User Profile Friends Calendar

Below are the 25 most recent journal entries.

	2021.01.13  15.59 - - - Ūpis mēdz pieskriet un iesist mātei pa dibenu. Tā viņam aizrāda, ka pa dibenu var sist tikai tie, kas ir precēti. Pēc dažu dienu pārdomām Ūpis izteica vēlmi apprecēties, lai varētu sist pa dibenu.

	2021.01.11  17.42 - - - Noskatījos “Kino un mēs”. Baigi iegrieza ausīs, ka miliciju par policiju nosauca, Drāmas teātri par Nacionālo un mākslas filmu par spēlfilmu.

	2020.12.30  18.36 - - - Man kā cilvēkam, kurš diezgan labi atceras 1992. gadu, ir patiesi skumji, ka šī jau būs tāda komandantstunda light ar pirkstu pakratīšanu un “nu nu nu”. Toties tā laika zemessargi būtu daudziem salūta mīļotājiem salauzuši ribas.

	2020.11.24  23.38 --- Iespējams, šis jau ir intelektuāļu iztirzāts – paslinkoju, nepagūglēju – jo nevar taču būt, ka tik acīmredzama dīvainība mani pirmo satraukusi. Taču riskēšu jums pajautāt. Jūs saprotat, kas ir seši mazi bundzinieki? Tālāk viss tekstā ir loģiski – spriežot pēc tā, ka viņiem ir zirgi un caunu cepures un viņi sniedz gredzentiņu un varonei ir jāpieaug, jo pagaidām ciema puiši viņu mīlē mazu – tie visticamāk ir ciema puiši, kuri ir visi iesaukti Livonijas / zviedru / cara armijā (attiecīgi kad nu dziesma radusies) un visi iedalīti bundziniekos (kaut kāds muzikālais ciems, ibio, tiešām neviens nederēja artilēristiem vai musketieros?) Jo nevaru iedomāties tādu bungu sekstetu jebkādam citam mērķim kā militāram. Ne jau nu tajos laikos bija ceļojošas lauku kapellas, kas sastāvēja tikai no sitamajiem instrumentiem. Nu labi – pieņemsim, ka tas viss, ko tikko uzrakstīju, tā arī ir. Lai gan jau esam iebraukuši lielā absurdā. Bet jopcik, kāpēc mazi? Viņi tur bija punduru ciems, vai?

	2020.11.23  12.10 --- Vai Grigore Vieru (un Imants Ziedonis, atdzejojot) ir domājis, ka "dzimtā valodĀ ir māte māte" – proti, ka dzimtajā valodā vārds "māte" ir tas visīstākais; vai arī, ka "dzimtā valodA ir māte, māte" – proti, ka dzimtā valoda ir visu mūsu mamma? Visi iespējamie avoti gūglā, kur pēc crowdsourcinga principa entuziasti nopublicē, "ko ir sadzirdējuši dziesmā" (jutubs, dziesmas.lv, utt) jums teiks, ka otrais variants. Bet vai zināt, kā ir patiesībā? :)

	2020.11.08  22.32 --- Pazīstu divas sievietes, kam starp citiem tetovējumiem uz ādas arī ir kāds Tūves Jānsones tēls. Diez, ko rakstniece tur, uz mākoņa sēžot, domā par to, ka tā tas viss izvērsies.

	2020.10.28  22.17 --- Vai tas, ka "Kino" Rīgas koncertu pārcēla uz 19. jūniju, kad latviešu kalendārā ir Viktoriem vārda diena, ir sagadīšanās, vai kaut kāds ļoti pārdomāts un izsmalcināts gājiens...

	2020.10.23  22.55 --- Viens interesants fakts, kas savdabīgā veidā man ļoti spēcīgi norezonēja, ka tas, kas notiek ar planētu, ir baigā vēsturiskā lielā lieta. Caurskatot dzīves pierakstus, pamanīju, ka 2020. gads būs pirmais, kad neesmu šķērsojis Latvijas (Latvijas PSR) robežu kopš 19-faking-87!

	2020.10.20  23.02 --- Izlasīju Vodolazkina "Aviatoru". Esmu pozitīvā nozīmē satriekts. Man jau pēc "Laura" likās, ka šis džeks varētu pēc ilgiem laikiem dabūt krieviem nobeli, bet "Aviators" manās acīs ir noslīpētības meistarstiķis. Cik izcili izdomāts – lai brīdinātu par to, kas notiks ar krieviem pie Putina, sadomāt fantastikas scenāriju par cilvēku, kas no boļševiku terora pa taisno nonāk Jeļcina anarhijā. Un paralēli vēl 3-4 līnijas, kuras piemēroti "izstāstās" caur šo realitātē neiespējamo stāsta pamattēmu – cilvēks no pagātnes mūsdienās: gan par nāves lomu, par atmiņu lomu, par mīlestības ilgtspēju... Diez, kāds ir krieviski lasījis "Brisbenu"? Ir labs? Tiesa, tunetā atradu diezgan iznīcinošu recenziju.

	2020.08.31  23.10 --- Visskaistākās sajūtas cilvēka dzīvē tomēr raisa brīdis, kad tu iznēsā vecāku lielajā gultā iemigušos uz savām gultiņām. Vot tā. Un tiešām nekā krutāka nav.

	2020.08.26  13.20 --- Īsumā par svarīgāko. https://twitter.com/AldisGobzems/status/1298527003881148422

	2020.08.22  18.39 Nopirkām. Manuprāt, Kilbloka ir vēl sliktāk nekā Taņa. :D

	2020.08.04  11.05 --- Tikmēr paralēlajā Latvijā... https://www.facebook.com/sandris.tocs/posts/3523028301049333

	2020.08.03  09.51 --- Nastavševa "Trīs māsas". Ļoti patika. Visu neaprakstīsi, bet dažas atziņas, kas nāk pirmās prātā, te atstāšu. Kā tas nevienam bez V.N. vēl nebija ienācis prātā (vai arī bija, bet neesmu redzējis...) – ja tehnoliģiju attīstība ir radījusi iespēju izrādēs izmantot mikrofonus, tad beidzot var uztaisīt izrādi, kur visu laiku čukst! Tas taču ir tik iespaidīgi un simboliski! Bernis, ko tādu producējot, laikam sajūtas kā kaut kāds 18. gadsimta Vīnes magnāts, kam pašam pieder liela celtne, kur izrādīt uzdevumus. Iedomājaties, cik viņš lepnis būtu, ja vēl banku nebūtu atņēmuši... Tā vēlme izlausties no provinces, "tikt uz Maskavu", brīnišķīgi rezonē ar to, kur visa pasaule pēdējos gadus 20-30 ir nonākusi. Un tāpēc arī Nastavševs to iestudē. Varbūt maldīgi, bet nolasīju, ka pat ik cēlienu noslēdzošā dziesma tiek izpildīta sintīpopa žanrā tāpēc, ka tā bija pēdējā melodiskā mūzika pasaules vēsturē.

	2020.07.28  14.16 --- Bijām uz "Sidraba šķidrumu". Esmu pārliecināts, ka pasaulē valdošā nepieciešamība mākslai būt sociāli aktīvai ar laiku pati no sevis izbeigsies tikpat ātri kā uzpeldējusi, un pēc 10-20 gadiem māksla kaunēsies par šo savu posmu.

	2020.07.21  21.22 --- A jūs "Einstürzende neubauten", "Einstürzende neubauten"... Re kur ir tīrs, kapitālisma nesamaitāts noise! Un jau daudz, daudz agrāk. :) Klausos un taščos. https://www.youtube.com/watch?v=cz2MoALz8I8

	2020.07.14  12.47 --- Visiem tiem, kam ir nostalģija pēc bērnības 20. gadsimta otrajā pusē. https://www.delfi.lv/tura-heijerdala-ekspedicija/

	2020.06.25  23.34 --- Beidzot izlasīju "Kinomāna slimības vēsturi". Tā kā man Freibergs ir nenoliedzama viena no intelektuālajām autoritātēm nedaudz iedūra acīs tas, ka tomēr var redzēt – to ir rakstījis neprofesionāls prozaiķis. Gribas jau, lai kāds, kuru uzskati par elku, ir perfekts visā, bet te ik pa laikam tādas negludas taisnošanās "nu jau runāju kā manis nīstais Koelju", "te atkal bez banalitātes neiztikt", u.tml. Bet kopumā, protams, grāmatiņa brīnišķīga. Domāju, uzminēšu, ja teikšu – vēzis bija tikai impulss, lai uzliktu uz papīra sen iecerētas pārdomas par mūžīgo tēmu – zudušo laiku. Tāpēc, lai gan vienlaikus biedē, cik ļoti man – divdesmit gadus jaunākam par VF – gribas visu laiku identificēties ar varoni, kurš nepārtraukti gremdējas bērnībā un kura tagadne ir vien saldsērīgu mirkļu piefiksēšana, no otras puses – a varbūt viņam arī "tā notiek" jau pēdējos gadus 25, un arī četrdesmitgadniekiem ir normāli netikt galā ar stāvokli, kurā jau pārsvarā laimību sniedz tikai atmiņas.

	2020.06.11  14.33 --- Ir divi cilvēki, kurus man vienmēr bail sajaukt un sveicinoties nosaukt otra vārdā. Toms Ķencis un Ivars Blanks. It sevišķi, ja esmu reibumā, un vēlme biedriski darīt zināmu, ka esmu pazīstams, ir stiprāka par nepieciešamību trīs sekundes padomāt, kas tieši ir šis kungs. Un zināms taču – ja no kaut kā ļoti baidās, tad tas piepildās. Tāpēc, ja kāds no viņiem šo lasa, uzskatiet šo par preventīvu atvainošanos.

	2020.06.10  12.15 --- Bļā, nu jo tālāk attīstās Mārtiņa kapu performances stāsts, jo zimboliskāk tas viss paliek. Cilvēks, kurš tagad ir galvenais, kurš pret jaunajiem māksliniekiem cīnās, ir ar uzvārdu Višinskis. :D https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/martina-kapos-planota-izstade-nav-saskanota-ar-pasvaldibu-kapsetu-parvalde-plano-versties-policija.d?id=52214713

	2020.06.09  09.41 --- Aplis ir noslēdzies. Kaut kad ap 1988. gadu viena no pirmajām jaunu radošu cilvēku Atmodas laika aktivtātēm bija Mārtiņa kapu sakopšana. Ja nemaldos tur piedalījās radošā nometne "Aicinājums". Toties rīt Mārtiņa kapos notiks Elīnas Semanes performance "Viss ir sūds, izņemot čuras".

	2020.06.08  12.27 --- Brīnišķīgs jaunums pusmūža vīrieša – jaunībsdienu rokenrollera – pašapziņai. Meita stāsta, ka ar draudzenēm spēlē dzeršanas spēli, un tiek izvilkta kārts – "who has the sexiest dad". Un viena no draudzenēm saka – nu tas jau skaidrs, ka tev (resp. manai meitai.)

	2020.06.05  12.33 --- Cauri mežiņam ar divriteni pie Ūpja atbrauca ciemos kaimiņu piecgadīgā meitene. Piemēram, šāda saruna: Ūpis: Vai tev kādreiz ir kaut kas pazudis? Meitene: Man vienreiz saplīsa Frozen šķīvis. Tur bija Anna, Elza, Olafs, Svens un ... tas puisis". Ūpis: Kristofs! Nu gudrinieks!

	2020.06.01  10.31 --- "Zelta teļā" bija tāds šarāžu un rēbusu izgudrotājs večuks Siņickis, kurš nekādi nespēja pielāgoties padomju varas mediju vadlīnijām par to, kādai jābūt šarādei vai rēbusam. Siņickim pašam likās, ka viņš sacer brīnišķīgus atjautības uzdevumus, bet patiesībā tie pilnībā nederēja. Kad biju mazs puisītis, vectēvs abonēja veselu čupu preses izdevumu – "Zvaigzni", "Lauku Dzīvi", "Veselību", reizēm piepirka "Liesmu", "Skolu un ģimeni". Visos šajos žurnālos (šķiet, izņemot "Lauku Dzīvi") bija joku sadaļas, kas bija absolūti nesmieklīgas. Vēlāk, kad sāku apmeklēt skolu un saskāros ar īstajām anekdotēm – tiešām smieklīgajām, – savā prātā saklasificēju, ka žurnālos publicētās anekdotes ir pilnīgi cits žanrs, kas nemaz nav domāts, lai izraisītu jautrību. Kā zināms, nesen aizsaulē devās Rolands Tjarve, kurš žurnālā "Ir" atbildēja par joku lapu. Ar interesi vēroju, kas mainīsies, jo "Ir" bija slavens ar savām aboslūti nesmieklīgajām anekdotēm. Izmaiņas tiešām notika. Taču – brīnumainā kārtā – ne, kā varēja gaidīt, uz saprātīgo pusi. Tagad "Ir" joku lapa ir kļuvusi pilnīga astoņdesmito gadu "Zvaigznes" joku lapas kopija. Tai vairs pat nevar piedēvēt apzīmējumu "nesmieklīgs". Rodas neviltots izbrīns, kurš mūsdienu Siņickis sēž "Ir" redakcijā, un kādi tieši neironu savienojumi viņa galvā liek nolemt, ka tie teksti, ko viņš ievieto joku lapā, ir kaut kādā sakarā ar humoru.

	2020.05.19  16.47 --- Klāt ir. https://www.santa.lv/plus/