oktobris

Posted on 2021.10.17 at 00:00
Tags: ,
Uguns aplis ir ļoti savāda filma, tas gan bija skaidrs, ka tā tāda būs. izskatījās smuki. bet es nespēju iztēloties kā tas varētu likties interesanti kādam, kurš nepazīst galvenos varoņus un nezina, ka tie teksti, kas filmā tiek runāti nav pašu varoņu domas un sajūtas, bet režisores radīti. jo it kā jau izskatās, ka tā ir doķene. bet nav.
bet vispār interesants brīdis, kad šai filmai iznākt - vairākos kontekstos.
+ sajūta par pēdējām dzīrēm un cilvēku satikšanas pirms klusas, drūmas, bezdarbīgas un beznaudīgas ziemas.

septembris

Posted on 2021.09.03 at 15:23
Tags:
rīt, Āgenskalna tirgū, no 13 līdz ~16 darbosies Kvadrifrona Velna kabinets. piekāpiet parunāties ar velnu un pārbaudīt savu morālo stāju. piķis arī būs.

augusts

Posted on 2021.08.26 at 21:28
man:: pilna istaba ar dūmiem
skan: evening raagas
Tags: ,
kafene bija forši. mēs gan sataisījām ļoti par daudz salātu un maizīšu sagataves. vismazāk pāri palika sojšliks un kūkas. kūkas apmēram tik, lai pēc cīņas ar netīrajiem traukiem, varētu paši pasēdēt pie kūkām un kokteiļiem. pabarojām ~ 70 cilvēkus. stulbi, ka bieži lija, bet kaut kā izdzīvojām, visi bija apmierināti (vismaz tā man likās) un mīnusos arī neesam. man pašai patika. bija foršs piedzīvojums. varētu atkārtot.

gandrīz pa taisno no kafenes braucām uz kvfr pirmssezonas retrītu Zvārtavas pilī, kur nodzīvojām 3 dienas. man ļoti patīk dzīvot pilī komūnā ar ļoti foršiem cilvēkiem un ļoti patīk tieši Zvārtavas pils. tajā ir daudz gaismas un viegluma un gaisīguma. bet šis retrīts bija ļoti savāds. wild un ķermenisks un ekstātisks un smags vienlaikus. mēs diezgan maz ēdām un diezgan daudz dzērām un ļoti daudz apskāvāmies un saskārāmies. manliekas, tas ir kaut kāds pandēmijas pirksts.

nupat beidzu mazgāt mājā grīdas, nopeldējos un tagad liekas, ka pieklātos atgriezties reālajā dzīvē.

jūlijs

Posted on 2021.07.31 at 14:29
Tags: , , ,
pēdējās nedēļas hailaiti

pirmdien - kolēģi, kas šobrīd rezidē Valmierā taisot izrādi, atbrauca pie mums nosvinēt kolēģes vārda dienu. bija ļoti forša dārza ballīte.
otrdien - visu dienu taisījās līt, bet nekas nelija. es ļoti, ļoti gaidīju, jo man dārziņā pilnīgs tuksnesis, pat zālīte izdegusi un nepatīkami dūrās basās pēdās. vakarā aizbraucu uz stalli, saseglojāmies, uzkāpām zirgos un sāka gāzt baltu. nolēmām tomēr turpināt, tik negājām nekur tālu. čēesmit minūtes nodrasējām pa tuvējo pļavu trakam pērkonlietum līstot. ļoti skaisti. izlijām līdz apenēm (ieskaitot). seglos sēdēju kā peļķē. mājās braucot vēl iegāju ezerā nopeldēties lietū. pēc visa šī ārprāta sausuma lietus likās liela, liela un maģiska svētība.
ceturtdien - braucām komandējumā uz Mazirbi. ap vieniem naktī bijām daudz maz noslēguši uzbūvi un devāmies uz jūru. liels vējš, lieli viļņi, gar pamali melni un trekni negaisa mākoņi, mazliet augstāk, dibenplānā - sudrabainie mākoņi. milzīgs, pusnodilis mēness, kas brīžam parādījās un pazuda. tālu virs jūras zibeņoja, tieši, tieši virs mūsu galvām ļoti spoži mirdzēja Lielais Lācis un mēs pliki lēkājām pa viļņiem.
piektdien - desmitos vakarā beidzām nobūvi un braucām pirms tālā ceļa nopeldēties. ārā vēl bija visai gaišs, pie jūras vēl lielāks vējš un vēl lielāki viļņi nekā iepriekšējā dienā. pludmalē neviena nebija, tāpēc turpat, centrālajā Mazirbes peldvietā, izmetāmies pliki un metāmies viļņos. kamēr tēlojām delfīnus, pludmalē ieradās pieklājīgs cilvēku pulciņš un nobāzējās blakus mūsu drēbju kaudzei. es ļoti ceru, ka viņiem bija priecīgi skatīties, kā no jūras iznirst un tieši viņu virzienā skrien pieci pliki čaļi un viena plika meitene.
+ lieliska ziņa no kaimiņienes, kas bija sarunāta piekāpt pabarot Rikardo mūsu prombūtnes laikā: "pa taviem vārtiņiem mēģināja tikt stirna. sabijās no manis un aizgāja uz Lazdukalnu."

žēl, ka tu jau aizej, jūlij

jūnijs

Posted on 2021.06.07 at 23:21
Tags: , ,
5dien nosēdējām pāris stundas Aleponijā. ļoti eksotiska sajūta, bet man ar vienu vakaru tagad pietiks ilgam laikam. un mani kaut kā ļoti vispār neinteresē alkohols.
6diena bija burvīga. starp K otro vakcīnu un darbiņu aizbraucām uz Bolderāju. nogājām gar jūru līdz Buļļupes/Lielupes ietekai un atpakaļ. nopeldējāmies nūdistu pludmalē un man nezinkāpēc saulē apdega kreisais atslēgaskauls. ļoti silts ūdens jūrā un forši viļņi
7dien es pabeidzu savu teātra sezonu. dīvaināko kāda jelkad bijusi. dabūjām gatavu pēdējo no četriem diplomdarbiem.
šodien bija burvīgs negaiss, kas noskaloja putekļus un padzirdīja dārzu. burvīgs gan nebija neliels mirklis, kad ar mammu stāvējām uz lieveņa un skatījāmies kā līst un pēkšņi priekšnamā bija sprakšķis un zibsnis un pēc tam tieši, tieši virs galvas ārprātīgi skaļi nogrāva pērkons. bet visas elektroierīces darbojas. vakars arī burvīgs - svaigs un tīrs un smaržīgs un svīres sasaucas un rozā mākoņi veļas. bet tie JOBANIE ODI BĻE!

aprīlis

Posted on 2021.04.04 at 00:39
man:: vajadzētu iet gulēt
Tags: , , ,
trīs dienas biju Rīgā. uztaisījām to lībiešu izrādi. pa šo pandēmijas gadu esmu ekstrēmi atradinājusies no Rīgas. man negribas būt tajā "šķīstie, tīrie lauki vs netīrā, samaitātā pilsēta" konceptā, bet man tiešām ir grūti. drausmīgi smird, drausmīgs troksnis, drausmīgs nervozums, drausmīgi nogurdinoši. ceturtdien sanāca nostaigāt ar kājām pie 20 km pa pilsētu un man bija viņas žēl. likās tāda netīra un nošņurkusi un nesamīļota un nemājīga. un Rīga man vispār ir mīļa pilsēta. es esmu augusi "uz Tērbatsielas bruģa", dzīvoklī ar augstiem griestiem, čīkstošu parketu, durvīm ar matētu stikliņu rūtojumu, salonpalmu un sekcijā dzinkstošām glāzītēm, jo māja visu laiku vibrēja no pa bruģi braucošajām automašīnām. nespēju iztēloties kā tur džinkst tagad, jo mašīnu ir miljons reizes vairāk nekā manā bērnībā. nujā, staigāju pa to Rīgu, regulāri piefiksējot, ka automātiski cenšos elpot ļoti sekli, jo pieejamo gaisu baigi negribas vilkt plaušās. tas bija putekļains, sāļš un naftains. par spīti pandēmijai, mehānisko transportlīdzekļu ielās bija nemainīgi par daudz, tikai gājēji likās jūtami mazāk. un tādi ļoti nesmaidīgi. mazliet novēroju slavenās čakenes velojoslas. pa velojoslu redzēju braucam tieši vienu velosipēdistu, bet vismaz pieci brauca pa ietvi.

kas attiecas uz pirmizrādi - man tur viskautkas patīk, bet nav īsti privāta gandarījuma par padarīto darbu. negribas, gan šajā jautājumā šobrīd vairāk publiski iedziļināties. bet nu vismaz ir prieks, ka izdarījām.

šovakar aizbraucu uz stalli, uzkāpu uz zirga un acumirklī atlaida - gan Rīgu, gan negandarījuma sajūtu. izmetām nelielu loku pa pļavām burvīgā divatnē ar zirgu. satikām dzērves un stirnu baru, redzēju pirmo stārķi, virs laukiem plivinājās ķīvītes un izdvesa savus dīvainos animē robotu pīkstienus, dzirdēju un manīju arī pelēko dzilnu berot savu beramo, koki un krūmi bija pilni ar dziedošiem strazdiem un dzeltenajām stērstēm un vēl visādiem putniem, ko neprotu atpazīt. braucu mājās pa tukšu šoseju uz 120, skaļi klausījos Dead Man saundtraku un atpakaļskata spoguļos uguņoja mežonīgs saulriets.

janvāris

Posted on 2021.01.30 at 13:12
Tags: ,
vakar vakarā, kad īsi pirms VKKF projektu iesniegšanas dedlaina, bija pilni interneti ar vaimanām, ka sistēma nestrādā, sajutos ļoti pieaudzis cilvēks. man šajā konkursā bija jāiesniedz vienas producējamas izrādes projekts. no visiem visu biju izsitusi jau pirmdien + padomāju, ka 4d vīram vārda diena, 5d iknedēļas Vmuižas treniņu diena un negribas lieku stresu, tāpēc saņēmos un (protams, ar prokrastināciju, tirināšanos, ēšanu un miega čakarēšanu) iesniedzu jau trešdienas vakarā.
mani gan neatlaiž paranoja, ka būs kaut kāda mikroskopiska kļūda tāmē un viss būs slikti. man vispār ir bail no cipariem.

novembris

Posted on 2020.11.17 at 20:05
Tags: ,
man besī, ka prasa vai nevar iedot bezmaksas pieeju telefonizrādei Rolanda dziesma. biļete maksā fakin piecus eiro. bet izrādes uzturēšana (tb LMT rēķins) ir 180 eur mēnesī + PVN. ejiet prasiet, lai Reirs jums nopērk biļetīti, bļe.

p.s. un izrādes reklāma TV ir nevis tāpēc, ka viņa pelnītu baigo piķi un mēs varētu atļauties reklamēties valsts televīzijā, bet tāpēc, ka mums līdz gada beigām jāiztērē reklāmas laiks, kuru dabūjām kā barteru par to, ka teātris.zip filmēja un kkad rādīs Perturbonu un šobrīd jau nekas cits nenotiek un nav ko citu reklamēt.

oktobris

Posted on 2020.10.19 at 12:50
Tags: ,
rudens stresainākā (cerams) daļa darbā ir noslēgusies. esam pārvākušies, ievākušies, kaut cik iekārtojušies, čerezžopu palaiduši pirmizrādi, parādījuši pēdējo Perturbonu un iefilmējuši viņu teātrim.zip un vakar beidzot notika Vecmāmiņu valsts Peronā - tā teikt caur adatas aci. jo nu atkarīgs no traktējumiem, bet vismaz pēc viena no tiem - koris vakar īsti nedrīkstēja vairs izrādē piedalīties. ja būtu vēlreiz jāatceļ būtu vienkārši neizsakāms čakars un pismačs.
vakarnakt atbraucām mājās. šorīt bija uzsnidzis sniegs, nolūzis pūpolkoks un ķirsis un viss dārzs sabļucis zem slapjā sniega šļuras. uz galvaspilsētu taisos tagad nebraukt vismaz nedēļu, dzīvošu provincē un spamošu instagramā.

šo konkrēto dienu esmu nolēmusi veltīt pilnīgam kūtrumam. es gan biju nolēmusi arī bezgalīgi ilgi gulēt, bet esmu augšā jau no astoņiem, kad kaķis gribēja ārā un es ieraudzīju sniegu, nolauztos kokus, utt. un vairs nevarēju aizmigt.

septembris

Posted on 2020.09.17 at 00:51
Tags: , ,
deviņos no rīta Cēsīs dabūju deviņus divniekus tehniskās apskates cedelē.
pārbraucu mājās, nolasīju avenes, cik nu bija gatavas, novācu vēl šo to, kam varētu skādēt rīt solītā apokalipse, pagulēju 25 min, nopeldējos Klievī (ūdens virskārta pat likās silta) un braucu uz pirmo sapulci jaunajā kabinetā. tur ir diezgan jauki. pēc sapulces pāris stundas melanholiski klīdu pa Akropoli, domājot par kostīmiem, kurus vajag topošajai izrādei, bet īsti nav skaidrs kādus un budžeta arī īsti nav, bet līdz pirmizdrāzei atlikušas 2 nedēļas. nopirku sev jaunu mugursomu un braucu atkal atpakaļ uz provinci. drausmīga tumsa visapkārt un ir vēl tikai septembris. kaķi jau gaidīja pie durvīm. jaunais kaķis laikam spēj (un vēlas) apēst neierobežotu daudzumu slapjās barības (un viņš pāris stundu laikā pēc uzlikšanas padirsa savu fancy atstarojošo kaklasiksniņu).

tik daudz kam vajag piķi.

es pis to pieaugušo cilvēku dzīvi.

septembris

Posted on 2020.09.15 at 21:56
man:: viss smird pēc dūmiem&riebjas
Tags: , ,
gaidīju to solīto atvasaru, bet manā pasaules nostūrī bija tikai ļoti tumšpelēka un mikla diena. silta gan.
novācu ķirbjus un gandrīz visas pupas. pagrabā smaržo pēc āboliem. paspēju gan tikai ap vienu antenovku kritušos salasīt.
nopeldējos Klievī.

gribēju iekārtoties uz cozy pupu lobīšanas vakaru ar podkāstu un sāku kurināt plītu. vispār nevilka. pa riņķiem spraucās augšā biezi dūmi. mēģināju nodedzināt avīzi skursteņa pēdā, kas parasti palīdz, bet tur vispār nekas nedega tikai sāka gāzties dūmi arī no turienes. atkal un atkal gaudoja dūmu detektors. kaķi pārbijušies un man uzvārījušās smadzenes. sāku ķeksēt spainī no plīts gruzdošās pagales, lai iznestu ārā un likās, ka es nosmakšu. tagad mans cozy vakars pārvērties sēdēšanā pēc dūmiem smirdošā mājā ar atvērtiem logiem, pa kuriem iekšā veļas svaigs gaiss, līdzi velkot arī septembra vakara miklumu, kura dēļ arī mēģināju iekurināt plīti.
nebija arī tā, ka pirmo reizi šoruden kurinātu. bijām kūruši arī iepriekš un skursteni/cukas arī jau iztīrījām. karoč, besī un riebjas un ļoti sabijos arī.
rīt vēl jāmēģina iziet tehniskā apskate, mašīnai, kurai nav bijis laika veltīt laiku. ļoti ceru, ka nedabūšu nevienu trijnieku un nepalikšu viena pati Cēsīs ar auto, ar kuru nedrīkst braukt (bremzes varētu būt reāls iemesls šādai iespējai).

visādi citādi ļoti priecājos par KVFR 7 gab SN nominācijām. visvairāk laikam par lielo formu.

septembris

Posted on 2020.09.03 at 23:25
Tags: , , ,
trešdienas vakarā sapaunājos un devos uz zirgu nometni Baldonē, pārrados svētdienas vakarā, pārpaunājos un pirmdien devos uz darba nometni Padurē, kur nodzīvojām četras dienas Padures muižā. šovakar pārrados, pārpaunājos un rīt došos uz mēģi Baltās nakts gājienam, kurā ieberzāmies. tad uz Tesiņas prezentāciju, tad Balto nakti un svētdien uz dzīvnieku komunikācijas semināru Baldonē un tad pārradīšos mājās. bet pirmdien ar zirgu brauksim uz noslēdzošo nodarbību treniņsemināru sērijā ar kruto treneri Siguldā. it kā jau viss forši, bet drausmīgi nogurdinoši arī.

pēc tam jāpaspēj uztaisīt jaunā izrāde, kam pirmizrāde ir oktobra sākumā, bet to vai viņai vispār ir nauda, uzzināsim septembra pēdējās dienās. un paralēli arī jāpārvācas no cirka uz zeļļu ielu.
gribētos arī kādu brīdi dārza novākšanai. kaut kā stulbi būtu, ja viss saaudzētais tur tā vienkārši paliktu un sapūtu.

septembri, tu drusku esi elle.

Posted on 2020.08.01 at 02:15
Tags: ,
noklausījos testa versiju Rolanda dziesmai. nevar saprast - būs tiešām forši vai man likās forši kā insaiderim.

jūlijs

Posted on 2020.07.24 at 14:25
Tags: ,
kaut kā ļoti jocīgi, ka sezona "beidzās" 12. martā ar Lepnuma un aizspriedumu pirmizrādi Naciķī un sezona "atsākas" 23. jūlijā, ar Sidraba šķidruma pirmizrādi Dailē, turklāt abām mūziku komponējis mans vīrs.
Šķidrums likās ok. man tā īsti nepatika materiāls jau tad, kad mēs viņu paši neuztaisījām. tēmas aktuālas, dialogi asprātīgi (ne visi protams), bet kopumā jau tas nekur neved. gāju ar lielām bažām un ļoti zemām ekspektācijām, jo biju saklausījusies virtuves stāstus (tā mākslas tempļa galveno priesteru izrīcības ir epic shit), likās, ka pēc beigām būs jāskrien prom, lai nav jārunā ar draugiem, kas piedalījās tapšanā (dzirdēju jau baumas, kā visi runājuši, ka Inesei riebsies), bet tas laikam bija labi. nu tās zemās ekspektācijas. beigu beigās bija visai ok. izspiests maksimums no tā materiāla, ko varēja izspiest, turklāt lielajai zālei (sākumā bija runa par dārzu vai mazo zāli). izskatījās smuki, skanēja smuki un nebija gari, bija smieklīgi vietām un ļoti superīgas sliekas. daža laba aktierspēles kvalitāte gan likās apšaubāma. publika arī izklausījās visai atsaucīga un gan dzīvoja līdzi, gan smējās, gan brangi aplaudēja.
karoč nav nekāda izgāšanās vai pilnīga neveiksme, bet jumtu nost arī nerauj. tāda normāla izrāde.

marts

Posted on 2020.03.18 at 13:52
Tags: , ,
kādas lielas valsts kultūras iestādes mākslinieciskais vadītājs esot pārliecināts, ka mēs NOZAGĀM viņa ideju. tas gan baumu līmenī, bet es baigi par to nešaubos. nebaumu līmenī ir tas, ka tad, kad bijām palaiduši savu akciju un vēlāk parādījās viņējā, mēs sazinājāmies un piedāvājām draudzēties/sadarboties. atbilde bija, ka nekādā gadījumā un publiskajā telpā mūsu projekts tiek pilnībā ignorēts. paranoja un plānprātība tajā uroddomā plešas plašumā.

tā jau man tā ideja neliekas nekas baigi oriģināls. ņemot vērā esošos apstākļus un konkrētā daiļliteratūras šedevra specifisko tēmu, tas varēja ienāk prātā jebkuram cilvēkam ar nelielām zināšanām pasaules literatūras vēsturē. mūsu piegājiens gan man patīk labāk, jo nav nekādas segregācijas. piedalās gan random cilvēki no ielas, gan zināmas un mazāk zināmas publiskās sejas. liekas forša tā darām kopā, nevis baudiet mūsu profesionālo produktu, pieeja.

skaidrs, ka, ja tiešām tiksim cauri visai grāmatai, pašiem būs pamatīgi noriebusies šī projekta koordinēšana, jo tomēr visai daudz un dažādas ņemšanās un čakaru. vēl arī nav atbildes no AKKA/LAA, par to cik maksās autorenes šim visam. visādi citādi - daži cibiņi jau piedalās, bet var piedalīties arī citi. saraksts ir jau visai pilns, bet uz grāmatas beigām ir vēl brīvi spoti un pieteikšanās atvērta.

februāris

Posted on 2020.02.22 at 00:15
Tags:
bijām ar izrādi Cēsu nepilngadīgo kolonijā. tur gan šobrīd no ~40 ieslodzītajiem ir tikai daži nepilngadīgi. lielākā daļa 18-20, ir arī 22gadīgs. praktiski visi par tiešām smagiem noziegumiem un vidējais ieslodzījuma termiņš ~10 gadi.
atmosfēra ļoti nomācoša un drūma. bet skolotājas likās jaukas, lielākā daļa sargu arī, toties cietuma priekšnieks izstaroja ļoti anksietiska un autoriatāra father figure sajūtu, kas likās ļoti skumji. jo gan jau praktiski visiem tiem ieslodzītajiem ir savas privātās problēmas ar tēva figūru un šāds tēva figūras piemērs nepalīdz to veselīgi risināt. viņš gan nelikās ļauns, tikai noguris un tramīgs, bet nu es viņu redzēju visai neilgu laika posmu.
priecājos, ka aizbraucām (bija šaubas vai to darīt un komandā bija daži, kas bija ļoti pret braukšanu uz turieni). par spīti tai atmosfērai braucu prom ar tādu gaišu sajūtu, ka bija iespēja uz brīdi ienest čaļu ikdienā kaut ko citu. un biju pārsteigta par to cik viņi klusi un koncentrēti un uzmanīgi skatījās izrādi. es, protams, negaidīju, neko ļoti briesmīgu, bet skolotājas pašas bija izteikušas bažas par viņu spēju noturēt uzmanību.

novembris

Posted on 2019.11.16 at 02:02
Tags: ,
turpinu priecāties, ka šajā darbā un kolektīvā ir iespēja izpausties dažādos veidos un justies droši to darot. man tiešām prieks par iespēju atkal izlikties par kostīmu mākslinieci un scenogrāfi un man tiešām arī patīk mūsu kopdarba (es, vīrs un gaismu mākslinieks + režisora vēlmes) rezultāts. vispār man liekas, ka darbs šajā komandā man palīdz lēnām kratīties vaļā no vismaz dažām unsafe/insecure attachment issues šķautnēm.
+ vīrs uztaisīja izrādes scenogrāfijai ļoti skaistu galdu - es gribētu visādas tādas lietas arī mājās, bet, kā zināms, kurpnieku sievas staigā basām kājām..

novembris

Posted on 2019.11.13 at 23:19
man:: besis
skan: Jānis aiz muguras ķibina pulksteni
Tags:
paldies, ka pasaulē ir stokpots. neesmu bijusi mājās vairāk nekā nedēļu (mamma bija aizbraukusi pakurināt uz dažām dienām). kā atbraucām no Rēzeknes viesizrādes, tā dzīvojam pirmspirmizrādes stāvoklī. naktsmītnē uzturos tikai naktī, gatavot līdzņemšanai nav enerģija. un laika. labi, ja atrodas enerģija un laiks aiziet līdz stokpotam, lai apēstu kaut ko jauku un garšīgu un normālu, nevis kkādus balto miltu aizbāžņus (starp citu Narvīša lēcu salāti ir visai labi, vienīgi nav vegan un cik tad var).
paldies [info]vaarna par jauko pārsteigumu aizvakar (vakar? kad tas vispār bija?) - tas bija tieši tas, kas man nepieciešams.

parīt pirmizrāde, tad otrizrāde, tad pusotra brīva diena, 19.11. jau jābūt Daugavpilī, trešdien izrāde Dpilī un pēc tam brīdi kaut kāds maaaazliet mierīgāks periods ar lielāku potenciālu pabūt mājās, pakurināt krāsniņu un satikt zirdziņu. vien tas, ka visādas atskaites līdz gada beigām jāuzraksta un kkādos pilnīgos nelaikos un superierobežotā laikā jāsamēģī zsv koncerts.

atgriežoties pie aktuālajām lietām - ja kāds zina, kur šobrīd šajā pilsētā var nopirkt kko šādu, lūdzu neslēpiet to no manis. es esmu izskrējusi miljons veikalus un humpalas. nekur nav. bet ļoti vajag. der arī dzeltens vai bronzīgs. galvenais, ka tāds pieguļošs, ar negarām piedurknēm un tāds, no kura nekrīt ārā krūtis.

oktobris

Posted on 2019.10.23 at 02:47
man:: besis
skan: K. jau čuč
Tags:
šorīt pamodos Liepājā, pabiju Saldū, Rīgā, Salaspilī, aizmigšu Smiltenē.

Nedēļas laikā bijām ar bērnu izrādi Tukumā un ar VV Kuldīgā un Liepājā. Vēl priekšā Latgales braucieni novembrī.
Baigā tabora sajūta un kopumā diezgan nogurdinoši, bet dzīvi ļoti atvieglo tas, ka visa komanda nenormāli forša.
Visu laiku ir pleca un aizmugures sajūta.

septembris

Posted on 2019.09.28 at 12:37
Tags:
atgriežoties pie šī, nu jau esmu tikusi tik tālu, ka vakar uzstājos cirka manēžā. baltu zirgu nebija, vienradži gan.

Atpakaļ 20