decembris

Posted by [info]inese_tk on 2021.12.25 at 22:50
šī nav bijusi labākā svētku nedēļa manā mūžā
* svētdienas vakarā netīšām sākām dzert vīnu un viss bija ļoti jautri un dzīvespriecīgi. līdz vienam brīdim. K man sarunāja visādas nejēdzības un vakars pārvērtās kaut kādā murgā.
* pirmdien man sāpēja galva un bija bēdīgi, tāpēc es neizdarīju visādas lietas, kas bija jāizdara, kas savukārt padarīja nedēļas otro pusi krietni stresaināku.
* otrdien man gribējās atzīmēt saulgriežus, diemžēl tā vietā es dienas lielāko daļu pavadīju mašīnā. kaut kā amēbiski bijām piekrituši (drīzāk jau nebijām laikā pateikuši, ka nepiedalīsimies, jo nav kad reāli samēģināt un sagatavoties) piedalīties Sansusī Vecgada koncertā un otrdien bija tā filmēšana un tāpēc bija jākuļas uz Rīgu. Rīgu es tajā dienā ienīdu. pusotru stundu braucām no Smiltenes līdz Rīgai un vēl pusotru stundu no Juglas līdz Āgenskalnam un pēc tam mājupceļš nebija diezko labāks.
* trešdien vakarā bija izrāde un es atkal ienīdu Rīgu. K aizbrauca agri no rīta, es braucu vēlāk ar busu, lai no rīta paspētu vēl izkurināt māju. kolīdz buss iebrauca Rīgā, atkal sākās satiksmes elle. buss ienāca ar kavēšanos, ar kājām uz Āģi vairs īsti nevarēja paspēt un nebija arī tā, ka gribējās brist pa to brūno šļuru. braucu ar piebāztu 4. autobusu, kurš krietni atpalika no grafika un lielu ceļa daļu klausījos divu krievvalodīgu tanšu skandālā par to, ka vienai no tantēm maska stāvēja uz zoda, nevis tur, kur tai jāstāv. pēc izrādes drusku pasvinējām ZSV kolēģu lokā, kas bija samērā jauki, vienīgi es jutos diezgan distant no visa un nespēju no sirds pieslēgties
* ceturtdien atcerējos, ka K iepriekšējā vakarā izrādes laikā bija zvanījusi māte un viņš pēc izrādes nebija viņai atzvanījis. atgādināju, lai atzvana un mēs uzzinājām, ka K tētim ir insults un, ka viņš diezgan dārzenīgs guļ Liepājas slimnīcā ar visai sūdīgām prognozēm. K aizbrauca uz mežu pēc eglītes un egļu zariem, ar ko beidzot apsegt rozi un dabūja ar zaru tieši virs acs. acs neizskatās baigi superīgi, bet uz traumpunktu braukt viņš atteicās. jutos diezgan drausmīgi, bet ar mokām piespiedu sevi izmazgāt grīdas un sakopt māju, jo manā iekšējā vērtību sistēmā tas ir obligāts must have uz svētkiem, lai kādi tie arī nebūtu. tīrā un kārtīgā māja vismaz deva kaut kādu miera sajūtu.
* piektdien no rīta braucām slēpot, jo es jau laicīgi biju nopirkusi mums biļetes. slēpot bija jauki, bet pēc tam atkal saskābu un sajutos inerta un pelēka. biju plānojusi vakaram sataisīt viskko intrsantu ēdamu (piemēram), bet vnk nebija iedvesmas. uzvārīju zirņus, K uzcepa pīrāgus, samačkājām uzkodu plates no visa kas ledusskapī un tāpat paspējām pārēsties. bet kopumā man bija bēdīgi un nepareizības sajūta, ka esam tikai divatā. pie maniem vecākiem mēs nebraucam, jo māte atsakās vakcinēties, pie K vecākiem nebraucam, jo mums tiešām negribas tur braukt un likās arī bēdīgi par K mammu, kura sēž viena pati, kamēr viņas vīrs ir dārzenis slimnīcā un droši vien ir drausmīgā trauksmē un pati nemaz to neapzinās. pavēlu vakarā piespiedām sevi iziet ārā - pāris reizes nobraucām no Jāņkalna ar padirseņiem un izstaigājām parku.
* šodien beidzot biju stallī, tas bija forši. tur bija tukšs un kluss un spīdēja saule un mēs divatā ar zirgu staigājām pa sniega laukiem. saņēmu arī divas foršas un negaidītas pārsteiguma dāvanas. bet citādi sajutos atkal diezgan drūmi. + šodien ir pagājušas jau divas nedēļas, kopš pēdējo reizi redzējām Roziņu un man liekas, ka mēs viņu vairs nekad neredzēsim. kaimiņiene arī nav redzējusi. un stipri šaubos, ka viņš šajā gadalaikā būtu klaiņojis kaut kur tālu prom no teritorijas, kurā viņš zina, ka var tikt pie ēdiena un patvēruma. kopš viņš pavasarī sāka nākt pie mums baroties, viņš nekad nav bijis neredzēts ilgāk par dienām divām. ļoti iespējams viņš guļ tajā saldētavā, no kuras mēs pagājšgad izņēmām Vilnīti un viņam neviens neiet pakaļ. jāsaņemas pirmdien uzzvanīt Komunālajam dienestam.
* mums joprojām nav atrisinājusies ūdens/akas problēma, lai gan aku meistars ir bijis jau 2x un arī sūknis ir nomainīts. otrajā reizē viņš vnk pameta visu, iekāpa mašīnā un aizbrauca. es visu laiku centos to uztvert tā viegli, bet nupat jau paliek pārāk grūti.
* tā vispār es jūtu sevī kaut kādas lielas dusmas.

Reply to this entry:

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.