ziniet ko. nosvinēsim šo dienu uzrakstot burtus cibā, vai!

par kaut kādu dzīves apdeitu varu teikt, ka nekas nav mainījies - pasaule ir besīga un tupeļu ražotāji ir idioti. bet davaj es paturpināšu kaut ko iesāktu darakstīt. liekas daudz jestrāk un iedvesmojošāk nekā atrast papēžtupeles, kas man patiktu no skata, bet vienlaicīgi liktos, ka es tajās varēšu paiet un man nenomirs kājas. also, ne sandales **drūmi paskatās pa logu ārā** anyway, spēj tikai izvēlēties, kuru no iesāktajiem stāstiem aprakstīt. šķiet, ka nejūtos gatava iejusties un rakstīt par actual iešanu iet, varētu tad to Hlinsko pastāstīt.

pārlasījusi savu iepriekšējo postu (skatīt te), jūtos puslīdz atcerējusies, kā tur bija. cerams, ka rakstīšanas procesā atcerēšos as it went on.

tātad, ballītes orgkomiteja iesoļo pilsētā un noskumst. mēs atrodamies kaut kādā vienā nomalē ar lokālo rajona nosaukumu Blatno, bet mūsu paliktuve ir pavisam citā nekurienes nomalē named Kouty. un, kas ir vispār daudz kaitinošāk par to, ka paliktuve ir nomalē nevis centrā, kā bija solīts (yes I know, I should have fact checked the location of, nevis paļauties uz bukingkoma vague measurements), bet drīzāk tas, ka no current location nomales uz destination nomali nevar, bļaķ, aiziet pa taisno. ir jāiet ar norm līkumu caur centriem. my efficiency obsessed brain does not approve of such shit. bet nu, ziniet kā, nav jau tā, ka tāpēc uzreiz maģiski varēs tā nedarīt. **nopūšas, iet** vane :D

pa ceļam pamanam kaut kādu standalone māju, kas ir kaut kāds bowling barčiks. tur visi sagājuši pļurkāt un ņammāt, cik var redzēt no āras. pohuj, feispalms, ejam. vispār varu tikai atviegloti uzelpot, ka miesta ietvaros, lai tiktu pāri upītei, bļaķ, Chrudimka var tomēr pielietot tādu jauku man made construction kā tilts. te es jums gribu liriski atkāpties un atzīties, kas ir The Def of Tilts according to ballītes orgkomiteja. tātad Tilts. saprotiet, tas nav viegli skaitīt, cik tiltiem mēs pārejam pāri iešanā iet, ja nav līdz galam skaidrs, kas skaitās un, kas tomēr neskaitās tilts. problemātika ir nu, obvioza. jo tiltam ir jāiet pāri kaut kam, vane. bet cik ļoti tas plays a role? un trīs baļķi - nu ahujeļi, tas nav tilts. I can assure you, it does not feel like tilts. margas - are those mandatory? bet nu, ballītes orgkomiteja ir apņēmīgi un uz rezultātu orientēti. need to define this shit once and for all. tātad.
Tilts, noun, apzīmē man made construction, kas iet pāri kaut kam, be it upe / iela / bedre / whatever, bet ir nu tiešām actual inženiertehnisks objekts, actually plānots un būvēts. also, a self contained construction, it could theoretically be just lifted up and removed from the terrain. tilta ceļa segums not relevant. un atšķirība starp tiltu un tuneli ir tieši tajā, ka tunelis ir somewhat integrated in the terrain, tur ir izrakts cauri, bet tilts ir tilts ir tilts neatkarīgi no.

lūk. pārejam tātad pāri tam jobanam tiltam. un aizsoļojam uz kaut ko, kas relatīvi izskatās pēc centriem, bet nu nevar būt, ahujeļi. anyway, ies atpakaļ pāri citam tiltam, lai dotos jau uz to jobanu paliktuvi, ka vissnelabs. viss tur hihihhaha, atkal jākāpj, bļaķ, kalnā, slimi visi. un tad kartes saka, ka jānogriežas. nuok. izvēlē starp nogriezties un iet kalnā, es kakbe parasti atbalstīt izvēli nogriezties. bet vispār, izrādās, ka tas ir kaut kāds totāls the fuck. tur jāiet līkumi līkumu pēc. kas ir šim miestam, ka nevar tupa uzbūvēt ceļu no - uz. visam jābūt kaut kādiem nesaprotamiem un bezjēdzīgiem līkumiem un nekur nevar tā norm ņemt un aiziet. besī ārā. anyway. nogriežamies un sanāk atkal kāpt lejā. un principā, manuprāt, bezmaz iziet ārā no pilsētas atkal. the fuck? neko. ok. ejam. tur kaut kādas nesaprotamas būves, citas paliktuves, kaut kādi western stila wtf-i. atceros sevi esam nogurušu, izbesījušos un samocītu nīgrojamies par vispār visu. līdz, protams, es ieraudzīju paliktuves ēku. tie fucking idioti ir atraduši stāvāko mazkalnu rajonā un lepni uzbūvējuši fakin paliktuvi pašā tās huiņas galā. viņiem savus pacientus vispār nav žēl?? Vispār? Necik? besī. un tad vēl tur reception nevar atrast. iegājām restorānā un es apsēdos nomirt pie bāra letes. tikmēr tur pie kases aparāta grozās 3 zajas un kaut ko casual af čato un lēni baksta kaut kādus darbus un kaut ko tur. visiem uz mums pohuj. tas arī nepalīdzēja visam global besim. bet nu, eventually jau arī mums tika uzmanībiņa, istabas atslēgas un vague norādes, kur iet.

kā tur bija actual paliktuvē, to es tā īsti nez kāpēc vairs neatceros. vai nu bija tik cringe, ka smadzene izbloķējusi, vai tik neitrāli, ka nav nekā, ko actually baigi atcerēties. atceros, ka gaiteņi un trepes bija kaut kā dīvaini. bet nu neko. apliesies ar ūdeni un ies meklēt barčiku. ziniet. tur Hlinsko viņi ņēmuši un nahuj uzrakuši savu vecpilsētu :D liela daļa barčiku ir vispār closed down. citus vispār nevar nekā nahuj atrast. tur mistika un bedres, vot, kas tur. un not the alluring mistika either. no. huiņa. bet nu, kaut kad jau visi padodas un sāk proper skatīt gūgleskartes. atradām vispār pat kaut kādu steak house un nolēmām, ka miests ir tik nekurienīgs, ka gan jau varam atļauties viņu cenas. par laimi tur bija arī cits, sakarīgāks ēdiens arī. un pivcis norm. kas vainas! also, bija arī outside area, kur sākumā norm izsēdējāmies, līdz palika auksti un turpinājām sēdēšanu iekšā. piezīmēšu, ka lēmums iet sēdēt iekšā kaut kā nejauši vispār sakrita ar īsu brīdi pirms aptekšņi novāca un aizvēra ciet āru anyway. so, that was good timing.

klau, mēs tur Hlinsko pēc tam atradām to sportsbāru, kur bija čība pie sienas un guļošs čuvaks pie bāra?

UPD.:
saņēmu ziņu no VZ: Man tikai gribas piepisties pie tilta def, jo tās def galvenais skaistums bija iziešana no pretējā. Ka pohuj, pāri kam, kā un kāpēc un no kā viņš ir būvēts, svarīgi ir tikai tas, lai viņu var nojaukt nerokot zemi! :D
Un jā, meklējot telepurķī Hlinsko – atrodas pikča ar čību :D La barčiks bija vispār **uznostaļģē**