ziniet, visi te lepojas ar to, ka pieaugušie, jo visiem ir savs accountant, friziere un kasturvēl.

protams, ka arī man ir savs accountant. matus gan griežu sev pati, jo izrādās, ka tas nav rocket science. bet man ir arī savs tetovētājs, kurš viss tāds aktīvi gaida, kad man atkal sanāks atnākt, jo viņam ir Idejas kā turpināt manu ķirzakkāju. man ir arī savs IRL in person mūziķis, uz kuru uzkāriens, bet vakar beidzot atvadījāmies jau. un savs insane art fotogrāfs Rollijs, kurš nesen atzīmējās, ka pie viņas labāk kādu brīdi nebraukt, jo kindera klasē viens fashionable virus pozitīvists. (joprojām gaidu bildes from the last two sessions tho.) un, kas vispār fantastiski, sava ballītes orgkomiteja, kas ne tikai māk pareizi iet iet, bet arī piegādā lulzus, pivčus un cool tech news.

bet ne par to. ziniet.. kad te bija tā gūgles krīze, kur visa pasaule aizgāja tumsā un dark ages, jo devi vairs nevarēja kōdu sagūglēt un citi nevarēja saņemt savu spamu uz gmailu. es principā papisu visu to krīzi, jo tajā laikā sēdēju pie sava tetovētāja Ellē un mēs tur flirtīgi ķiķējām par objectifying my leg, ko šis tur aktīvi durstīja, un citiem kļoviem subjs. kad iznācu ārā, krīze bija beigusies. tā es papisu pasaules tear down and the following build back up. neko, toties ķirzakkāja.

un katru reizi, kad uznāk besis par to, ka man nav dzīves un es esmu nekam nederīga kaprīza cunt bez humora izjūtas, kaut kā tomēr saniezas dzīstošā kāja vai kaut kas cits iebakstās un atgādina par visu to kļovo, kas tomēr ir, un, kas diez vai notiktu ar pasaulē nejēdzīgāko hūmani. šis bija fucking Grūts gads un man nācās VZ vakar atgādināt, ka bija gadi arī prims 2020. like, tiešām bija arī citi gadi agrāk un tajos arī viss kas notika, piemēram, Underworld playlistes uztaisīšana. bet in other ways, gads kā jau gads, you laugh, you cry, it changes your life.