uznāca iedvesma parakstīt vismaz daļēji tālāk pieseivoto draft par Olomouc. so, here goes.
tātad. Olomouc trips bija nākamajā weekendā (kaut kad vasarā :D) pēc tā Havlíčkův Brod un kājas sapišanas. ballītes orgkomiteja nolēma iedot kājai weekendu off un izdarīt jau sen gribēto aizbraucienu uz Olomouc pie Hurricane L. domāts - darīts.
protams, ka Hurricane L piektdien aiztesās pie vecākiem uz Šumperk. bet kas jau sīkums. tāpat sestdienā ieveļamies tur pēcpusdienā un gribas pačillot. atrodam kaut kādu Bernard Bar un piesēžam tur, kamēr paliktuves saimniekotāja uzrodas sakaros. tai tur arī nav miera, nemāk īsziņas, tikai zvanīt. nu nopietni? zvanīt un runāt ar mani čehiski nav the most productive idea anyone has ever had. seriously. bet nu, tagad aizejam un gaidam saimniekotāju kaut kur, kur karte saka, ka ir paliktuve. pašu paliktuvi neredzam. nu neko, tāpat bijām paņēmuši dzīvokli, ne hoteli, so no stress. ieraugu kaut kur pielīmētu uzrakstu un konkrēti noņirdzos, nofotkāju un ieliku instagrammas ar "Duck Flat" rimbuli. hihi, haha.
uzminiet, kādā paliktuvē mēs palikām? Duck Flat, kas izrādījās vesels mini short term īres apartamentu komplekss. **nopūšas, facepalm** un saimniekotājzaja nekā nesaprot, par ko mēs visi tādi ķiķinoši un mulstoši. bet nu, apmainamies ar visādu infu un zaja aiziet. neko. jāiet uz barčiku, vai? ā nē, vispirms pastaigās.
Olomouc ir tāda lieliska pilsēta, kur viss ir fucking adorable. neaprakstāmi. piemēram tas, ka viens otram gandrīz blakus ir divi laukumi - viens mazliet augstāk un viens mazliet zemāk. augstākais saucas Zemais Laukums un zemākais saucas Augstais Laukums. that kind of a thing. paklīstam pa vecpilsētu, kura ir ļoti maziņa, bet toties smieklīga. ir dīvaini zīmuļu veikali, īru barčiks, tā Bernardnīca, dīvaina un nesaprotama statuja. un protams, fucking protams, ka galvenajā laukumā vispār šobrīd uzslējuši pilsētas svētku skatuvi un tās tirgotāju teltis. jo nu, kad citad svinēt kaut ko ta, ja ne tad, kad ballītes orgkomiteja ieradusies? izstaigājamies tur visādi, bet nu mana kāja ir bik sapista un ir aukstāk nekā būtu gribējies. aizejam atpakaļ uz Bernardnīcu. iemalkojam tur, bet nu. sākas pilsētas svētki un visi galdiņi sarezervēti un mūs aizdzen uz kaut kādu kaktu pie durvīm. barčiks arī atrodas tieši svētku laukuma malā, so lieliski var klausīties visu to neaprakstāmi slikto vietējo čehu popsu.
vairs neatceros, vai barčiku vēra ciet agrāk, vai troksnis kļuva neizturams, vai kas tur bija, bet nolēmām iet un meklēt citu barčiku. bet nu, ir pavēls un šķiet, ka vienīgā nepiebāztā iestāde, kas vēl ir vaļā, ir tas īru barčiks. ar naivu cerību pēc īru sidra, ieejam tur. es sajutos kā partially time / space travelled uz kaut kādiem Londonas īru barčikiem. atgādināja veco labo LSpB, tikai mazāk nolietotu un nobružātu. teicu VZ, ka tas nav īsts īru barčiks, ja tas nav nobružāts un nolietots un nekur nelīp pie grīdas. tur joprojām ir izkārtnes par St Patrick's day. nu, kad vēl svinēt februāra Patriku, ja ne vasarā? un arī normāla īru sidra viņiem īsti nebija. toties bija kaut kāds ļoti dīvains jauniešu pārītis. tagad tā vairs neatceros, kas tieši viņiem kaitēja, ja neskaita trokšņa izdošanas jaudu, bet tur kaut kas bija. in any case, vismaz bāra zaja bija nīgra un viņai viss besīja :D un Hurricane L solīja būt atpakaļ Olomouc tikai svētdienā, bet nu pa dienu vismaz. bet nu, bija samērā jestri. cilvēki ir dīvaini un alkohols palīdz aptvert pilsētas dīvainību vismaz konceptuāli.
man gan bija dīvaini murdziņi pa nakti par Olomouc un to paliktuvi un kaut kādu ļoti dīvainu situāciju ar šo te dzīvokli, kurš bija bigger on the inside, also a fucking maze.
bet nākamajā dienā visi pamostas ar doom sajūtu, jo Hurricane L tak būs jāsatiek. visiem ir relatīva puscerība, ka nebūs jādīlo ar to visu, bet vienalga gribas, lai būtu. tikai vispirms prasās kaut kādu drosmi. vai vismaz kafiju.
