gribēju uzrakstīt par to, kā man ir apnikušas gan TrakZ, gan Rumāņu Zaja. iesāku, bet man apnika par to rakstīt.

toties citās ziņās, ja diez gan esmu iemācījusies sadzīvot, ka man uz privātā laptopa klaviatūras ir tieši blakus dīvainā veidā savietoti PgUp un Shift taustiņi, tad tas, ka touchpad atslēgšanas poga ir blakus refresh, tas gan besī ar jaudu.

also, man savajadzējās ielogoties pacienta password safe lapā. tur man lepni pateica, ka man nav perms to it. nopūtos un gāju Ops Džeimsam par to sūdzēties.
Džeims: what do you need from there?
kaķ: a password, would you believe.
Džeims: **Patrick Stewart facepalm emoji**
bet nu, pēc neliela confusion tomēr izdabūju no viņa pareizo paroli vienam testa jūzerim, kuru viņš pats nemācēja tur atrast sākumā.

vēl bija tā, ka pusdienas pārtraukumā nolēmu stundiņu nosnausties. pēc tam, kad VZ izlasīja epastisku atstāstu par to, kas tur sapnī notika, viņš teica, ka esot lasījis ar saķertu galvu un saprotot, kāpēc man tagad prasoties atpūsties. te nu bija tas, ka vismaz pa dienām varēju pagulēt mierā, bez sapņiem. tagad laikam nav neviena diennakts laika, kurā es varētu norm pagulēt, bez sapņiem.