pēc ļ jaukas tikšanās ar TrakZ, es vispār vakar ielīdu migā diez gan agri, jo bija tā pienākuma apziņa, ka septiņos jāceļas. pamocījos ar bezmiegu, bet tad kaut kā pēc pusnakts puslīdz efektīvi aizmigu. pamodos, protams, piecos no rīta un nesapratu, wtf. pamocījos kaut kādas jocīgās pārdomās par dzīvi, kāda tā ir. par neapsolījumiem un par ironiju. bija mazliet pāri sešiem, kad pēdējoreiz paskatījos pulkstenī, un nolēmu, ka huiņa viss, dzīve ballīte. nākamais, ko es saprotu ir tas, ka es esmu pamanījusies aizmigt un man zvana jobani modinātāji. izslēdzu visus un sapratu, ka šodien nebūs tā diena, kad es celšos septiņos. ne šodien. un gulēju līdz nākamajiem modinātājiem, kad uz darbu jāceļas.

bet kas svarīgi ir tas, ka manā sapnī jūzerneims neoplasm tika ievēlēta par LV prezidenti. it was.. everything! :D Neō tur konkrēti uhti. meta visu ārā, atteicās lietot kosmētiku, atlaida čupu cilvēku un visādi bija fabulous. tas bija konkrēti lieliski, cik nu es to sapni atceros. žēl, ka detaļas vairs īsti neatceros, bet ir tāda vague recollection of general epicness.