User Profile
Friends
Calendar
Zarathoustra des classes moyennes

Below are the 25 most recent journal entries.

[ << Previous 25 ]

 

 
  2014.12.12  12.15
---

Ilgi, ilgi mocījos pārdomās, vai drīkst šo izpaust, bet atklātības mīlestība ņēma virsroku.

Ir viens šausmīgs noslēpums, kuru es vakar nejauši uzzināju.

Pretēji vispārpieņemtajai praksei, ka balvu pasniegšanās pirms konkrētās balvas parāda nominantus (t.i. žūrijas atlasītos vislabākos, no kuriem viens tūlīt izrādīsies visvislabākais), "Lielajā Kristapā" šogad tika rādīti randomā "10 jebkuri, kuri bija sevi iesnieguši attiecīgajai balvai".

Tas daudz ko izskaidro. Piemēram, kāpēc visu laiku tika rādīts tas sūds, kur mašīnu aplej ar benzīnu.

 
 


 
  2014.12.11  11.42
---

Pat tikai no otrā cēliena vien var spriest, ka "12 krēsli" ir diža izrāde.

Tā tika gaidīta un ļaužu prātos gatavota kā kaut kas izcils un sevi attaisnoja.

Tas, ka man kā, ašpadsmit reizes romānu lasījušam, zuda pārsteiguma moments, un nesmējos pie efektīgiem kultūrcitātiem, jo pēc pirmā vārda jau zināju, ar ko beigsies teikums, ir mana problēma. Neviens no plejādes - Zariņa, Broka, Kļaviņa, Keišs, Āboliņš - spēcīgāk vairs nevarēja nospēlēt.

Daudz jūk teksta, bet to var norakstīt uz tā rēķina, ka vēl maz spēlēts.

Tērpi-kustības-scenogrāfija ir Hermanis ar dižo trupu savā zenītā - kādus 10 simbolus "laikmeta garam un cilvēka dabas vājumam" nolasīju uzreiz, un noteikti, ka, ja padomā labi, vēl 10 ir paslēpti.

Nepiekrītu iebildumiem, ka Krasta pinpis un Brokas šķobīšanās ir jēli joki. Groteskai ir savi noteikumi un labs pārspīlējums trāpīgā vietā ir ļoti vajadzīgs. Bet piekrītu, ka plikā inženiera scēna ir pārāk gara.

Samītis nevelk uz pārējo fona.

Nākamreiz, kad pērk biļetes, jāpaskatās, cikos sākas izrāde, bļin. Tāds joks, ka noskatos tikai otro cēlienu, man bija pirmo reizi mūžā.

 
 


 
  2014.12.10  08.55
---

"Modris".

Lieliski! Ja skatoties "Ļudi / tam" (manuprāt, izcilākā pēdējo 20 gadu latviešu filma), bija jāvelk paralēles ar Jāņa Einfelda prozu, ka katra nākamā epizode ir arvien baisāka un baisāka černuha, tad Kursietim to "viss kļūs tikai sliktāk un sliktāk" briesmu priekšnojautu bija izdevies panākt daudz rimtāk - ar Līgas Celmas mūzikas un izcilā poļu operatora kadru palīdzību.

Reāls prieks, ka latviešu kino beidzot nav kauns skatīties. Un arvien mazāk gribas beidzot noskatīties Gaujas filmu, jo bail, ka būs milzu vilšanās par līmeni iepretī tādiem meistardarbiem kā, piemēram, "Modris".

 
 


 
  2014.12.09  09.20
---

"Balodis sēdēja uz zara un pārdomāja eksistenci"

Dzīvītē esmu daudz pa "Arsenāliem" staigājis un Kinogalerijā uz visādu ārprātu gājis. Es pat esmu nokačātā variantā redzējis Alehandro Hodorvska "Holy Mountain". Vienvārdsakot, līdz šim maldīgi biju iedomājis, ka zinu, kas ir šīzīgs ķinītis.

Bet nu šitais reāli ir šizīgs ķinītis. Tas pat vairs nav ķinītis, tā ir kaut kāda performance. Jēgas nekādas, bet brīnīšanās sajūta nepagaist un nepagaist.

Un tādam iedeva Venēcijas lauvu! Kuda mir kaķitsja!

 
 


 
  2014.12.08  13.52
---

Raksts par Doņeckas lidostu decembra "Rīgas laikā" ir ļoti iespaidīgs.

 
 


 
  2014.12.08  12.30
---

Piektdienas vakara sākums. Ar bērnu uz Kingu Čārlzu. Bērns - liels fans, visu dziedāja līdzi. Tā kā jocīgā kārtā esmu arī personīgi šo popmūziķi iemīļojis, kas man gadās ļoti, ļoti reti (kādreiz jau pie tēmām par guilty pleasures esmu norādījis, ka no popsovikiem varbūt tikai uz "Beautiful South" un "Vaya con Dios" attiecas mana cieņa, viss pārējais manā gaumē pamatā ir "drūms, smags, ģitārīgs, smacējošs"), tad no pieciem viņa končiem, ko esmu redzējis, skaidri lien ārā, ka viņš ar katru brīdi kļūst mierīgāks, līdz ar to objektīvi nekačājošāks. Kas, protams, netraucē Palladiuma pieskatuves meitenēm spiegt kā trakām pie katra soļa, ko paspēra mākslinieks.

Piektdienas vakara turpinājums. Radio Nabas dzimšanas diena Nabaklab. "Hipstokrātija" par sevi pārāk augstās domās, Čipša bigbends tikpat bļaujošs kā "Labā dabā", tikai mazās telpas dēļ vēl sliktāk, uz "Baložu" laiku jau vairāk pavadīju laika ar labiem draugiem gudrās sarunās.

Sestdienas vakars. Dirty Deal teātrī "Trauki". Au visu labi zem atslēdziņas jau šodien pateikusi.

Svētdienas vakars. Ulriha Zeidla "Pagrabā". Tā arī nevarēja saprast, vai režisors bija konkrētus īstus austriešus piespiedis atklāt savus noslēpumus, vai arī spiedis viņus pārspīlēt savus noslēpumus, vai arī vispār inscenējis izdomātus personāžus. Paši stāsti varbūt patiešām nemaz tik šokējoši nelikās, kā tika solīts, bet režijas paņēmieni tiešām lieliski, jo īpaši, kad varoņiem jāsēž un jānotur skatiens uz kameru mokoši ilgi.

 
 


 
  2014.12.03  11.11
---

Herca Franka pēdējā filma izsauca teju visos pēcfilmas atklāšanas ballītē satiktos ļaudīs vēlmi kaismīgi diskutēt - tātad skaidrs, ka labs kino. Par Larisas kaislībām laikam neko neteikšu - iesaku visiem aiziet pašiem apskatīties.

Toties par citu tēmu. Franks tāds astoņdesmit-un-ciktur-gadīgs savā Jeruzālemē visu filmu beretē, Seleckis Splendidā uz vietas beretē, visos Gunāra Bērziņa lielizmēra zīmējumos kaut kur stūrī ir vīrs ar kinokameru beretē. Tas ir tik superīgi, ka ir konkrētas paaudzes konkrētas profesijas sociālā grupa, kuriem ir attīstīts aksesuārs kā piederības zīme. Vai mūsdienās kādam kas tāds ir? Basketbolistu tetovējumus, lūdzu, neskaitām.

 
 


 
  2014.11.28  15.24
---

http://www.delfi.lv/calis/jaunumi/no-tirdzniecibas-atkal-atsauc-nedrosus-ponijus-roza-krasa-bistama.d?id=45278578

 
 


 
  2014.11.27  22.33
---

Radio koris un Sinfonietta Domā. Ļoti, ļoti klasiski, priekš abām šīm ar laikmetīgās mūzikas izpildīšanu apmātajām formācijām pat perversi klasiski - tik milzum daudz Baha! Bet man kā vienkāršam cilvēkam tieši tas arī patika. Beigās uz Mateja pasiju pat asara sāka skriet acī. Pa vidu ļoti skaists (bet, diemžēl trakoti īss) instrumentāls Pērts - veltījums Atonas klostera arhimandrītam. Mēs tieši uz Atonu šovasar neaizbraucām, bet Meteorā bijām, tāpēc fišku labi nojaušu. Un Kančeli šūpuļdziesma Saulei - bezgalskaisti.

 
 


 
  2014.11.27  14.09
---

Vakar biju pasākumā, ko vairāki cilvēki šorīt nodēvēja par "labāko korporatīvo tusiņu, kurā viņi jebkad bijuši".

 
 


 
  2014.11.26  08.48
---

Burvīgi.

http://www.cehs.lv/2014/11/par-ko-rakstitu-zinu-portali-16-gadsimta/

 
 


 
  2014.11.14  15.36
Noir-noir humors

[14.11.14 15:27:26] KKK: https://twitter.com/JurisMillers/status/533246666682683392?utm_source=fb&utm_medium=fb&utm_campaign=JurisMillers&utm_content=533246666682683392
[14.11.14 15:31:59] Mēness Bērns: Es jau nodomāju, ka tur būs teikts, ka Zinātņu akadēmijas koncertzālē būs Uģa Rūķīša piemiņas koncerts un tērpu skate
[14.11.14 15:32:11] VVV: Mūzikls
[14.11.14 15:33:03] ZZZ: Dzīvnieku ferma
[14.11.14 15:34:08] KKK: Mūzikls "Rūķīša medību lauki". Titullomā - kārtējais jaunais, daudzsološais džekiņš, par kuru jūs nekad neesat dzirdējuši un nekad vairāk arī nedzirdēsiet. #nē,noskapjaesārānenākšu
[14.11.14 15:34:36] ZZZ: gan jau ka ir ceļā uz Liepāju, lai to iekļautu Liepājas dzintara atklāšanas nedēļas programmā
[14.11.14 15:34:49] VVV: Cukurs, Rūķītis un Ulmanis

 
 


 
  2014.11.14  11.03
---

Nu tad beidzot redzēju to "Auroru". "Palladiumā" uz augst-skatuvītes. Pat iebļāvos vienbrīd "kāpēc jūs mani aizturiet" un pacēlu roku gaisā. Un pēc tam aizgājām prom, un "Jumpravu" līdz galam neskatījāmies. Toties Kaņepē BM paskatījos. Vispār es vairs neko nesaprotu par savām izjūtām attiecībā uz Latvijas mūziku laiktelpā. Man viss ir kļuvis absolūti vienaldzīgs.

Un arī geju jautājumā man nav viedokļa.

 
 


 
  2014.11.05  11.30
---

http://www.delfi.lv/kultura/news/music/ta-dzirkstele-muzika-grupu-aurora-interve-edgars-subrovskis.d?id=45182876

 
 


 
  2014.11.03  22.34
---

Vispābā es ceturtdien biju uz "Provinces anekdotēm" JRT, bet tās ir tik sliktas, ka nav jēga pat aprakstīt.

 
 


 
  2014.10.30  09.29
---

Valsts akadēmiskais koris "Latvija" Domā.

Taveners čellam un korim. Skaisti. Tikai abas skaņas katra no savas telpas malas, un tā kā man vieta bija ļoti tuvu čellam, tad nevarēja pavisam pareizi izbaudīt.

Ešenvalds čellam, korim un altam. Pēc Tavenera likās pārāk tāds pats, tikai švakāks. Ja klausītos kā pirmo varbūt patiktu vairāk. Un altam šajā skaņdarbā bija funkcija taisīt ļoti augstas atonālas iespēlītes, kas likās "es te gribu garīgo mūziku drusku laikmetīgāku padarīt". Bet tik un tā kopumā skaisti, tā jau tāda paburkšķēšana tikai.

Kančeli korim un saksofonu kvartetam pēc abiem pirmajiem šķita daudz interesantāks, jo tur daudz kas vairāk kompozicionāli notika. Tomēr bija tik garš, ka garuma dēļ norāva sajūsmu.

Un beigās Dubra kā popsa, jo, ja saliek kori, ērģeles, sitamos, trompetes un vēl ko tik ne, tad, protams, sanāk baigā kačka, ar ko noformēt "Chariots of Fire" vai "1492", bet pēc Tavenera un Kančeli tas liekas drusku pašmērķīgi. Bet patika, jau patika, tā jau tāda paburkšķēšana tikai.

 
 


 
  2014.10.29  15.10
---

"Cibā" uz urrā iet tēmas par velosipēdistu attiecībām ar citiem satiksmes dalībniekiem, izpratnēm par veloceliņu būtību, utml. Domāju, ka te ir risinājums:

http://www.delfi.lv/izklaide/populara-zinatne/tehnika/izgudrots-velosipeds-cinai-pret-zombijiem.d?id=45157740

 
 


 
  2014.10.28  22.51
---

Ko es šobrīd lasu? Dolan, Marc (2012) "Bruce Springsteen and the Promise of Rock 'n' Roll".

p.29. "In those days if you were in a band, you were already friends. If you had long hair, you were friends. There were so few freaks, as we were known, that there was a common philosophy before you spoke to each other."

 
 


 
  2014.10.24  13.58
Māt, atdzemdē mani atpakaļ!

Labdien!

Jums raksta [........] no biedrības „Alus brālība” un man ir radies jautājums saistībā par vienu sadaļu/ aptauju Jūsu portālā.
http://www.delfi.lv/latvijai96/
Ja Jūs neesat atbildīgs par šo, tiešām ļoti atvainojos un labprāt sakomunicētu ar kādu, kas ir. Saprotu domu, ka 96. dzimšanas dienā ir 96 dažādas lietas, pasākumi un personības. Bet apskatot šīs lietas, man kā biedrības „Alus brālība” pārstāvei un Latvijas patriotam, likās, ka kādā no punktiem varējāt iekļaut arī alu, kā Latvijas nacionālo dzērienu, kas tomēr pārstāv veselu kultūru un tradīcijas vai arī- „Latviabeerfest” pasākumu, kas jau ir ikgadējs, ar katru gadu paliek lielāks, nozīmīgāks. Festivāls ir iekļauts starptaustiskajā alus festivālu sarakstā. Nākošgad notiks au 5. reizi un jau tagad interes lielu izrāda gan alus ražotāji (no Latvijas un ārvalstīm), kā arī daudz tūristu no dažādām valstīm, kuri Rīgu plāno izvēlēties kā sava ceļojuma galamērķi „Latviabeerfest 2015” laikā.
Protams, šī mums ir kā maza reklāma arī, bet tiešām, varbūt varat nomainīt kādu punktu pret alu vai latviabeerfest?

Ar cienu,
[........]
Sabiedrisko attiecību un marketinga vadītāja,
Biedrība „Alus brālība”,
Mazā Pils iela 5,
Rīga, LV-1050

 
 


 
  2014.10.23  12.32
---

Radiokoris un Sinfonietta Domā bija labi, jo Vaska, Ešenvalda un vēl divu vīru garīgā mūzika bija tieši tas, kas labā nozīmē iegruzī garīgajā mūzikā. Videoprojekcijas varēja būt agresīvākas, un Vaskam bija tāds ļoti gabals bez individualitātes, un vislaik likās, ka tūlīt pāries uz "Ave Maria" vai "Panis Angelicus" vai vēl citiem no šī žanra. Ešenvalds ieblieza ar ērģelēm, un es sapratu, ka ar ērģelēm garīgajā mūzikā ir tas pats, kas ar kečupu ēšanā. Ir tāds teiciens, ka ar kečupu var apēst pat sūdu. Ar ērģelēm viss skan monumentāli. (Tas gan nebija par konkrēto Ešenvaldu, kas pats par sevi bija lielisks gabals bet vairāk tāds teorētisks prātojums.)

 
 


 
  2014.10.22  09.04
---

"Rimini Protokoll". "Situāciju istabas" Rīgas kinostudijā. Neesmu bērnībā spēlējis datorspēles un man ļoti nepatīk multitāskings, tad jūtos neērti, krītu panikā, apjūku. Tomēr es nedomāju, ka esmu tāds unikāls un ka 95% cilvēki jūtas komfortablāk par mani, un ka viņi var uztvert un līdzpārdzīvot "lielos tematus" par vardarbību un ieročiem, ja viņiem paralēli izmisīgi jādara tas, ko viņiem austiņās saka - "ej pa kreisi", "atver durvis", "uzvelc ķiteli", "ēd zupu" utml.

Iespējams, es esmu lūzeris, bet man līdz sirds dziļumiem riebās tas šovs, es divas reizes izmuku ārā, jo nespēju vairs orientēties, kur man jāiet, un tikai aiz pienākuma pret pārējiem spēles dalībniekiem, kuriem tad turpmākajās situācijās manā vietā būtu mulsinoša tukša vieta, es atgriezos, dusmīgi gaidot, kad tas viss beigsies. Un veidotāji nez kāpēc domāja, ka tā visa laikā tādi kā es vēl paralēli spēs iedziļināties stāstos par sašķaidītām galvām Sīrijā un ar mačeti nocirstām rokām Sjeraleonē.

 
 


 
  2014.10.20  09.48
---

Par godu tam, ka pēdējo dienu bija vaļā Stūra māja, mēs tur aizgājām un apskatījām izstādes (pagrabus bijām izstaigājuši jau agrāk). Un tā nu es ieraudzīju "Liktens lietu muzeju". Un tas nu gan ir viens pasākums, kurā savākušies visi dižākie "attention whores", kādi Latvijā pašlaik ir. Pilnīgi žēl, ka Dimiters pašlaik slimo ar valsts-nīšanu, jo viņa "liktens lieta" tur iederētos kā spilgts punkts uz i. Feivorīti man, protams, bija Lindas Abu Meri meitas kleitiņa, Ievas Aleksandrovas liecība ar visiem pieciniekiem un kaut kādas duras pašizdots dziesmu disks. Pārvērst Brūveres ideju par to, ka "sadzīves lietas simbolizē lielo vēsturi" pret "paskat, kāds es kruts/-a!", plus nolikt to visu čekas mājā blakus ekspozīcijām par baigo gadu, mežabrāļu sagrāvi un Astru... Well! Es tomēr mīlu manu pilnīgi dezorientēto arāju un sērdieņu tautu.

 
 


 
  2014.10.16  13.51
---

Dažreiz dzīvē gadās nonākt tādās vietās, kur ir skaidrs, ka nekad vairāk nebūsi. Es šodien biju KNAB sieviešu tualetē.

 
 


 
  2014.10.15  10.22
---

Atkal viens mazs sīkumiņš, kas liek iespurgties, ka nekad nebijām domājuši, ka kaut kad pasaulē tā mainīsies lietu kārtība:

sūtītājs: PR Latvia prlatvia@gpi.lt
saņēmēji: visu Latvijas masu informācijas līdzekļu redakcijas
subject:13 dīvaini fakti par Edgara Alana Po nāvi

 
 


 
  2014.10.14  09.33
---

Ko es tagad lasu? Liona Feihtvangera "Viltus Neronu", ko pirms kāda pusgada, šķiet, Ķīpsalas grāmatu izstādes pa brīvu ņemamajā plauktā paņēmu. Kaut kāds septiņdesmito gadu izdevums. Atceros, ka zēnībā fanoju par "Lapsām vīna kalnā" un "Goiju" un tāpēc sāku pievērst uzmanību iespējām viņu dabūt, jo ģimenes plauktos nebija, piemēram, "Brāļu Lautenzahu", "Hercogienes Maultašas", tās jau pats iegādājos. Tagad lasu to "Neronu" un tas, kas savulaik likās izcili - ka rakstnieks visu laiku rāda, kā cilvēks domā un spēlē dialogu laikā psiholoģiskas spēles ar partneri, - tagad liekas pašmērķīgi, nogurdinoši.

 
 


[ << Previous 25 ]