*

laikam viena no tuvojošā vecuma pazīmēm ir tāda, ka es sāku nesaprast jauniešus. es jau kopš kvfr pirmsākumiem koordinēju brīvprātīgos, kuru pamatpienākums ir dežūras uz izrādēm (uzkopt zāli, pārbaudīt biļetes, ierādīt vietas utt.). attiecīgi esmu to darījusi jau 5 gadus. pirmā sezona bija vislabākā, bija savācies superīgs kolektīvs, pārsvarā pēdējo klašu skolēni/pirmo kursu studenti. visi rāvās strādāt, sūdzējās, ka nav paspējuši pierakstīties uz dežūrām un visas jau aizņemtas*. nāca skatīties caurlaides un ģenerāļus, miljons reizes skatījās izrādes, nāca uz ballītēm, tusēja, atbildēja uz ziņām e-pastos un čatā. otrā sezona arī bija diezgan ok. tad bija kovidgadi un trimda Zeļļu ielā. kolektīvs mainījās, it kā cilvēku bija vairāk nekā sākumā, bet aizpildīt dežūru grafiku kļuva grūtāk, nē, nevis grūtāk, bet vienkārši grūti. nu labi - sarežģīti laiki, pismačs strādāt (kašķēties ar cilvēkiem par maskām, rakstīt visus tos papīrus, kas bija jāraksta, pieskatīt, lai nepārbīda ar distanci saliktos krēslus utt.) un, kuram gan gribas kulties uz Zelleni. + čatā uz ziņām neatbild, uz ballītēm nenāk, skatīties izrādes neinteresē. listē drusku zem 20 cilvēkiem, bet bija dežūras, kurās Kronis bija garderobē vai Gediņš pārbaudīja biļetes utt, jo vnk nebija brīvprātīgo. un izrāžu jau kopumā nebija daudz tajā laikā, jo tobrīd vispār nepirka biļetes.
liku lielas cerības uz atgriešanos cirkā - vismaz lokācija tāda ērtāka, telpas mājīgākas. ar grafika aizpildīšanu kļuva drusku labāk. bet visādi citādi - uz ballītēm nenāk, izrādes/caurlaides/ģenerāļu skatīties negrib, grib pēc izrādes sākuma skriet prom, čatā klusē. tā, protams, var būt, bet tad es vispār nesaprotu viņu motivāciju nākt strādāt. kāpēc? kāda jēga? es visiem, kuri piesakās par brīvprātīgajiem, lūdzu aizpildīt aptauju, kurā ir daži jautājumi no sērijas - kāpēc vēlies to darīt un ko tu no tā sagaidi. tur viss parasti ļoti skaidri un vienveidīgi - iepazīt aizkulišu darbu, teātra radīšanas specifiku bla bla bla. realitātē tā neizskatās. kāpēc viņi turpina nākt, ja negrib ne strādāt, ne tusēt, ne skatīties izrādes? es nesaprotu!
kad patērzēju dzīvajā, visi forši cilvēki un visi saka, nē, nē, gribam turpināt brīvprātīgot pie jums. kad jautāju vai varbūt ir kādi ieteikumi ko uzlabot brīvprātīgo darba organizācijā, lai stimulētu cilvēkus nākt, atbild, ka nē, viss forši un labi tāpat.
visvieglāk man iet ar dažiem patiešām pieaugušiem cilvēkiem, kam ir skaidra motivācija. piemēram, viena meitene strādā vadošā amatā un tā arī teica, ka brīvprātīgo darbu nāk darīt, lai trenētu pazemību. manliekas baigi kruti. protams, ir tāds kodoliņš, kas nāk biežāk un skatās izrādes un tusē, bet tās lielākoties ir meitenes, kas strādā visilgāk un neietilpst tajā pašu jaunāko jauniešu kateogrijā. par tiem visjaunākajiem jauniešiem viens no pamatnovērojumiem ir - ka viņi vispār neuzskata par vajadzīgu atbildēt uz ziņām. kopčatā vispār neatbild, ja uzraksta privāti, tad varbūt, kaut kad, pēc atkārtotas bakstīšanas kaut ko atbild. kas tās par manierēm? kāpēc tā ir? kad es augu tā nebija.
ārzemēs vispār ir diezgan populāri šādus brīvprātīgo darbus darīt senioriem. es gaidu, kad pie mums arī tā būs. man gribētos kādu foršu omīti kolektīvā.

*man bija izklaide iemest čatā jauno grafiku un tad live skatīties kā google sheetā histēriski aizpildās kvadrātiņi