*

pirms es pievērošos izsmeļošākam gada apskatam, man ir jāpasaka paldies kādam, bez kura šis gads būtu bijis draudz drūmāks, mokošāks un nepanesamāks. un šis kāds ir - KAĶIS! Rikardo ir bodhisattva, smejošais buda, sūtnis no debesīm (galu galā, viņš uzradās mūsu dārzā no nekurienes). no visiem zvēriem, kas ir bijuši vai šobrīd ir mani ceļabiedri, viņš ir visvieglākais (lai gan šobrīd sver 7,9 kg), visvienkāršākais, visempātiskākais. ar viņu viss ir viegli, vienkārši un saulaini kopš viņa ierašanās brīža. ar visiem citiem zvēriem ir bijuši jārisina kaut kādi lielāki vai mazāki rēbusi un emocionāli sarežģījumi, bet Rikardo ir tīra saules enerģija. viņš ir klātesošs, bet nav uzbāzīgs, clingy un needy. viņam ir viedoklis, bet viņš ir gatavs piekāpties un iziet uz kompromisiem. viņš ir vērsts uz kompāniju, bet patstāvīgs. viņš ir ļoti kaķīgs, bet nedara nevienu no tām pimpīgajām kaķu lietām, ko kaķi mēdz darīt. viņš ir emocionāli inteliģents un nav egoistisks, taču ar lielu, ieturētu pašcieņu. es varētu vēl ilgi rakstīt par to cik viņš ir foršs un kādos visādos veidos tas foršums izpaužas.
es šogad ļoti izteikti jutu, kā viņš par mani (mums) rūpējas. es arī saprotu cik viņam daudz darba un noņemšanās un, ka rūpes par mums nav nekāds vieglais uzdevums, bet viņš to pilda smaidot, murrājot un nekurnot. esmu viņam bezgalīgi pateicīga par to.