pa nakti atkal bija kolorīts sapnītis. uhtī.

karoč, es dzīvoju psihenē. tur bija baltas sienas un ļ nomācoša atmosfēra. pie tam, man līdzi bija laptops un bija jāstrādā. salecos ar vienu somu izcelsmes kolēģi, kurš mēģināja man kaut kādu huiņu iemānīt. tad bija kaut kāda parāde, kur piedalījās ratiņkrēslā sēdoši cilvēki. viņiem nebija noorganizēts atpakaļceļš. es nez kāpēc par to jutos vainīga. bija arī jāiet uz vienām cibiņkāzām un es traki pārdzīvoju, ka man psihenes drēbēs jāiet.