meness_berns' Friends
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Below are the most recent 25 friends' journal entries.
[ << Previous 25 ]
| Friday, May 1st, 2026 | |
asiize
|
9:04p |
Laukumiņā kāds apmēram 10 gadus vecs zēns jautāja, vai es protot krievu valodu. Atbildēju, ka pārāk labi nē. “Es tev iemācīšu, atkārto pēc manis - ma-ši-na!” |
dienasgramata
|
11:41a |
Esmu jau vairākkārt sevi pieķēris pie tā, ka kādā jautrā kompānijā pasaku joku, un neviens nesmejas. Varbūt, nesadzird? Vai arī smejas, bet ne par manu joku. Vai arī iesmejas mazliet par manu joku, bet ne pietiekami. Un tad es ATKĀRTOJU JOKU VĒLREIZ. Tas ir drausmīgi, man ir tāds kauns pat atcerēties par to. Vai tas ir vecums? Dakter, es drīz miršu? |
| Thursday, April 30th, 2026 |
black_data
|
2:15p |
Pavīdēja ziņa, kuras autentiskumu es neņemos novērtēt, ka Disnejs ir atlaidis kaudzi Marvel darbinieku. Nav pārāk sarežģīti iedomāties, kas izraisījis šādu lēmumu. Domāju, ka kustīgas bildītes mākslīgais intelekts varētu saražot gana labi no jau radītā Disneja intelektuālā īpašuma. Varētu teikt, ka skatītājiem ir iespēja protestēt pret šādu rīcību, boikotējot mākslīgā intelekta radītās filmas, bet tad iedomājos, kāda ir varbūtība, ka to darītu Marvel auditorija? Ja man jāmin, tad ne pārāk liela.
Bet jā, šī nebeidzamā diskusija par rīku un sociālekonomiskām pārmaiņām, pie kurām noved cilvēku lēmumi. Cilvēki ir tie, kas pieņem lēmumus par to, kā attiekties pret saviem darbiniekiem, un cilvēki ir tie, kas pieņem lēmumus par to, vai būvēt datu centru kaut kur tuksnesī, vai blakus kādas esošas kopienas ierobežotiem resursiem. |
zazis
|
9:51a |
|
dienasgramata
|
3:17a |
Gribēju sakārtot māju. Izrādījās, tas ir full-time job. |
| Wednesday, April 29th, 2026 |
black_data
|
5:31p |
|
| Tuesday, April 28th, 2026 |
martcore
|
3:42p |
drīz būs klāt vasara un autokabrioletu laiks
vienmēr interesanti, a kā kabrioleti parkojas zem brīvām debesīm - lietus var sākties zem koka - vārnas piekakās salonu
taču atrodas cilvēki, kas grib braukāt kā floridā vai kalifornijā |
dienasgramata
|
8:30a |
No reklāmām: “ Dāvana, ko mamma patiešām vēlas. Izrādiet mīlestību ar Ceramic Apricot šajā Mātes dienā.” |
|
norkoz
|
8:03a |
20g MAS i'm serious as cancer noch byla tjomnoi kak um dvojeshnika vispaar mees atrodamies nepaartrauktaa naktii, jo vakardien ir vakars, bet riitdien- riits
und peec 20g piebilst var dzeiniekvaardiem: eto vremja pohozhe na splashnuju noch- ja nashu shapku i shershchanye noski |
| Monday, April 27th, 2026 |
black_data
|
11:13a |
Manas bērnības skolas direktors, plašāk pazīstams kā bijušais viena kroga īpašnieks, kādu laiku atpakaļ sāka internetos postēt pārspriedumus par dažādiem politiskiem, sociāliem un ekonomiskiem jautājumiem. Mazliet būmerisma, bet bez nevajadzīgas agresijas, ar spēju uz racionālu dialogu, un kopumā pozitīvi izcēlās uz pārējo būmeru fona. Viņu satrauc publiskā sektora tēriņi, liels entuziasms par mazo uzņēmējdarbību kā risinājumu nokāpšanai no nodokļu maksātāju naudas adatas, un kaut kāds aizvainojums uz Progresīvajiem, par kuriem viņš ir balsojis iepriekš. Pamanīju, ka viņa pārspriedumos sāk iezagties vārds "marksisti", un pārspriedumi par to, kā sociālisms mūs visus izputināts, kas no malas izskatījās tā, ka viņš arvien vairāk sāka ieslīdēt pārējo būmeru apziņas telpā, taču vēl spēja noturēt racionālā spēlētāja seju. Kādu retu reizi es pie viņa esmu kaut ko iekomentējis, un reizēm jautājis, kas īsti notiek ar šīs dīvainās leksikas parādīšanos? Tad pienāca brīdis, kad viņš paziņoja, ka būšot Hermaņa partijas biedrs, un tad man tapa mazliet vairāk skaidrs, kāpēc šīs izmaiņas retorikā.
Es atceros tos laikus, kad Hermanis sāka murgot par Eiropas iznīcināšanas plānu, aka great replacement conspiracy, bet pēc visa spriežot, esmu izvairījies no pirmavota, un pārsvarē šo visu zinu no citu cilvēku refleksijām. Šorīt ieraudzīju viņa tekstu par to, kā Progresīvie ir nāves idialoģijas partija, un ir padomju represiju turpinātāji. Nevāji. Jāsaka, ka es nevarētu izvēlēties, kas man šķiet pieņemamāk - pilnīga šīza, vai populisms uz steroīdiem, bet tas arī nav tik svarīgi. Kas man likās interesanti, ka acīm redzot Hermanim šķiet, ka Šlesers nespēj nosegt visu piedāvājumu pēc kristīgā konservatīvisma vājprāta, un mums vajadzētu vēl vienu šādu politisko spēku. Un kaut kādā ziņā man tagad ir prieks, ka Hermanis ir saņēmies dibināt jaunu partiju. Es pārstāvu to pārliecību, ka cilvēkus nav iespējams pārliecināt ar racionāliem pārspriedumiem, un ja vien mums dzeramajam ūdenim nav sākuši pievienot smagos metālus, sabiedrības mentāli nestabilā daļa ir aptuveni konstants procents. Tas savukārt nozīmē, ka šim elektorātam tagad būs izvēle izvēlēties starp Šlesi un Hermani. Which is, you know, a good thing. |
| Sunday, April 26th, 2026 |
inese_tk
|
2:56p |
aprīlis padevos aktuālākajam cibas trendam "pirms 20 gadiem...", aizgāju palasīties savu žurnāli un konstatēju, ka pirms 20 gadiem es pārsvarā visu laiku biju vnk pālī. |
au
|
1:45p |
brīvdiena Padujā, sēžu tratorijā, skraida miljards viesmīļu un es iedomājos, kā būtu bijis, ja man savos viesmīles laikos būtu bijis soļu skaitītājs. |
black_data
|
11:42a |
Privātās ziņās - kaut kāda romantiska sajūta par aliņu vakarā manī nav pavisam izgaisusi. Sure, kviešu alus garšo ok, bet kopējais gandarījums par šo pieredzi kopumā ir mīnusā. Turpinu nonākt pie tiem pašiem secinājumiem, un būt pārsteigts. Kas liek domāt, ka varbūt tā vietā vajadzēja uztaisīt kādu dzērienu ar ierūgušo cidoniju sīrupu. Varbūt trāpītu pa tiem pašiem garšas sensoriem, izslēdzot visu to, ko pienes alkohols. Bet neskatoties uz to, ka man nav nekādas patikas bakstīt telefonu, adīt, lik puzli, vai ko nu vēl tur cilvēki tipiski dara, kaut kāds instinkts pieturēties pie ēdiena vai dzēriena manī tomēr ir. Gluži katru otro vakaru es nevaru skrūvēt IKEA mēbeles, kas ir mana atslodze no mentālās spriedzes. Ir konstanta vēlme kaut ko rosīties. Filmu skatīšanās kinoteātrī ir izņēmums, kur es varu nolikt malā jebkādus stimulantus uz trim stundām. Nez, varbūt jāsāk staipīties uz paklājiņa? |
black_data
|
11:13a |
Tikko redzēju fragmentu, kur Domburs uzdod jautājumu - kur sākas homofobija?
Šlesers kā parasti nebija ieinteresēts atbildēt uz jautājumu, bet bliezt savu sakāmo, un paziņoja, ka viņa partija ir gatava tolerēt jebkuru individuālu izpausmi (citiem vārdiem, protams), bet pārmeta to, ka vispirms tika prasīta tolerance, bet tagad jau šo visu neķītrību uzspiež mācīt bērniem skolā. Ir pilns ar visādiem informatīviem materiāliem, kāda ir kristīgi-komservatīvo kareivju stratēģija cīņā par dažāda veida brīvību ierobežošanu, neiešu atkārtoties, bet mani sajūsmināja fakts, ka Šlesers pārmet tieši to, ko homofobijas aktīvisti dara vai darītu paši. Es esmu diezgan drošs, ka krītot vienam pīlāram, netiktu paziņots par uzvaru un līdzsvara iestāšanos, bet sāktos cīņa par nākamo, un turpinātos mēģinājumi virzīties tajā virzienā, kur paziņot, ka gejus vajadzētu salikt koncentrācijas nometnēs vai nošaut, būtu vārda brīvība.
Bet šajā sakā mani satrauc doma, ka varētu būt taisnība, ka kāds dzirdot šādus mērenus izteikumus, varētu padomāt, ka Šlesers ir ok viņa vērtību pārstāvis. Var jau būt, ka es arī ņemtu par baltu patiesību kādas jaunuzlēkušas politiskās zvaigznes izteikumus, bet nespēt lasīt starp rindām tam, ko saka tādi rūdīti caurkrituši veterāni, man šķiet drusku absurdi. Var jau būt, ka tā nav taisnība, un tur apakšā ir kādi citi motīvi, bet man līdz galam nav skaidri kādi. Tai pat laikā anekdotes par to, ka cilvēki ir gatavi paciest neērtības, ja kaimiņam iet vēl sliktāk, izrādās daudz patiesākas, kā varētu likties, un laikam pat ir pētījumi, kas šo tēzi apstiprina. Varbūt tas. |
| Saturday, April 25th, 2026 |
dienasgramata
|
12:35a |
Pirms divdesmit gadiem es rakstīju: "man šķiet, ka nepieciešams atpūsties - tāda mietpilsoniska, pieauguša cilvēka sajūta, kuru laikam būšu noskatījies kaut kur, kādā latviešu filmā vai dziesmā, lai gan labi zinu, ka nevajag man atpūsties un neatpūtīšos jau arī, taču tā sajūta nomāc un ko tas vispār nozīmē - atpūsties? neko nedarīt? es jau arī tāpat neko nedaru"
Nekas nav mainījies. |
| Friday, April 24th, 2026 |
black_data
|
11:37a |
Daži notikumi un sapņi man atgādināja vienu epizodi. Bija kāds svinīgs pasākums, kurā es jutos kā iemaldījies svešinieks, kas trigerēja nomāktības epizodi. Man radās vēlme, ja man būtu tāds tehniskas iespējas, ieiet labierīcībās, un tur izšķaidīt savas smadzenes pa glamūrīgajiem griestiem. Šī nebija ne pirmā, ne pēdējā tāda epizode, tāpēc es devos pastaigā prom no visas burzmas, lai apslāpētu šo iekšējo krīzi. Tikmēr pasākuma norises vietā sākās cita krīze, jo mani sāka izmisīgi meklēt. Tur pat bija iesaistīti cilvēki no diezgan senas manas pagātnes, kas tikai vairoja sireālo sajūtu. Pēc tam sekoja pārmetumi par to, ka es nevaru tā vienkārši pazust, kas tanī laikā man bija tipisks sevis pasargāšanas rīcības plāns.
Vispirms tas man izgaismoja faktu, ka man ļoti sen nav bijušas šādas epizodes, kas sākās kaut kad pusaudža gados. Bet vēl tas man lika padomāt par to, kā ir dzīvot kopā ar kādu, kuram ir, piemēram, depresija. Tā ir tāda kā žonglēšana starp savu vajadzību neignorēšanu un cilvēcīgu iejūtību pret otru cilvēku. Ir stulbi ļaut visu paslaucīt zem "es nevaru citādāk" paklājiņa, un ir jāmeklē risinājumi, lai otrs cilvēks varētu brīvi piepildīt savas vēlmes, vajadzības un intereses, bet nepadarīt arī par vainīgo to cilvēku, kuram šis viss nav tikai par "savākšanos", bet ir smaga cīņa ar saviem demoniem. |
zazis
|
10:52a |
|
| Thursday, April 23rd, 2026 |
neraate
|
10:10a |
ir jau grūti ar to sauli polārajai mitrenei, it īpaši pie stūres, bet šodien mājās viss smaržo tā, kā pavasarī, kad saule ir drusku indīga un var just to saules tīrības smaržu |
bljanna
|
9:42a |
|
| Wednesday, April 22nd, 2026 |
black_data
|
11:45a |
Es te pēc pasākuma iedomājos, vai mana nespēja un nevēlēšanās iesaistīties sarunās, nerada iespaidu, ka es esmu diezgan arogants? Mani īpaši nesatrauc, ko par mani domā svešinieki un lielā mērā arī kolēģi. Ne tā, ka es mēģinu būt rupjš pret svešiniekiem, bet es jūtos diezgan dezorientēts, kad kāds mani pēkšņi uzrunā, kā arī es nemēģinu atbilst kaut kādiem nevienam nesaprotamiem nerakstītiem likumiem. Ar kolēģiem ir vienkāršāk, jo viņi bieži nepamana, ka diskusijai aizvirzoties prom no profesionālās, es pārstāju runāt. Savukārt iederēties kopienā es gan gribētu, un regulāri atgadās epizodes, kas varētu radīt grūtības atkārtotā mēģinājumā salauzt ledu.
Pēdējā pasākumā mani uzrunāja kāda sieviete, un pēc tam, kad noskaidrojās, ka es nerunāju lietuviski, pēc dažām frāzēm es piedāvāju viņai padzerties, un pēc tam aizpisu prom. Neizslēdzu, ka tā nebija pirmā šāda veida epizode tajā vakarā, un noteikti tādas ir bijušas citos pasākumos, bet kaut kā šoreiz es iedomājos, ka varbūt tā nevajadzēja darīt. Diezgan dramatiski ar small talk man iet gadījumos, kad ar mani runāties nāk džeki, un atliek vien minēt, kurš no abiem scenārijiem šis ir, kāpēc šī saruna ir neveikla kā pamatskolā. Par laimi tas notiek tā retāk. Sievietes parasti nesāk sarunu par "laikapstākļiem", tāpēc es kainda varētu saņemties, un vairāk kontribjūtot šādos mēģinājumos, tad varbūt nebūs jautājumi, kur es tāds esmu uzradies, neskatoties uz to, ka es jau kuro gadu esmu šajā vidē. Pieņemu, ka tieši cilvēki, kas pazīst visus pārējos, ir tie, kas uzdod jautājumu: "Who the fuck are you?" Nu, varbūt bez "fuck", bet tas tā emocionālai nokrāsai. |
dienasgramata
|
9:38a |
Kas mani besī šodien feisbukā: Hanza Perons eksaltētās balsīs erotiski elsojošās reklāmas Jimi Tenor koncertam Karma Socks reklāmas zeķēm par 18 eiro gabalā ("un tad tu vari noķert to sajūtu...") Gundegas Repšes mūždien apsaitētā galva |
| Tuesday, April 21st, 2026 |
inese_tk
|
9:30p |
aprīlis aprīlis kaut kā nu tā. ir pārsvarā auksti un pārsvarā sarežģīti.
* vēl pāris brīnišķīgi kolēģi uzrakstīja atlūgumus; * etnofestivāls gāžas uz galvas, viskaut kas gāžas uz galvas, nekas no tā neliekas iedvesmojošs un aizraujošs; * volvo riepu maiņa pārvērtās par nepatīkamu bezmaksas diagnostiku - 2 salūzušas atsperes, viens iztecējis amītis, galīgi nodiluši bremžu kluči un diski, jāmaina bukses, beigts spararats, no motora gāžas eļļa (visa panna apakšā pilna). + skates kontekstā ir plaisa vējstiklā vadītāja pusē. + visa tā elektroneuzticamība. karoč, šrots. man jau kādu laiku ir tā mātes zārka nauda citai mašīnai, bet manliekas es labprāt kādam samaksātu, lai atrod un nopērk man to auto. man no vienas puses neizsakāmi neinteresē (es gribu tikai sēdēt un braukt, nevis par to domāt), no otras puses es jūtos neizsakāmi nepārliecināta, attiecīgi izdarīt izvēli un pieņemt kkādu lēmumu ir drausmīgi apgrūtinoši. volvo skate beidzas jūlijā. drusku laiciņš agonēšanai vēl ira. tātad man, lūdzu - ekonomisku un lielu universāli, ar manuālo kārbu, āķi un dīzeļmotoru (man patīk, kā skan dīzeļmotori!). * vairāku iemeslu dēļ diezgan cītīgi iedziļinājos ssri un antipsihotiķu jautājumā. es biju jau reiz to darījusi pirms kādiem 10 gadiem, bet tagad pieejamā info ir tikai vēl drūmāka un vēl vairāk uzdod jautājumus kāpēc cilvēkiem to liek lietot gadiem (es saprotu, ka ir kkādi izņēmumi, kas citādi nevar). * gandrīz vispār neesmu bijusi dārzā. aizvakar mēģināju, bet iekļuvu pagrabā un aizķēros tur. tur bija daudz likvidējamas nešķīstības. tomēr iesēju zirnīšus, burkānus un spinātus. pie mājas bija izlīdusi pirmā sparģeļu sauja, uzcepu omletīti ar stracchino. sāku rakņāties pa kompostu. * bija ļoti labs Līgu koncis Vagonos. laikam pirmais, kurā es gandrīz ne mirkli nejutos apmaldījusies - varēja dzirdēt un saprast, kur mēs atrodamies un attiecīgi arī reaģēt. paldies Oliveram! lažas bija, bet nekas tāds. * pirmo reizi biju uz džimu. man jau kādu laiku liekas, ka vajag kkādus svarus cilāt, bet man bail/anksis iet uz sporta zāli un justies tur lost un tizlai. tāpēc savaņģoju kolēģi, kas iet regulāri un mācās fitnesu un vēl divas ieinteresētas kolēģes. pie īstajiem svariem mūs laidīšot, kad būsim sagatavojušas ceļus un muguras, bet tāpat bija grūti un ritīgi forši arī. kolēģe forši dīda. gribētos iet vismaz reizi nedēļā, vismaz kamēr vēl muižai ir dīls ar VOC. * kādu mēnesi neesmu pīpējusi. tas gadījās netīšām. kaut kā prāts pats atleca atpakaļ "es nesmēķēju" mōdā. vispār nav grūti, arī psiholoģiski. |
black_data
|
12:05p |
Kino: The Drama Savdabīgi, ka viens no spēcīgākajiem argumentiem neiet uz filmu, ir publika, kura ies skatītie uz Zendaya (lai kas arī viņa nebūtu) un Patisonu. Un tā nav mana spekulācija, tā ir reāla atsauksme pie filma. Ir jau vēl Bize, bet es gan neteiktu, ka tā ir pasargāta no īpašiem skatītājiem. Vajag nopirkt ekrānu priekš tā jaunā projektora, un biezākus aizkarus. |
black_data
|
10:11a |
Es te skatos vienu darba prezentāciju, un man uz ekrāna ik pa brīdi nomirgo kāds mēmes dzīvnieks. Es zinu pēc fakta, ka fellow IT cilvēki dzīvo savā īpašajā pasaulē, kas man ir sveša, bet es nebiju iedomājies, ka šī visa mēmju un datorspēļu pasaule tā viegli varētu ieplūst korporatīvajā resursā. Es neesmu sajūsmā par sterilo korporatīvo dizainu, un principā neiebilstu, ja kāds to salauž, bet man šķiet, ka komiska atbilšana stereotipiem mani kaitina tik pat lielā mērā kā viss korporatīvais. Es tagad mēģinu saprast, kuras individuālisma izpausmes kolēģos man šķiet krutas, jo tādas noteikti ir. Es laikam pie tādām ieskaitītu kolēģus, kuriem fonā midžinās bērni, kuri zvaniem pieslēdzas tērpušies pidžamā, vai kuriem priekšā stāv idiotiska paskata kafijas krūzes.
Bet šis man arī atgādina, ka kaut kur tur ir milzīga digitāla pasaule, kura man ir diezgan sveša, bet kurā mitinās diezgan iespaidīgs cilvēku daudzums, lai tur sāktu veidoties sava kultūra. Šķiet, ka es esmu pārāk analogs priekš tās. |
| Monday, April 20th, 2026 |
zazis
|
3:08p |
|
[ << Previous 25 ]
|