*

es iepriekš vislaik sūdzējos par to, ka nesārtojas tomāti. tagad viņi ir sadevušies rokās un ir gatavi praktiski visi vienlaicīgi. pagājšgad atklāju savai patikšanai vislieliskāko tomātu ieziemošanas veidu. pērn gan man bija drausmīgi daudz mazo tomātiņu. šogad ar tiem švakāk, bet ir daudz tādi, kas nekvalificējas kā mazie, bet nav arī lielie.
karoč, ņem tos tomātus - mazos veselus, lielākos sagrieztus daivās. met cepampannā daudz maz vienā kārtā. pārlej ar olīveļļu, šļuku balzamiko etiķa, pieber karoti brūnā cukura, sāli, piparus. daudz kapātus zaļumus - rozmarīnu, timiānu, baziliku un raudeni. ar standziņām piespiež pāris ķiplokdaivas. liek cepeškrāsnī uz ~pusstundiņu. daļu norij tāpat, cik atliek - liek saldētavā. mazos atstāju veselus, tās daivas reizēm sablendēju. un tā iegūstu principā gatavu tomātu zupu, kādai steidzīgai dienai (es droši vien viņu vēl papildinātu ar katliņā apceptiem sīpoliem un burkāniem, kam piegāztu atlaidinātus tomātus, uzsildītu un sablendētu). bet vispār viņi ir garšīgi tāpat, uz maizītes, ar pastu - gan silto, gan pastas salātos. vai klāt zupai/sautējumam.

*vakar vakara svētlaime - tikko cepta K fokača, šitentie cepeškrāsnī ceptie tomātiņi, Smiltenes pienotavas Granisters un vēl svaigs, gaļīgs tomāts pa virsu.