User Profile Friends Calendar

Below are the 25 most recent journal entries.

	2025.07.15  09.24 Nu, ko – jūlijs jau pusē. https://www.youtube.com/watch?v=oHh6ruEjvY4&list=RDoHh6ruEjvY4&start_radio=1

	2025.06.30  14.59 --- Visas manas mīļākās Mākena dziesmas ir par pleciem.

	2025.05.13  16.48 --- Daudz ļaunāk par e-coli "Straupei" ir tas, ka nekad neštimmē biezpiena kastītes vāciņš.

	2025.05.04  17.17 —- “The Pogues” Birmingemā. Spaiders Steisijs izstaroja tādu šķietami kautrīgu diženumu un visu laiku sirsnīgi pateicās publikai. 60-70 gadus veci cilvēki divas stundas grieza milzu mošpitu. Skaņotājs nebija uzdevumu augstumos. Bija pieaicināta čupa sliktu jaunāka gadu gājuma vokālistu (un ar pilnu atbildību saku — daudz sliktāku par Šeinu). Bet tā kā trīs oriģinālie pougi ir leģendas, viņiem ir tiesības uzaicināt dziedāt jebko. Bet skaņotājam vajadzēja retušēt briesmīgākos karaokiskos brīžus, ko diemžēl nepaveica. Asariņas izspiedās, protams, gan pie “measure of my dreams”, gan “and I ask myself the same question”.

	2025.04.24  11.05 --- "Rotting Christ" – ļoti interesanta mūzika, ļoti ļoti manā gaumē, taču pieļauju, ka objektivitātes labad tāpēc arī daudz mulsinošu klasiska smagā roka klišeju, kuri disonē ar to, ko gaidi no trū blekmetāla. "Satiricon" – nu tur nebija dvēseles. Varbūt ka ziedu laikos viņi bija "SOAD pirms SOAD", bet pašlaik es nenoticēju ne brīdi šim norvēģu Polikarpam [izskatā, ne mūzikā], kuram sieva izrakstījusi rūnām vestīti uz vietējo traktoristu zaļumballi. "Behemoth" – diži, iespaidīgi, jaudīgi, it sevišķi scenogrāfijas un tai pakārtoto mizanscēnu dēļ. Žēl, ka nevarēju palikt līdz galam, tas būtu bijis viens no pēdējā laika dziļākajiem koncertpiedzīvojumiem.

	2025.04.22  22.32 --- "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem" Iedomājies, Tu esi pirms gadiem astoņiem nokļuvis komā. Tu pamosties teātrī, uz skatuves darbojas Krūzkops, Strads, Meiers, Hamatova, Dumburs, Bulis. Izrādās – tas ir Dailes teātris. Man bija tas pats, kas cibiņai Re ar tiem pāvestiem.

	2025.02.23  22.26 --- Biju uz "Salomi". Orķestris bija par skaļu iepretī balsīm. Alvis Hermanis visam, kas viņā ir slikts, ir vēl pievienojis veca nosiekalojušamies onānista izgājienus.

	2025.02.20  22.23 --- Nu un kam jūs skrējāt pāri? * Slimību aprakstiem * Sapņu aprakstiem * Sēņošanas aprakstiem * Ēdienu receptēm * Visam vai dažādām kombinācijām no šī * Kaut kam citam (ierakstīšu komentāros)

	2025.01.24  13.30 --- "Vecāku sapulcei" ir iespēja gāzt no troņa "Limuzīnu Jāņu nakts krāsā" kā smieklīgākai latviešu filmai par to, kādi esam.

	2025.01.10  21.28 --- mazo jāņtārpiņ rādi man gaismu es eju lūgties miglas pļavā vēl nedzimušas reliģijas templī

	2025.01.01  13.34 --- Nu tā – atradu pirmo vietu, kur piekasīties. A111 paskaidrojumā "Iespējams, aktieris Fabriss Lukini" vietā esmu diezgan drošs, ka būtu bijis jāraksta "Iespējams, režisors Lukīno Viskonti".

	2024.12.13  10.55 --- Daudz, daudz gadu domāju, ka teiciena "Laime ir tad, kad nav nelaimes" autors ir Kivičs. Šorīt izlasīju (Šlāpina atdzejotajā) grāmatiņā – izrādās, Prigovs. Vienmēr taču paliek iespēja, ka Kivičs savulaik lasījis Prigovu.

	2024.12.12  11.44 --- "Pelikāni un vīnogas". Dzīvesbiedre saka – veltīgi iztērēts laiks. Man tā neliekas. Jūtos gandarīts, ka redzēju (un kas vēl būtiskāk – ka izlasīju programmiņu!). Jo man vienu brīdi šķita, ka visi tie, kas saka, ka Hermanis ir savu galvas tarakānu dēļ padirsis lielisku teātri, vienkārši ir naidīgi noskaņoti un savu nepatiku pret Hermaņa idejiskajiem uzskatiem izpleš arī uz iestudējumu vērtējumu. Tagad toties saprotu, ko visi šie Hermaņa nemīlētāji domā. Tiešām ir briesmīgi. Tas gan nemaina citus manus ieskatus, ka a) JRT (tai skaitā Hermanis) joprojām taisa arī labas izrādes; b) arī "Pelikānos un vīnogās" varēja šad tad pasmieties.

	2024.12.06  13.00 --- Kad pirmo reizi dzirdēju, ka Žoržs Siksna dzied "Vilks ar aitiņu kādā krodziņā", man uzreiz bija pretenzijas pret dziesmas vārdiem. Saskaņā ar manu toreizējo izpratni par to, kā iekārtota pasaule, nevarēja eksistēt iestādījums, kurā kopā atrastos vilki un aitas.

	2024.11.27  11.47 --- Pēc 27 gadu lojalitātes LMT šodien pārgāju pie Tele2.

	2024.11.27  10.47 --- Vakar spilgti atcerējos, ka toreiz, skatoties pirmo "Arkādiju", es pirmoreiz nodomāju – īsti labas izrādes apliecinājums ir tas, ka es sēžu un domāju "kaut šis nekad nebeigtos". Varētu vēl piecas, astoņas stundas turpināt ar visu sevi būt iekšā tajā, kas notiek uz skatuves. Ar jauno "Arkādiju" bija tāpat. Biju pārlaimīgs.

	2024.11.20  16.34 --- Noklausījos "Songs of a Lost World". Man vienmēr vislabāk no "Cure" ir patikušas garas, šķietami monotonas sešu un vairāk minūšu ilgas kompozīcijas ar bagātīgu un netriviālu instrumentālo aranžiju. Un attiecīgi vislabākie ir tie albumi, kur šādu skaņdarbu īpatsvars lielākais. Un attiecīgi jaunais albums man ļoti ļoti iet pie sirds.

	2024.11.13  09.49 --- "Lai Dievs tev stāv klāt, tu nabaga cietēj!" radīja tādas pretrunīgas pārdomas. Pirmajā cēlienā es pat nepasmaidīju nevienu reizi stundas 45 minūšu garumā. Nevarjau arī teikt, ka publika daudz smējās (izņemot manu dzīvesbiedri un Artusu Kaimiņu). It kā var saprast, ar kādiem paņēmieniem režisors vēlas mums parādīt, ka cilvēki ir ļauni un stulbi, taču pietrūka, šķiet, enerģētikas – skumji skatīties, ka pat tādi grandi kā Keišs, Skutelis vai Znotiņš kaut ko pasaka vai izdara, un ir tāds "meh, te bija joks domāts, žēl, ka jums tas neizdevās smieklīgi". Otrais cēliens visu izglāba dažādu iemeslu dēļ. Gan aktierspēle kļuva spēcīgāka, gan spriedze kāpinājās lugā, gan citas – vieglāk pasniedzamas – apakštēmas izlīda priekšplānā. Un vislabākais bija, kad iesprūda durvis tur, kur tam nebija jānotiek, un visi aktieri uz skatuves apsmējās un vairākas minūtes nespēja nomierināties. Broka zviedz, publika to redzot, zviedz, Broka, dzirdot publiku, zviedz vēl trakāk, un tā uz apli.

	2024.11.03  09.21 —- Lasu grāmatu “21 lekcija 21. gadsimtam”. Latviešu tulkojumā, “Jumava”. Lai cik taupīgs izdevējs būtu Visockis, bet grāmatas sākumā bez tulkotājas Ingrīdas Kevišas ir norādīti arī atbildīgā redaktore Liene Soboļeva, zinātniskais redaktors Juris Lorencs un korektore Sandra Krēķe. Četri cilvēki saņēma, lai arī, iespējams, niecīgu, bet tomēr atalgojumu. Un tad tur ir, piemēram, lapaspuse, kur ir gan minētas da Vinči kaut kādas “Pēdējās vakariņas”, gan kaut kāda Hobesa dabiskais stāvoklis.

	2024.11.02  09.55 --- "Brands". Tā kā es vandījos pa pasauli, kad šī "Spēlmaņu naktij" daudz nominētā izrāde bija karsta aktualitāte, tad, iespējams, par šo visu jau publiski ir daudz kas izrunāts, bet nu no manis novēlotie pieci centi. Man izrāde kopumā nepatika. Arī manai meitai nē. Bet pēcgaršas pārdomas raisīja. Gan jau, ka Kairišs kaut kur vēl bez programmiņas bija vairāk paskaidrojis šābrīža aktualitāti destruktīvam maksimālismam, un to, ka tāda vairāk piemīt sievietēm, visitcamāk, prototipi ir divas organizācijas Latvijā – partija "Progresīvie" un pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica". Vai Langa uz izrādes iestudēšanas brīdi jau uzdarbojās? Nu no ideoloģiskā spektra otra gala varbūt viņa vēl ierakstās. Bet nu tas, protams, tāds trausls ledus, lai piedāvātu šādu interpretāciju un nenonāktu nil-konstantīnismā. Man liekas, ka Kairišam izdevās korekti. Bet, ja par iestudējuma kvalitāti kopuma, nu, bļaģ, tā dailīte! Kad Dzelzīša fogts saka "čigāni, jeb nu labi, romi", vienkārši vemt gribas. Un visu laiku galvenie aktieri tikai bļauj un šķobās, bļauj un šķobās. Kā jau dailīte to dara 100 gadu garumā, un neko netaisās mainīt.

	2024.10.22  08.09 --- Rekur drusku par džīnī koeficientu. Bērnudārzā Toms teicis, ka viņam zobu feja par zobu atnesusi piecus eiro.

	2024.10.17  22.53 --- Dažreiz man liekas – ja mūsdienu pasaulē ir kaut kas absolūts, tad vistuvāk tam ir grupas "The Cure" albums "Disintegration". Reizi tūkstoš gados Apolons nokāpj no Parnasa un pieskaras kādam. Piemēram, Robertam Smitam.

	2024.10.16  14.41 --- Vienā no maniem pirmajiem Cibas ierakstiem biju nolēmis apņirgt veidu, kā sevi raksturo meitenes, kas piedalās tajā brīdī aktuālā TV šovā. Vairs īsti nesaprotu, kas tie bija par mūsu pašu kompleksiem, kāpēc mēs gribējām ik pa laikam smieties par intelektuāli un estētiski uz zemākas pakāpes esošiem cilvēkiem (starp citu, "Rīgas Laika" rubrikas ar citātiem no reģionālās preses to turpina vēl tagad)? ================ Nika Linde ir veikalu tīkla „Elvi” Olaines filiāles direktore. Viņa vēlas kļūt par juristi, kas specializējas šķiršanās lietās. Ilze Mitre aizraujas ar bioloģiju. Viņas mērķis ir atjaunot lidvāveru populāciju Latvijā. Elzai Stirnai ir gluži tādas pašas kurpes kā Gvinetai Paltrovai, un meitenei tas šķiet pavisam normāli. Olga Petrova ir Latvijas patriote, kura nupat pabeigusi vidusskolu. Viņa ieguvusi skatītāju simpātijas titulu konkursā Miss Speedway 2009. Zandas Jundzes īpašais talants ir baltās drēbēs ravēt dārzu un nesasmērēties. Signei Millerei ir tikai 22 gadi, bet viņa jau paspējusi iegūt divas augstākās izglītības. Meitene ļoti tic saviem sapņiem un nākotnē vēlas kļūt par Ārlietu ministri. Ievas Zariņas sapņu vīrietis ir parasts latvietis ar tetovējumiem, bet būtu labi, ja arī viņš būtu bārmenis, lai abiem atrastos par ko parunāt.

	2024.10.06  14.09 --- Pasūtīju, lai man atsūta šo grāmatu, un, kad bija pienākusi, izlasīju. Iesaku visiem, kuriem ir sajūta, ka sāk jau piemirsties, kas tieši notika 2022. gada sākumā, ko krievi runāja, ko darīja, kā tālāk viss attīstījās. Labi atsauc atmiņā. https://www.bloomsbury.com/us/i-will-show-you-how-it-was-9781639733880/

	2024.09.20  12.23 --- Bībera "8 lekcijas". "Neputnam" nevar piedot tādas paviršības. Ja lekciju tekstā vienreiz Bībers pats acīmredzami Unsetes vietā pasaka Lāgerlēva, tur varbūt varēja likt redaktora piezīmi, varbūt arī ne, bet, kad sākas personu rādītājs, un Annai Brodelei dzīves gadi ir ar nobīdi gandrīz par gadsimtu agrāk, bet komponists Gluks sanāk dzīvojis 120 gadu, tad ir sajūta, ka redaktūra ir haltūrējusi.