Trash panda

parunājot ar Skaisto kaut kā attapos, ka tiešām. tiešām jāsāk jau kaut kā organizēties un plānot tā vākšanās prom no uk. jo nu, tas tev nav aizbraukt uz pāris nedēļām patusēt. tur tik daudz visa kā risināma. tik daudz jautājumu. tik daudz pārdomu. finanses, darbi, kaķis, mantas...

vēl ir jāatrisina arī jautājums par to, uz kurieni tad vākties. sajūtu ziņā plāns A it kā ir Spānija. plāns A.1 - Madride, A.2 - Malaga. bet ir arī plāni B un C. un tie plāni ir numurēti pat nevis sākot ar gribētāko, bet drīzāk tādā kā hronoloģiskā secībā par to, kad šīs idejas radās. protams, var pārvākties uz Madridi un, kad tur apnīkst, pārvākties kaut kur citur. nav jau tā, ka tas tagad uz forever būs. bet nu, pārvākties uz citu valsti, pamest iekārtoto dzīvi, tas ir strjomīgi. bailes ir stindzinošas brīžiem. tomēr, vēlme ir lielāka par tām. un, ja gribas tā puslīdz sekjūri, tad ir tomēr gan jāatkratās no finansiālajām saistībām šeit, gan jāsakrāj nauda priekš iesākuma tur. un tad jāatceras par tām finansiālajām sasitībām, no kurām nevar atkratīties vēl tuvākos 13 gadus vismaz. uhtī.

sapnī sēdēju saules pielietā fucking parciņā un dzēru to garšīgo Portugāles vīnu.

sapnī biju uz Kasabian koncertu kaut kādā mazā klubā. ļ patika vispār.

šonakt bija ļ dīvaini, jo sapnī atkal satiku Hg. un sākumā bija tā awkwardi. bet tad mēs sākām bučoties. un tā pagāja viss sapnis. mēs kaut ko darījām, kaut kas bija jāglābj, uz kaut kādām ballītēm jāiet. un visur mēs paskūpstījāmies. pamodos un aizgāju atrast viņu fb. paskatījos, pasmaidīju un aizvēru. labi taču, ka toreiz notika toreize.

vakardienas vārda dienu nosvinēju ar mājbiedru ēdot Chinese pārtiku. malkoju džinu un skatījāmies Go 8 Bit. beidzot esmu atradusi garšīgo džinu ar greipfruit bundžiņās. pa nakti sapnī bija gan traumatiskais, ka jādzīvo netālu no mātes un jāved viņa viskaut kur. gan arī roadtrip ballīte ar brittany un nezināmu sievieti pie stūres pa Barselonu, kur Barselona izskatījās ļoti klinšaina, ļoti skaista un forša. ballīte totāli izdevās. vēl es gribēju tikt Skotijā, bet bija jāiet pāri, ta ne robežai, bet luggage check un mani negribēja laist iekšā, jo man bija sojas mērce līdzi.

tas rīts, kad pamodos no tā, ka mans galvas DJ ļoti skaļi manā galvā spēlēja Radiohead - There, There ("just cause you feel it, doesn't mean it's there"), jo murgi bija tik vivid, tik real, tik painful and stressful and everything. paldies DJ.

vienu nakti pa miegam sapnī biju pastā un sapirkos dažāda izmēra pasta pakas. šorīt saņēmu kasti, no kuras daļa jāsūta tālāk uz lv un noskumu, ka nav to pasta paku mājās realitātē. nu kam tā realitāte der?

šorītnakt mani pamodināja mājbiedrs ar savu rosīšanos pa māju. tad viņš aizdevās. lai viņam tur labi. man te 16 dienas adulting būs jānodarbojas.

toties sapnī es biju nokļuvusi Rīgā. tur mani aizveda uz Mantas Ielas Festivālu, kur mēs paklausījāmies man nezināmas grupas (no kurienes DJ izrauj visu to mūziku?). satiku tādu tēlu kā Staigājošā Vārdnīca (uj, this is dating back to 2007). ar tvarj iedzērām. tad es kaut ko vandījos apkārt. gribēju vēl ar tvarj iedzert, bet viņai meita apslima. tad aizbraucu uz rajonu, kurā nelabprāt uzturos, uzskrēju tur virsū dzeina, kurai bija visādi interesanti mājdzīvnieki. un mēs tur sēdējām, runājāmies un tā. tad skrējām visi (ar visiem dzīvniekiem) pāri ielai kaut kādus brīnumus skatīties. nezināju, kurā brīdī pieklājīgi atzīties, ka vispār gribu iedzert.

Pa sapņiem tik izmisīgi bija jāiet Latvijas skolā. Un nuclear power station bija uztaisīts Līča (jā, Rīgas) vidū, bet tūlīt pat izslēgts, jo kara laikā nevarot turēt darbīgu. Viena tagadējā kolēģe tur pārgurusi sēdās mašīnai pie stūres un gribēja aizvest kaut kur, parādīt nozieguma vietu, baigais prikols. Un es visu laiku sprūdu sastrēgumos. Ā, un man ļoti vajadzēja to nuclear power, jo ar to gribēju darbināt viesnīcu. Un bija jāiet uz skolu, kas atradās zem AA Rīgas dzīvokļa, kurš vairs nebija viņa, bet viņš man piedāvāja tur palikt pa nakti, lai es no rīta nekavētu skolu ar savu aizgulēšanos. Un rižā kolēģe gribēja braukt peldēties. Tad viss sapinās tiktāl, ka nācās pamosties. Jo nu, wtf.

Šorīt salst. Piefiksēju, ka tinderis diez gan bugains tajos savos attāluma rādiusos. Bieži gadās attālāki cilvēki un tad visiem besis. Lai cik ļoti besītu dating, swiping joprojām patīk. Resursu veidot lietas nav, commitment issues - ir, bet paskūpstīties gan gribas. Tādi esam.

Ieplīsa austiņas. Vakar likās, ka nav jau tik traki. Šorīt besī ar nevaldāmu jaudu.

vakar pirms miega gribēju uzrakstīt, cik ļoti sarežģīti manā galvā ir citu cilvēku pieskārieni. bet nolēmu, ka labāk likšos gulēt. tomēr, miegot ciet, turpināju šo domu savā tai pašā galvā. aizdomājos gan par savām dažādajām attiecībām ar cilvēkiem, kuri mani ir bildējuši, kuru bildes pat sanākušas tādas, kas man patīk. aizdomājos par to, kāpēc es ar konkrētiem cilvēkiem pavadu laiku un "friendojos", kaut arī neuzskatu par draugiem. un, sen vairs saviem deitiem nestāstu neko pārlieku personīgu par to, kāda esmu. ā, vēl, ko iedomājos? ka cilvēki stāsta par saviem vecākiem un ģimenes dzīvi, uzreiz liekas, ka man ir tādas pat tiesības smieties par savu disfunctional radniecību, kā tiem "normālajiem" par savu functional. un man tiešām besī liela daļa komēdiju.

nav brīnums, ka murdziņi bija par karu, kurā es viena pati maldos pa drupām un neviens iespējamais galapunkts neglābs.

sapnis! man bija tāāāāds sapnis. bet nav pieklājīgi stāstīt laikam tādas lietas. pateikšu tikai to, ka mēs ar martcore satikāmies, iemīlējāmies un beigās sagājām kopā. viņš gan centās būt prātīgs, bet love conquers all. sapnis beidzās ap 10 rītā, kad bija happily ever after aizsoļošana roku rokā pasaules tālēs, lai piedzīvotu piedzīvojumus.

Vai ir kāds veids, kā sākt labāk atcerēties savus sapņus?

Kārtējoreiz nokavēju šorīt, jo labāk gribējās dzīvot dīvainajā sapnī. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka es no saviem sapņiem varētu uzrakstīt lieliskus stāstus. Ja tikai tos labāk atcerētos. Jo nu tur jābūt kaut kam labam, ja jau tik ļoti negribas no tiem mosties. Šorīt likās, ka varētu ņemt un ieslīgt komā, ja tikai tas garantētu konkrētā sapņa turpināšanos.

pa nakti miegā risināju Kind Of Cruel mistēriju. pusdienlaika miegā sapņoju par swamp theatre romantiku ar bosiem.
tagad skatos Doctor Who un domāju par to, ka beidzot būtu jāizlasa tā Kind Of Cruel līdz galam.

Every night has it's dawn.

pa nakti sapnī dzēru ar dzeina un Mr H kaut kādos sirreālos Rīgas ūceņos, kas bija palikuši pāri no Rīgas bombardēšanas.

shonakt murgoju par darbu. daudz un dikti. par visu to, kas vareetu noiet greizi. un tad paliku bez darba un bez maajaam. devos apceljot Eiropu ar vilcieniem. un tad atcereejos, ka vispaar modinaataajs zvaniija jau pirms kaada laika, un pamodos.