User Profile
Friends
Calendar
Zarathoustra des classes moyennes

Below are the 25 most recent journal entries.

[ << Previous 25 ]

 

 
  2016.12.05  13.03
---

http://www.gunsnroses.com/tour

Tuvojas.

 
 


 
  2016.11.22  12.56
---

Ja nu kādam šo sestdien gribētos tādu kā Olari Elsta un Mālera Piektās āfterīti, tad laipni gaidīti Gaujā. :)

https://www.facebook.com/events/1733216183668048/

 
 


 
  2016.11.15  16.46
---

Atšķirībā no visas Cibas es šodien jūtos pavisam labi un jauki, un vienīgais, kā varu piedalīties depresņakā, atgādināt jums visiem, ka Maestro par šo jau visu precīzi uzrakstīja 1971. gadā.

https://www.youtube.com/watch?v=KDXVcg0J2d4

 
 


 
  2016.11.11  08.55
---

Jāsaka, vienīgais dziesminieks, kurš tiešām bija pelnījis nobeli, apvainojās un aiz dusmām nomira.

http://klab.lv/users/meness_berns/2013/03/14/

 
 


 
  2016.11.01  14.57
---

Vienu manu kolēģi uzaicināja šovakar apmeklēt apbalvošanas ceremoniju.

https://www.draugiem.lv/dzejanosirds

 
 


 
  2016.11.01  10.13
---

"Pērs Gints" NT.

Kā mēs visi zinām, no Nacionālā teātra ir grūti izsist ārā Nacionālo teātri. Ir kaut kādi Nastavševi un Seņkovi un vēl šādas tādas mazo zāļu izrādes, kur tas izdodas gandrīz pilnībā, bet Kairišam neizdodas – to jau pasen "Skolā" (bija tāds gabals, kur Ābele bija sakompilējusi Sudraba Edžu, Poruku u.tml.), un pērnsezon "Ugunī un naktī" ievēroju. It kā viss forši, bet ik pa brīdim tu piefiksē – nu, fcuk, kāpēc es skatos uz to, kā Anže vecišķi bļauj!?

Pēc izrādes mums bija daudz ko pārrunāt. Tas liecina, ka Kairišam ir izdevies radīt pārdomas. Vispirms jau par to, ko viņš grib ar to pateikt. Gan medijos, gan programmiņā viņš šo piesaka tik narcisistiski ambiciozi, ka gandrīz paslīd kāja nodomāt, ka viņš caur Pēru Gintu ķidā grēcīgo Sevi. Kas, protams, ir bulšits, jo Kairišs jau nu neuzskata sevi par grēcinieku. Bet tādā gadījumā viņš vēlas, lai skatītāji šķīstās, uz to visu raugoties. Kas arī ir nonsenss, jo Pēra Ginta līmeņa grēciniekiem no šādas Kairiša moralizēšanas ne silts ne auksts. Pat ja viņi atnāktu uz izrādi, viņiem nešķistu, ka tā ir par viņiem. Karoče, viena mērķauditorija, protams, tur ir – sirmas literatūras skolotājas, kas var čurāt karstu no tā, cik skaisti Solveiga cieš.

Kas tad rada to pēcgaršu, kuras sakarā gribas pārcilāt domās izrādi? Kairišam raksturīgais operiskais skatu kartīšu skatuves paņēmiens ("Uguns un nakts" bija līdzīga) ļoti labi nostrādā uz iespaida radīšanu. Rozā tērptie kāzu viesi – mietpilsoniski laimīgie, kas nesaprot Pēra alkas – gan virszemē jaunie aktieri, gan troļļu alā – vecie... Uzraksts "Lai dzīvo sveiks" (kā absolūta banalitāte, no kuras Pēram vemt gribas un jāmūk), kurš karājas arī troļļu alā, bet tikai pagriezts otrādi... Lielas un izteiktas durvis, pret kurām sēž Solveiga un gaida... Oze sufliera bedrē līdz padusēm pilnīgi tukšā skatuvē...

Tās ir tikai dažas no skaistām un spēcīgām "skatuves bildēm". Dzudzilo ir nazis. Kopš Raudupietes kluča Valmierā to zinu, ka viņš ir mūsu jaunais Freibergs/Blumbergs. Arī formas ļoti tīras tāpat kā piesauktajiem vecmeistariem. Brīžiem pat bija vakar sajūta, ka skatos kaut kādu septiņdesmito gadu scenogrāfiju kaut kādam tobrīd modernam Pētersona vai Šapiro gabalam.

Patika arī sodomijas un pedofīlijas ainas – lai arī, protams, ir vilinoši pirmajā iespaidā to norakstīt uz Kairišam raksturīgo primitīvo moralizēšanu, kad tā vēlāk padomā – nu ir mūslaikos jāsabiezina tie Pēra grēki, lai precīzāk iedotu pa nerviem pārsātinātam un visādas cūcības redzējušajam skatītājam, lai viņam patiesi sāktu riebties tas varonis un varētu tā dziļi pareflektēt līdzi kausēšanas pannas ainā.

Un vēl man, kā zvērinātam grīgistam, protams, lai cik brīžam vecišķs Nacionālā teātra tēlojums tur nenotiktu uz skatuves, kā sākas "Rīts", "Ozes nāve", "Solveigas dziesma", tā asaras sprāgst ārā un tad visi režijas un aktierspēles sūdi izbalē un paliek tikai milzīgs saviļņojums. Tā kā Kairišs mani nopirka arī ar mūzikas izvēli. :)

Ja nu kas ir skatuves karaliene mūsdienās, tad tā ir Cauka. Kad viņa parādās uz skatuves, viss pārējais nobāl. Prieks, ka to pamana arī publika un viņai uzgavilēja uz paklanīšanos, lai gan loma bija salīdzinoši maziņa. Kādu septīto reizi iecibošu, izmantojot gadījumu, ka neiedot togad viņai "labāko aktrisi", kad bija "Osedžas zeme", ir noziegums pret Latvijas Kultūras Kanonu.

Publikā bija apbrīnojami daudz vidusskolēnu, pie tam dažādās vietās un kompānijās, nevis organizēti kā viena klase. Mīļās, 1. ģimnāzijas vai citu bagātnieku izglītības iestāžu literatūras učenes, bļaģ, lūdzu, lūdzu, nelieciet tiem pusaudžiem iet uz izrādēm, kas ir neilgi pēc pirmizrādes. Cilvēki grib baudīt mākslu, nevis kļūt nervozi, ka apkārt notiek ķiķināšana, čukstēšanās un kāju tirināšana! Sadzeniet viņus uz izrādēm, kas ir jau ceturtajā, piektajā sezonā, kad normāli cilvēki visi jau ir noskatījušies!

 
 


 
  2016.10.31  11.22
---

http://www.delfi.lv/news/melanijas_hronika/

 
 


 
  2016.10.31  10.05
---

Galvenais secinājums no šīs nedēļas nogales – tagad ir tāds jauns stulbings, kurš saucas durbings. Tā ideja ir taisīt festivālus nepiemērotos laika apstākļos dīvainās vietās.

 
 


 
  2016.10.26  22.00
---

Pirmās stundas Mordorā.

Pēdējo reizi te biju 2000. gada augustā, lidojot caurbraucošā reisā no Kišiņevas. Un 2005. gadā, lidojot no Baku, bet tad nepametu Šeremetjevas teritoriju. Ar nepacietību gaidīju, kā tad nu tagad pēc tik ilga laika būs. Šā biznesa tripa līdzlidotāja pukstēja, cik ļoti negribas te ierasties, jo te viss būšot tik nomācošs, netīrs un brutāls. (Un viņa nosacīti zina, ko runā, jo ir te darba darīšanās uzturējusies gadus piecus – tiesa gan, pirms 20 gadiem).

Pagaidām pirmās divas stundas pavadījis, es teiktu – uzjautrinošs mikslis.

Gaidot draugu, kas mūs savāks no lidostas, pasūtījām vīnu bārā. Līdzbraucēja pinot grigio, es valpoličellu. Viņai atnesa to, ko viņa vēlējās, man – pat ne sliktu valpoličellu, pat ne sliktu itāļu sauso, bet kaut ko... fcuk, es nezinu – saskābušu monastirku, i guess. Jau labi! Ceļš no lidostas pa Ļeņingradas prospektu jau bija kas pilnīgi cits – viņiem ļoti patīk smuki izgaismot celtnes. Nu tāda permanentas akcijas "Staro Mordora" sajūta. Un tas tiešām iedod ļoti eiropeiskas un bagātas pilsētas sajūtu. Kas uzreiz makani neitralizē to baili, ka būs briesmīgi.

Viesnīca man ir lieliskā lokācijā – uz Tveras un Puškina stūra! Saucas "Paradiz Oteļ na Puškinskoj". Jākāpj trešajā stāvā pa pliku kāpņutelpu bez norādēm, ka būs viesnīca, bet toties ar visādiem smieklīgiem citiem iestādījumiem ar raibām izkārtnēm, piemēram, "Obuvj XXI veka". Patīkama aziātu meitene mani reģistrē un nepieņem karti, bet izstāsta, kur aiz stūra bankomāts. Izeju uz Tveras bulvāra. Nu – come on – normāla Eiropas metropole – stilīgi saģērbti jaunieši, gaišas, atvērtas sejas, katram otrajam rokā termokrūze, braukā ar skrejriteņiem (visriņķī tās smuki apgaismotās celtnes, kā jau teicu, kā arī smukas, tīrīgas ēstuves un kafijotavas). Izņemu naudu, nokāpju vietējā pagrabiņā "Elvi" līdziniekā – a tur jau cita publika, raupjāka, viens uz otru kliedzošāka, sejas noslēgtākas. Meklēju pirms iemigšanas maziņo. Figu! Mazākos iepakojumos par 0.5 četrdesmitgrādīgo nav. Nu tā, ka vienkārši nav. Nu labi – nopirku vienu Zeļonuju marku 0.5, nav jau jāizdzer līdz galam. (Stoļičkai viņi, lai apčakarētu mūsu tautsaimniecības flagmani, raksta virsū to pašu SPI, tikai kirilicā, un ražo paši kaut kur Kemerovā – paspēju jau izpētīt etiķeti).

Tagad sēžu "Paradiz Oteļ" un man numurā pie gultas 30 cm no galvas ir milzīgs spilgti sarkans ugunsdzēsības skapis ar stikla lodziņu, kurā labi redzama saritināta šļūtene. Riktīgi ņirdzīgi. Ļoti labi var dzirdēt, kā kaimiņu numuriņā nokārto dabiskās vajadzības. Man te patīk tieši šo kontrastu dēļ. Man kļūst pilnīgi skaidrs, ka mēs – rietumnieki – viņus varam ļečīt miljoniem reižu, ka viņiem ir slikti dzīvot, bet viņus tas nekādi neiespaidos, jo fasāde viņiem ir absolūti tāpat kā pie mums, savukārt tas, kas aiz tās – un mums liktos nepieņemams – viņus neuztrauc nevienā acī.

Rīt 8.00 (starp citu no aprīļa līdz oktobrim Mordorā sakrīt ar mums laika zona, to tikai tagad uzzināju) jābūt tikties ar to, kādēļ te ierados.

UPD: Ak, jā! Un tajā pagrabiņā kasierei pie krūts bija bedžs, kas teica, ka viņa ir Paramonova. Un tad es, protams, momentā atcerējos savu mīļāko vietu no jz svens daiļrades par Nagetu Paramonovu, un spurdzu ka nu tik.

 
 


 
  2016.10.25  14.56
---

Vēl 1993. gadā Kuldīgas ķirbis būtu smagākais pasaulē. 884 mārciņas ir 401 kilograms.

https://www.giantpumpkin.com/world_records.php

 
 


 
  2016.10.25  14.37
---

bikam a čempian!

Pasaules florbola čempionāta himna. Sliktākais, ko jūs šodien būsit noklausījušies!

https://www.youtube.com/watch?v=KAOSxwihiqY

 
 


 
  2016.10.25  10.23
---

Jūs skatāties "VIPu"?

Vakar šausmīgi izgāzās sievietes, kurām pēc idejas būtu bijis jādemonstrē, ka RTU vidusskola ir elitāra mācību iestāde, kurā strādā tikai ļoti gudri skolotāji. Bet šīs skolotājas izrādījās dumākas nekā, piemēram, pirms dažām nedēļām šajā pašā raidījumā dalību ņēmusī smuka kamaniņbraucēja Tīruma.

 
 


 
  2016.10.24  16.27
---

Rozes izsludināja Dubaju 3. martā. Viņi tuvojas Eiropai...

 
 


 
  2016.10.24  14.22
---

Šodien policijas dienišķajā svodkā:

===========

21.oktobrī, Gulbenes novadā, Daukstu pagastā saņemta informācija no kāda
1954.gadā dzimuša vīrieša, ka pagaidām nenoskaidrotas personas no viņa īpašuma
nozagušas desu un maizi. Noskaidrojot apstākļus zādzības faktam netika gūts
apstiprinājums, jo, secināts, ka desa un maize apēsta iepriekšējā vakarā alkohola
koplietošanas laikā ar kaimiņiem.

 
 


 
  2016.10.24  13.58
---

Vīkendā paspēju milzum daudz – biju uz divām filmām, vienu izstādi, vienu krogu, vienu etīžu teātra uzvedumu, diviem brančiem, izvedu rehabilitējamu rokmūziķi ratiņkrēslā svaigā gaisā, un vēl izlasīju dažas nodaļas no Dionīsija Fabrīcija "Livonijas vēstures".

Galvenā atziņa no tā visa ir tāda: ļoti labs paņēmiens, ja tu esi režisore ar lielām krūtīm un taisi autobiogrāfisku filmu, kuru redzēs tavi paziņas – ņem galvenajai lomai aktrisi ar mazām krūtīm, jo tādējādi visi gan sapratīs, ka tev tas dzīvē ir gadījies, bet tevi tur ievizualizēt iekšā nekādi nespēs.

 
 


 
  2016.10.21  11.59
---

Saņēmu sadarbības piedāvājumu:

================

From: xxxxxxx
Sent: Friday, October 21, 2016 11:54 AM
To: xxxxxxxxxxx
Subject: par sadarbību jaunajā žurnālā HIPSTER’S

Sveicināti!

Šā gada novembrī izdosim jaunu bezmaksas dzīves stila žurnālu „HIPSTER’S” visiem, kuri grib atšķirties un būt savādāki.

Mums nepieciešams arī Jūsu atbalsts. Labprāt žurnālā sadarbotos arī ar Jūsu kompāniju, veidojot kopīgu rubriku.

Piedāvājam Jums izvietot reklāmu vai reklāmas publikāciju mūsu žurnālā :

1A4 lapas cena : 200 EUR

½ no A4 lapas cena : 150 EUR

¼ no A4 lapas cena : 100 EUR

Jūsu vizītkarte žurnāla beigās ar kādu atlaižu akciju 70.00 EUR

Tāpat vēlētos pie Jums izvietot arī mūsu žurnāla eksemplārus, lai tos bez maksas var lasīt un līdzi ņemt arī Jūsu klienti.

Žurnāls “HIPSTER’S” sastāvēs no augstas kvalitātes glancētām 32 lpp. + vākiem, 5000 kopijās iznāks reizi divos mēnešos. Tas bez maksas tiks izplatīts kultūras pasākumu norises vietās, hipsterīgos klubos, bāros, kafejnīcās un frizētavās.

Jauku dienu vēlot,
Mārketinga biedrība „Baltic Sea Cinema”

 
 


 
  2016.10.20  12.08
---

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/cehslv-jabeidz-cikat-jasej-rudzi-jeb-ka-atjaunot-hokeja-socialo-jegu.d?id=48046231

 
 


 
  2016.10.20  09.55
---

Šonedēļ izlasīju divas grāmatas "Sadzirdētie. Zvannieku stāsti", Tatjana Žagare-Vītiņa ("Nordik") un "Lidosta", Sergejs Loiko, Daces Sparānes tulkojums ("Dienas grāmata").

Ja man būtu teikšana par jaunatnes tikumisko audzināšanu, tad abas grāmatas padarītu par obligāti izlasāmām pilnīgi visiem vidusskolēniem. Pirmā ir himna humānismam un jebkurš garīgi normāls cilvēks, to izlasot, kļūs empātiskāks, līdzcietīgāks un nesavtīgāks. Otro visiem Latvijas jauniešiem jāizlasa (lai man piedod tie cibiņi, kas pārstāv karojošus liberastu anti-ksenofobus!) tā vienkāršā iemesla dēļ, ka mums ir jāuztur veselīgs naids pret krieviem, citādi mēs varam izļodzīties savā valstsgribā, un tad ir viss pagalam. (Tieši tāpēc arī jāskatās "Melānijas hronika", starp citu.)

Vispār "Lidosta" riktīgi iedeva aknās. Nu tā, ka riktīgi! Loiko var piedot visu moralizēšanu, jo ir acīmredzami, kas tas, kam viņš gājis cauri, dod viņam 100% tiesības tā runāt. Un pat fināls, kurā spiedās cauri "šo-točno-ekranizēs-un-man-par-to-būs-liela-nauda" bija attaisnojams. Atšķirībā, piemēram, no Liepnieka&Saksa murga, kur šis autoru gājiens raisīja vien nožēlu.

Protams, ir dažas ķeskiņas. Nezinu, kāpēc Dace pati tulkoja (varbūt ekonomēja uz tulkiem, iedvesmojoties no tobrīd vēl nenotikušā "Aizliegtā paņēmiena"), bet nav jauki, ja nezina, ka krievu "Garri Ļineker" nedrīkst tulkot kā "Harijs Linekers", kad runā par astoņdesmito gadu futbolistu Geriju. Tāpat nav jauki, kad epizodē par džeka runu pilsētas laukumā, kura protagonists ir separātistu vadonis Girkins, tiek nokomentēta viņa burta r neizrunāšana, sakot, ka "tas man kaut ko atgādina, tikai nav bruņuvestes" – protams, ka runa ir par Ļeņinu, un bija jāraksta "nav bruņumašīnas". Un bija drusku nekonsekvence, kad tiek tulkoti krievu izteicieni un rusicismi, bet kad atstāti oriģinālā. Coja hrestomātiskais citāts par "ļubovj stoit togo čtobi ždatj" tika sajāts atdzejojumā. Bet tas viss – tiešām sīkumi.

 
 


 
  2016.10.19  11.53
---

Tas tomēr ir tik inčīgi, ka mēs te uz vietas zinām, ka esam mīzēju un nūģu nācija, bet moskāļiem kopš sarkano strēlnieku laikiem ir trauma, kuras dēļ viņiem šķiet, ka mēs to vien darām kā sūtam baltās zeķbikses uz Čečeniju, Ozoliņu mušīt Motorolu, utt.

 
 


 
  2016.10.19  09.52
---

[19.10.16 09:47:39] Mēness Bērns: Šo jau laikam visi redzējuši?
https://www.facebook.com/ronalds.penikis/posts/1262711430467724?pnref=story
[19.10.16 09:48:03] SSS: protams :-D
[19.10.16 09:49:05] KKK: bet es tiešām nesaprotu, kā vēl līdz šim brīdim nav attīstījies bizness šajā Rudentiņš bagāts vīrs laikā pie skolām tirgot jau gatavus kāpostu Miķelīšus, kabaču laiviņas utt
[19.10.16 09:49:40] MMM: Bet vai tad internetā nav cilvēki, kuri par naudu piedāvā uztaisīt kabaču Minjonus un baklažānu smurfus?
[19.10.16 09:50:32] Hotai: jūs neko nesaprotat. kāpostu miķelīša mērķis ir visai ģimeni baudīt kopābūšanu
[19.10.16 09:50:49] Mēness Bērns: Varētu uzņemt filmu par nabadzīgu bērniņu, kam vecāki dzer un tur viņu neapkurinātos apstākļos, bet viņam ir nenormāls talants uz kabaču minjoniem un viņš visiem skolasbiedriem miljonāru bērniem taisa tos uz pasūtījumu, līdz pārpūlas un nomirst.
[19.10.16 09:51:03] Mēness Bērns: Mierīgi varētu kādu kristāla lāci vinnēt, jo par to jau vien labs kino ir.
[19.10.16 09:51:17] KKK: tāds mūslaiku Cibiņš
[19.10.16 09:51:42] Hotai: no rīta Miķelīti atrada kabačos mirušu

 
 


 
  2016.10.18  14.26
---

Katrs panks dzīvē var sasniegt jebko, ja tikai cītīgi strādā.

===

Барабанщик Виктора Цоя и первой панк-группы "Автоматические удовлетворители" стал вице-президентом ОАО РЖД. Пути господни неисповедимы.

 
 


 
  2016.10.17  10.46
---

"oh boy what happened i just can't tell you since you have left", kā reiz dziedāja Rolands Ūdris.

Redzēju mūžā pirmo reizi Ksavjē Dolana filmu. Nu diez vai šis režisors kļūs par manis iecienītu. Atradis uzmācīgu tuvplānu ģīmju rādīšanu kā savu paņēmienu un ekspluatē to pārmērā. Varbūt kā luga tas materiāls ir labs – bija kaut kāda pēcgarša, kuras laikā reflektēt par tādiem jautājumiem, kā "kāpēc vecākajam brālim trauma" un "ko jaunākā māsa varēja darīt citādi" – nu tādi labas dramaturģijas radīti topiki. Bet kā filma – nu nē, booring pat.

Pievienojos visiem, ka slavē Zebra Katz. Un "Tropic of Cancer" man arī dikti gāja pie sirds. Un sarunas par to, kā senos laikos Mančestras "City" pakāsa "Blackpool".

Restorānu nedēļas ietvaros "Valtera restorānā" ēdu garšīgāko ēdienu pasaulē – mazsālītu zandartu baraviku mērcē ar marinētiem sīpoliņiem.

Savukārt, ieraugot Jaņa Rozentāla daiļradi vienkopus, nācās secināt, ka tur ir man līdz šim kaut kā ne līdz galam apzināts daudzums mistikas-erotikas-jūgenda, kas pamatīgi cēla šī mākslinieka akcijas manās acīs, jo kas gan var būt cienījamāks sižets kā visādi fauni, kas lūr uz plikiem pupiem, nimfas, velnenes, plikas saules meitas, kas rādās ganuzēnām slapjajos sapņos, u.t.t.!

Starplaikos uzlasīju Ēvalda Grabovska "Hokeja elpas skartos". Starp 90% dusmīga veča moralizēšanas arī 10% ļoti interesantu vēsturisku faktu.

 
 


 
  2016.10.14  10.26
---

Šorīt LTV preses dienests izsūtīja preses relīzi, kurā citastarp ir šāds krāšņs teikums:

===

“Pērkons – tā ir iespēja man nelielu brīdi justies kā zvaigznei debesīs. Es nevarētu tā justies visu mūžu vai ikdienā, bet tas ir arī kā narkotika,” atzīst (vārds, amats?) Bartaševičs LTV raidījuma “4.studija” sižetā.

 
 


 
  2016.10.14  09.44
---

No "Garāžām" vislabāk patika vīriņš, kurš dziedē ar skaņu, kā arī beigu dziesma "par tevi, mana mīļā, es kausu paceļu" un džeks, kas pēc tās piebilda "mani vārdi, ja kas!"

 
 


 
  2016.10.13  09.31
---

Padomā tik, Manskim jau tā droši vien bija jāsmejas, ka viņš iekļuvis provinciālu oskareļu (t.i. oskara izstrādājumu) pasākumā, bet ar to viņa mokas vēl nebeidzās – viņam vēl bija jānoskatās Mntha...

(facepalm)

 
 


[ << Previous 25 ]