*

pirms es pievērošos izsmeļošākam gada apskatam, man ir jāpasaka paldies kādam, bez kura šis gads būtu bijis draudz drūmāks, mokošāks un nepanesamāks. un šis kāds ir - KAĶIS! Rikardo ir bodhisattva, smejošais buda, sūtnis no debesīm (galu galā, viņš uzradās mūsu dārzā no nekurienes). no visiem zvēriem, kas ir bijuši vai šobrīd ir mani ceļabiedri, viņš ir visvieglākais (lai gan šobrīd sver 7,9 kg), visvienkāršākais, visempātiskākais. ar viņu viss ir viegli, vienkārši un saulaini kopš viņa ierašanās brīža. ar visiem citiem zvēriem ir bijuši jārisina kaut kādi lielāki vai mazāki rēbusi un emocionāli sarežģījumi, bet Rikardo ir tīra saules enerģija. viņš ir klātesošs, bet nav uzbāzīgs, clingy un needy. viņam ir viedoklis, bet viņš ir gatavs piekāpties un iziet uz kompromisiem. viņš ir vērsts uz kompāniju, bet patstāvīgs. viņš ir ļoti kaķīgs, bet nedara nevienu no tām pimpīgajām kaķu lietām, ko kaķi mēdz darīt. viņš ir emocionāli inteliģents un nav egoistisks, taču ar lielu, ieturētu pašcieņu. es varētu vēl ilgi rakstīt par to cik viņš ir foršs un kādos visādos veidos tas foršums izpaužas.
es šogad ļoti izteikti jutu, kā viņš par mani (mums) rūpējas. es arī saprotu cik viņam daudz darba un noņemšanās un, ka rūpes par mums nav nekāds vieglais uzdevums, bet viņš to pilda smaidot, murrājot un nekurnot. esmu viņam bezgalīgi pateicīga par to.

kaķis sver 7,7 kg

un tad jau pie reizes arī vēl trešo ierakstu.
* nedēļas sākumā bija Līgu radošā nometne "Stiebriņos", apvienojumā ar apmēram ikgadējo Amandas v.d. un veļu vakaru. drusku pamocījāmies ar introverto Jāņu programmu, kaut kā nebija ideju, bet beigu beigās palikām pie tā, ka galvenais instruments būs harmonijs. kaut ko uzreiz arī ierakstījām. tas gan sarežģī dzīvā izpildījuma iespējas, bet par to domās, kad pienāks laiks. sabarojām veļus. nākamajā rītā viss bija apēsts, izņemot granātābolu (izlobītā agregātstāvoklī) un nebija izdzerts arī Valmiermuižas šokolādes stouts (es arī nevaru to iedzert).
* visu laiku līst, joprojām stāv miljons nedarītu darbu dārzā, ko būtu tomēr foršāk izdarīt rudenī, nekā atstāt uz pavasari, kad būs jau pavasara darbi jādara. vakar paspēju drusku paravēt (novembra vidū, bļe), šodien gāju grābt lapas, bet visu laiku lija, atmetu ar roku un gāju iekšā.
* bija uzpeldējis Decibels. kopumā normālā stāvoklī, bet šķiet, ka atkal saaktivizējusies tā viņa sāpošo/iekaisušo smaganu problēma, jo visu laiku ļoti siekalojās un ēst neēda. bet pagulēja drusku ar mani gultā un bija jauks.
* zirgs joprojām traks. es kopumā nevaru viņu novaldīt, vairāk jūtos kā pasažieris, nekā vadītājs. nē, nu protams, kaut kādas normas viņš ievēro, bet lēkšos pa lauku man īsti nav nekādas teikšanas. tas nav labi. viņdien izgājām apvidū, viss drausmīgi pielijis, pamats dziļš un dubļains. atradu sausāku maliņu, kur palēkšot, lēkšojam, priekšā liela žļampa, gribu piebremzēt, bet kungs purina galvu un skrien vēl ātrāk. viņš tā nav darījis kopš laikiem, kad tikko iepazināmies (t.i. pirms gandrīz 13 gadiem). izlēkšojāmies gan pa to žļampu, gan vēl citām žļampām, kas nav baigi veselīgi stiegrām un locītavām. viņa vecumā būtu labi iztikt bez bezjēdzīgām traumām. kad apstājāmies, sabļāvu uz viņu diezgan dusmīgi. domāju par to, kā tas korelē ar maniem sapņiem par stihiskajām, melnajām fūrēm un izbēgušiem jaunzirgiem un problēmām ar mašīnām reālajā dzīvē. kaut kāda aizvien niknāka cīņa par hegemoniju starp stihisko (un ļoti iespējams arī radošo) un intelektuālo, drošo, komfortablo (un ļoti iespējams stagnējošo).
* ar terapeiti runājām, ka iespējams esam izsmēlušas onlaina iespējas. man viņa ļoti, ļoti patīk, bet attālinātais process ļauj man distancēties un neveicina tādu īstu līšanu laukā no čaulas/bruņām/novecojušiem pašsaizsardzības mehānismiem. ļoti labprāt ietu pie viņas klātienē, bet viņa dzīvo un pieņem Liepājā. nezinu, ko darīt. man galīgi negribas meklēt citu terapeitu un skaitīt visus savus pātarus no jauna. man īstenībā liekas, ka man šobrīd vajag kustību terapeitu. kaut ko somatisku un kustīgu. bet man ļoti riebjas saderīga terapeita meklēšanas process. esmu diezgan izvēlīga + nevaru atļauties neko baigi dārgu. īstenībā neko nevaru atļauties.
* kaut kāds stulbs posms šobrīd.

* noņēmu ķiplokus un sīpolus. ķiploki ir pat ļoti normāli. es tos stādīju 18. novembrī, ļoti intensīvas snigšanas laikā. sīpoli arī ciešami, bet es viņus laistīju. es parasti nekad nelaistu sīpolus
* izmetu ārā četrgadīgās zemenes
* iesēju redīsus, spinātus, rukolu, kressalātus, cukurzirņus, daikonu un pak čoi
* izraustīju izgāzušās gurķenes, magones, kliņģerītes un kinzu
* uztaisīju mazliet kinzas pesto (kinza, drusku dilles, grauzdētas mandeles, olīveļļa, ķiploks, sāls, pipari)
* uzsāku ziedos aizgājušā bazilika glābšanas akciju
* tomāti negrib sārtoties
* ja jūs meklējat izcilu siltumnīcas gurķu šķirni, tad Pony H būs īstā
* uzradās brālis
* manā ģimenē nav neviena pieauguša cilvēka
* vakardiena bija ļoti jocīga diena
* pagājšnakt nolija vēl viens pavisam īsts lietus
* man ļoti patīk būt mājās
* man ļoti patīk ēdiens
* šodien mana ciba paliek pilngadīga. es te rakstu jau 18 gadus, bļe
* PĒKŠŅI ATGRIEZĀS DECIBELS! vakarnakt, īsi pēc pusnakts iekāpa pa guļamistabas logu. es jau biju aizmigusi, bet K pamanīja. viņš izskatās ļoti labi. tīrs un balts, normālās miesās (baigi resns gan nav). vaigs neticami labi aizaudzis un apspalvojies. praktiski vispār nevar pateikt, ka viņam pirms pusgada vaigā bija milzīgs, pūstošs caurums. brīdi uzkavējies viņš atkal aizgāja. un pirms kādas stundiņas bija atnācis atkal. ēdiens neinteresē, bet grib mīļš.

citās ziņās - kaimiņiene šodien bija bijusi ciemos pie savas draudzenes, kas dzīvo apmēram blakus kaķu vecim. bija redzējusi pa gabalu Decibelu. izskatījies labi, apaļš un veselīgs. tad droši vien tā viņa iekaisušo smaganu lieta nav atgriezusies. iespējams, kopš viņa oliņas uz viņu skatās no mākoņmaliņas, viņam pārgājušas visas nomadiskās tieksmes. sēž savās dzimtajās mājās un ēd veča pasniegtos makaronus. enīvei - kaķu ceļi ir neizdibināmi.
jāaiziet kaut kad pastaigāties pa to rajončiku un pastalkot.

p.s. vecim it kā tagad esot visai maz kaķu, jo esot kkad atkal bijis pvd un policija un kaut kādu čupu izņēmuši. domāju, ka Decibelu nekur prom nevedīs, jo viņš ir kastrēts. kad es viņreiz to ļoti slimo kaķi no ielas aiznesu uz tehnikuma klīniku, tad policija pateica, ka uz patversmi nevedīs, jo nav oliņu un attiecīgi neskaitās bezsaimnieka dzīvnieks. toreiz, gan viņam atradās saimniece.

Mamma teica, ka kaimiņiene teikusi, ka viņas draudzene teikusi, ka kaķu kolonijas vecis teicis, lai pasaka paldies meitenei, kas ārstējusi kaķi.

[18:23, 20/03/2023] Sarmīte: Čau, Decibels ir pie veča* Gaujas ielā
[18:28, 20/03/2023] Inese: Ooo, kā Tu zini?
[18:29, 20/03/2023] Inese: Viņš tā kā labprātīgi tur uzturas vai piespiedu kārtā?
[18:31, 20/03/2023] Sarmīte: Mana draudzene bija to veci nokerusi un prasījusi vai nav pie viņa Decis,,teicis ka esot.Man liekas ka piespiedu kārtā
[18:31, 20/03/2023] Sarmīte: Tad tik noteicis būšot kādu dienu jāizlaiž ārā

*vecis ir kaut kāds vecis, kam ir kaķu kolonija samērā netālu no mūsu mājas. pagājšgad PVD izņēma no turienes ~17 kaķus. viņu zina arī lejā vetklīnikā, kaut kādas kaķenes viņš esot nesis sterilizēt, bet laikam piliens jūrā.

----
vismaz uz brīdi varu aiztaupīt zvanu uz komunālo dienestu. taisījos zvanīt un jautāt vai nav pēdējā laikā savākuši kādu mirušu baltu kaķi ar rudu asti un rētu uz vaiga. viņi vāc un kādu laiku uzglabā kaķu morgā.

Decibels pirmdien vēlu vakarā izgāja ārā un līdz šim nav atgriezies. man viņa pietrūkst.
viņš ir prasts un neattapīgs un flegmatisks, bet viņā ir kaut kāds tāds nenormāli aizkustinošs trauslums, kādu neesmu satikusi nevienā citā kaķī.
ceru, ka drīz atnāks vismaz atrādīties. un, ka nav nodarījis kaut ko sliktu svaigi aizdzijušajam caurumam.

Decibels nodzīvoja mēnesi iekšā. šodien spontāni pieņēmām lēmumu brīvlaist. ir vēl cauruma apakšdaļā krevele, ko var nokasīt, bet caurums pats ir ciet, atraut vaļā vairs nevar. izlaidām. sākumā bija ļoti samulsis, grozījās, ostīja gaisu, līdz aizgāja brikšņos. domājām, ka nu - prom ir. pēc 7 min pavēru durvis, ietesās iekšā. sēdēja K klēpī, trīcēja un murrāja. bet pēc pāris min saņēmās un gāja vēlreiz. tad bija pazudis uz pāris stundām, bet nu ir atkal atpakaļ pie saviem gūstā turētājiem. es viņu saprotu, ārā ir mīnusā un ļoti daudz sniega. darīšanas ir bijušas atliktas jau tik ilgi, ka pāris dienu (nedēļu/mēnešu...) šurp vai turp vairs neko nemaina.
tagad man interesē kā viņš atmācīsies lietot kastīti un iemācīsies atkal normāli prasīties ārā.

Decibels nodzīvojis gūstā jau 3 nedēļas. caurumam bija vajadzīga otra operācija un atmirušo audu tīrīšana, tāpēc nekāda brīvlaišana pēc kastrēšanas nesanāca. caurums tika sašūts un Decibelam jādzīvo ar tūtu, lai neatrauj vaļā un jāšpricē vēl viens ab kurss. atšķirībā no pirmā posma, dzija ļoti slikti. pareizāk sakot, nedzija. nekādas tur cinka ziedes un evijas nekā nepalīdzēja. līdz brīdim, kad pirms vairākām dienām pacēlu no zemes nolūzušu alvejas lapu. gribēju jau mest šmucspainī, bet neizmetu. sāku zieķēt Decibela caurumu ar alvejas gļotām un tas ir pilnīgs geimčeindžers. kopš tā brīža viss sāka smuki dzīt un vilkties ciet. iesaku alveju! lietojiet alveju! alveja the best!
vēl ir drusku jāpaciešas, pagaidām vēl ļoti svaiga un jēla krevele virsū, bet nu brīvlaišanas cerības pārskatāmā nākotnē ir visai reālas.

visādi citādi - palicis daudz mierīgāks - vairs neārdās un īpaši daudz nebļauj. kastīti lieto bez problēmām. toties liekas šausmīgi, šausmīgi bēdīgs. un reizēm ļoti clingy. manliekas, pieredzot to kā mēs ignorējam viņa izmisīgos saucienus pēc ārā laišanas, viņš ir nonācis iemācītās bezpalīdzības bezdibenī (learned helplessness). vēl viņš ir apvēlies un jau sācis šmurgāties ar ēdienu. nevis apēd visu pa tīro un nokopj Rikša neapēsto, kā bija sākumā, bet nu jau pats nolaiza konserviem želeju vai mērci un pārējo atstāj un mācas virsū, lai dod kko citu.
tādas, lūk, jaunākās kaķu ziņas.

Īsumā par zajebalīgāko:
Decibels nav brīvlaists, nebūs vismaz līdz nedēļas beigām
Tagad servisā ir jau abas mašīnas un es pārvietojos ar nomas auto (“nauda lido, nauda deg”)
Skatītāju wc un gaisma ieejas zonā nav salabota un nav zināms kad būs.

gan mēs, gan Decibels katrs savā kalendārā velkam krustiņus līdz viņa brīvlaišanai. šobrīd jau nedēļu nodzīvojis bez ārā iešanas. viņš ir atkopies un sakopies un rīt vēl pēdējā AB šprice. caurums ir diezgan aizvilcies, tūskas nav, vairs nesmird, tik apakšpusē vēl tāda kā kabata, kurā krājas caurspīdīgi balts brūces eksudāts. mugurkauls zaudējis asumu un apaudzis ar smuku miesiņu. ēd dūšīgi un neizvēlīgi. kastīti viņš ir apguvis aptuveni. regulāri izrāda vēlmi iekakāt dīvānā un divas reizes ir to izdarījis. dīvāns gan jau no sākuma tika apklāts ar miskastes maisiem un vecu pledu, tā kā vismaz savākšana nav ļoti grūta. bet visādi citādi ar smagām nopūtām un neapmierinātību izmanto kastīti. lielākā problēma ir tajā, ka viņš jūtas labi un viņam ir garlaicīgi. drusku paguļ un tad staigā apkārt drausmīgi bļaudams. no durvīm uz logu, tad citām durvīm un citu logu un tad sēž vienkārši telpas vidū un bļauj. diemžēl viņu nav iespējams nekā izklaidēt, jo viņa pasaulē neeksistē spēlēšanās koncepts - uz mantiņām nereaģē nekā vai izvairās. pētīt māju, kāpt uz skapjiem, izokšķerēt pakšus viņam neinteresē, viņš pārsvarā staigā pa vienām un tām pašām trajektorijām. multenes skatīties viņš nemāk, viņš nemēģina skatīties uz ekrānu (ja Riksim rāda kaķiem domātos video gan telefonā, gan kompī viņš skatās, groza galvu un ķeksē ar ķepu). viņš vispār ir neattapīgākais kaķis ar kādu man bijusi darīšana. nenormāli mīļš un sirsnīgs, bet totāls baurs/urla. vienīgais veids, kā atklājām, kā uz brīdi var iepriecināt un nomierināt Decibelu ir sapūst guļamvietā kaķumētras spreju. tad viņš kādu laiku tur valstās, nebļauj un arī uz kādu laiku iemieg. nu vēl var ņemt rokās un auklēt kā zīdaini, stāvot kājās. tas viņam arī patīk. viņš guļ rokās, spiežas klāt un murrā. vienkārši klēpī neder. vistrakāk ir naktīs. viņa ne visai labo kakāšanas paradumu dēļ atstājam viņam pieejamu koridori, kurā ir wc kastīte un virtuvi, kur vienā krēslā viņš ir iecienījis gulēt jau no laikiem, kad viņš tikai sāka pie mums nākt, ir barība un ūdens. bet guļ viņš ļoti maz, pārsvarā staigā šurpu turpu bļaujot, skrāpējoties gar durvīm un kāpj uz virtuves galda dauzīties pie loga. galds jau pamatīgi saskrāpēts. Rikardo arī ļoti izbesījies par visu šito. manliekas viņš sācis Decibelu nicināt. nu vismaz tādas jūtas, manuprāt, pauž viņa sejas izteiksme.

otrdien no rīta vedam kastrēt un nočekot kakla caurumu. tad lai izguļas un adjū. manliekas, viņš sapņo par to kā aiziet kādam kaķim iedot pa seju. tikai nezinu cik viņam bez oliņām vēl to gribēsies. gan jau kādu laiku vēl interesēs. es, savukārt, sapņoju iztīrīt, izvēdināt un sakārtot māju, un par mieru un klusumu.

tādas, lūk, jaunākās kaķu ziņas.

(esmu sākusi ļoti apbrīnot cilvēkus, kas regulāri dod pagaidu mājas visādiem random bezmāju kaķiem visādos random veselības stāvokļos)

tātad par Decibelu. vasaras beigās pamanījām, ka sūdīgi ēd un reizēm šņāc uz ēdienu un lec no tā prom. aizvedām uz teķa vetklīniku. iekaisušas smaganas. sadeva zāles. baigi labāk nepalika. kaimiņienes kaimiņiene, kas piebaro savvaļas kaķus (krietni plašāku kaķu klāstu nekā mēs) arī bija novērojusi, ka viņš šņāc uz desu. tad vēlāk rudenī aizvedām tepat lejā uz mūsu ielas vetklīniku. iedeva citas zāles. bet Decibels ļoti ņēma ļaunā gan vetārstu apmeklējumus, gan zāļu došanu. sāka nedoties rokās, parādīties aizvien retāk un joprojām neēst (pie mums). no novembra vidus, līdz janvāra sākumam es viņu neredzēju vispār.
janvāra otrajā nedēļā viņš atkal uzradās. pavājš, netīrs, smirdīgs (pēc kaķu čurām) un kāvies. bet ēda. tad nu kopš tā laika viņš ik pa pāris dienām nāca pasildīties un uzēst. ēda gan drausmīgi ilgi un lēni. šonedēļ nebiju viņu daudz redzējusi, biju arī vairākas dienas Rīgā. atbraucu aizvakar vakarā mājās. vakar no rīta, K bija ielaidis Decibelu iekšā un aizgājis uz darbu. kad es piecēlos un gāju viņam, dīvānā guļošam, garām, sajutu drausmīgu maitas smaku. aizrāvu pie ārsta.
karoč, kungs kāvies, dabūjis pa vaigu, pušums aizķepis ar spalvām, iekšā netīrumi, sācis pūžņot, strutas netikušas ārā, izveidojusies milzu kapsula ar šļuru un sākuši atmirt audi. pavēra muti - smaganas joprojām sarkanas un iekaisušas. taisīja operāciju narkozē, grieza vaļā un tīrīja. nevarēja vienā reizē izgriezt visus nekrotiskos audus, jo būtu pārāk liela izmēra brūce. tāpēc viņam šobrīd ir aptuveni 5-6 cm vaļējs caurums, pa kuru sulo ārā sūdi un, kas joprojām drausmīgi smird pēc nekrozes. jādzīvo iekšā un ar tūtu, jāšpricē antibiotikas. ja slikti tīrīsies ārā pats, iespējams vajadzēs otru operāciju narkozē. ja nedzīs - tad eitanāzija.
no narkozes pamodās labi, vakar un šorīt dūšīgi ēda un dzēra. naktī ārdījās, pa koridorī iekārtoto palātu - plēsa avīzes, ņaudēja, skrāpējās gar durvīm un novilka tūtu. joprojām nav ne čurājis, ne kakājis, kas mani drusku uztrauc. kastīti viņam sagatavojām, bet viņš droši vien nesaprot tādu konceptu. viņš tikko izdzēra divas bļodas ar ūdeni, kaut kad tam būs jānāk ārā.
nebūtu pie mums atnācis, būtu miris lēnā un mokošā nāvē.
kaimiņiene teica, ka tajā kaķu kolonijā pie trakā onkuļa, no kura Decibels domājams nāk, esot parādījušās 3 jaunas kaķenes.

drausmīgi stresaina šitā nedēļa.

ekspektācijas šodienai: relaksēties pēc nedēļas stresa ar bardaku cirkā, uztaisīt kko garšīgu K vārda dienā, beidzot aizbraukt uz kalnu, izdarīt pāris noprokrastinētas lietas
šodienas realitāte: šitāda

ja Vilnītis bija kšatrijs, tad Rikardo noteikti ir bodhisattva.

pēc triju nedēļu prombūtnes pēkšņi uzradās Roziņš.
izskatās tievāks un ir tramīgāks nekā bija, kad tikāmies iepriekšreiz.
pagājšnedēļ jau biju paspējusi uzzvanīt komunālajam dienestam un uzzināt, ka viņiem jau pāris nedēļas nav bijis jāvāc neviens kaķa līķis.

Decibēliuss nebija redzēts pāris dienas. arī šodien parādījās. ar asiņainu ausi un arī nometis svaru.

šī nav bijusi labākā svētku nedēļa manā mūžā
* svētdienas vakarā netīšām sākām dzert vīnu un viss bija ļoti jautri un dzīvespriecīgi. līdz vienam brīdim. K man sarunāja visādas nejēdzības un vakars pārvērtās kaut kādā murgā.
* pirmdien man sāpēja galva un bija bēdīgi, tāpēc es neizdarīju visādas lietas, kas bija jāizdara, kas savukārt padarīja nedēļas otro pusi krietni stresaināku.
* otrdien man gribējās atzīmēt saulgriežus, diemžēl tā vietā es dienas lielāko daļu pavadīju mašīnā. kaut kā amēbiski bijām piekrituši (drīzāk jau nebijām laikā pateikuši, ka nepiedalīsimies, jo nav kad reāli samēģināt un sagatavoties) piedalīties Sansusī Vecgada koncertā un otrdien bija tā filmēšana un tāpēc bija jākuļas uz Rīgu. Rīgu es tajā dienā ienīdu. pusotru stundu braucām no Smiltenes līdz Rīgai un vēl pusotru stundu no Juglas līdz Āgenskalnam un pēc tam mājupceļš nebija diezko labāks.
* trešdien vakarā bija izrāde un es atkal ienīdu Rīgu. K aizbrauca agri no rīta, es braucu vēlāk ar busu, lai no rīta paspētu vēl izkurināt māju. kolīdz buss iebrauca Rīgā, atkal sākās satiksmes elle. buss ienāca ar kavēšanos, ar kājām uz Āģi vairs īsti nevarēja paspēt un nebija arī tā, ka gribējās brist pa to brūno šļuru. braucu ar piebāztu 4. autobusu, kurš krietni atpalika no grafika un lielu ceļa daļu klausījos divu krievvalodīgu tanšu skandālā par to, ka vienai no tantēm maska stāvēja uz zoda, nevis tur, kur tai jāstāv. pēc izrādes drusku pasvinējām ZSV kolēģu lokā, kas bija samērā jauki, vienīgi es jutos diezgan distant no visa un nespēju no sirds pieslēgties
* ceturtdien atcerējos, ka K iepriekšējā vakarā izrādes laikā bija zvanījusi māte un viņš pēc izrādes nebija viņai atzvanījis. atgādināju, lai atzvana un mēs uzzinājām, ka K tētim ir insults un, ka viņš diezgan dārzenīgs guļ Liepājas slimnīcā ar visai sūdīgām prognozēm. K aizbrauca uz mežu pēc eglītes un egļu zariem, ar ko beidzot apsegt rozi un dabūja ar zaru tieši virs acs. acs neizskatās baigi superīgi, bet uz traumpunktu braukt viņš atteicās. jutos diezgan drausmīgi, bet ar mokām piespiedu sevi izmazgāt grīdas un sakopt māju, jo manā iekšējā vērtību sistēmā tas ir obligāts must have uz svētkiem, lai kādi tie arī nebūtu. tīrā un kārtīgā māja vismaz deva kaut kādu miera sajūtu.
* piektdien no rīta braucām slēpot, jo es jau laicīgi biju nopirkusi mums biļetes. slēpot bija jauki, bet pēc tam atkal saskābu un sajutos inerta un pelēka. biju plānojusi vakaram sataisīt viskko intrsantu ēdamu (piemēram), bet vnk nebija iedvesmas. uzvārīju zirņus, K uzcepa pīrāgus, samačkājām uzkodu plates no visa kas ledusskapī un tāpat paspējām pārēsties. bet kopumā man bija bēdīgi un nepareizības sajūta, ka esam tikai divatā. pie maniem vecākiem mēs nebraucam, jo māte atsakās vakcinēties, pie K vecākiem nebraucam, jo mums tiešām negribas tur braukt un likās arī bēdīgi par K mammu, kura sēž viena pati, kamēr viņas vīrs ir dārzenis slimnīcā un droši vien ir drausmīgā trauksmē un pati nemaz to neapzinās. pavēlu vakarā piespiedām sevi iziet ārā - pāris reizes nobraucām no Jāņkalna ar padirseņiem un izstaigājām parku.
* šodien beidzot biju stallī, tas bija forši. tur bija tukšs un kluss un spīdēja saule un mēs divatā ar zirgu staigājām pa sniega laukiem. saņēmu arī divas foršas un negaidītas pārsteiguma dāvanas. bet citādi sajutos atkal diezgan drūmi. + šodien ir pagājušas jau divas nedēļas, kopš pēdējo reizi redzējām Roziņu un man liekas, ka mēs viņu vairs nekad neredzēsim. kaimiņiene arī nav redzējusi. un stipri šaubos, ka viņš šajā gadalaikā būtu klaiņojis kaut kur tālu prom no teritorijas, kurā viņš zina, ka var tikt pie ēdiena un patvēruma. kopš viņš pavasarī sāka nākt pie mums baroties, viņš nekad nav bijis neredzēts ilgāk par dienām divām. ļoti iespējams viņš guļ tajā saldētavā, no kuras mēs pagājšgad izņēmām Vilnīti un viņam neviens neiet pakaļ. jāsaņemas pirmdien uzzvanīt Komunālajam dienestam.
* mums joprojām nav atrisinājusies ūdens/akas problēma, lai gan aku meistars ir bijis jau 2x un arī sūknis ir nomainīts. otrajā reizē viņš vnk pameta visu, iekāpa mašīnā un aizbrauca. es visu laiku centos to uztvert tā viegli, bet nupat jau paliek pārāk grūti.
* tā vispār es jūtu sevī kaut kādas lielas dusmas.

šobrīd katrā istabā guļ pa kaķim.

problēma tik tajā, ka divi no viņiem kaujas un visu laiku jāveic visādi piesardzības pasākumi, lai viņi nesatiktos.* bet durvju ciet turēšana traucē foršai siltumapritei mājā. kamēr nebija tik auksts, nebija problēmu kādu no puskaķiem** izsēdināt ārā***, bet tagad sirdsapziņa neļauj. mums te -18 šobrīd.
Decibels ir nākamnedēļ pierakstīts pie ārsta, cerams, ka viņam uz to laiku dienišķais grafiks ļaus parādīties pie mums un izdosies aizvest nodot oliņas un nočekot kāpēc viņš tik ļoti daudz dzer ūdeni. ko darīt ar bailuli Roziņu nezinu. es esmu tikusi tik tālu, ka varu pieiet viņam guļošam dīvānā, notupties, iedot no rokas kkādu kaķu kārumu un pāris reizes viegi pieskarties muguras/sānu spalvu galiem (par glaudīšanu to grūti nosaukt) - progress ir, bet ekstrēmi lēns, jo nāk viņš pie mums kopš agra pavasara. viņu ar vajadzētu dabūt pie ārsta un atbrīvot no oliņām un uztaisīt vetčeku, bet es pagaidām neiztēlojos kā. nē, nu vismaz prieks, ka viņš nav kaķene.

*vienreiz agrā rudenī, kad es vēl gulēju ar vaļā logu - tas notika. visi apmēram vienlaicīgi iekāpa pa logu un gāja uz virtuvi baroties. satikās un tad Decibels ar Roziņu sametās tieši tādā murckulī kādu rāda multenēs. murckulis vēlās pa māju ar āprātīgu troksni, aizvēlās līdz koridorim, es atrāvu ārdurvis un bļāvu, lai izbeidz un veļas ārā un tad kāds no viņiem vēl apčurājās. tas viss notika ap diviem naktī un man bija 6os jāceļas uz autobusu. ilgi un ļoti dusmīgi mazgāju koridori, kurš smirdēja pēc kaķu čurām un nākamajā dienā darbā man visu laiku bija paranoja, ka es pati arī smirdu pēc kaķu čurām. kopš tā laika esmu max piesardzīga, lai viņi nesatiktos, īpaši iekštelpās. diezgan nogurdinošs šāds kaķu menedžments. būtu labi, ja atološana kaut drusku palīdzētu.

**mums ir oficiālais kaķis Rikardo - ar čipu un pasi un siksniņu ar žetoniņu un divi runči piestaigātāji. Decibēliuss ir liels un balts ar rudu asti un šausmīgi mīļš un nenormāli daudz un skaļi murrā. var staipīt pa rokām un vispār bieži liekas, ka viņš pie mums vairāk nāk pēc mīlestības, nekā barības, jo nav arī ļoti badīgs. ļoti vienkāršs, nav baigi attapīgs un ziņkārīgs. ienīst Roziņu. Roziņš savukārt ir baltpelēkstrīpains bailulis. varētu būt ap 2 gadiem vecumā. ievērojām viņu jau pagājšziem, kad viņš nāca gulēt Rikša siltinātajā ārā mājiņā. kad pavasarī sāka lavīties virtuvē baroties no Rikša bļodām, bija ļoti tievs un badīgs. zinu, ka vēl viena kaimiņiene viņu piebaro. pēc uzvedības spriežot, viņš bērnībā nav īsti socializējies ar cilvēkiem. ļoti gudrs, ziņkārīgs un inteliģents, bet ekstŗēmi bailīgs. gulēt dīvānā gan iemācījās ļoti ātri. mīž no Decibela. Rikardo normāli satiek ar abiem. Decibels viņam vairāk kā draugs, abi mēdz kaut kur kopā tusēt, ar Roziņu vnk līdzpastāv un reizēm viņu drusku kaitina.

***vispār tieši oficāli rezidējošais kaķis šai aukstumā pavada visvairāk laika ārā. ziema ir viņa gadalaiks.

Rikardo nomedīja manu pasaulē skaistāko vāveri :(

pirmdien biju uz treniņu un uz pirti. nosvīdu kaut kādu smaguma gabalu nost un atstāju aukstā dīķa dibenā.
otrdien Rikardo bija pie ārsta - tagad viņš ir kastrēts, čipēts, nosvērts (5kg 250g) un novērtēts, kā apm pusotru gadu vecs.
šodien ir trešdiena, šodien ir tieši mēnesis kopš vairs nav Vilnīša. šodien ir Simjūds - veļu laika centrālā diena.
šodiena bija skaista. daudz saules un spožs, silts gaiss. gribēju beidzot iztīrīt māju un pakomunicēt ar veļiem, bet bija pārāk gaišs, lai būtu telpās. daudz ko padarīju dārzā, biju peldēt Klievī un pierijos malkas cepeškrāsnī ceptas siermaizes. joprojām zied lavanda.

šobrīd personīgi pazīstu 3 ar kovidu slimus cilvēkus un zinu divus pazīstamiem cilvēkiem zināmus mirušos.