*

nostrādāju pēdējo dienu kvfr. tomēr jau bija labi, ka tā. vismaz tāds reāls noslēguma brīdis. ballīte bija jocīga - likās tā skaļi un jautri, bet pusnaktī visi pēkšņi pārvērtās par ķirbjiem - t.i. praktiski vienlaicīgi gāja prom un viss beidzās. bet nu daudziem šodien mēģinājumi un darbi, turklāt, ja tā būtu bijusi parasta ballīte, es pati droši vien būtu devusies ap to laiku prom. nepaspēju ar visiem parunāties. bija atnākušas neticami daudz brīvprātīgās un es runāšanos sāku ar viņām, domādama, ka ar pamatkolēģiem vēl paspēšu pēc tam. ir kaut kādas dažas šurimuri lietas, ko būtu bijis labi tomēr izrunāt. nāksies organizēt kafijas randiņus.
dabūju dāvanā ļoti skaistu albumu un fotogrāfijām un novēlējumiem. un šodien laikam beidzot jūtos kaut kā sērīgi par to, ka šis posms ir noslēdzies. drīzāk saldsērīgi, jo viņam tiešām bija pienācis laiks noslēgties.
tagad ļoti looking forward to ieiešana kaut kādā normālā ritmā.

lomu, kas man bija paredzēta Ērcēs, dabūja Anta A.

Manā pēdējā trū darba nedēļā kvfr sanāk, ka Smiltene-Rīga-Smiltene jābrauc 4 reizes. Izrādes ir 1d, 3d, 5d, 6d. Piektdien it kā varētu palikt Saļikā, bet man sestdien pa dienu jābūt Valmiermuižā. Protams, es visu laiku varu palikt Saļikā, bet es negribu tur torčīt. Es gribu mājās darīt savas lietas un gulēt savā gultā. Tas kā es par šo braukāšanu šobrīd jūtos ļoti spilgti apliecina manas izvēles pamest šo darbu pareizību. Man vienkārši neizsakāmi negribas. Esmu nobraukājusi 6 gadus un nupat ir ļoti, ļoti zajebal.

P.S. kad vēl parēķina cik tas ir dīzeļa izteiksmē, tad vispār. Es principā šonedēļ ieliešu bākā piektdaļu no cietās algas. Man nebūtu nekādu iebildumu braukt ar busu - gulēt un lasīt grāmatas, bet pēdējais buss uz Smilteni no Rīgas ir 19:05. Tas īsti neder.

iesniedzu atlūgumu

Atcerieties, kā es kaut kad rudenī braucu busā uz Smilteni un pierakstīju aizmugurē sēdošā vīrieša telefonsarunas ar Sauļuku un citām personām?
Lūk, tagad atkal braucu autobusā, šķiet, ka pat tajā pašā reisā (Rīga - Smiltene - Alūksne, 17:50) un pa diagonāli no manis sēź čalis, kurš ik pa laikam liecas uz manu pusi un ber uz manas somas saujām konfekšu. Viņš piedāvāja arī citiem apkārtsēdošajiem, bet visi īgni vai aizdomu pilni atteicās un viņš arī to visu sabēra man. Jāteic, ka man viņš nepiedāvāja, vienkārši uzbēra un turpina bērt. Viņš nemēģina nekā uzbāzties vai runāties, tikai apber manu somu ar konfektēm. Ja viņš tā turpinās, es tikšu aprakta konfektēs. Konfektes tādas normālas - snikerīši, werthers, geiša, marss utt., nav varžu kājiņas vai zosu kakliņi.

Citās ziņās, lai pēdējā šī gada darbdiena nebūtu pārāk easy, no rīta bija drāma ar lidiņu. Kronim bija 7 no rīta cehā jāizņem sastāvdaļas divām rasola izrādēm, bet bija sajaukts pasūtījums un sagatavota tikai viena porcija. Tad nu stundu gaidījām kamēr uzvārīs un sagriezīs vēl puskilogramu kartupeļu un pārējās lietas, bet mums jau 10:30 bija jāsāk izrāde Aizkrauklē un pirms tam vēl jāuzkrāmējas. Kkā caur dirsu paspējām, toties skolēni bija pilnīgi mežoņi. Kronis pirmo reizi kādu izmeta no klases.

bet neskaitot prieku par rudens taurenēm, jūtu, kā manī par daudz ielaužas tumsa. saules nav vispār. ir auksts, slapjš, pelēks, vējains un man aizvien izteiktāk neko negribas. negribas darīt un būt un iet un kustēties. gribas tikai gulēt*. iedodiet, lūdzu, vismaz pāris zeltainrūsgansaulainas un jaukas rudens dienas. lai ir auksts, manispēc, bet man ļoti vajag dzīvu gaismu.

kolēģi uztaisījuši ļoti krutu izrādi. es pieslēdzos ļoti pašās beigās, jo šajā radošajā komandā neietilpu, bet tehniskā ziņā - šajā izrāde vispār nav rekvizītu, attiecīgi nebija ko tur ātrāk darīt. ļoti forši pēc ilgāka pārtraukuma atkal satikt un strādāt ar Gunu. par to ir tāda drusku nostaļģiska sajūta. un mums beidzot ir kases grāvējs. viss izpārdots un pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. tikai žēl, ka visdrīzāk cilvēki nāk uz vārdiem Artūrs un Guna, nevis uz KVFR. piemēram, uz zombijiem, par spīti daudzām ļoti labi recenzijām, vispār nepērk biļetes. uz Pisties vai dzīvot arī nē.

*paldies, D vitamīnu cītīgi dzeru jau kopš mēneša sākuma un dzeršu vismaz līdz aprīlim.

ēdienkartē "oktobris"
* cepts kamambērs (ar olīveļļu, medu, ķiploku, čilī, rozmarīnu un timiānu) ar apceptām rudens taurenēm un grauzdētiem valriekstiem. pasniegts ar rudzu bageti.
* svaigs diy humuss, ar air fryerī sagrauzdētiem turku zirņiem, miltainu, cepeškrāsnī ceptu ķirbi, apceptām rudens taurenēm, grauzdētiem valriekstiem un sezamu, kinzu un grauzdētiem kviešu tortijas trīsstūrīšiem
* pasta ar rudens taureņu mērci - sīpols, puravs, ķiploks, rudens taurenes, rīvēts kūpinātais tofu, šļuka baltvīna, auzu krēms, grauzdēti valrieksti, rozmarīns, timiāns. pasniedz ar rīvētu granisteru
* pasta ar cepeškrāsnī ceptiem tomātiem, rudens taurenēm un burratu*
* kārtainās mīklas pīrāgs ar āboliem un avenēm

jes, kopš šī rudens rudens taurenes ir manas mīļākās sēnes. izcili aromātiskas. nav treknas. nav ūdeņainas un glumas. ir stingras un kraukšķīgas, bet nav sīkstas vai šķiedrainas. viegli lasīt, jo aug lielās plantācijās. viegli tīrīt - atritina vaļā un izkrata gružus.tārpu nav. diezgan ilgi stāv ledusskapī nebojājoties. labi kaltējas (kaltētajām aromāts ir mindblowing). pat vienkārši saceptas uz pannas olīveļļā, tikai ar sāli un pipariem, jau garšo pēc high end restorāna.

*varētu padomāt, ka kultūras darbiniekiem ar atalgojumu viss kārtībā, bet es tās burratas lasu no nocenoto produktu, kam beidzas termiņš, plauktiem. ņemot vērā nevalstisko teātru fiansēšanas īpatnības, nākamais gads rādās vēl drūmāks par šo. kaut kad drīz iesim runāt ar grāmatvedi, bet kopumā sajūta, ka jāmeklē kaut kāds "īsts" darbs. man ir diezgan liela ongoing trauksme par šo jautājumu.

ziniet, jau divas zombiju izrādes vienā dienā ir grūti, bet 6 zombiju izrādes 3 dienās ir pizģec. nesaprotu un apbrīnoju, kā to var izturēt aktieri, kuriem no rītiem vēl ir Arāja atmēģi. jūtos ļoti nogurusi. vēl šovakars jāizdzīvo. uz izrādi 21:00, starp citu, ir vēl 4 biļetes.
vēl laikam esam uzzombējuši kaut kādu elektrozombiju, kas piedalās izrādē. katru reizi pārbaudām visas elektroierīces pirms izrādes un viss strādā. bet izrādes laikā notiek visādi brīnumi. kad pēc izrādes atkal pārbaudām - viss ir pilnīgā kārtībā un darbojas. mums tās ierīces daudz tur ir. tosteris, čaiņiks, popkorna mašīna, maģis, kasešu diktofons, kasešu pleijeris, ipods, austiņas, dūmmašīna, ventilators, varbūt vēl kkas.

ja kāds no tiem, kas pavasarī teicās, ka gribētu nākt brīvprātīgot kvfr joprojām tā domā, tad aizpildiet anketiņu un nāciet https://forms.gle/LMdNMqNDt1wS7jLBA
es ļoti priecāšos.

p.s. var pildīt un nākt arī tie, kuri pavasarī neko neteicās

šī bija laba, gara, nogurdinoša un ļoti produktīva teātra sezona. mēs uztaisījām neticami daudz izrāžu (7 gab), paspējot arī sezonas vidū pārvākties un remontēties un sezonu noslēgt ar pirmizrādi Helsinkos. man tiešām liekas, ka visas izrādes izdevās labas. protams, kāda labāka, kāda vienkārši laba, bet labas. jāatzīst, ka jūtos drusku vīlusies, ka mums nav nevienas SN nominācijas. skaidrs, ka tas ir tāds subjektīvs konkrētās žūrijas lēmums un dažas no žūrijas loceklēm uz izrādēm nākt pieteicās, bet beigu beigās regulāri neieradās. viena no viņām, ja nemaldos, redzēja tikai vienu mūsu izrādi. bet mūsu mazajā pīļu dīķīša realitātē tomēr ir tā, ka tās balvas un nominācijas ļoti ietekmē biļešu pārdošanas rezultātus, kas mums kā nevalstiskai organizācijai ir baigi svarīgi.
karoč, manu gaišo prieku par labi padarīto darbu aptumšo rūgtumiņš, ka rudenī, ļoti iespējams, būs problēmas biļešu tirdzniecības departamentā. starp citu - šī dēļ jau pieņēmām lēmumu, ka Dārzu ņemam nost no repertuāra. tās divas septembra izrādes, uz kurām biļetes jau pārdošanā, būs pēdējās. atnāciet.

laikam viena no tuvojošā vecuma pazīmēm ir tāda, ka es sāku nesaprast jauniešus. es jau kopš kvfr pirmsākumiem koordinēju brīvprātīgos, kuru pamatpienākums ir dežūras uz izrādēm (uzkopt zāli, pārbaudīt biļetes, ierādīt vietas utt.). attiecīgi esmu to darījusi jau 5 gadus. pirmā sezona bija vislabākā, bija savācies superīgs kolektīvs, pārsvarā pēdējo klašu skolēni/pirmo kursu studenti. visi rāvās strādāt, sūdzējās, ka nav paspējuši pierakstīties uz dežūrām un visas jau aizņemtas*. nāca skatīties caurlaides un ģenerāļus, miljons reizes skatījās izrādes, nāca uz ballītēm, tusēja, atbildēja uz ziņām e-pastos un čatā. otrā sezona arī bija diezgan ok. tad bija kovidgadi un trimda Zeļļu ielā. kolektīvs mainījās, it kā cilvēku bija vairāk nekā sākumā, bet aizpildīt dežūru grafiku kļuva grūtāk, nē, nevis grūtāk, bet vienkārši grūti. nu labi - sarežģīti laiki, pismačs strādāt (kašķēties ar cilvēkiem par maskām, rakstīt visus tos papīrus, kas bija jāraksta, pieskatīt, lai nepārbīda ar distanci saliktos krēslus utt.) un, kuram gan gribas kulties uz Zelleni. + čatā uz ziņām neatbild, uz ballītēm nenāk, skatīties izrādes neinteresē. listē drusku zem 20 cilvēkiem, bet bija dežūras, kurās Kronis bija garderobē vai Gediņš pārbaudīja biļetes utt, jo vnk nebija brīvprātīgo. un izrāžu jau kopumā nebija daudz tajā laikā, jo tobrīd vispār nepirka biļetes.
liku lielas cerības uz atgriešanos cirkā - vismaz lokācija tāda ērtāka, telpas mājīgākas. ar grafika aizpildīšanu kļuva drusku labāk. bet visādi citādi - uz ballītēm nenāk, izrādes/caurlaides/ģenerāļu skatīties negrib, grib pēc izrādes sākuma skriet prom, čatā klusē. tā, protams, var būt, bet tad es vispār nesaprotu viņu motivāciju nākt strādāt. kāpēc? kāda jēga? es visiem, kuri piesakās par brīvprātīgajiem, lūdzu aizpildīt aptauju, kurā ir daži jautājumi no sērijas - kāpēc vēlies to darīt un ko tu no tā sagaidi. tur viss parasti ļoti skaidri un vienveidīgi - iepazīt aizkulišu darbu, teātra radīšanas specifiku bla bla bla. realitātē tā neizskatās. kāpēc viņi turpina nākt, ja negrib ne strādāt, ne tusēt, ne skatīties izrādes? es nesaprotu!
kad patērzēju dzīvajā, visi forši cilvēki un visi saka, nē, nē, gribam turpināt brīvprātīgot pie jums. kad jautāju vai varbūt ir kādi ieteikumi ko uzlabot brīvprātīgo darba organizācijā, lai stimulētu cilvēkus nākt, atbild, ka nē, viss forši un labi tāpat.
visvieglāk man iet ar dažiem patiešām pieaugušiem cilvēkiem, kam ir skaidra motivācija. piemēram, viena meitene strādā vadošā amatā un tā arī teica, ka brīvprātīgo darbu nāk darīt, lai trenētu pazemību. manliekas baigi kruti. protams, ir tāds kodoliņš, kas nāk biežāk un skatās izrādes un tusē, bet tās lielākoties ir meitenes, kas strādā visilgāk un neietilpst tajā pašu jaunāko jauniešu kateogrijā. par tiem visjaunākajiem jauniešiem viens no pamatnovērojumiem ir - ka viņi vispār neuzskata par vajadzīgu atbildēt uz ziņām. kopčatā vispār neatbild, ja uzraksta privāti, tad varbūt, kaut kad, pēc atkārtotas bakstīšanas kaut ko atbild. kas tās par manierēm? kāpēc tā ir? kad es augu tā nebija.
ārzemēs vispār ir diezgan populāri šādus brīvprātīgo darbus darīt senioriem. es gaidu, kad pie mums arī tā būs. man gribētos kādu foršu omīti kolektīvā.

*man bija izklaide iemest čatā jauno grafiku un tad live skatīties kā google sheetā histēriski aizpildās kvadrātiņi

svētdien melanholiski un lēni darbojos pa dārzu. ap pussešiem vakarā izdomāju, ka vajag iet. Vecais parks iztapsēts ar pavasara puķītēm. pārsvarā baltās anemones, bet ir arī dzelteni vizbuļi, zilsniedzītes, zeltstarītes un māllēpes. mežs jau sauss kā vasarā, bet šur tur vēl zied vizbulītes. aizgāju gar Tepera stūri un Abula galu līdz Spicierim. nopeldējos. veicu šortkatu pa bebru tiltu pie Kamaldiņas ietekas (iztekas?) no ezera, gāju tālāk pa Ieejas takām, tad pagriezos uz Silenieku ceļa, bet uzreiz atkal pāri izcirtumam devos dziļlejā un caur mežu līdz Silvai. kad Silvā izlīdu no meža, bija tikko norietējusi saule un aizvien spožāk no debesīm iznira mēnessirpītis ar Venēru blakus. varēju līst atkal mežā un iet mājās gar Klievi, bet kādā 10 kilometrā bija sācis berzt labās kājas mazais pirkstiņš. gāju pa taisno caur pilsētu. saudzējot pirkstiņu liku kāju kaut kā savādi, kā rezultātā pirkstiņu nenoberzu, bet uzberzu tulznu papēža malā. virs Abula, pirms Smiltenes robežas, levitēja miglas čūska. kādus 10 metrus virs upes. zaļajā zonā, starp Circle K un NKUP, ielas malā ganījās buks. tikai paskatījās uz mani un viss. atnācu mājās, uztaisīju katliņu ar popkornu, paņēmu bezalko alu, iegāzos gultā un sāku lasīt ziemeļblāzmas čatu par episko ziemeļblāzmu, kas notiek tagad un tūlīt. bet man vairs nebija spēka. būtu mašīna mājās - izbrauktu. bet ar kājām vairs nekur nevarēju paiet.

vakar paskatījos zombiju mēģi. tas būs kaut kas ļoti jocīgs. bet lielāko dienas daļu pavadīju kārtojot noliktavu un elpojot cirka neiznīcināmos remontputekļus. vakarā nolija debešķīgs, silts pavasara lietus. ļoti cerēju, ka būs arī mājās nolijis. bet nav.

šorīt pirmais, ko ieraudzīju izkāpjot no gultas - agrā plūme pilnos ziedos. ļoti negribas, ka atnāk tā solītā ziema un drūmums.

piezīmes par šonedēļu:

* pirmizrāde. rezultāts man liekas ļoti labs un, lai arī producēšana nesa gana daudz stresa, man tiešām ir prieks un gandarījums par darbu pie šī projekta. vēl tikai atskaite no sevis jāizspiež. kas mani pārsteidz - aizvakar ielikām pārdošanā vienu papildizrādi un to izpirka pāris stundu laikā. mums tā nekad nav bijis. vēl pat neviena recenzija nav bijusi. man nelikās, ka tēma būs tāds kases grāvējs (ir pat jau 27 biļetes uz septembri nopirktas).
* pavasaris. saulgriežus svinēt nebija laika. tieši sakrita ar pirmizrādi. bet esmu satikusi pirmos stārķus, ķīvītes, strazdus, dzērves un vardes.
* auļoju pa lucernas lauku kopā ar stirnu baru (~10 indivīdi). ļoti dzīvības pilnas sajūta.
* bija garais Līgu mēģis ierakstam. introvertajiem Jāņiem. šobrīd ir saraustas jau 18 dziesmas. aiznākamnedēļ sāksim rakstīt. bet K aizņemtības dēļ gan jau ieraksts līdz šī gada Jāņiem nebūs izdodamā formā. pati programma gan cerams būs.
* vakar nosvinējām zirdziņa 21. jubileju. īstais datums gan ir rītdien. bija ļoti forši un silti. tāda sajūta, it kā pašai būtu bijusi dzimšanas dienas. dabūjām visādas dāvanas (piemēram, papildbarības vairāk nekā mēnesim, lietotu ziemas segu, burkānu maisu, banānus, Jolanta bija uztaisījusi zirgam kūku, utt.). bija tiešām ļoti priecīgi. man vēl šodien seja velkas smaidā par to domājot.
* šon izlīdu drusku dārzā. pastaigāju ar grābekli, apgriezu šo to, kas nebija paspēts apgriezt rudenī (bet palika vēl daudz griežama), izstiepu no pagraba sapuvušos ābolus. negribas to aukstuma vilni un šļuru nākamnedēļ. gar puramalu stāv ūdens, dārzs vispār ļoti slapjš.
* Decibels nav redzēts, bet pirms pāris dienām uzpeldēja Roziņš. viņu neviens apkārtnē nebija kopš novembra redzējis. pati neredzēju, pie mums nebija, bet kaimiņiene ziņoja un K arī bija manījis sēžam ceļa malā.
* abas mašīnas joprojām servisā/gaida rindā uz servisu. nu jau kādi 4 mēneši būs ar visu šo to čakaru.
* gribēju tagad braukt staigāt uz mežu, bet kaut kā ļoti nāk miegs. besī man tā pulksteņa grozīšana. lai gan manā pasaulē vasaras laiks ir īstais laiks.
* nākamnedēļa brīva. lielākā daļa kolēģu brauc atpūsties uz ārzemēm. es braukšu pie zirga un iešu ārā dārzā. un mežā.

turpinot šo - kā man patīk Liāna Langa

kādam nestrādā kāds draudziņš AJ Produktos? nabaga mākslinieciņiem baigi vajadzētu atlaidīti vienam viņu izplatītam produktam. internetā publiski pieejamie kontakti šobrīd nav nesuši nekādus augļus (un atbildes).

vēl mums, nabaga mākslinieciņiem, vajag elektrisko ratiņkrēslu.

Sen nebija gadījies sākt 10:30 no rīta dzert šampi (paralēli taisot medūzas no plēvēm un miskastmaisiem un skatoties Milo Rau izrādi par Pussy Riot prāvu).

Īsumā par zajebalīgāko:
Decibels nav brīvlaists, nebūs vismaz līdz nedēļas beigām
Tagad servisā ir jau abas mašīnas un es pārvietojos ar nomas auto (“nauda lido, nauda deg”)
Skatītāju wc un gaisma ieejas zonā nav salabota un nav zināms kad būs.

citās ziņās, Satori pēc pašiniciatīvas (savu relīzi vēl neesam izsūtījuši) publicējis info par topošo izrādi par Arāja tiesas prāvu. palasīju FB komentus zem šī info un sapratu, ka es dzīvoju tiešām, tiešām ļoti saprātīgā burbulī. patiesība, diemžēl, ir tur ārā. rādās, ka tēma ir krietni aktuālākā nekā man likās.

šonedēļ bija 2 pirmizrādes, katra citā pilsētā. pa kādam skatītāju komentāram no katras:

1. "Pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis". kundzīte sēž pirmajā rindā, ļoti enerģiski dzīvo līdzi lasījumam. māj ar galvu, krata galvu. pēc izrādes pienāk pie māksliniekiem: "baigie malači esat, jums tik labi sanāk. esat kaut kur mācījušies?"

2. "Ziemassvētku putekļi". izrādes laikā kāda māmiņa pieceļas, pieiet pie uz skatuves esošas aktrises (kura tajā brīdī nerunā) un saka: "tur uz prožektora ir dzīvs taurenis*. vajag aizvākt. jūs taču saprotat, kas notiks, ja bērni redzēs, ka viņš nomirs"

_______
* kāpēc decembra beigās cirka arēnā ir dzīvi taureņi es nezinu. otrajā izrādē bija arī dažas bites. uzradās tieši uz klaunādi.

pēc drūmās, riebīgās un tukšās pagājušās sezonas, sāku ļaut sev pamazām noticēt, ka šī būs atkal īsta un forša teātra sezona. vismaz sākusies ir labi. ir tapusi tiešām laba izrāde skolas somai, par kuru arī skolām ir interese un, ar kuru braukājam apkārt. ir tapusi ritīgi kruta Gediņu izrāde (nāciet skatīties, uz nākamnedēļas izrādēm vēl ir biļetes. izrāde ir ļoti skaista, poētiska un medžik). mums piektdien bija pirmā īstā pirmizrādes ballīte kopš Lepnuma Naciķī (tieši nākamajā dienā pēc tās sākās pirmais kovidlokdauns). bija bezmaksas alkohols, kūka un uzkodas no Terapijas un nekādu ierobežojumu. ir čupiņa SN nomināciju, tai skaitā vīram. KKF iedeva naudu Viktora Arāja projektam, kam pirmizrāde būs martā un Ances un Klāva vēstuļizrādei arī. un mēs drīz pārvāksimies atpakaļ uz cirku, kas ir daudz foršāka lokācija nekā zellene. kaut nu šādā stilā tas viss arī turpinātos uz priekšu.