es esmu atklājusi ziniet ko? ka mans jaunais varonis, uz ko tiekties laikam ir Watsons ar sloganu "it is what it is".

jau pāris gadus manī ir briedusi apzināta un nupat diez gan dzelžaina pārliecība, ka people don't change. no amount of izrunāšanās un sarunāšanas un tas viss, nemainīs tā īsti neko. no tā, ka es paskaidrošu un vēl neitrāliem faktiem pierādīšu, ka esmu nogurusi no zoominga darba laikā, ka nē, man ir overwhelmis un gribas ne-zoomot tomēr brīvajā laikā, nekas, vispār nekas neliks otram hūmanim pārstāt uztvert to personīgi un triggerēt viņa insecurities. no tā, ka es pateikšu, ka, kamēr es esmu offlainos, tikmēr piespamot man čatu pilnu ar mesidžiem tik daudz, ka man izteikti sāks negribēties vērt šo čatu vaļā, nemainīsies Pilnīgi Nekas. ok, hūmanis uz brīdi apspiedīs savus urges, bet who are we kidding, it's not going to last long. people don't change. it is what it is. un arī visas tās manas īpašības, kas citos besī. no amount of Sarunāšana un Vienošanās nemainīs to, ka tās ir. man vienmēr negaršos vārīti burkāni un es nekad negribēšu iet telšu pārgājienā 25 km in two days. es vienmēr būšu overprotective about Furfur, viņai vienmēr būs ļauts nākt pie manis migā pa nakti un man vienmēr pie overwhelmja pazudīs spēja komunicēt, reizēm fiziski. un vienīgais, pilnīgi vienīgais, kas ir jebkura indivīda kontrolē, ir tas, vai un cik daudz šis indivīds ir gatavs dīlot ar lietām, kas viņam besī citos indivīdos.

there, I said it. long live Watson.