jūs neticēsiet, man darbā atkal viss besī. un ne tikai. bet weekends!

trašu meklēšana nebija viegla. ar increased internal tourism, vispār nākas plānot paliktuves, līdz ar to, arī destinations mazliet no tā cieš. šoreiz nejauši sanāca, ka Kutná Hora bija brīvas norm vietas. piezīmēšu, ka Kutná Hora ir ahujennākais tūrisma spot, ja kas. tāds bik lame even for that reason alone. bet bija kaut kad pieseivota laba trase uz turieni. un nu, ja jau nedod iet tur, kur sākumā gribējām, ies tūristot.

aizbraucam salīdzinoši ātri uz Zbraslavice un tagad tik ies! pa ceļam tērgājām, kā Zbraslav un Zbraslavice savā starpā sacenšas. runājām, ka Zbraslavieši noteikti jūtas pārāki, jo tur ir vairāk kalnu. VZ teica, ka more is better. bet tad gājām un secinājām, ka Zbraslavicē ir kaut kāds mega aktīva lidosta. O_O kurā ir noparkots traktors. un mazformāta lidmašīnas nepārtraukti lidinās. O_O bet tas traktors, tur gan jau lokālais Honzīks aizpļurkājies lidostas barčikā atkal. zinkā, tur visādus incantus pivčus dod gan jau. vēl tur ir ļoti daudz dīķu. tajā toč Zbraslavicieši uzvar Zbraslavu easy.

bet nu, kaut ko tur pa lauku un ielu pagājām pa dzelteno trasi. bet vienās krustcelēs aizgājām jau beidzot mežā. dīķi visur un dubļi vispār jau pēc 3 km uzrodas! bet nu, mežā tīri kļova. vienīgais, te spoiler alert, bet šī bija visaphūmaņotākā trase ever. cilvēki visu laiku visur uzradās un Bija. neapm.

garām milzu dīķim. domīgi domājot, kā viņi izsver, kurš būs dīķis, kurš būs ezers. un par to, ka plūmes nav čiekuri un čiekuri nav plūmes. bet tad atkal pa tādu kā lauku / mežmalu pavazājāmies. neko, ies atkal jaunā mežā! tur, nu, gar dīķi :D cauri kaut kādam miestam, kas vispār bija wtf pilns ar hūmaņiem. bet tad atkal dod iet mežā. nav skaidrs, kāpēc pa ceļam satiktās plūmes ir negatavas. (vakar bijām Billā un prasījās tur pajautāt, kur viņi rāva gatavas jau!) bet nu, mežs, dubļi uz takas un bija tīri labi. mana kāja kakbe turas kopā tīri norm. bet nu mēs jau sākām ceļu diez gan augstā pozīcijā kalnos. so kāpelēšana sanāk salīdzinoši maz, bet visu laiku anyway pa kalnu, urā.

zigzagā ar ļoti, ļoti dīvainu ceļa segumu ejam pa meža ceļu un atkal jāiet cauri kaut kādam miestam. un tur, tieši aiz miesta, tur mapy mums iezīmējuši, ka nav jāiet līkums gar upi, bet var rekur pa taisno iziet. ieejam mežā pa konkrēti uzbūvētu Meža Ieeju. citi kāpj lejā uz tūrisma objektu un iet iet ar līkumu. a mēs tādi lepni, ka mēs iziesim pa taisno! kaut kādā brīdī gan sāk parādīties nīgra aizdoma, ka tas nebūt nemaz tik kļova jo... mēs esam konkrēti kalnā, bet mums laikam tomēr būs jātiek tur lejā.... un ne pa tūrisma vieglo taku. fuck you mapy, kā jūs mūs piečakarējāt. :D

VZ tagad izpēta situāciju un es spēju tikai nopūsties: "I'm going to hate it, right?" VZ līksmi: "Yep!" neko, jākāpj lejā. for context, mana current lielākā nelaimīte ar organismu ir tā, ka asinsspiediens lēkā un man ik pa brīdim drausmīgi sareibst. bet nu, tagad ir vienkārši kalns un jātiek lejā. tur nav takas. tur ir stāvums, ir skujas, čiekuri, akmeņi, smiltis, skujas un kukaiņi.