ejam pāri upei pa tiltu, tāds koka, diez gan pavecs, norm. besī tilti. anyway. ne par to šoreiz. nu kā, tur upe, visādi augi, sasvīduši ļauži, viss kas. un loģiski, ka visādi jobani kukaiņi lido gaisā. spieto tā, ka maz neliekas. kaut kādi moths, mana kukaiņu nepazinēja prāt. tie moths tur ņirb visur apkārt un priekšā un visur.

VZ: labi, ka tās maskas.
kaķ: vispār zinko? tas ir kā tajās romantiskajās filmās, kur romantiskie pāri iet cauri spīguļojošiem kukaiņiem. kā viņiem nesalien viņi acīs un ausīs?
VZ: tas jau ķinī mums romantiski izskatās, bet patiesībā tur bija take 17 pēc tam, kad zaja no acs izvilkusi kārtējo.
kaķ: ahaha, jā, ja paveicas, var nofilmēt brīdi, kad nevienam nekas nekur nav ielīdis.
VZ: nav viegli.
kaķ: vispār domāju, ka mūsdienās gan jau tas ir... emm..
VZ: CG?
kaķ: m? jā! vot! šitas. liekas, ka varētu būt lētāk.
VZ: jā nu, filma ietaupās, nav tik daudz laika jāpavada.
kaķ: gan jau vieglāk uzreiz mirguļojošus uztaisīt arī.
VZ: jā, citādi katru to jobanu kukaini nopūst spīdīgu..
kaķ: nu vai ne?
VZ: vispār, rekur ideja holivudas svarīgajiem, uztaisīt romantisko ķini, kurā viss ir kā dzīvē. bez izskaistinājumiem un efektiem.
kaķ: ahah, bet.. man liekas, ka tad tas vairs nebūtu romantisks.
VZ: jā nu. beigās čuvaks ghosto zaju un zajai vispār pohuj, titri.
kaķ: ahahah, protams.
VZ: nē, beigās zaja uzinstalē tinderi, tad titri, vo!