![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
runājot par ēdienkarti "novembris", vakardien, piemēram, ēdām vareņiku kariju. lai cik dīvaini tas neizklausītos, ļoti, ļoti garšīgi. tas dzima no vairāku apstākļu sakritības. šie apstākļi bija - PMS, pelēka un mikla novembra diena, pabūšana ārā kādu laiku, vēlme pēc kaut kā vienlaikus drusku džankīga, bet tajā pašā laikā bagātīga un sildoša, kas turklāt ir viegli un ātri pagatavojams. tātad:
uzkarsētā eļļā apcep ingveru, ķiploku, puravu (viss sīki sagriezts) un dzeltenā karija pastu. piegāž bundžu kokospiena un apmēram tikpat tomātu pastu (man īstenībā bija sablendēti tomāti savā sulā, nenosakāms daudzums, kkad palicis pāri un iebāzts saldētavā). kad šis viss uzsilis, iemet tur sauju (vai divas) saldētu zaļo zirnīšu un saldētu/iepriekš atlaidinātu tofu, kas saplūkāts gabaliņos (saldēšana drusku maina tofu tekstūru, viņš paliek tāds čaganāks un vistīgāks). vēl piemet kādu laima lapu un iespējams vēl kaut ko, ko šobrīd vairs neatceros. kad tas viss sāk burbuļot, ieber tur paku vareņiku ar kartupeļiem un sēnēm (ļoti iespējams, ka kaut kādi austrumnieciski pelmenīši tur iederētos labāk, bet kas nu man bija saldētavā, to arī izlietāju). uzliek vāku un pasutina mērcē kādas 10 min. ik pa laikam apmaisa, jo ciete no vareņiku mīklas mērci iebiezinās un, ja panna tāda seklāka, var pieraut pie apakšas. kad vareņiki gatavi, tad ēd bagātīgi pārkaisot ar svaigu kinzu no dārza. brīnišķīgs PMS ēdiens, bet iztēlojos, ka varētu arī uz pohām ļoti labi aiziet. galvenais, ka praktiski nekādu pūļu.
pieliekamajā vēl ir drusku dārza gurķi. neatceros nekad tik ilgi bijušus. protams, strauji zaudē tvirtumu, bet tzatziki aiziet ļoti labi. tomātu arī vēl gana daudz. gan gatavu, gan vēl gatavošanās stadijā kastē. nupat apēdām pēdējās dārza paprikas, vēl palicis viens baklažāns. pagrabā vēl daudz kabaču. tie gan arī sāk bojāties, jo diezgan daudz nācās noņemt tādus pusgatavus. šodien tako salātos ēdām salātu no dārza. bija gan jau tāds uz pāraugšanas robežas. vēl ir kinza, pētersīļi, selerijas. siltumnīcā pašsasējušies salātu bērniņi. nevar saprast, ko darīt ar puraviem. parasti atstāju ārā un ziemā ņemu pa taisno no dobes. bet pagājšziem uz pavasara pusi stirnas nograuza, ko nebijām paspējuši vēl apēst. laikam brīvos brīžos (ko?) jāvelk pa kādam nost, jāgriež un jāliek saldētavā.
uzkarsētā eļļā apcep ingveru, ķiploku, puravu (viss sīki sagriezts) un dzeltenā karija pastu. piegāž bundžu kokospiena un apmēram tikpat tomātu pastu (man īstenībā bija sablendēti tomāti savā sulā, nenosakāms daudzums, kkad palicis pāri un iebāzts saldētavā). kad šis viss uzsilis, iemet tur sauju (vai divas) saldētu zaļo zirnīšu un saldētu/iepriekš atlaidinātu tofu, kas saplūkāts gabaliņos (saldēšana drusku maina tofu tekstūru, viņš paliek tāds čaganāks un vistīgāks). vēl piemet kādu laima lapu un iespējams vēl kaut ko, ko šobrīd vairs neatceros. kad tas viss sāk burbuļot, ieber tur paku vareņiku ar kartupeļiem un sēnēm (ļoti iespējams, ka kaut kādi austrumnieciski pelmenīši tur iederētos labāk, bet kas nu man bija saldētavā, to arī izlietāju). uzliek vāku un pasutina mērcē kādas 10 min. ik pa laikam apmaisa, jo ciete no vareņiku mīklas mērci iebiezinās un, ja panna tāda seklāka, var pieraut pie apakšas. kad vareņiki gatavi, tad ēd bagātīgi pārkaisot ar svaigu kinzu no dārza. brīnišķīgs PMS ēdiens, bet iztēlojos, ka varētu arī uz pohām ļoti labi aiziet. galvenais, ka praktiski nekādu pūļu.
pieliekamajā vēl ir drusku dārza gurķi. neatceros nekad tik ilgi bijušus. protams, strauji zaudē tvirtumu, bet tzatziki aiziet ļoti labi. tomātu arī vēl gana daudz. gan gatavu, gan vēl gatavošanās stadijā kastē. nupat apēdām pēdējās dārza paprikas, vēl palicis viens baklažāns. pagrabā vēl daudz kabaču. tie gan arī sāk bojāties, jo diezgan daudz nācās noņemt tādus pusgatavus. šodien tako salātos ēdām salātu no dārza. bija gan jau tāds uz pāraugšanas robežas. vēl ir kinza, pētersīļi, selerijas. siltumnīcā pašsasējušies salātu bērniņi. nevar saprast, ko darīt ar puraviem. parasti atstāju ārā un ziemā ņemu pa taisno no dobes. bet pagājšziem uz pavasara pusi stirnas nograuza, ko nebijām paspējuši vēl apēst. laikam brīvos brīžos (ko?) jāvelk pa kādam nost, jāgriež un jāliek saldētavā.