Trash panda

bra, shoe and biscuit

doesn't listen

“Give a man a fire and he's warm for a day, but set fire to him and he's warm for the rest of his life.”
- Terry Pratchett

Navigation

Skipped Back 15

April 26th, 2021

Add to Memories Tell A Friend
VZ: tev uz plīts stāv cepampanna, uz tās respirators un uz respiratora stāv augu pārvadājamais plastmasas iepakojums!
kaķ: so?
VZ: es neko, tikai tā :D
kaķ: da tā plīts nemaz nav ieslēgta, kas vainas? :D

April 11th, 2021

Add to Memories Tell A Friend
ārā ir tik la, ka ballītes orgkomiteja izdarīja savus šī gada pirmos 15.32 km apkārt kalnam, atklāt jaunu veidu kā aiziet uz kalnu, uzkāpt kalnā, aiziet uz PieRiepas un pie vjet. tagad es iešu aplieties ar ūdeni dušā vēlreiz. nu tas tā, pirms rīt atkal ieslēdz mīnusus.

April 4th, 2021

Add to Memories Tell A Friend
sēžu, malkoju pivci, viss avg. un tad...
..
.. VZ makes The Grand Entrance ar paziņojumu: es tikko sapratu, ka "fuck you, Albert" is just the new "shut up, Leonard"!

O_O

es sāku iebilst, bet... hronoloģiski nesanāk.

Add to Memories Tell A Friend
tā kā ir Lieldienu brīvdienas, spīd prožektors, bet arī baigi, baigi pūš, varētu kaut ko parakstīt.

2. augusts 2020. gads.

laiku pa laikam ballītes orgkomiteja dara vienkāršus weekendus. iet iet tepat un mazāk insanebrave (ne vienmēr sanāk, kā izrādās) un tad 1. un 2. augusta weekendā bija tieši tas. par pirmo augustu parunāsim kādu citu reizi. šoreiz par svētdienu.

for context, sestdienā bija Izteikti Silti. svētdienā bija mazāk Izteikti, bet tomēr silti un mākoņaini. it kā solīja, ka mazliet papilinās, kaut ko par lietu vēlāk, bet overall solīja, ka būs silti. so, izlēmām nokāpt ielejā. nokāpām ielejā, gājām cauri ielejai un sāka mazliet pilināt lietus. nekas nopietns, pat mazliet atsvaidzinošs. nekas traks, beidzās pat pirms tikām ārā no ielejas. iestājās neliels saunas efekts, kurā siltumā efektīvi žuva ielas. neko nu, iesim tālāk. Hlubočepy nogriežamies Radotin virzienā un soļojam apkārt kalnam, jo augšā ir forši kāpt tikai no Chuchle puses.

tur ir jocīgs tūristu / veloceļš gar kaut kādiem tūrisma objektiem, kuri jau sen ir ap-graffitioti un tā. tas veloceļš ir it kā blakus motorway, bet vienlaicīgi arī mazliet nostāk. tieši blakus klintij. tur kaut kāda mazmājiņa, nez, mini mauzolejs or whatever. I've never stopped to check, tbh. atvainojos visiem vēsturniekiem. mani vairāk uzjautrina vērot tūristus, kas nopietni pēta šo jocīgo, mazo ēku, kas ir samērā appūsta ar dažādu krāsu izteikumiem. starp citu, ziniet ko? ja tie graffiti zīmētāji tiešām grib, lai kāds spēj actually salasīt tos viņu precious messages on the walls, tad varēja jau izmantot salasāmāku fontu :D varu diez gan droši apgalvot, ka VZ arī piekrīt šitam. anyway, visi tap, tap, tap iet pa to ceļu, paņirdz par tūristiem un soļo Chuchle virzienā.

tad tur zem tilta nogriežas iet iet tieši gar upes veloceļu. viss joprojām ir nedaudz saunīgi/pirtīgi sajūtās. bet nav _tik_ slikti, y'know. pie upes ir pat relatīvi atsvaidzinoši, ja pareizi atceros :D bet nu, nonākot pie pagrieziena, kur vai nu jāiet kāpt atpakaļ kalnā, vai tālāk uz Radotin, visi nolēma par labu kāpt atpakaļ kalnā, jo nebija pārliecības, ko ar to Radotin iesākt anyway. ziniet, reizēm aizej kaut kur un tad viss tāds **tagad te** un drusku apjukums par to, ko ar šo statusu darīt :D nolēmām sevi tam nepakļaut, bet doties atpakaļ kalnā. soļojam cauri Velka Chuchle pa ierastajiem ceļiem, nananā. tur sākas nedaudz kāpiens. un sākas arī debesu apmāciens. VZ nočeko radara appu un nevienam te nav īstas pārliecības, vai pagūsim uzkāpt, vai nē. apspriedām to, ka teorētiski varētu sarēķināt. jo mēs zinam savu iešanas ātrumu, zinam aptuveno distance to destination, un varētu izrēķināt, cik ātri tie mākoņi tuvojas un tā. bet tad nolēmām, ka te tomēr prasās excelis vai kads tāds un to atkal grūti apvienot ar iešanu. ies un redzēs, kā te viss izvērtīsies.

principā, as we approached the forest un sākām kāpt, tā sāka līt. līt.. I say "līt". manās piezīmēs ir rakstīts "started pouring down". tāda efektīva lietusgāze. bet nu, augšā anyway kaut kā jātiek. un, lai tiktu uzbraukt augšā, būtu jāiet vēl tālāk. efektīvāk no visādiem viedokļiem ir turpināt vienkārši kāpt. man liekas, ka es kaut kur jau esmu rakstījusi par to, kā tas ir iet iet pa lietu, kad līst tik traki, ka acis nevar vaļā noturēt. šī arī bija viena no tām reizēm. mums par laimi vismaz šoreiz tas ir vietējais mežs, kur neko daudz nepapist, jo ir točna zināms, kur jāiet. pa ceļam ir pāris cilvēki, kas ar lietussargiem kāpj lejā. viņi pavada mūs ar neizpratnes pilnām grimasēm. well, pie tā kakbe pierasts, ja godīgi. we get a lot of weird looks from people, kas kāpj pa stāvumiem lejā. es daļēji viņus pat saprotu, jo saplānot maršrutu tā, ka sanāk pa stāvumu kāpt augšā, nav tas gudrākais, ko dzīvē darīt. toties ir jestri, beat that!

mežā ir arī vairāki beņķīši izlikti. ir daži beņķīšu un galdiņu sets, kas ir zem nojumēm. so far visi nojumju piesēdējieni ir jau aizņemti ar citiem ļaužiem, kas arī turpina neizpratnē uz mums skatīties. par ko man gribas aizrādīt, ka te gan tas ir netaisnīgi, jo mēs _būtu_ piesēduši nojumēs, ka šitie te tur jau nesēdētu. lai gan, vispār gribas vispirms uzkāpt, cik vien augstu var, pirms kaut kur piesēst. lai pēc sēdējiena vairs nav daudz jākāpj. uzsākt no jauna vienmēr ir grūtāk nekā vienkārši turpināt iesākto.

te būtu īstais brīdis piezīmēt, ka ballītes orgkomitejas somās ir pāris spirdzinoši dzērieni! un tad nu uzkāpjam tomēr gandrīz līdz pašai augšai. well, uzkāpjam līdz augšai mežā. un atrodas tomēr viena nojume ar diviem beņķiem un galdu, kur neviens vēl nesēž. ballītes orgkomiteja nopriecājas un ieņem vietas šajā BYOB barčikā. izvelk dzērienus, atver un iemalko. pirms aizpīpēt cig, ir nedaudz tomēr jāapžūst. jo nu, slapjš ir viss. vienkārši viss. pouring rain turpinās tik ļ, ka tiek pat uzņemtas visādas fotkas, kā cilvēkiem noreportēt pizģecu. kaut kur pie pirmā dzēriena vidus arī nojume sāk mazliet pilēt. un ir regulāras cīņas ar lapsenēm, kas arī glābjas no lietus un ir kā uzburtas uz mūsu cukurotajiem sintētikas dzērieniem. kaut kādā brīdī man nākas sariktēties drusku citādi sēdēt, lai man mazāk pil virsū caur nojumes jumtu, kam tomēr nav pati efektīvākā ūdens necaurlaidība. viss ir samērā smieklīgi, jo nu - a kā savādāk uz visu šito reaģēt ta?

malkojot otro dzērienu, sāk palikt salīdzinoši sarežģītāk dīlot ar to, lai nepil visu laiku virsū. un sāk rasties pārdomas par to, ka tuvojas vakars, derētu kaut kā tomēr tikt mājās, also, vispār ir jāpaspēj uz vjetnamiešu bodi, pirms tas aizveras. nu, papildināt dzērienu krājumus, paši saprotiet. un līdz paņemtie dzērieni arī iet uz beigām. ja es pareizi atceros, arī līt sāka relatīvi mazāk. noņirgušies efektīvi un tīri norm noskaņojumā ar vieglu buzz ballītes orgkomiteja saņemas un ies darīt bravery pēdējo posmu.

nonākot atpakaļ pilsētā sanāk izlēkāties pa visām peļķēm, jo.. jānoskalo tupeles. es to esmu teikusi jau iepriekš, bet teikšu vēlreiz - īsdistanču / lokālā iešanā iet pa lietu sandales patiesībā ir pareizie apavi. jo šiten iešanas iet kedas būtu vienkārši bijušas divi smagi dīķi, kas jāstaipa uz kājām apkārt. tātad, sanāk pilsētā efektīvi izlēkāties pa peļķēm, lai noskalotu vismaz lielāko daļu visu dubļu, kas saplipuši pie kājām. zinkā, tomēr negribas pārāk visus pasaules dubļus sanest mājās. peļķes gan ir jāizvēlas tādas, kur dubļus sanāktu noskalot nevis savākties papildus vēl.

pēc efektīvas vjet bodes pielāčošanas ar dubļiem, aizejot atpakaļ mājās, sandales arī ir daudz vieglāk noskalot un nolikt apžūt. un priecīgi malkot vēl dzērienus esot totāli apm par tikko izveikto bravery. tiešām lieliski.

km tikai 14.47 in 2:21 moving time. bet toties cik daudz neizmērojama absurdity un jestruma. can't wait.

February 21st, 2021

Add to Memories Tell A Friend
Pilzenes barčiku posts!

for context - sestdiena bija trešais oktobris 2020, valstī vēl bija vaļā barčiki, bet tikai līdz 10 pm. iesoļojot Pilzenē, toreiz sāka līt un, kad gājām meklēt barčikus sestdienas vakarā diez gan konkrēti lija. tāpēc bijām gūglē paskatījušies, kas te cerīgākie virzieni, kur iet meklēt pusdienas un pivci.

ended up in Buffalo Burger Bar. kas, dīvainā kārtā, nebija choice no 1, bet, ņemot vērā, ka citas izvēles vispār bija ciet un bija lietus, nolēmām iet tur. kas izrādījās izcili pareizs lēmums no ballītes orgkomitejas puses. vispār, ja jums gadās trāpīt Pilzenē, kad nav baigais pandēmijas vilnis un barčiki ir vaļā, rekomendēju aiziet. grilnīca ir diez gan busy, so atrast brīvu galdu tur reizēm ir vairāk veiksmes gadījums nekā. bet noteikti ir to vērts.
bildēs tur izskatās mazliet tā padrūmi un savādi. bet vispār tas pustumšais barčiks ir tīri omulīgs. tur var dabūt visādus TexMex ēdienus un, protams, ka burgerus. ēdiens tiešām palicis atmiņā kā kaut kas lielisks. truly. dažas apteksnes runā arī angliski. kas atkal veido šo nu jau gandrīz pierasti awkward situāciju, kurā čehu apteksne runā ar mums angliski, bet mēs viņai atbildam čehiski. sieviešu tualetē gan tur ir amerikāņu cringe stila saukļi un vēl nezin kas in the lines of "Smile you're losing weight" un virs kabīnēm "Good girls" vai "Bad girls". bet nu, amerikāņu stila iestādījums bez amerikāņu cringe arī būtu huiņa, ne amerikāņu stila iestādījums. vispār vērtēju diez gan augstu šo iestādi un ceru tur kādreiz atgriezties indeed.

svētdienas rītā gan liekas, ka iet uz grilnīcu nevienam te nav jaudas. jo nu, tur uzreiz uzpišas ar ēdienu un to visu. bet te samocīti un nepamodušies organismi, kuriem nepieciešama kafija un rūpes. nevis stūķēt sejā burgerus. ārā spīd dabiskais prožektors un klīstam pa Pilzenes ielām, domīgi pētot mūsu iespējas. kas ir daudz skumīgākas nekā pierasts. jo, ja arī valstī barčiki ir vaļā ierobežotu laiku, daļa tomēr nav papūlējušies baigi vērties. vai vismaz ir ciet svētdienās. jo kurš svētdienā iet uz barčiku, ahujeļi? un nu, ballītes orgkomiteja arī ir picky bastards un kurš katrs kafijužņiks arī te neder. bet nu. vienreiz pasoļojam garām vienai kafejnīcai, kurai pat ir āra galdiņi. bet tad otrreiz nonākot turpat nolemjam dot šai iestādei iespēju sevi pierādīt. āra galdiņi, pie tam, ir tieši apspīdēti ar dabiskā prožektora stariem. jo ceturtais oktobris nav pati siltākā diena gadā, saprotiet paši. te katrs stars, katrs fotons no svara.

tātad iekārtojamies iestādē Caffe Hardy. I know, nosaukums ir cringe un atkal liek domāt par amurikāņu kultūru. bet tā nav realitāte. tur dod garšīgus rīta dzērienus. kafija ir ļoti garšīga un home made limonādes arī ir fucking bliss. tās limonādes... uhh. tur bija kivi limonāde, kas vienkārši bija the bestest samiegotam un pohainam cilvēkam. dzērieni tiešām lieliski. ar apteksni var abpusēji sarunāties valsts valodā, kas atvieglo, jo ir pārāk agrs priekš valodu diskotēkas. čillojam saules staros, malkojam lieliskus dzērienus un feispalmojam par citiem ļaužiem. šī konkrētā cafe ir izteikti patīkama vieta, kur ar to visu nodarboties. ik pa brīdim garām pabrauc kaut kādi mistiski autobusi, katrs uz arvien absurdāku vietu. uzrodas citi pacienti kafejnīcā un tie vispār uzvedas izteikti dīvaini. also, rodas sajūta, ka šajā kafūzī visi viens otru pazīst un pazīst jau gadiem. gadu desmitiem. viņu dzimtas viena otru pazīst. anyway, not my problem, honey. kas ir mana problēma tho, ka eventually sagribas tās jobanas brokastis. kas mazliet sakrīt ar to, ka dabiskā prožektora leņķis pret zemeslodi mainās virzienā, kas not in our favour. un bez tiešiem stariem virsū, ārā nav nemaz tik omulīgi vairs.

bada dzīti un gūgleskartes noskumdināti aizejam atpakaļ uz grilnīcu atrisināt brokastu jautājumu. jo tā šķiet vieglākā no pieejamajām opcijām. tiek uzēsts gards ēdiens, bet secināts, ka negribas kaut kā te uzkavēties jo nu. cik jau var? nevar tā ņemt un pārdozēt barčiku pie pirmatklāšanas! nolēmām atmest gūgles kartes un pavazāties. es neatceros, kas tieši un kā mūs noveda uz.. bet!

MōōVement Cafe! lūk šis ir Atklājums pilsētā Pilzene. tas barčiks pilsētā pat tā īsti neiederas. tas ir tāds mazliet hipsterīgs, mazliet nolaists, mazliet kļovs, mazliet viss no barčika, kas ballītes orgkomitejai patīk. un ar sunci! visi zina, ja barčikā ir barčika suns, tad tas ir la barčiks. tas tiešām tā strādā.
piemetamies pie galdiņa, bārmenis noprasa, ko malkosim pa gabalu un gādīgi mums salej prasītos pivčus. suncis arī nāk draugoties. tas bija lielisks suncis :D viņam patika uzmanība un kasīšana. un, kad es noguru kasīt, viņš gāja pie VZ uz kasīšanu. kad VZ nogura, tad nāca atpakaļ pie manis. bet nu, bārmenis sunci aizsauca prom. kaut ko vēlāk runājām, ka laikam jau barčika suncim būt hiperdraudzīgam ir tāda bieži vien apšaubāma kvalitāte. jo nu, nevar paredzēt, kādi tie barčika pacienti būs, vane. bet nu, ballītes orgkomiteja ir lieli barčika sunču fani un labprāt sakasa zvēriņus.
pivcis ir gards un barčiks ir izteikti omulīgs. tas ir tiešām equal parts of - neuzbāzīgi forša hipsternīca un mazliet nolaists dzīves nogurušu cilvēku establishment. visur kur kaut kādi augi, mēbeles ir koka un gaišas. viss ir patīkami vienkāršs, mierīgs un jauks (šī vārda labākajā nozīmē). barčikā it kā sarodas kaut kādi citi pacienti, bet viņi ir hipsteri - klusi, pieklājīgi un viņu ir maz. netraucējoši. malkojam pivčus un pēkšņi vairs nemaz, nemaz negribas atpakaļ uz Prāgām. tur sieviešu tualetes atkal ir brīnumiņš. (ja jums negribas iet uz iestādi, kurā ir dīvainas vismaz sieviešu tualetes, neejiet uz barčiku ar mani :D) sieviešu tualete ir arī disabled people tualete. tur vienā stūrī ir pods, aprīkots ar tām stangām etc. un blakus, otrā stūrī ir koka krēsls. for all your sitting down needs. ūdens noraušanas sistēmai ir pazudis tas plastmasas dekors un ir divi dīvaini puļķīši. strādājoši, tho, kas svarīgākais anyway. uz spoguļa ir ar flomīti uzrakstīts "elektrický sušak na ruce je v predsíni" (elektriskais roku žāvētājs ir gaitenī). un pie sienas otrā pusē ir pussaplēsta lapa, kura lasās "prosíme n...zhasínat Díky =) Mōōvement". nu tā kaut kā. ballītes orgkomiteja tik ļoti izbauda šo fantastisko barčiku, ka aizsēdējāmies tur līdz pēdējam brīdim, kad vēl tikt mājās. tik ļ aizsēdējāmies, ka izdarījām savus vakara pivča un pusdienu ēdiena pirkumus Pilzenē, jo Prāgās viss būtu nokavēts. tas barčiks bija tiešām kaut kas Truly Amazing un Bliss un tagad man gribas atkal uz turieni.

February 14th, 2021

Add to Memories Tell A Friend
VZ: Kādam tas ir jādara! You prepared to be a jpeg?
kaķ: *bailīgi skatās apkārt* es varu nominēt kaķīti?
VZ: Nu ja kaķītim ir ko teikt...
kaķ: Nu tur pārsvarā nopūtas vai pīkstieni, bet - ir. Then again. Tu gribētu, lai internetos out of context izplata the huiņu, ko tu sarunā?
kaķ: :D
kaķ: Pat ja smieklīgi?
kaķ: Oh wait
kaķ: Nvm :D
VZ: :D

February 12th, 2021

Add to Memories Tell A Friend
šodien totāli negribas strādāt. iespējams tāpēc, ka darbu ir vairāk nekā smadzeņu spēka, so smadzene atsakās vispār jebkam tur ķerties klāt. tā vietā es nolēmu, ka tagad panostaļģēšu par vasaru un Kutná Hora barčikiem. tas kakbe skaitās mans pagājušās vasaras cibposta parāds.

for context - stāsts sākas šitente un turpinājums ir šajā postā.

so, tur nu mēs sēdējām, āra barčikā un domīgi domājām, kurp doties. tiek ņemta palīgos gūgle, jo nu. paši saprotiet. it kā ballītes orgkomiteja māk rnd atrast barčikus, bet reizēm vajag vismaz virzienu vai ko tādu. gūgle saka, ka šajā nevaldāmi tūristiskajā miestā ir divi late night barčiki relatīvā tuvumā. viens tepat ap stūri. bettē, saprotiet, kad skatās uz to vietu, kur gūgle saka, ka ir barčiks, nemaz neizskatās, ka tur jebkāds izklaižu establishment būtu uzorganizēts. ja es pareizi atceros, tad sapulcē nolemtais plāns bija - VZ aiziet iečekot tur to barčiku, vai tas tur vispār ir, tad visi pieņem lēmumu vai iet tur, vai iet uz otro. VZ aiziet, secina, ka tiešām ir barčiks, whoknew, un aizies tur, vai. ja kas, vienmēr jau ir tas plāns b.

vispār teikšu tā, ka šis ir labs barčiks par kuru te pandēmijā nostaļģēt un cerēt, ka tas vēl pastāv un kādreiz tiks atvērts publikai, kur konsumēt gardus dzērienus vēlās vakara stundās.

saucas šī iestāde Bar 22. es vairs neatceros, vai tur bija kāds obviozs iemesls tam skaitlim, bet nav jau arī tik svarīgi. tas ir viltīgi paslēpts, ka jāiet caur kaut kādiem vārtiem kaut kādā tur iekšpagalmā, tad atrodas citas durvis, kur ir actual barčiks. barčiks vispār nav īsti pagrabā, bet tajā ir tāda samērā omulīga alus pagraba atmosfēra un interjers. tādas neitrālas krāsas atsegtu ķieģeļu sienas, kaut kādi random un nesaprotami, bet neuzbāzīgi dekoratīvie elementi. krāšņs pudeļu krājums plauktos un daudz bronzas krāsas trubu. nezinu, cik funkcionālas tās bija tho.

ballītes orgkomiteja piemetas sēdvietās pie barčika. es neatceros kuru, bet man liekas, ka tur deva kādu no labajiem pivčiem. un pivču krānu šitajā te, tur ir arī viens ar atzīmi "Placebo" un varavīkšņu krāsu displeju. nē nu, kaut kā jau ūdens krāns bija jāatzīmē, piekritīsiet.

par aptekšņiem / bārmeņiem tur. nu, mēs ar VZ savā starpā nerunājam čehiski. vismaz ne daudz :D jo nu, ir tik daudz citu valodu, kurās izteikties! so, pienāk apteksnis un angliski mums jautā, ko mums ieliet. ballītes orgkomiteja toties ir pieradusi ar bārmeņiem tomēr komunicēt čehiski (Jiržiks un Alejandro ir izņēmumi for reasons). atbildam čehiski, ka rekur pivci novērtētu, ja mums ielietu! bārmenis viss apm salej pivci un ar angļu pieklājības frāzi noliek kausiņus mums priekšā. pateicamies viņam čehiski. un tā tas turpinājās visu atlikušo vakaru. bārmenis, kurš obviously bija čehs, ar mums sarunājās angliski, mēs viņam atbildējām čehiski. bet nu - galvenais jau rezultāts! bārmenis notirgojis pivči un ballītes orgkomiteja iemalkojusi brīnišķu dziriņu omulīgās telpās. ko vēl pasaulē var vēlēties? (**slepus notrauš asaru**)

atceros, ka kaut kad vakara gaitā tur saradās vispār diez gan daudz visādu citu cilvēku, kuri izdeva skaņas un tas viss. pīpēt jāiet ārā tajā iekšpagalmā. tur bija kaut kādas jocīgas konstrukcijas, ko varētu nosaukt par sēdvietām un galdiņiem dažādos augstumos. bet vispār par laimi skaļākie un neciešamākie cilvēki kakbe vispār piemetās sēdēt ārās un iekšā nāca tik, cik atjaunot pivča krājumus kausiņos. toreiz vēl runājām, ka parasti iziet uzpīpēt ir iziet uz brīdi klusumā, bet te sanāk otrādi. iziet uzpīpēt ir konkrēti iziet skaļumā uz brīdi.

publika bija diez gan plaši pārstāvēta tur. tur bija dīvaini tūristi, gan nesaprotami hetero pāri, gan lokālie frīki, sazinkas! kā jau late night barčikā bieži vien gadās un ir samērā ekspektējami. atceros, ka man tur ļoti patika un bija ļ skumīgi, ka svētdienā viņu ver vaļā tikai ap to laiku, kad jau jāsāk taisīties atpakaļ uz Prāgām.

in any case, v recommend.

svētdiena gan pagāja atkal tajā galvenā laukuma barčikā pamatā, tur bija neaptverami kvantumi vāciski runājošu tūristu pēcpensijas vecumā un visādi citi dīvaini tūristi, par kuriem nav nav skaidrs, kas notika viņu dzīvēs, ka viņi nonāca šeit. par to gan grūti nostaļģēt. also, man liekas, ka Kutná Hora bija tā pilsēta, kur nolēmām uzēst vēlāk citā barčikā, bet tur bija atkal viss iekšpagalmā un aptekšņi nodarbojās ar dīvainu mēbeļu stumdīšanu un lampiņu skrūvēšanu un vispār nesaprotamu huiņu. vismaz man liekas, ka tas bija tur, ja? :D


----

tehniski ņemot parādu liste ir kaut kas apmēram šāds tagad: Olomouc tripa Luckas daļa, Dobřichovice kāpiens, salīšana apkārt kalnam, prikols par krokodiliem. izskatās, ka Tābora kaut kāda nepabeigta un Pilzenes gājiens arī, tas, kas gar psiheni, nepabeigts stāv. un Stochov - Kladno vispār nav nekur pieminēts pat :D es nesolu neko no tā jebkad uzrakstīt, bet ja nu kas, lai man kaut kur semi-recent postos ir liste, ja nu uznāk atkal vēlme bakstīt burtus :D

December 16th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
uznāca iedvesma parakstīt vismaz daļēji tālāk pieseivoto draft par Olomouc. so, here goes.

tātad. Olomouc trips bija nākamajā weekendā (kaut kad vasarā :D) pēc tā Havlíčkův Brod un kājas sapišanas. ballītes orgkomiteja nolēma iedot kājai weekendu off un izdarīt jau sen gribēto aizbraucienu uz Olomouc pie Hurricane L. domāts - darīts.

protams, ka Hurricane L piektdien aiztesās pie vecākiem uz Šumperk. bet kas jau sīkums. tāpat sestdienā ieveļamies tur pēcpusdienā un gribas pačillot. atrodam kaut kādu Bernard Bar un piesēžam tur, kamēr paliktuves saimniekotāja uzrodas sakaros. tai tur arī nav miera, nemāk īsziņas, tikai zvanīt. nu nopietni? zvanīt un runāt ar mani čehiski nav the most productive idea anyone has ever had. seriously. bet nu, tagad aizejam un gaidam saimniekotāju kaut kur, kur karte saka, ka ir paliktuve. pašu paliktuvi neredzam. nu neko, tāpat bijām paņēmuši dzīvokli, ne hoteli, so no stress. ieraugu kaut kur pielīmētu uzrakstu un konkrēti noņirdzos, nofotkāju un ieliku instagrammas ar "Duck Flat" rimbuli. hihi, haha.

uzminiet, kādā paliktuvē mēs palikām? Duck Flat, kas izrādījās vesels mini short term īres apartamentu komplekss. **nopūšas, facepalm** un saimniekotājzaja nekā nesaprot, par ko mēs visi tādi ķiķinoši un mulstoši. bet nu, apmainamies ar visādu infu un zaja aiziet. neko. jāiet uz barčiku, vai? ā nē, vispirms pastaigās.

Olomouc ir tāda lieliska pilsēta, kur viss ir fucking adorable. neaprakstāmi. piemēram tas, ka viens otram gandrīz blakus ir divi laukumi - viens mazliet augstāk un viens mazliet zemāk. augstākais saucas Zemais Laukums un zemākais saucas Augstais Laukums. that kind of a thing. paklīstam pa vecpilsētu, kura ir ļoti maziņa, bet toties smieklīga. ir dīvaini zīmuļu veikali, īru barčiks, tā Bernardnīca, dīvaina un nesaprotama statuja. un protams, fucking protams, ka galvenajā laukumā vispār šobrīd uzslējuši pilsētas svētku skatuvi un tās tirgotāju teltis. jo nu, kad citad svinēt kaut ko ta, ja ne tad, kad ballītes orgkomiteja ieradusies? izstaigājamies tur visādi, bet nu mana kāja ir bik sapista un ir aukstāk nekā būtu gribējies. aizejam atpakaļ uz Bernardnīcu. iemalkojam tur, bet nu. sākas pilsētas svētki un visi galdiņi sarezervēti un mūs aizdzen uz kaut kādu kaktu pie durvīm. barčiks arī atrodas tieši svētku laukuma malā, so lieliski var klausīties visu to neaprakstāmi slikto vietējo čehu popsu.

vairs neatceros, vai barčiku vēra ciet agrāk, vai troksnis kļuva neizturams, vai kas tur bija, bet nolēmām iet un meklēt citu barčiku. bet nu, ir pavēls un šķiet, ka vienīgā nepiebāztā iestāde, kas vēl ir vaļā, ir tas īru barčiks. ar naivu cerību pēc īru sidra, ieejam tur. es sajutos kā partially time / space travelled uz kaut kādiem Londonas īru barčikiem. atgādināja veco labo LSpB, tikai mazāk nolietotu un nobružātu. teicu VZ, ka tas nav īsts īru barčiks, ja tas nav nobružāts un nolietots un nekur nelīp pie grīdas. tur joprojām ir izkārtnes par St Patrick's day. nu, kad vēl svinēt februāra Patriku, ja ne vasarā? un arī normāla īru sidra viņiem īsti nebija. toties bija kaut kāds ļoti dīvains jauniešu pārītis. tagad tā vairs neatceros, kas tieši viņiem kaitēja, ja neskaita trokšņa izdošanas jaudu, bet tur kaut kas bija. in any case, vismaz bāra zaja bija nīgra un viņai viss besīja :D un Hurricane L solīja būt atpakaļ Olomouc tikai svētdienā, bet nu pa dienu vismaz. bet nu, bija samērā jestri. cilvēki ir dīvaini un alkohols palīdz aptvert pilsētas dīvainību vismaz konceptuāli.

man gan bija dīvaini murdziņi pa nakti par Olomouc un to paliktuvi un kaut kādu ļoti dīvainu situāciju ar šo te dzīvokli, kurš bija bigger on the inside, also a fucking maze.

bet nākamajā dienā visi pamostas ar doom sajūtu, jo Hurricane L tak būs jāsatiek. visiem ir relatīva puscerība, ka nebūs jādīlo ar to visu, bet vienalga gribas, lai būtu. tikai vispirms prasās kaut kādu drosmi. vai vismaz kafiju.

September 21st, 2020

Add to Memories Tell A Friend
don't ask, this for ballītes orgkomitejas
https://youtu.be/H2p2VL2pKC8

September 12th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
Posts, kuru es centīšos updeitot as we go.

Ziniet tās ciešanas, kad negribas nest mugursomā jaku, bet ir aizdomas, ka ar krekljaku vien nepietiks?
Jo cik daudz smaga hlama vispār gribas nest līdzi ta?
Bet salšana arī neliekas tik jestri?
Meh.
Anyway. Drīz jābeidz ciest un jādodas.
...
Vlakā:
kaķ: tur cilvēki urbj kalnu. Ar urbi. Kalnu.
VZ: tur tiešām izmisumam jābūt, ka nav vairs ko urbt.

...par gājienu rakstīšu atsevišķi, bet gribas piezīmēt, ka vairākas nedēļas atpakaļ nejauši izmestais apgalvojums, ka lekt pāri upītēm būs the new thing (the old being kāpt stāvos kalnos), izrādījās pārāk patiess.

Bet toties atkal sākusies pilsētas svētku karma. Haha. Ha. Biju jau atradinājusies iegūglēt pilsētas webu pirms doties, lai uzzinātu. Pat divi pilsētas svētki, vieni uz mūsu trases. Haha. Ha.
Iedzers vēl, vai.

Ak jā - atkal sākusies nejaušo bez papildus maksas apgreidu sezona. Un ar to nākošās papildus nopūtas.
...
Ziniet, ballītes orgkomiteja ir lieli Tábor Cool Bar fani. Un, sakarā ar pilsētas svētkiem, aizsēdējāmies Havana iestādē, jo nebija ticības, ka Cool Bar būs brīvas vietas. Bet nu, kad Havana vērās ciet, atnācām iečekot. Pfft, vajadzēja nākt uzreiz. Te mierīgi un patīkami. Un, kas vēl patīkamāk, bāra čuvaks atzīmējās, ka atceras mūs! Nospriedām, ka tomēr atstājam labu iespaidu bāros. Patērējam produktus, aizsēžamies, nejūtamies entitled vai citādi neuzvedamies kā Nepatīkama Pacientūra. Te ir ļ labi, ja tikai elles aparātu (jukebox) nebūtu ieslēguši. Oasis so far bija labākais.
....
Ok, atnāca pjanaja zaja un sāka aurot līdzi Queen. So much for mierīgi. Cerams, ka viņa nezinās nākošās dziesmas. Vai ies prom. Vai abi, protams.

Sunday:

Vakar tā zaja aizgāja sēdēt ārā un dziedāt, toties cits mataina čuvaks atnāca pajautāt, vai mums nav sēnes. Tiešām nav? Nu neko, aizgāja. Vispār tur vakar bija metaļoru vakars. Nospriedām, ka tas ir labāk par 80s shit.

Šorīt paskatījos pa logu lejā uz hipsternīcu un aizdomājos, vai nevar palūgt, lai aizsit mums tur to vienu brīvo galdu. Bet nu, man nav pietiekami skaļa balss. Īpaši agri no rīta. Bet, kad visi nokāpa lejā no tā oversized dzīvokļa, galds jau bija aizņemts. Staigājām pa vecpilsētu meklējot vēl kādu kafijvietu, kur neuzpistos uzreiz ar ēšanu. Jo nu, ir pārāk agrs. Tiek nolemts iemēģināt paiet pa ielām, pa kuram vēl nav iets.
VZ: pat nezinu pa kuru iet tagad
kaķ: jā, pa kuru ielu iet vilties.

Bet tomēr hipsternīcā atbrīvojās galdiņš. Sēžam galvenajā laukumā, klausamies izcili sliktu dzīvo muzikālo ansambli, jo Táborai 600 un mums atkal dēļ tā jācieš. Brīvdiena :)
....
kaķ: es nekad neesmu sapratusi, kas vispār ir tā “svētku gaisotne”.
VZ: svētku gaisotne parasti ir cringe, nopūtas un baloni.
kaķ: bet... kāpēc visi sev to nodara?
VZ: es nezinu, tiešām.

Tad pēc stundas bez sliktās grupas laukumā (spriežot pēc baznīcas zvaniem), atkal atnāk izteikti sliktais ansamblis.
VZ: tas arī iederas svētku gaisotnē.
kaķ: man bija tādas aizdomas. Es nebiju droša, bet aizdomas bija.

kaķ: cik daudz cilvēku staigā visi tādi pazuduši svētku gaisotnē, nezina ko iesākt.
VZ: jā, atnāca uz svētku gaisotni, a ko nu tagad?

Also, šodien Tábora izskatās pēc kaķīšu un metaļoru pilsētas (nu, ārpus tā cringe, nopūtām un baloniem). Tas ir kļova. Tábora ir lieliska vieta.
...
Atnācām uz Cool Bar. Kūlīgais barčiks ir tiešām kūlīgs. Te atkal tas pats bāra čuvaks, kurš bija eksplicītā sajūsmā mūs atkal redzēt te. Mēs viņu vispār arī, labs apteksnis tomēr. Normalizējām atkal brokastu burgerus. Te tie ir fantastiski.

Bet ko es gribēju teikt? Pasēžot dažas stundas galvenajā laukumā un vispār tas, cik daudz būts Táborā, tik daudz seju ir atkal un atkal redzētas, ka brīžiem gribas gandrīz sākt sveicināties. Visi tak visus zina, nu! Diez gan smieklīgi. Also, starp šīm sejām ir Thom Yorke wannabe, young Neil Gaiman un vienkārši tik redzētas sejas. Laba brīvdiena, aga. Un šajā barčikā arī nav svētku gaisotnes, so ir pavisam omulīgi.

...
Nav viegli live-cibot lietas, izrādās. Tāpat kā būt hūmanim ar fotoaparātu ballītē. Ja gribas actually piedalīties, kaut kā jocīgi sanāk.
In any case, Cool Bar beidzot ņem karšu maksājumus. Es viņus joprojām mīlu.

VZ **kasa sunīti**: Dēmoniņš (šis mazais sunītis ar lielām ausīm) laikam aizmirsis, ka pagājušoreiz nepadalījos ar burgeri.
kaķ: da cik tur tajā galviņā ietilpst! Sen jau aizmirsis.
VZ: jā, tik daudz noticis jau.

Tagad jau vlak uz Prāgām. Centīšos uzrakstīt iešanas iet postu pa nedēļu. Un vispār laikam visu paturēt atstāstos. Was fun experiment, thanks.

VZ: tavu somu arī uzlikt augšā?
kaķ: pag, man vajag atrast lādētāju.
kaķ **atrod lādētāju, meklē telepurķi**: man te kādreiz bija...
VZ: ko uzlādēt?
kaķ: jā, telepurķis, kas nāca līdzi lādētājam.

August 21st, 2020

Add to Memories Tell A Friend
ko es aizmirsu iepriekšējā postā pieminēt, bija divas mini upes pa ceļam. aizejot līdz vienai skaļi nolamājos, jo tai pāri bija 4 baļķi pārlikti tupa, no kuriem viens bija konkrēti salūzis uz pusēm un pārējie arī neinspirēja safe feelings. paskatījos apkārt, atradu citu vietu netālu, kur tai upītei var tikt pāri. tur bija sabērta žagaru čupa, kas bija tomēr funkcionējošāka nekā.
kaut kur vēlāk bija arī otra upīte. kurai nebija neviena žagara pārlikta pāri. VZ pārkāpa viņai pāri. es teicu: "and this is where I do my bitching about why I want to be taller". bet sapratu, ka man nav labākas iespējas, kā darīt savdabīgu lecienu pāri, daļēji atsperoties upītē :D
vēlāk rakstīju savu Strava appa postu, kur šito pieminēju.
VZ: nu upe ir vispār neatbilstošs vārds tur...
kaķ: jā, a kas?
VZ: vārds upe tomēr.. tās huiņas pat kartē nebija atzīmētas.
kaķ: kā tā ir mana problēma? nu, ka neviens nav kartē atzīmējis.
VZ: nu it kā jau
kaķ: es neesmu kartogrāfs nekāds!
VZ: jā, tu esi vēsturnieks nevis kartogrāfs.

... bet nu, aprejošie sunči. ejam tālāk mazliet noņirgušies cauri tam nekurienes minimiestam. un te visi saprot, ka esam nonākuši galamērķa pilsētā Rakovník. visi noskumst, ka tik ātri. uzreiz teicu, ka gribu iet šito trasi vēlreiz pirmoreiz! bija tik labi tie meži, tik, tik labi. atkal nopriecājāmies par to, ka bija vairāk priežārija nevis egļārija. nogājām vēl pāris km līdz paliktuvei. tā ir dīvaina paliktuve.

ieej kaut kādā vārtrūmē, zvani zvanu pie durvīm un ceri, ka kāds ielaidīs tevi tajā posh-ish spa huiņā. bet atnāca zaja, iečekoja mūs. pateica, ka mūsu dzīvoklis ir pavisam citā ēkā, uz citas ielas. tur bija jāslēdz trīs durvis vaļā, divas arī ciet aiz sevis. tās durvis bija ļoti netriviālas. viņi kaut kā bija pamanījušies sarežģīt pierasti vienkāršo durvju operēšanas mehānismu.

aplieties ar ūdeni dušā un tad jau atpauzēju savu Strava appu, jo biju domājusi to record arī barčika meklēšanas staigāšanu. kas izrādījās tīri kļova, jo tas bardaks, kāds tur kartē savilkts tagad, izskatās diez gan jestri. also, anyway ended up pusdienu vietā, kuru VZ ierosināja pašu pirmo, kas pie paliktuves :D bet nē, nogājām ap 4 km, lai nonāktu pie tā :D iestāde saucas MyMy Restaurant un ir tiešām labākā vjetnamiešu ēstuve valstī! nopietni! tiešām fantastiski gardi un lēti!

vēlāk nācās atrast late night barčiku. un.. ziniet ko? tajā pilsētā barčiki etc ir Pilnīgi Savādāk nekā google maps uzzīmēts. tur.. VISS ir savādāk. toties atradām Bar Texas, kurā bija divi sunči, kas spēlējās savā starpā. mazliet arī ar mums draudzējās. bāra zaja bija labi nīgra. kaut kādi random vietējie, bet vispār barčiks bija pa lielam tukšs. lieliski. tur noķērām nonkrētu vecā, labā SpB vibe. bija labi, tiešām, tiešām labi.

un nākamajā dienā mums paliktuve ļāva migt normāli, atdot atslēgu tikai ap 12 dienā. urā! bet te atkal problēma, kur iedzert kafiju. un gūgli vairs nav jēgas vērt vaļā, tur viss, viss ir savādāk. barčiki ir citur nekā patiesībā ir. vai ir atzīmēti neeksistējoši barčiki un nav atzīmēti eksistējoši. bet nu.. kaut kāds dīvains kafūzis atradās. tur gan pašam jāiet pakaļ savām vēlmītēm, so pamalkojām tēju / kafiju, sagaidījām, kamēr atveras Zelta Zoss un gājām tur.

August 9th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
Dziesmā gaudulīgs čuvaks: I’m walking away
kaķ (līksmi): TAP TAP TAP!
VZ: jo, lai uzsvērtu, ka nebrauks tak ar tramvaju

August 6th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
Havlíčkův Brod ir samērā savdabīga pilsēta. pat ne tāpēc, ka viņiem ir pašiem sava Žižkova, bet drīzāk tāpēc, ka tā ir pivnīcas Rebel pilsēta. Rebel ir tiešām gards pivcis, recommend!

bet staigāt apkārt un vērot visur dzeltenus saulessargus ar sarkanu uzrakstu Rebel visur pa pilsētu, tas ir... savdabīgi :D nu, es te lietoju vārdu "staigāt" tā somewhat loosely, ja godīgi. tātad, man virs potītes viena saite totāli nopisās un viss ir au. visgrūtāk ir kāpt vai pat vienkārši iet lejā pa kalnu, daudz sāpīgāk nekā augšā. nav gan tā, ka iet augšā vai iet pa plakanu nebūtu au, tikai mazāk au nekā doties lejup.

lēnā garā dodamies uz vecpilsētu. nezinu īsti, kas tieši tur notika, bet daļa vecpilsētas un centra, arī gar upi, ir tupa viss uzrakts. kaut kādi.. nez. karoč, ielas uzraktas un nekas nav saprotams. dēļ tā sanāk izmest kaut kādu līkumu gar pīļu dīķi. y'know - dīķis, kurā dahuja pīļu. dodamies tagad uz centriem. tur galvenajā laukumā ir viens Rebel barčiks, viena Pilznīca un viena Bernardnīca. protamska, mēs visi tādi Prāgeri un mums dodiet Rebeļpivci! kad kāds pēdējoreiz pie Rebeļa tika, ta? bet nu, tur viss aizsēdēts. nopūšamies. un no palikušā Bernardnīca ņem preferenci pār Pilzņīcu. jo nu, Bernards _ir_ labāks pivcis nenoliedzami! (also, es nekur diži tālāk nevaru tagad aizklibot anyways.)

Bernardnīca vispār izrādās ir padārga iestāde. bet, paskatieties uz visām citām immediate izvēlēm. nolēmām, ka nav tik traki, nepārsit Prāgas cenas, paliks tepat. also, Bernards. limonādes gan viņiem huiņa, fuj. bet toties ēdiens. tur sanāca tā, ka lasis, kas parasti visur ir dārgs AF, šeit uz visa pārējā fōna ir salīdzinoši ok cenā. I mean, lasis, kas ir lētāks par krkovici? izvēle ir Easy. un lasis bija gards. uhti. tiešām, lielisks lasis un lieliski un perfektā konsistencē sagrillēti dārzeņi un neviena paša burkāna!

ja jūs esat Havlíčkův Brod un gribat aiziet tiešām kvalitatīvi un garšīgi un uhhh uzēst, ejiet uz Restaurace U Zlatého lva. ja sanāk sēdēt iekšā (we didn't), ņemiet vērā, ka krēsliem ir kapucītes.

bet nu, nepaliks tak tur. also, ap pus11 mums anyway palūdz jau samaksāt un doties, jo grib tomēr taisīt ciet barčiku. tiek izvilkta gūgle. I know, I know, cheating, bet atcerieties, ka man kāja nestrādā? atrodam kaut kādu ielu, uz kuras 3 potenciāli late night barčiki. klibos taga tai virzienā. pa ceļam sanāk iet cauri kaut kādai mazai alejai un tur ir āra galdi. un, ejot garām vienam, tur milzu suncis viss tāds ieintersējas par mani. saimnieks it kā tur kaut ko sanervozējas, ka es nobīšos, bet mans pirmais reflekss bija pakasīt suncim aiz ausīm. tad nu sakasīju un samīļoju sunci, gājām tālāk.

pēc nelielas un konkrētas neizpratnes un tomēr lieku kvartālu nostaigāšanas, atrodam kaut kādu barčiku, kur, izrādās, ir divi barčiki. un tie nav dzīvojamajās mā iebūvēti, so ļauj sēdēt ārā! uhti! urā! izvēlamies to, kurā mazāk cilvēku un nīgrāka bāra zaja. tur gan nez kāpēc nedod Rebeli, bet laikam atkal Bernardu, ja pareizi atceros. vai Krušovici? in any case. kaut kādā brīdī gan paliek pārāk jau vēsi un tomēr ejam iekšā. un tad viņi pamanās nomainīt industriāli Lindermann uz kaut kādu popsu. nu kas tā dara? un vispār nīgrajai zajai apnīkst strādāt un viņa aiztaisa ciet barčiku. ballītes orgkomiteja sapīkst un iet uz otru barčiku. bet nu visi samiegojas salīdzinoši ātri un dodas atpakaļ uz paliktuvi.

nākamajā dienā mana kāja ir mazliet labāk, bet joprojām au. auauauau! neko. mums paliktuves receptioniste bezmaz piespiež iet brokastu telpā vismaz kafiju iedzert, ja ne ēst brokastis (brokastlaiks jau bija beidzies tur viņiem), citādi nevar tak laist mūs prom. paklausīgi iedzeram kafijas un apelsīnu sulu. un dodamies uz vecpilsētu.

šoreiz Rebeļa barčikā ir vieta, kur piesēst. ir arī baigi karsti un laukumā nav īsti nekādas ventilācijas, nu - vēja. limonādes tur nav vispār. bet ir vinea. nedaudz apspriežamies, paņemam kafijas un tonikus. bet kaut kā liekas, ka jāpāriet uz radleriem. aptekšņi tur tādi... nu.. nav gluži sava amata meistari tomēr. mēģinam no viņiem dabūt pivci ar spraitu un atsevišķi vinea. dabūjām radlerus - pivcis + vinea. ir ļoti savdabīgi, bet nav tā, ka negaršīgi. limonāde :D uzēdam arī brokastis tur. nav it kā slikti, bet nekas sevišķi special. paprasījām vienkārši Rebel pivci, vairs ne atjauktu, bet apteksnis nemaz neklausījās un atkal atnesa radleru. eh. eventually jau izdevās ieskaidrot :D pēc kāda laika nolēmām iet tomēr atpakaļ uz tiem barčikiem, kas tur pagājšnakt bija. šoreiz kaut kā uzreiz piesēžam otrajā, jo tur sola dot Rebel pivci atkal. bet nu, izrādās, ka tomēr Kozelu. bet tur vismaz ir norm ēna un kaut cik vējš, daudz omulīgāk. also, kaut kāds mazs suncis skraida apkārt un ir amusing. vispār laba žūžošana ar pivčiem tur bija. tīri jauki un patīkami.


----
lepojos ar shaving down cibparādu listi! :D tā parādu liste vispār radās tāpēc, ka darbu un Mega Korp related un vispār visu pasaules stresu bija daudz par daudz. nevarēju nekādus burtus vispār īsti parakstīt. arī visos comms man tur izveidojās liste ar unread messages, kuras atliku un atliku. bet nu, tagad laikam vieglāk un mierīgāk palicis, ka jau tā izdodas tomēr sadrukāt burtus. tātad, kas te tagad palicis? Olomouc trip, Kutna Hora ar Bar 22 etc, Dobřichovice kāpiens, salīšana apkārt kalnam un whatever vēl atcerēšos. :D

August 5th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
The Prosecco Story

3 weekendus atpakaļ, tajā Chrudim gājienā kaut kur pa ceļam kaut kas tur par prosecco sanāca runāt.

kaķ: nu viss. tagad man gribas prosecco...
VZ: ...es labāk pivci.
kaķ: un pivci.
VZ: wut?
kaķ: divos dažādos traukos, ja kas!
visi noņirdzas
VZ: vispār tagad es arī gribu. prosecco un pivci, divos dažādos traukos.
...

kaķ: bet nu nav tā, ka pudele prosecco būtu starp tām lietām, kuras es nēsāju līdzi janukas, kā inhalatoru vai elastīgo saiti
VZ: nu kaut kā nav iegājies, jā.
kaķ: bet tagad drusku nožēloju. jo gribas!
VZ: bet tak paliktu silts!
kaķ: tur ir downsides. un tas svars.
VZ: bet gribas gan to prosecco tagad.
...

kad sēdējām vlakā un braucām uz Zbraslavice, pirmais vlak bija actually uz Kutna Hora, kas bija tas ļoti jocīgais Brno vlak, ar tām mega dīvainajām kupejām. tur iekāpj famīlija ar kinderu. kinderam uz mugursomas uzsiets tukšs spainis.

VZ: labi, ka spainis!
kaķ: nu tā toč nav nekāda pudele prosecco!
visi noņirdzas
VZ: spainis prosecco, vo līdzi nesamais!
...

ejam tagad uz Kutna Hora, kaut kur tur jākāpelē bija.

kaķ: nē nu tagad man prieks, ka nav tā spaiņa ar prosecco līdzi, te viss izšļakstītos.
VZ: jā, tik daudz izveistota alkohola būtu!
kaķ: un pats aplējies.
VZ: nekādā jēgā!
kaķ: varbūt tomēr pudelē jēdzīgāk?
VZ: bet spainis ta?

un man nav miera, man gribas plūmes.

kaķ: jā, plūmes, kur ir jau?! kāpēc nekur nav plūmes?
VZ: vai ne? nu vajadzēja tak jau būt tām plūmēm!
kaķ: nu viss, tagad man gribas plūmes UN prosecco!
VZ: jā, to spaini ar...
kaķ: varētu pat nodzert pa ceļam jau drusku no virsas, lai var sabērt plūmes.
VZ: jā, pārmaiņas pēc tiešām var vienā traukā!

August 3rd, 2020

Add to Memories Tell A Friend
tātad, kas man te iekrāts cibpostu parādos. Chrudim barčiki + Pardubices bliss. par Kutna Hora tūrismu. viss Olomouc trips, labākā daļa no Havličkův Brod gājiena (tas, kur viss beidzas ar Květinov piesolījumu turpinājumā) un kaut kādi vēl rnd barčikstāsti. un, protams, actual pagājušais weekends ar 21.5 km sestdienā un 14.5 km svētdienā tepat tuvumā. un tiešām, nav jau tā, ka kaut kas slikts notiktu, ja nepierakstītu nekad, bet tomēr, tomēr, tomēr ir tik patīkami, ka tas viss tā labi pierakstīts. īpaši, kad ziema un nekur nevar aiziet iet. lasīt lifeline un atgādināt sev, ka būs arī šitas atkal.
also, noder, kad nevar atcerēties "nu kā saucās tas barčiks, kur mēs toreiz gājām, kad bijām te" :D

you know what, es pastāstīšu par to Chrudím turpinājumu, ko te sāku.

tātad svētdiena pēc sestdienas gājiena. tur vispār sanāca tā, ka nejauši sanāca nokāpt lejā pie vienas no upēm, kas gar vecpilsētu, jo vajadzēja atrast bodi, kur iegādāties cig. pagājāmies atpakaļ un nolēmām, ka nuinah to kalnu. pastaigās lejā, gan jau ir kāds barčiks, nu! atradām kaut kādus vairākus viesnīcu barčikus, bet kurš tādos grib? klīdām pa pilsētu, nogriežoties vietās, kur liekas, ka potenciāli lielāka iespēja uz barčiku. ejam, kaut ko runājam, paskatamies kaut kādā vārtrūmē, ejam tālāk. bet pēc dažiem soļiem smadzene apstrādājusi to infu, ko redzēja tur cauri tiem vārtiem. tur izskatījās pēc omulīga barčika dārza. nolēmām iemēģināt. piesēdām. tur apteksnim clearly bija Sistēma, pēc kādas viņš apkalpoja galdus ārā. es tā arī neizzīlēju, kas tā par sistēmu bija. nu neko. ledus tējas gardas, kafijas labas. lēnām pārgājām uz radleriem. omulīgi un žūžīgi. tikai gaismas visu laiku randomā migājās. bet nu, ēdiens gan tur bija.. briesmīgs. tiešām briesmīgs. pēc tā aizdomājāmies par to, ka moš tiešām jābrauc uz Pardubici svētdienot tālāk. Pardubice, draugi, ir 10 km attālumā.

gandrīz vai sākām runāt, ka varētu aiziet iet uz Pardubici, bet VDT (valuable drinking time) ietvaros nolēmām tomēr vlak. ierodoties Pardubices galvenajā stacijā, visi noskumst, jo uz vecpilsētu ir jāiet un jāiet. taisni pa vienu ielu. sākas viss mazliet ar Pilzēnīgu vaibu. tad sāk rasties sajūta kā Frankfurtē. tad jau Linz, bet vecpilsētā tomēr jau esi atpakaļ Čehijā. phew. laukumā domīgi skatamies uz barčikiem. atrodam izvēlamies vienu no Bernarda alus barčikiem. apteksne neiebilst, ka neēdīsim, bet tikai uz pivci. bet man gandrīz uzreiz savajagas uz tualeti.

ejot uz dāmistabu jāiziet cauri visam restorānam uz tā otru galu. kur es ieraugu alusdārzu. tas ir ar mauriņu, ar betona takām, ar nojumēm, tur ir visādi augi un vispār izskatās Fucking Omulīgi AF. pirmoreiz mūžā tas, ka man visu laiku vajag dāmistabu, novedis pie kaut kā tik lieliska. izejot atpakaļ uz akmeņaino un svelmaino pilsētas laukuma pusi, kur VZ mani gaida jau ar pivci, reportēju, ka aizmugurē ir daudz, daudz labāka iespēja. also, way less people. uzjautājam apteksnei, vai varam, viņa saka, ka varam, proč ne! tikai iegaumējiet, ka rēķina nr jums ir 52 un nododiet šo info apteksnim, kurš to galu apkalpo.

aizejam tur.. un tur tiešām ir maza paradīze. nav neciešami karsti, ir pilns ar skābekli, jo zaļie augi. visu laiku var vērot dažādus putnus darot savas putnu ikdienas rosībiņas mauriņā un puķdobēs. cilvēku ir maz, vēl gan vēl daži uzrodas, bet ne sevišķi traucējoši. visi ir klusi un pieklājīgi un patīkami. apteksnis ir saprotošs un tiešām sava amata meistars. mums visu laiku piegādā pivčus tā, lai neesam tukšā. pa nojumes augšu var vērot baložu kāju apakšas, kā tie tur skraida pa nojumi. tas ir Tik Adorable :D vienkārši maza paradīze. nolēmām arī tur atrisināt pusdienu jautājumu nevis steigties uz Prāgām. suši tiešām gardi un vispār! tas barčiks, kuru sauca kaut kā, ka Pie Baltā Zirga or something, tas ir barčiks ar tiešām skaistāko barčikdārzu, kas redzēts šosezon. tik ļ negribējās doties prom no tā.

eventually, protamska, nācās un Prāgas, svētdienas vakars un tas viss.
Powered by Sviesta Ciba