mīla bija samērā smieklīga, dažas ainas izcilas, bet kopumā palika tāda "nu un?" sajūta. rīt paralēli "Pavasara" gatavošanai sākas mēģi izrādei, kas man būs jāproducē. interesē un bail vienlaicīgi. ļoti gaidu atklāšanas mēneša noslēguma pasākumu t.i. Andra Dzenīša vīriešu dziesmas Armanda Siliņa izpildījumā. ceru, ka man būs laiks ne tikai stresot par pasākuma norisi, bet arī noklausīties pašu konci. nāciet arī jūs.

Oktobris

Posted on 2018.10.13 at 22:54
skan: Kaut kāds radio
Tags:
Lai cik neticami tas nebūtu, es esmu ceļā uz mājām. Mājām - mājām, nevis naktsmājām. Ir drausmīgs nogurums, neizgulējums, pohas, bet ir arī baigais prieks, lepnums un labi pavadīta laika/darba sajūta. Man ļoti, ļoti patīk strādāt šajā komandā un man liekas mums kopā ļoti labi sanāk.

Oktobris

Posted on 2018.10.09 at 09:31
man:: Uz cirku
skan: Elektrovilciens
Tags: ,
Lai cik neobjektīvi tas arī nebūtu, ņemot vērā manu iesaistes apjomu šajā projektā, ekskursijai cirkā būtu jāsanāk nenormāli krutai. Lielākais klupšanas akmens šobrīd ir augstās tehnoloģijas un par maz laika un cilvēkresursu to pilnīgai savaldīšanai.
Visādi citādi - drausmīgs miega bads.

oktobris

Posted on 2018.10.06 at 22:19
Tags: ,
sēžu cirkā, no kaut kurienes skan costa diva un man liekas, ka es sēžu oblomova dežūrā. diennakts laiks ar atbilst. labi, ka nesēžu gan.

septembris

Posted on 2018.09.18 at 22:35
Tags:
kopš septembra esmu atkal kļuvusi par nodokļu maksātāju. alga smieklīga, toties viens no diviem vārdiem amata nosaukumā ir "direktore".

darbiņš mīļš

Posted on 2018.08.27 at 21:38
Tags:
1) Topošas izrādes vajadzībām gribētu parunāt ar cilvēkiem, kuriem gadījes piedzīvot kādu negadījumu cirkā. Sākot ar "lācis dresētājam nokoda roku", beidzot ar "iesēdos cukurvatē" - viss der. Ja zini vai esi piedzīvojis kādu cirka misēkli, lūdzu, padod ziņu. Paldies.

2) Izrādes vajadzībām tiek meklēti 2, pēc iespējas lielāki televizori. Televizoriem jābūt darba kārtībā, galvenais, lai rāda bildi. Varbūt kādam aizņem vietu un krāj putekļus kāda veca plazma. Varu pats atbraukt un savākt.

3) Izrādes vajadzībām meklējam dekoratīvus objektus ar suņiem. Primāri - šķīvīšus. Priecātos arī par spilveniem un stikla figūriņām un visām citām lietiņām, ko vēl pat nespējam iedomāties.

augusts

Posted on 2018.08.08 at 03:26
skan: Viktors Lapčenoks - Negaiss
Tags:
man liekas tik jocīgi, ka viens no maniem agrīnās bērnības sapņiem bija uzstāties cirkā ar baltiem, izpušķotiem zirgiem, bet tagad es strādāju ar jaunu teātri/trupu, kuras galvenā skatītāju zāle tiek iekārtota bijušajos cirka zirgu staļļos.

augusts

Posted on 2018.08.07 at 00:32
man:: jocīgi gulēt savā gultā
Tags: ,
fests beidzās ar tādu labu sajūtu, ka manī ir atgriezies prieks strādāt ar teātri. pēc 11 gadiem JRT man likās, ka es vairs nekad negribēšu strādāt neko ar teātri saistītu, bet šī pieredze Valmieras festivālā bija kaut kādā ziņā dziedējoša un iedvesmojoša. katrā ziņā ir viegli darīt arī visādas čakarīgas lietas, ja jūti, ka tev uzticas un nedžadžo un dod brīvību. tai skaitā - brīvību uzņemties atbildību arī par lietām, par kurām tā konkrēti neviens nav prasījis uzņemties atbildību. tas viss ir rezultējies ar to, ka šodien pateicu trīs jāvārdus trim projektiem tuvākā pusgada laikā - divi no tiem pa lielam saistīti ar izrāžu producēšanu, viens ir palīdzēt režijas studentu darbam ar kostīmiem un skatu no malas, lai sagatavotu izrādi Patriarha rudenim. kā arī - in general palikt kopā ar Kvadrifronu un darīt ar viņiem kopā lietas. sūdīgākais ir tas, ka par to visu visai maz maksā un tas viss nozīmē daudz būt Rīgā, bet gan jau - nāks laiks, nāks padoms un gan jau sapratīšu kā iegrozīties.

atgriežoties pie festivāla - vakar pēc diviem Pavasariem, nobūves un neticami zibenīgas busa uzkraušanas, paspējām vēl uz Tropas Reptīli. tā bija ļoti savāda pieredze. bija kāds posms izrādes laikā, kurā es domāju par to, ka būtu labi pēc izrādes nesatikt nevienu no Ingām, jo... nu... hmmm, bet kaut kā tā izrāde nemanot un slepus ievilka, savilka, apvārdoja un beigās, izejot ārā, visi bijām tādi, burbuļaini. kaut kādos psihes slāņos tā izrāde izrādījās ļoti iedarbīga. bet nu līdz šim no redzētajām Tropas izrādēm, neviena nav bijusi sūdīga.

par pašu festivālu varu teikt to, ka viņš turas kopā pateicoties faktam, ka LV teātra peļķe tāda maza un neviens negrib (nav arī izdevīgi) ne arvienu baigi sadirsties. jo, saistībā ar organizēšanas kvalitāti, tādu iemeslu bija visnotaļ daudz. mūs glāba personiskie kontakti ar dažu labu valmierieti, kā arī tas, ka bijām tikuši pie trim nenormāli foršiem un izdarīgiem asistentiem.

augusts

Posted on 2018.08.04 at 21:08
man:: knapi dzīvai jāiet uz Meikšānu
Tags: ,
pirmizrāde pienāca un pagāja. viss beidzās labi. kvalitāti grūti novērtēt, stāvot ar vienu kāju izrādes šūpulī, bet manliekas ir lērums ar foršām lietām un skatoties nav kauns. pēc tam bija epikšit vip ballīte turpat šķūnī, ar karaoki un pusdzīvo mūziku. kojās biju četros naktī pilnīgā komā un tad sākās vakara skumīgākā daļa. sēdēju veļasmazgātuvē uz grīdas un skatījos, kā vešenē griežas izrādes kostīmi. ja es būtu uzgājusi uz istabiņu, tad būtu atlaidusies, ja es būtu atlaidusies - nekādi spēki nebūtu varējuši mani atkal dabūt augšā. bet kostīmiem bija jāpaspēj izžūt līdz šodienas dienas izrādei, tāpēc neizžaut uzreiz nebija opcija.
šodienas lielākais prieks ir par to, ka es neesmu aktrise, jo tas, ka viņiem bija pēc vakarnakts bija jāspēj nospēlēt divas izrādes pēc kārtas, smacīgā, karstā, nevēdināmā telpā ir ļoti, ļoti neapskaužami.

jūlijs

Posted on 2018.07.30 at 11:50
Tags: ,
mazāk nekā nedēļa līdz pirmizrādei. plaisa starp režisori un pārējo komandu - gan aktieriem, gan neaktieriem aug. nevar saprast, kur ir problēma - vai tiešām tikai valodas barjerā, jo it kā taču visi forši cilvēki, visi it kā normāli runā angliski, ir arī kas labi runā vāciski. bet visu laiku ir pieaugoša diskonekšena sajūta un tas nepalīdz ne aktierspēlei, ne scenogrāfijas izveidei, ne kostīmu meklēšanai.

visādi citādi - šīs vasaras zen moments ir iepeldēt ūdenstilpnē (pārsvarā Klievī, Niedrājā vai Gaujā), pagriezties uz muguras un kustinot locekļus tikai tik, lai negrimtu, dreifēt, skatoties debesīs. ausis zem ūdens - nekādi trokšņi netraucē. skan tikai sava elpa un jocīgas ūdensskaņas. vilnīši šūpo. bet virs galvas mākoņi (parastie vai sudrabainie), dzidras debesis, svīres, citi putni, zvaigznes, mēness, sikspārņi, kukaiņi, koku gali, lidmašīnas un tukšums.

Atpakaļ 20