User Profile
Friends
Calendar
Zarathoustra des classes moyennes

Below are the 25 most recent journal entries.

[ << Previous 25 ]

 

 
  2016.05.26  16.43
---

http://www.delfi.lv/izklaide/skats/dizains/astoni-latviesu-koka-darinajumi-bez-kuriem-varejam-iztikt.d?id=47490247

 
 


 
  2016.05.19  13.52
---

#uzzinupēdējais

Šo "Ciba" tak jau ir piefiksējusi un apspriedusi, ne?

https://www.youtube.com/watch?v=Ili0JJYWQBg

 
 


 
  2016.05.19  11.20
---

"Ezeriņš" NT.

Tieši pašlaik lasu LU apgāda izdoto rakstu krājumu "Jaunā latviešu režija", kur, Radzobes samācītas, daudzas kritiķes desmitiem reižu stāsta par postdramatisko režīju, par Seņkovu kā tās pārstāvi un par to, ka (obanā, kāds atklājums!) katram skatītājam tagad esot ļauts izrādē saredzēt, kādu domu viņš pats grib.

Un te sākās pigori. Jo, tikko izlasījis Ezeriņa noveles, gaidīju, ka tur būs tāda sarkastiska černuha, un viss tas inscenējums ar tim-bērtonisko zombijismu un muzikālo taigerlilijisko šausmu kabarē lika tīksmi gaidīt, ka uzvedums būs precīzs šāda Ezeriņa lasījums... Un tad, kad Au saka, ka viņa nemaz nav sapratusi to, ka Slucka nomirst aiz tā, ka Laizāna slinkuma dēļ viņai jādara visi saimniecības darbi, un to, ka Skanis ir aiz karakalpa aizturētās dzīvnieciskās kaisles nomušījis ukraiņu mauku, tad es sāku domāt, vai varbūt izrādes iestudētāji nemācēja līdz galam izcelt to černuhu. Uz ko Au saka, ka, viņasprāt tieši otrādi – iestudētāji gribēja vilkt uz komisko pusi saturiskajā materiālā, tāpēc viņiem nemaz neesot bijis svarīgi sīki izpreparēt gotiskās detaļas.

Bet vispār izrāde ir laba. "Spēlmaņu nakts" "Grand Prix", manuprāt, tomēr nav pelnījusi, bet to ir aizraujoši, aizraujoši skaitīties. Un, ja kāds var izspiest iespēju nedomāt par "nacionālo teātri" šī vārda sliktākajā nozīmē, skatoties uz Norenbergu, tad tas vien jau ir gaumīga teātra mākslas triumfs.

 
 


 
  2016.05.18  15.16
---

"Eiropas Komisija ir atļāvusi izmantot Latvijas pieprasīto strukturālo reformu atkāpi no virzības uz vidēja termiņa budžeta bilances mērķi saistībā veselības nozares reformām, bet ierobežotā apjomā, jo Latvija jau izmanto atkāpi saistībā ar pensiju sistēmas otrā līmeņa attīstību."
/V. Dombrovskis/

 
 


 
  2016.05.18  12.59
---

Rasbainiek, ja vēlies sanervozēties, rekur iespēja!

http://www.delfi.lv/reporter/news/witness/chitatelnica-pochemu-stariki-dolzhny-stradat-velosipedistam-ne-mesto-na-trotuare.d?id=47454171

 
 


 
  2016.05.18  11.27
---

http://sobesednik.ru/dmitriy-bykov/20160514-yanis-streych-putin-okruzhen-ne-sobstvennym-siyaniem

 
 


 
  2016.05.16  10.15
---

Šāgada sārtvaidžu praidā man bija plāniņš uzlabot rezultātu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un to arī godam izdarīju. (Ja nebūtu sanācis, tad, protams, nelīstu Cibā ar to lielīties.)

2014. gadā (kad to darīju pirmoreiz):
Ja pieņemtu, ka visi, kas skrēja 10km, ir 100, tad atskrēju 78-tais.
Ja pieņemtu, ka visa mana vecuma grupa ir 100, tad atskrēju 88-tais.

2015. gadā:
Ja pieņemtu, ka visi, kas skrēja 10km, ir 100, tad atskrēju 52-tais.
Ja pieņemtu, ka visa mana vecuma grupa ir 100, tad atskrēju 59-tais.

šogad:
Ja pieņemtu, ka visi, kas skrēja 10km, ir 100, tad atskrēju 38-tais.
Ja pieņemtu, ka visa mana vecuma grupa ir 100, tad atskrēju 51-ais.

Rezumējot – pirmo reizi ieskrēju spēcīgāko pusē. (Kas, protams, nav grūti, jo ar katru gadu arvien vairāk nesagatavoto entuziastu piesakās). Un jāizvirza ambīcija nākamgad būt spēcīgākajā pusē arī savā vecuma grupā, citādi kaut kā muļķīgi – nafig jādemonstrē, ka lielākā daļa tava vecuma veču ir spriganāki par tevi, vajag pierādīt pretējo!

 
 


 
  2016.05.12  09.10
---

Epasta vēstule medija redakcijai:

======

--- --- <---@inbox.lv>
10:39 PM (10 hours ago)
to ---

Vai jus publicējat tādas lietas,kas cilvēkam var sabojāt vissu dzīvi ? ar ģimeni vēcākiem un draugiem?
Cilvēks savōs 2-3 gados sastrādājis tādas lietas par kurām neviens nezin, un pat gatavs maksāt lai paliktu noslēpumā.

 
 


 
  2016.05.11  09.08
---

Šīgada BG.

"Vosemj ļet – eto mnogo," kā zināms, saka Daša Otrajā brālī. Attiecībā uz lielas daļas manas paaudzes pieredzi ar BG Kongresu namos, var teikt – 16 gadi. Un, kā izteicās labi draugi, pīpojot pēc koncerta, – "kas to būtu domājis, ka pēc 16 gadiem pēkšņi var tā pārsteigt!" Uz ko iebildu, ka pārsteidz jau vienmēr, tikai katru reizi citādi. Šīs reizes pārsteigums slēpās tajā, ka sākums it kā iemidzināja (piemēram, visai sāji nodziedot 151. psalmu), ļāva sākt baidīties, ka arī lielie hiti nebūs vai nu gana lieli, vai arī būs ar gariem zobiem izpildīti... Bet tad pēkšņi aizgāja tā, ka asaras tek pa vaigiem ik pēc brīža! Improvizācija uz "Istribiķeļ" bija, šķiet, garākā, kāda jebkad no viņiem skanējusi Rīgā. Katarsīte pēc pilnas programmas. Arī "Suvlehim Takac" un "Pokoļeņije dvorņikov" nošermuļoja muguru ka maz neliekas. Nobeidza ar "Dubrovski", kas vispār rauj visas aknas pa muti laukā.

 
 


 
  2016.05.10  12.43
---

(preses relīze)

========


Labdien!

Plašu atbalsta kustību, sagaidot Maira Brieža cīņu pret nigērieti Olanrevaju Durodolu, uzsākuši Latvijas iedzīvotāji un sabiedrībā zināmi cilvēki.

 
 


 
  2016.05.06  11.49
---

Dienas prieks. "Nordea" banka izsūtījusi preses relīzi, kurā ir šāds teksts:

"Diemžēl nākotnes plānošana ir mūsu vājā puse. Neseno aptauju rezultāti par finanšu izglītotību liecina, ka tikai trešdaļa igauņu izdevumus plāno vairāk nekā vienu mēnesi uz priekšu."

 
 


 
  2016.05.06  10.48
---

Zināt, kas ir ģeniāli? Kārļa Vītola jaunā animācijas filma "Mīnotaurs" ir ģeniāli! Ja man būtu teikšana, es tai dotu visas pasaules visu festivālu Grand Prix.

 
 


 
  2016.05.05  10.41
---

Dienas un darbi.

Sestdien sastrādājām kādus sešus kubus pērnās un aizpērnās vējlauzes, attīrot gan mežu, gan vienu vecu ceļu uz sabrukušām mājām, pa kuru nevienam arī vairs negribas braukt, bet nu tomēr uzreiz tāda sajūta, ka rūpējos par infrastruktūru savā teritorijā. Un pie reizes saglābu priekš malkas ļoti labā stadijā esošas egles un priedes, pēc gada, iespējams, jau būtu par daudz trupējušas.

Otrdien biju zālē Ziedoņa balvas pasākumā un nogrozīju galvu par to, cik lipīgs ir ziedonisms. Šī vēlme visur saredzēt, tipa, lielas kopsakarības, par katru sīkumu izteikties dziļiem vārdiem. Ok, pašam Ziedonim tas piestāvēja, bet pēc tam? Kamēr ar to bija aplipuši tikai fonda V pārstāvji, uz to varēja skatīties iecietīgi, jo tā bija viņu atmazka, lai varētu sist tamburīnu un dziedāt aizkustinošas dziesmiņas, bet nu jau tas bacilis ir skāris visādus zinātniekus un pat balvu saņēmēji – skolēns, skolotāja, ceptuves īpašnieks, utml – tur nesaka normālus pateicības vārdus, bet runā kaut kādas lielās vispārības. Un tad jau no Ziedoņa līdz Koelju viena trausla, viegli pārkāpjama līnija.

Trešdien, ņemot vērā, ka drīz paredzēts beidzot apmeklēt Seņkova supergrāvēju, izlasīju Ezeriņa stāstus. Izrādījās, ka pilnīgi neatceros no skolas laika, lai gan zinu, ka tak dzina ņipri iekšā kopā ar Ziemeļnieku, Ādamsonu un tamlīdzīgiem. Kā tas izskatās ar pieauguša cilvēka acīm? Dažbrīd pavisam čābīgi – tipa, "es paļaujos uz to, ka neviens no auditorijas nebūs lasījis Po, tāpēc es varu plaģiatēt uz nebēdu". Dažbrīd it kā ir aizraujoši, bet līdz galam traucē tas, ka mēs noteikti neesam sajūtu brāļi. Ezeriņa plakātiskā – norvēģu popgrupas "Ylvis" tipa – ironija nu noteikti nav tas, kā es redzu pasauli, un ar skumjām jāsecina, ka, ja mēs būtu laikabiedri, šķiet, sēdētu katrs pie sava galdiņa.

 
 


 
  2016.04.28  17.02
---

Man "Stikli" patika. Ne jau tāpēc, ka man te kādam gribas pieglaimoties, bet tāpēc, ka man nemaz un nekur nebija kauns lasīšanas laikā, nebija sajūta, ka "latvieši jau nepavelk" vai ka "eksaltētās latvju prozaiķes spēlējas ar Lielajiem Vārdiem, un tāpēc paliek smieklīgas". Jo piekritīsiet taču – ir risks, ņemot latviešu romānu rokā, ka uz šiem grābekļiem būs uzkāpts. Vienlaikus tomēr jāatzīst, ka, piemēram, "Mātes pienu" ir rakstījusi pakāpi profesionālāka autore, jo tur spriedze burtiski tika kāpināta ik minūti, kamēr "Stiklos" dažbrīd likās – aha, te es redzu tev cauri, draudzenīt, kā tu gribi ar mani kā lasītāju paspēlēties. Bet uz to var pievērt acis, jo kopumā tā koncepcija "ģimenes tumšā pagātne kā vēlāko sūdu ietekmētājs + trauslais gars pret trulo sistēmu" patīkami atgādina abus šīs koncepcijas dižgarus – Heinrihu Bellu un Salmanu Rušdi. Un šai sakarā man dikti nepatika Rudītes recenzija "Irā", jo, ja tu 80% no recenzijas satura velti aplūkojamā darba ideoloģijai nevis literārajai kvalitātei, tad tas jau bīstami velk uz tikumības grozījumu veida domāšanu. Jo man daiļliteratūras darbā ir galvenais, kā tas ir uzrakstīts, nevis kādas idejas tas pārstāv. Man ir pilnīgi vienalga, vai rakstnieks slavē Ulmaņa režīmu vai peļ (enivei, viss šajā pasaulē ir relatīvs), galvenais, lai bauda lasīt.

 
 


 
  2016.04.25  13.11
---

Pirms es pats noskaidroju internetos, varbūt kāds erudīts aši zina, kas tā ir par frāzi vāciski, kuru "Deff Leppard" ir iesamplējuši pirms "Rock of Ages" un "Offspring" pirms "Pretty Fly"? Ko tā nozīmē un kas ir oriģināldarbs, no kā tā ņemta?

 
 


 
  2016.04.22  11.25
---

Sen nebiju tik jauki pasēdējis kvartirņika piepīpētā virtuvē kā Laligabas āfterītī.

 
 


 
  2016.04.21  12.07
---

Aha!

=============

Labdien,

laimīgo īpatsvars Latvijā audzis par 11%, tomēr vīriešu un sieviešu laimes izjūtas atšķiras - sievietes Latvijā pērn bijušas nedaudz laimīgākas nekā vīrieši. Lielāka iesaiste sabiedriskos notikumos, ticība citu atbalstam un sava atbalsta sniegšana liek sievietēm justies labāk, bet ne mazāk svarīgi ir tas, vai sievietēm līdzās ir tuvinieki, ar kuriem kopā viņas var justies laimīgas. To, kādēļ sievietes Latvijā ir nedaudz laimīgākas nekā vīrieši, atklāj Amigo laimes indekss.

 
 


 
  2016.04.18  13.18
---

http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/latvijas-arhitekturas-gada-balva-2016-nobalso-par-savu-favoritu.d?id=47321943

 
 


 
  2016.04.18  12.21
---

Iedomājos par tādu ētiskas dabas jautājumu. Ja pārim patīk seksa laikā satērpties lateksa kostīmos ar kaķa austiņām un ar pātadziņu sist vienam otru orgasma laikā pa dibenu, vai tāda seksa laikā ir morāli pieņemami censties ieņemt bērnu?

 
 


 
  2016.04.14  10.04
---

Citas vīriešu dziesmas.

Nu nevaru es rakstīt par Igiju bezkaislīgi. Kaut sit mani nost. Jaunajā albumā atkal saredzu visu iespējamo gaumīgumu, noslīpētību, Lielos Vēstījumus, profesionalitātes triumfu, lai gan internetos (droši vien pamatoti) teikts, ka nekas diži izteiksmīgs jau tas nav.

Nosaukums "Post Pop Depression", manuprāt, ir vienkārši bezgaldziļš. Pirmais līmenis – spēle ar sevi kā laikmeta apzīmētāju. (Ne velti viena no albuma dziesmām "American Valhalla" beidzas ar atkārtotu un atkārtotu frāzi "I have nothing, but my name"). Otrais līmenis – norāde uz sadarbību ar pārējiem džekiem, kuri visi pārstāv laikmetu, kurā ar rokmūziku nodarbojas vairs tikai Igija skartie. (Lai atceramies jau 1996. gadā "Trainsporttinga" hrestomātisko citātu par "Zigiju, kurš tāpat jau sen ir miris"!)

Noformējums ar četriem vīriem melnās ādas jakās, kur Džošs Hommijs stāv pirmais, Igijs pa vidu, nolasās gan kā maestro reveranss albuma producētājam, noliekot to pirmajā vietā, gan kā klasiska roka promo fotogrāfija, kur līderis ir vidū. Starp citu, (vismaz man pieejamajā Eiropas tirgum izdotajā CD) nevienā vietā ne vismazākajā šriftā nav pateikts nekas par "mūzikas un tekstu autoru". Ir tikai lielais nosaukums "Iggy Pop Post Pop Depression" un divās vietās skaidri izdalīts no pārējiem ieraksta dalībniekiem "Produced by Joshua Homme". Manuprāt, tas nav ar desu, bet ar nolūku. Džošs nav pie albuma autora, jo ir tikai viens dievs, Igijs nav sevi atkārtojis pie teksta un mūzikas "kredītiem", lai iznāktu blumbergisks paklanījiens Džoša lomai.

Mūzika ir tāda, ko es tuvākās nedēļas klausīšos uz riņķi vēl un vēl un vēl. Jā, te varbūt nav tik svaiga notikuma sajūta, kāda bija, kad Igijs izdeva "Preleminaries", bet te viss ir tik pareizi, tik pareizi, kad saliek kopā to, ko QOTSA un ko Igijs ir devuši rokmūzikai. Vairākas dziesmas skan it kā mēs būtu iekāpuši 69. gadā, un notiktu pirmie "Iron Butterfly" un "Jefferson Airplane" mēģinājumi padarīt mūziku transā dzenošu. Domāju, ka Keils, kurš producēja pirmo "Stooges" albumu, lepotos ar Hommija spējām šajā žanrā.

Kā jau ierasts, vissmeldzīgāk Igijam iznāk dziedāt (un rečitēt) par skumjām maukām. 1990. gada "Candy" un 1993. gada "It's Our Love" moteļu mīlas tēmu turpina "Gardinia", kas neapšaubāmi arī ir spēcīgākais gabals priekš radiohita, kāds tas arī ir palaists. Man arī patīk. Tomēr man vienmēr visjaukākie ir šķituši brīži, kad Maestro ielien teju nepieklājīgi dziļi salkanā popā, un te nu šoreiz skaņdarbs "Chocolate Drops" vienkārši rauj nost jumtu. QOTSA jau arī nav nekas baisi alternatīvs, bet te nu izskatās, ka Džošs ir varbūt pat pākāpis sev un uztaisījis kaut ko tik pūkainu, bet reizē tieši tāpēc līdz okeāna dziļumiem smagu.
"When you get to the bottom
You're near the top
The shit turns into chocolate drops"
Eh, kā šo arī Dzenītim būtu prieks apstrādāt!

 
 


 
  2016.04.12  13.57
---

Nebrīnos, ka šis kungs lepni retvīto tieši šo ziņu. Skaidrs, ka totalitārismā sievietēm neļautu tik viegli dauzīties ar rabarberiem.

https://twitter.com/DzintarsRasnacs/status/719841610670981120

 
 


 
  2016.04.11  10.09
---

Meikšāna "Vilki un avis" Liepājas teātrī.

Iesākumā gan jāpasaka, ka pirms nokļūt teātrī pilnīgā ekspromtā nokļuvām uz trešo periodu izšķirošajā LHČ finālspēlē. Tā kā mums bija Pilnīgais Mīkstais uz to, kurš vinnēs, tad, sēžot liepājnieku sektorā, tomēr turējām īkšķus par Ogri, jo mums likās, ka viņi vismaz kapājas un ir pelnījuši izlīdzinājumu. Kā zināms, Ogre izlīdzināja brīdī, kad bija noņēmuši vārtsargu – kas vispār ir lieliski, manuprāt, to visi ir pelnījuši. Tātad taisnība pasaulē ir. Tad nu devāmies uz teātri, un vēlāk uzzinājām, ka Liepāja vinnēja pagarinājumā, kas arī ir ļoti labi, jo iepriecēja līdzjutējus savās mājās un parādīja, ka Seska (tobiš, Liepājas nodokļu maksātāju) dāsnums ir tikpat efektīvs un uz sasniegumiem vērsts kā savulaik Zaharjina dāsnums.

Bet, ja par lietu – nebeidzu priecāties, cik VM ir vienmēr lieliskas un dižas idejas. Tomēr kaut kā līdz galam nekad netiek tās idejas izpildītas. Un pat nevar saprast, kāpēc tā. Mums (ļoti) patika no pirmā cēliena vidus līdz otrā cēliena vidum. Beigas izčākstēja. Ļoti stilīga dekorāciju koncepcija un tas, kā skatuve strādā stāsta stāstīšanai. Forša aktierspēle tajos apmēram 70% izrādes, kad nekliboja draivs. Jo ir grūti spēlēt, ja režisora uzstādījums ir kaut kāda "lai pastiprinātu tēlu farsu, nejutīsim partnerus, izturēsimies, kā amatieru teātris, kur visi ber savus tekstus". Bet, kā jau teicu, brīžos, kad panesās, tad šis paņēmiens šķita varen labs. (Gods uz vecumdienām ir kļuvis par Jarānu.)

P.S. "Nauuuudu!" ;)

 
 


 
  2016.04.07  15.24
---

Ārprats! Nu ir sūdi. Es mīlu gan rasbainieku, gan affairu. Ko nu lai dara?

 
 


 
  2016.04.05  11.55
---

Ak, Kungs!

https://info.riga.lv/lv/news/ridzinieks-kurs-strada-par-ziedu?8868

 
 


 
  2016.04.05  10.01
---

http://www.delfi.lv/skats/cilveki/uzmini-dzimumu-siem-rigas-modes-nedelas-viesiem.d?id=47267569

 
 


[ << Previous 25 ]