Trash panda

kā man vakar gāja tetovētuvē, jūs jautāsiet?

sēžam ar Tomāšu un šis zīmē man ķirzaku. kaut ko tur dūdlo, es domīgi skatos uz ķirzakas galvu un mēģinu noformulēties, kas tur tieši nav _tā_.
Tomāš: you're not talking to me!
kaķ: I'm thinking, that's why!
Tomāš: oh ok
kaķ: is that allowed?
Tomāš: yes, thinking is good.

stāvu uz pakāpiena, Tomāš ar flomīti apvelk, kur viņam būs jāliek tetovējuma zīmējuma nospiedums
Tomāš: **mumbles**
kaķ: what?
Tomāš: nothing, I said nothing!
kaķ: **aizdomīgi skatās**
Tomāš: well, it does touch some sensitive points...

durstīšanās procesā
(viņiem tur Ellē ir palaista youtube skanēt, kas pati kaut kā tur "similar artists" turpina autoplay)
Tomāš: another romantic song? is this a hint? do I need to buy flowers on my way home?
kaķ: ahahah, wtf
Tomāš: or maybe I will fall in love with a lizard
kaķ: now that would be impractical!

kaķ: **paceļas bik uz rokām**
Tomāš: you ok?
kaķ: yeah, just that was au!
Tomāš: oh yeah, ahaha, those sensitive points. don't worry, I'm done there, moving on to the next (lizard) leg
...
kaķ: that is not going to be my favourite spot either.

Tomāš: I'm sorry about this one (vēl vienā "sensitive spot")
kaķ: nah, that's fine
Tomāš: good to know, I can go deeper then!
kaķ; O_O

Tomāš: I did tell you there will be some painful spots
kaķ: **apņirdzas** I was just about say that that was au
Tomāš: you're laughing, that's good

Tomāš: **pūš kaut kādu līdzekli virsū** I'm sorry, it will hurt
kaķ: not funny!
Tomāš: to me it is! is it burning yet?

Tomāš: **tīra jauno tetovējumu** what a cutie! **pabaksta blakus** aw, she's so playful! the best looking of your lizards! **pabaksta vēl blakus ķirzakas kājai** ah look, so playful!
kaķ: **dusmīgi** you got the other lizards dirty!

man jākāpj tagad atkal uz pakāpiena, lai Tomāš var nofotkāt un ietīt ķirzaku
Tomāš: don't fall down!
kaķ: as a hiker you'd think I'd be more stable on my feet..
Tomāš: if you fall, yell, so I can get out of your way!
kaķ: haha!
Tomāš: **ar cling film rulli tin man ap kāju** can you spread your legs a bit.. and don't fall!
kaķ: you can have one or the other, not both!

augu ziņās varu pastāstīt, ka mans šī gada paša sākuma investment (zem 200 czk) ieviest no bodes sev Saxifraga Stolonifera ir izvērties tāds samērā ar negaidītu outcome.
redzīet, Saxifraga ir samērā invasive un ļ, ļ izteikti vairojas ar so called, runners. staipās uz visām pusēm un ievieš new versions of self visur, kur vien var, un cik vien var.

oriģinālais augs šobrīd ir pilnībā aizpildījis 25x25x25 kantainu podu uz balkona. es pat nemēģināšu minēt, cik tur patiesībā to augu tajā podā by now.

viens no auga bērniņiem ir vasarā izvizinājies podiņā tramvajā, pasēdējis divos barčikos un aizvizinājies ar vlaku pie Rollija.
VZ uz balkona arī uz uhti aug viens cits bērniņš, kuru šobrīd tiešām vajadzētu saukt par proper izmēra augu tak jau.
kaut kādus pāris bērniņus es esmu nejauši nokillojusi, iespējams, ka nupat jau varētu būt kādi 3-4 nomiruši.
vienu es aizpastoju zajai uz Dečīnu apmaiņā pret Dark Lord (par kura likteni mēs laikam uzzināsim tikai pavasarī, jo šis tranzītā cieta).
vienu es tikko iemainīju citai zajai apmaiņā pret tradescantia pallida stādu. atbraucot mājās secināju, ka zaja man iedevusi arī trīs tiny bērniņus no kalanchoe daigremontiana.

iekšā uz palodzes šobrīd aug vēl.. divi podiņi ar Saxifragām.
vienu es gribu paturēt, bet nedot tik dahuja vietas kā pirmajam, lai tomēr sarūmējas bik sakarīgāk, joprojām palozdes izmēra augā.
viens (kurš tehniski bija divi, bet tagad jau uzražojis trešo sev tur blakus tajā pašā podā) uz palodzes dara atkopšanos pēc being a bit neglected on the balcony un viņa liktenis arī visticamāk būs iemainīt pret kādu citu augu eventually.

un vēl man uz balkona vienā citā (lielā) podā arī ir.. vismaz divas citas Saxifragas, par kuru likteni es šobrīd neņemos spriest nekādā veidā.

tāds, lūk, ap 7 eur investment augārijā.

īsumā par to, kā ballītes orgkomiteja svinēja manu new glasses day vakar Jiržikbārā (bez Jiržika):

es ap pusdiviem, stāvot ārā un pīpējot VZ teicu, ka vispār noguris un nu.. kaut kad drīz varētu doties mā. VZ teica, ka nu vēl vienu ekstra pivci un tad tiešām varētu, jo arī viņam piezogas sagurums.
tāpēc ballītes orgkomiteja iegāja iekšā atpakaļ barčikā un centīgi pļurkāja Jiržikbārā (joprojām bez Jiržika) līdz četriem.

toties nekad, vispār nekad nebiju redzējusi tik episku Bolta surcharge due to high demand. tas bija ierastā cena pareizināta ar trīs. O_O


es gribēju vēl kaut ko pierakstīt, bet aizmirsu ko. ja atcerēšos, moš iepostēšu citreiz :D

es esmu atklājusi ziniet ko? ka mans jaunais varonis, uz ko tiekties laikam ir Watsons ar sloganu "it is what it is".

jau pāris gadus manī ir briedusi apzināta un nupat diez gan dzelžaina pārliecība, ka people don't change. no amount of izrunāšanās un sarunāšanas un tas viss, nemainīs tā īsti neko. no tā, ka es paskaidrošu un vēl neitrāliem faktiem pierādīšu, ka esmu nogurusi no zoominga darba laikā, ka nē, man ir overwhelmis un gribas ne-zoomot tomēr brīvajā laikā, nekas, vispār nekas neliks otram hūmanim pārstāt uztvert to personīgi un triggerēt viņa insecurities. no tā, ka es pateikšu, ka, kamēr es esmu offlainos, tikmēr piespamot man čatu pilnu ar mesidžiem tik daudz, ka man izteikti sāks negribēties vērt šo čatu vaļā, nemainīsies Pilnīgi Nekas. ok, hūmanis uz brīdi apspiedīs savus urges, bet who are we kidding, it's not going to last long. people don't change. it is what it is. un arī visas tās manas īpašības, kas citos besī. no amount of Sarunāšana un Vienošanās nemainīs to, ka tās ir. man vienmēr negaršos vārīti burkāni un es nekad negribēšu iet telšu pārgājienā 25 km in two days. es vienmēr būšu overprotective about Furfur, viņai vienmēr būs ļauts nākt pie manis migā pa nakti un man vienmēr pie overwhelmja pazudīs spēja komunicēt, reizēm fiziski. un vienīgais, pilnīgi vienīgais, kas ir jebkura indivīda kontrolē, ir tas, vai un cik daudz šis indivīds ir gatavs dīlot ar lietām, kas viņam besī citos indivīdos.

there, I said it. long live Watson.

svētdien bija neliela socializēšanās ar hūmaņiem, no kuriem viens nebija mani saticis kopš te dažu labu cibiņu kāzām. mind you, tā vispār bija pirmā reize, kad šis hūmanis vispār mani satika. so. anyway, bijām iepļurkāt. vispirms uzēdām Kozlovnā un tad aizgājām uz Brāļiem iepļurkāt tā norm. kaut ko tur runājām par vecumu un ko tur...

un šis hūmanis viss pret mani tāds: pffft, ko tu no vecuma saproti!
atbildes vietā es mazliet pieliecu galvu un rādīju uz saviem matiem un visa tāda: dude, what do you mean?! tā nav matukrāsa!
hūmanis mēreni apstulba un sāka konkrēti stostīties: kā nav?? nav? ... O_O ... es ... domāju, ka .. O_O ... nu .. tie krāsoti!
es brīdi neticīgi skatījos: you must be joking O_O
hūmanis: nē, es nopietni, es nejokoju, es domāju, ka tie ir krāsoti!
VZ: beidzot arī es klātienē šito dzirdēju!

nu tas tā, ja kādam likās, ka manā sirmā vecumā es esmu iemācījusies uzvesties / izskatīties pēc.. well.. cilvēka sirmā vecumā :D

.

un vēl man vienā podā ir granātābolu dīgstu birzs, par ko man ir ļ, ļ mixed feelings.

jauns posts sērijā lietas, kas nestas uz barčiku!!
(tehniski ņemot, gan tās kļūst par lietām, kas nestas vai nu uz barčiku, vai vienam pie otra, bet tomēr. uzskatu, ka skaitās mūsdienu pandēmijas pasaulē šitie. un pārsaukt liekas muļķīgi.)

vakar, tātad, es aiznesu pie VZ

• tukšu kasti

beat that!

kaķ: **lepni stāv ar kasti rokās, skatās uz nākošo VZ**
VZ: **nopūšas**
kaķ: tu domāji, ka es aizmirsīšu?
VZ: **skumīgi** es cerēju, jā
kaķ: tu paļāvies, ka es aizmirsīšu!
VZ: jā.

bet vispār, ja gribas tā tehniski apdeitot vēl šito te sarakstu, tad
. dažāda veida ēdiens jau ir vienkārši norm,
. puķpodi arī ir norm,
. ā, bija auga nešana (saxifraga stolonifera, ja nu kas),
bet vispār, aiznest augu pie VZ vēl nu tā. es kaut kad vedu augu (vienkārši podiņā, turot rokā) ar tramvaju uz Smichovas upmalu, kur iepļurkāt ar Rolliju un atdot augu Rollijam, kurš pēc tam vlakā brauca mājās viss tāds ar augu rokā.
. konzervbundžu attaisāmais arī ir norm lieta, ko regulāri aizņemos,
. āmuru atdevu atpakaļ.

citās ziņās, granātābolus ne pa kam nevar uzdiedzēt no sēklu bodē pirktām sēklām. fucking hell kā nevar. bet, ja pieglabā un izžāvē pāris dienas rnd sēklas no rnd granātābola, ko esat nopirkuši bodē un aprijuši, tad tās gan dīgst like no tomorrow. **nopūšas** mana zemapziņa vispār to Asian Dub Foundation quote "what's wrong with just worshiping a tree" uztvērusi pārāk burtiski.

man ir jautājums: kāpēc ar vāgenu aizbraukt ārpus savas mītnes pilsētas tīri tā pastaigāties tajā galā, piesēst konkrētā barčikā, tad tajā pašā dienā braukt mājās skaitās norm un ok, tā dara, bet, ja brauc ar sabiedrisko, tad vairs nē?
es saprotu Latvijās vlaki netiek uzskatīti īsti par sab tr. jo nu.. viņi nekur īsti neved :D bet nu ir citi tak starppilsētu transporta līdzekļi. kāpēc tas ir tik abnormāli, ka man gribētos aizbraukt ar vlaku uz Dečīnu, pastaigāties, piesēst pie Karla un tad tajā pašā dienā braukt mājās? vai kā tur Brno visi frīkojās, ka es atbraucu uz vienu ballīti - ierados ar vlaku tās dienas vakarpusē, sataisījos, uzballēju pa sūdīgākā ever ķiņa pirmizrādi un nākamajā rītā braucu mājās. piezīmēšu, ka ar vlaku aizbraukt uz Dečīnu varētu būt ātrāk, energoefektīvāk un lētāk nekā ar vāgenu.

also, ballītes orgkomiteja atkal kaut ko definējusi dienās te bija.

VZ: Nu – tagad mēģina apēst, arī samērā neizbēgams brīdis
kaķ: es nez. have you tried running away from being eaten? :D
...
VZ: Vot, tur nav skaic, vai tu skaities aizbēdzis, vai nē. Vai tie ir atsevišķi bēgšanas instances, vai viens bēdziens ar slēpšanās elementiem :D
kaķ: nu jā, tur paliek tā tricky saprast, kurā brīdī tas resetojas un kļūst par atsevišķu notikumu jau. hmmm.. moš, kad izlien no aizbēgtuves un kaķītis nemetas uzreiz virsū, bet kaut kād vēlāk sāk rotaļu no sākuma? jo kakbe kaķītis ir the game master te, ne?
VZ: Jā, tur laikam atkarīgs, vai kaķītis ir joprojām on a mission, vai distraktējies un dara kaut ko citu, un pēc tam nāk ēst no jauna :D
kaķ: vot. man liekas, ka that's kind of the def of success for slēpšanās / aizbēgšana. vai tavs ķērājs ir izbeidzis konkrēto ķeršanas procesu vai nē :D
VZ: O, tas arī kakbe laikam nodefinēts. Mazums noder definīcija :D
kaķ: nu! ļ norm def imo :D tiešām, ja nu noder :D kaut kur bezmaz jāpieseivo :D

un vēl pēdējā lieta, aizvakar bija pirmā diena šajā rudenī, kad es uzvilku zeķbikses ejot ārā.

kaķ: ja man kāds divus gadus atpakaļ būtu teicis, ka es +10 grādos iešu ārā ne tikai neuzvilkusi mēteli, bet arī vispār sandalēs un bez zeķubiksēm, es būtu smējusies viņiem sejā, ka tā nevar būt.
VZ: nav jau aizliegts arī tagad
kaķ: **paskatās uz savām kājām** būtu tā muļķīgi
VZ: mazliet, jāpiekrīt

un tā interneta apokalipse, kas te bija notikusi, vispār man būtu papisusies nepamanīta, ja vien VZ un Gā nebūtu man pastāstījuši kādas pāris stundas vēlāk. jo īpaši tāpēc, ka šajā valstī (un Fāterlandē ar', laikam) bija nomiris Vodafōns kā ISP. bet es vairs ar viņiem nesadarbojos, so arī tas man gāja secen. lai gan, šito te, vjetnamietim laikam arī Vōdafōns bija provaideris un nestrādāja karšu maksājumi, līdz ar ko uz apmēram diennakti palikām tur parādā, jo kuram mūsdienās ir cash. la būt vietējiem, I guess.

also, tā kā Saxifraga Stolonifera ir principā invazīvs sevis pavairotājs ar jaudu, ieliku sludinājumu augu apmaiņas grupā. skatoties tracking, laikam šodien vēlāk varēs iet pakaļ tam augam, ko man sūta pretī. kas, according to visādas amurikāņu websaites, ir pretty rare as a house plant. un, protams, ka zaja, kas pieteicās, ka grib manu augu un iemainīs pret kaut ko, dzīvo Dečīnā. kas dara nemierīgu prātu. jo ja arī augus apmainam caur Zasilkovnu, tomēr tak jāizdara tas Dečīnas brauciens kaut kad šogad tak jau!

as I still feel a bit fucked up, parakstīs kādus burtus, vai :D es zinu, ka es tur visādus stāstus parādā pabeigt vai pat iesākt. bet ziniet? vakar bija fucking amazing diena.

ballītes orgkomiteja vakar iztaisījās kaut kā no mā ārā. aizdevās vispirms uz Novy Smichov šopingcentru pārtraukt manas attiecības ar Vōdafōnu un atdot viņiem piederošos priekšmetus. tur izstāvējāmies rindā tik ilgi, ka uznāca miegs. un tad čuvaks kādas 15 mins pildīja formas un noņēmās visādi komputātōrā. mēs tikmēr runājām par to, ka Soņkas un Āboļis ir apmēram pēdējie telepurķu ražotāji, kam ienācis prātā, ka there is a market for telepurķi, kas nav Milzu. ka ir hūmaņi, kam varētu gribēties tāda izmēra telepurķi, kas ietilpst kabatā un pie vajadzības ir operējams ar vienu roku. es zinu, visi ohujā un es atvainojos, ka tādas jocīgas vēlmītes. ā, also čuvaks tur jau pašā sākumā pajautāja viss tāds, vai mēs ekspektējam, ka šis tagad piedāvās kaut kādus special deals etc? :D nop, nē, thx.
anyway, nu, pēc 30 dienām manas un Vōdafōna attiecības beidzot būs beigušās.

pēc visa tā excitement aizgājām uz Smichov staciju un pēc departures listes apskatīšanas nolēmām aizdoties uz Dobřichovici. tur picērija, ziniet. hehe. norm. aizbraucām, pažūžojām picērijā ar gardu ēdienu un labiem pivčiem. bet nu, sametās vēsi un tas viss. brauks atpakaļ uz Prāgām, vai. izkāpjot stacijā nevar saprast, vai doties atpakaļ uz mūsu kalnu, vai uz Brāļiem. VZ paziņo, ka vispār viņam uz tualeti vajag. tiek pieņemts lēmums aiziet uz Brāļiem atrisināt steidzamos jautājumus un pie pivča izlemt tālāko plānu bez nevajadzīga urgency. izklausās norm, vane?

nu, ja neskaita to brīdi, kurā ejam gar kaut kādu jocīgu barčiku, par kura gaismām vienmēr garāmejot feispalmots un tā, a tur.. prikiņ! Jana! obļa visi ohujā. vispār visi. Jana, protams, ka mūs ievelk šajā barčikā, jo viņa tur tagad, izrādās, strādā. nēnu. ok. :D proč ne!

es nezināju, cik ļ, ļ, ļ man bija pietrūcis sēdēt tukšā barčikā un tērgāt ar VZ un Janu. es pat actually pārkāpu sev pāri un izdevu skaņas čehiski. ziniet, tas ir visgrūtākais, teikt lietas valodā, kuru sūdīgi pārvaldi un apzinies, ka tas, ko tu tagad teiksi, visticamāk būs kaut daļēji gramatiski nepareizi. tas ir drausmīgs bloks smadzenē. bet vakar nolēmu to get over my fucking pride un censties runāt ar Janu. izrādās, ka es māku vairāk čehiski nekā man likās. protams, ka kļūdu bija dahuja un reizēm bija kāds vārds jāprasa VZ, vai pat gūgltransleitam. bet pohuj. es actually patērgāju ar Janu un VZ čehiski. un it was good. yes.

also, ja jums liekas, ka tas ir jocīgi satikt uz ielas Janu during viņas smoking break un tikt ierautam jaunā barčikā, kurš par laimi šovakar ir tukšs? you ain't know shit. jo vakar neesot bijis tukšs vis! vakar barčikā bijuši dahuja cilvēki. nu un putns. un I don't mean Mike Bird, no. like actual putns. tusējis pa bāra leti un tas viss. konkrēti bijis atnācis uzballēt. Jana gan piezīmēja, ka neesot nopircis nevienu dzērienu, kas gan ir nepieklājīgi samērā imo.

life is one laughs, one cries, life changes all the time. un šodienas pohiņa man rada samērā apm emocijas, jo es zinu, cik kļova bija tas viss, kas izraisīja said pohiņu.

ziniet ko. nosvinēsim šo dienu uzrakstot burtus cibā, vai!

par kaut kādu dzīves apdeitu varu teikt, ka nekas nav mainījies - pasaule ir besīga un tupeļu ražotāji ir idioti. bet davaj es paturpināšu kaut ko iesāktu darakstīt. liekas daudz jestrāk un iedvesmojošāk nekā atrast papēžtupeles, kas man patiktu no skata, bet vienlaicīgi liktos, ka es tajās varēšu paiet un man nenomirs kājas. also, ne sandales **drūmi paskatās pa logu ārā** anyway, spēj tikai izvēlēties, kuru no iesāktajiem stāstiem aprakstīt. šķiet, ka nejūtos gatava iejusties un rakstīt par actual iešanu iet, varētu tad to Hlinsko pastāstīt.

pārlasījusi savu iepriekšējo postu (skatīt te), jūtos puslīdz atcerējusies, kā tur bija. cerams, ka rakstīšanas procesā atcerēšos as it went on.

tātad, ballītes orgkomiteja iesoļo pilsētā un noskumst. mēs atrodamies kaut kādā vienā nomalē ar lokālo rajona nosaukumu Blatno, bet mūsu paliktuve ir pavisam citā nekurienes nomalē named Kouty. un, kas ir vispār daudz kaitinošāk par to, ka paliktuve ir nomalē nevis centrā, kā bija solīts (yes I know, I should have fact checked the location of, nevis paļauties uz bukingkoma vague measurements), bet drīzāk tas, ka no current location nomales uz destination nomali nevar, bļaķ, aiziet pa taisno. ir jāiet ar norm līkumu caur centriem. my efficiency obsessed brain does not approve of such shit. bet nu, ziniet kā, nav jau tā, ka tāpēc uzreiz maģiski varēs tā nedarīt. **nopūšas, iet** vane :D

pa ceļam pamanam kaut kādu standalone māju, kas ir kaut kāds bowling barčiks. tur visi sagājuši pļurkāt un ņammāt, cik var redzēt no āras. pohuj, feispalms, ejam. vispār varu tikai atviegloti uzelpot, ka miesta ietvaros, lai tiktu pāri upītei, bļaķ, Chrudimka var tomēr pielietot tādu jauku man made construction kā tilts. te es jums gribu liriski atkāpties un atzīties, kas ir The Def of Tilts according to ballītes orgkomiteja. tātad Tilts. saprotiet, tas nav viegli skaitīt, cik tiltiem mēs pārejam pāri iešanā iet, ja nav līdz galam skaidrs, kas skaitās un, kas tomēr neskaitās tilts. problemātika ir nu, obvioza. jo tiltam ir jāiet pāri kaut kam, vane. bet cik ļoti tas plays a role? un trīs baļķi - nu ahujeļi, tas nav tilts. I can assure you, it does not feel like tilts. margas - are those mandatory? bet nu, ballītes orgkomiteja ir apņēmīgi un uz rezultātu orientēti. need to define this shit once and for all. tātad.
Tilts, noun, apzīmē man made construction, kas iet pāri kaut kam, be it upe / iela / bedre / whatever, bet ir nu tiešām actual inženiertehnisks objekts, actually plānots un būvēts. also, a self contained construction, it could theoretically be just lifted up and removed from the terrain. tilta ceļa segums not relevant. un atšķirība starp tiltu un tuneli ir tieši tajā, ka tunelis ir somewhat integrated in the terrain, tur ir izrakts cauri, bet tilts ir tilts ir tilts neatkarīgi no.

lūk. pārejam tātad pāri tam jobanam tiltam. un aizsoļojam uz kaut ko, kas relatīvi izskatās pēc centriem, bet nu nevar būt, ahujeļi. anyway, ies atpakaļ pāri citam tiltam, lai dotos jau uz to jobanu paliktuvi, ka vissnelabs. viss tur hihihhaha, atkal jākāpj, bļaķ, kalnā, slimi visi. un tad kartes saka, ka jānogriežas. nuok. izvēlē starp nogriezties un iet kalnā, es kakbe parasti atbalstīt izvēli nogriezties. bet vispār, izrādās, ka tas ir kaut kāds totāls the fuck. tur jāiet līkumi līkumu pēc. kas ir šim miestam, ka nevar tupa uzbūvēt ceļu no - uz. visam jābūt kaut kādiem nesaprotamiem un bezjēdzīgiem līkumiem un nekur nevar tā norm ņemt un aiziet. besī ārā. anyway. nogriežamies un sanāk atkal kāpt lejā. un principā, manuprāt, bezmaz iziet ārā no pilsētas atkal. the fuck? neko. ok. ejam. tur kaut kādas nesaprotamas būves, citas paliktuves, kaut kādi western stila wtf-i. atceros sevi esam nogurušu, izbesījušos un samocītu nīgrojamies par vispār visu. līdz, protams, es ieraudzīju paliktuves ēku. tie fucking idioti ir atraduši stāvāko mazkalnu rajonā un lepni uzbūvējuši fakin paliktuvi pašā tās huiņas galā. viņiem savus pacientus vispār nav žēl?? Vispār? Necik? besī. un tad vēl tur reception nevar atrast. iegājām restorānā un es apsēdos nomirt pie bāra letes. tikmēr tur pie kases aparāta grozās 3 zajas un kaut ko casual af čato un lēni baksta kaut kādus darbus un kaut ko tur. visiem uz mums pohuj. tas arī nepalīdzēja visam global besim. bet nu, eventually jau arī mums tika uzmanībiņa, istabas atslēgas un vague norādes, kur iet.

kā tur bija actual paliktuvē, to es tā īsti nez kāpēc vairs neatceros. vai nu bija tik cringe, ka smadzene izbloķējusi, vai tik neitrāli, ka nav nekā, ko actually baigi atcerēties. atceros, ka gaiteņi un trepes bija kaut kā dīvaini. bet nu neko. apliesies ar ūdeni un ies meklēt barčiku. ziniet. tur Hlinsko viņi ņēmuši un nahuj uzrakuši savu vecpilsētu :D liela daļa barčiku ir vispār closed down. citus vispār nevar nekā nahuj atrast. tur mistika un bedres, vot, kas tur. un not the alluring mistika either. no. huiņa. bet nu, kaut kad jau visi padodas un sāk proper skatīt gūgleskartes. atradām vispār pat kaut kādu steak house un nolēmām, ka miests ir tik nekurienīgs, ka gan jau varam atļauties viņu cenas. par laimi tur bija arī cits, sakarīgāks ēdiens arī. un pivcis norm. kas vainas! also, bija arī outside area, kur sākumā norm izsēdējāmies, līdz palika auksti un turpinājām sēdēšanu iekšā. piezīmēšu, ka lēmums iet sēdēt iekšā kaut kā nejauši vispār sakrita ar īsu brīdi pirms aptekšņi novāca un aizvēra ciet āru anyway. so, that was good timing.

klau, mēs tur Hlinsko pēc tam atradām to sportsbāru, kur bija čība pie sienas un guļošs čuvaks pie bāra?

UPD.:
saņēmu ziņu no VZ: Man tikai gribas piepisties pie tilta def, jo tās def galvenais skaistums bija iziešana no pretējā. Ka pohuj, pāri kam, kā un kāpēc un no kā viņš ir būvēts, svarīgi ir tikai tas, lai viņu var nojaukt nerokot zemi! :D
Un jā, meklējot telepurķī Hlinsko – atrodas pikča ar čību :D La barčiks bija vispār **uznostaļģē**

Random reportāžas no weekenda, kas nevienam neko neizsaka, sērijā, nevaru atturēties no:

Teplicē ir kubāņu ēstuve / barčiks, kas ir krustojums starp SpB un Brāļiem, ja neskaita to ēdiena daļu. Un viņiem ir pati, pati labākā SpB feature - tur pie bāra ir tieši tādi beņķi kā SpB bija! Es biju fucking aizmirsusi, ka sēdēt barčikā var būt actually fiziski ĒRTI! Jajebu, laime, apm ņurd un vispār uhtis! Also, Gambrinus :)

kad es lecu kājās, lai iegrozītu beņķi savā mīļotajā pozīcijā, kā var ērti sēdēt un atbalstīt kājas, VZ arī pieleca, ka SpB beņķi un arī secināja, ka ā, tāpēc tik ērti!

Un hipsternīcā dod flat white ar sojas dzērienu. Will come again.

ak sapņu pilsēta Tābora, ak sapņu pilsēta Tābora. it's an end of an era priekš sapņu pilsētas Tāboras.
nav jau tā, ka nekad tur vairs nebrauks. nav jau tā, ka neatradīs citus barčikus un jaunas lietas, ko darīt. bet samērā tomēr an end of this particular era. bet sāksim šo stāstu no sākuma, vai?

bija tāds ahtungs, ka man mūsu te cibiņas Tvarja uzzīmējās čatos pirms mēneša or so, ka tak būšot Tāborās. ņē, šoreiz nebraukšot Prāgās, būšot Chebā un Tāborās, lai ballītes orgkomiteja nobraucot TvarjHotajus skatīt Tāborās. ballītes orgkomiteja tādi drusku neizpratnē, bet nu, laika vēl daudz, kaut kad citad izlems. tikmēr kaut kur pa vidam lieliskā grupa Květy izsludina, ka tieši tad būs Tāborās. visi saberzē roķeles un lēmums pieņēmies pats. izdodas noskōrot kaķīšu paliktuvi (es tā saprotu, ka par to ir kaut kāda neskaidrībiņa - kaķīšu paliktuve saucas kaķīšu paliktuve, jo tā saucas Apartmány u Koček un tur ir nīgri kaķīši, kas vazājas pa terasi un tā), kas ir maziņš brīnumiņš. bettē, te ir neliels prikols. so, visiem bij doma, ka aizlaidīs trešdienā un ceturtdien atpakaļ uz Prāgām. darbi n' shit y'know, bet kaķīšu paliktuve bukojas uz 2 nights as a minimum. neko, visi nopūšas, būs divas naktis tad, I guess.

vlakā uz Tāboru nenotika tā īsti pilnīgi nekas reportēšanas vērts. kas arī vispār ir aizdomīgs brīnumiņš. ja neskaita to, ka viņi ceļ jaunu staciju Prāgās. vlak staciju, protams. tur pat šiltītes ar nosaukumu vēl nav. bet vlak viss tāds sabremzējas. VZ: jā nu, ka jau stacija, tad apstāties vai? **nopūšas** it did. fucking vlak, nesaprot VZ sarkasmu, ņem un paklausīgi piestāj. bet nu. citādi viss mierīgi, vane.

iečekojamies kaķīšos un ies tagad uz galveno laukumu mēģināt paspēt uzēst pirms giga. kaut kā viss visur bija aizsēdēts, pat aizgājām uz Kozlovnu, bet arī tur bija pilns. due to time and hunger pressure piesēdām Zelta Lauvas barčikā. tīri tā, lai ēstu negaršīgu picu, dzertu negaršīgu pivci un klausītos kā Květy dara soundchek. īstenībā, for personal reasons, es nezinu kā garšoja pica, bet es zinu, ka uz VZ picas bija olīva, bet uz manējās nē. neko, tur pievienojas Tvarja, arī iedzert negaršīgu pivci, tikai mazākā tilpumā.

Květy gigs ir galvenā laukuma bezmaz vidū. viens no tiem Stanek pasākumiem. un savā ziņā konceptuāli tas ir līdzīgs tam festam psihenē, kur kaut kad biju. tas ir pasākums ģimenēm ar bērniem un suņiem (un spainīti zupas, kā tur vienai zajai), kas nāk ar paladziņiem, piesēž un tērgā. vispār tas viss ir, lai varētu patērgāt ar draugiem no otras kalna puses, kas sen nav satikti (jo kurš grib kāpt tai kalnā??), dzīvās mūzikas fōnā. pie tam, Květy (kā zinādami, vai :D) izlēma šoreiz spēlēt nevis savas dziesmas, bet tur kaut kāda beigta čuvaka grupas kaverus savos īpašajos aranžējumos (lololol). nē nu ok. Star bija viss tāds sajuties rokeris un izskatījās, ka samērā pašam pat jestri liekas. vismaz uz vienu vakaru :D Mileniālis sita bungas, jo buņģierim laikam nepatīk šis projekts un negribēja nākt uz darbu. nespēju pārmest. for (my) personal reasons, stāvējām vairāk pūļa aizmugurē nevis vidū vai priekšā. bet nu, cik manīju tur Star izdarīšanos, drusku vīlos cilvēkā :D neko, nav mana problēma anyway. izfeispalmojušies, izeyerollojušies, paskatījušies uz wtf cilvēkiem, spainīti zupas un tā, kaut kur pie beigām nolēmām iet meklēt Hotaju, kurš allegedly atrodas Cool Barā.

es izstāstīt nevaru, cik ļ uzsila iekšas patīkamībā, kad apteksnis ballītes orgkomiteju atpazina uzreiz un sveica un nopriecājās un tāds viss. tas tomēr ir tāds warm and fuzzy feeling. aw.

bet ko nu tur par šito. parunāsim par to, kā es uzsāku savu 10 dienu atvaļinājumu, vai? vakardiena.

for context, 5. un 6. jūlijs ir public holidays šajā valstī. un ballītes orgkomiteja atrada sevi situācijā, kurā aiziet var viskautkur, bettttēēēē, nav kur palikt :D visi ohujā, protams, kā mums vispār izdevās noskōrot kaķīšu paliktuvi Tāborā uz 7. un 8. jūliju. bet nu, ne par to ir stāsts. ā, VZ reportēja, ka pat paliktuve Černošicē, kuras daily rate parasti ir bijis lētāks nekā mans īres dzīvokļa rate, grib 1500 czk par nakti. ahujeļi? :D anyway.

tad nu, tiek nolemts, ka pohuj paliktuves. atradīs veidu kā aiziet uz Srbsko miestu, jo tur ir barčiks pie upes, kas ir tīri nice un no turienes var ērti ar vlak tikt atpakaļ uz Prāgām. no 3 versijām, visi izvēlas trasi V2. ok. izkasamies no mā, paspējam uz vlak 14:46 no Smichov un nu tik brauks uz Nučice iet iet. izkāpjam no vlak un ejam. sākumā ir neliels confusion, kā jau parasti, kad jātiek ārā no miesta. bet neko. soļojam un izsoļojam no miestiem, sākums anyway ir pa ielu. un tad jāiet nost no ielas pa zemes ceļu.

zemes ceļš ir.. nu. sauksim to par obvious lokālo pastaigu ceļu. ir samērā dubļains šobrīd, protams, bet nothing too bad to start with. kaut kādi ļauži, kaut kas, bet nu norm. pa priekšu iet kaut kāda famīlija, divas pieaugušo zajas, pre-teen kinders un jauna kinderzaja. pieaugušās zajas savā starpā runājas, kinders kaut ko lēkā apkārt un kinderzaja vienkārši iet visiem pa priekšu un nepievērš pārējiem uzmanību. ballītes orgkomiteja apdzen pieaugušo zajas un kinderu. un soļo tālāk. kinderzaja turpina būt mums priekšā. un kaut kā nezinu, kinderzaja arī sāk iet ātrāk un turpina būt apmēram vienā ātrumā ar mums. so, visu laiku turas norm mums priekšā. un nevienā brīdī neatskatās. mēs visi tā konkrēti attālinamies no pārējiem. sākas kaut kāds vairāk tāds kā dubļārijs un peļķu slaloms. ar VZ ik pa brīdim saskatamies un klusu ņirdzam. nevienam negribas neko teikt, jo incē ziniet kas? cik ilgi kinderzajai paies, kamēr viņai pieleks, ka tie soļotāji aiz viņas, nav the fam, bet gan kaut kādi svešinieki. bet kinderzaja neliekas ne traucēties. lulled in the sense of security by our footsteps behind her laipo pa dubļāriju starp peļķēm etc un pat neiedomājas atskatīties, kā tur pārējiem iet ar peļķu slalomu. viņa nepamana arī kluso, bet tomēr kilometrāžas un laika skaitītāja announcement no VZ kabatas. nop. kaut kādā brīdī mēs atskatamies un viņas sabiedrotos jau vairs nevar redzēt, tie ir pārāk iepalikuši tur jau. neko, visi soļojam, laipojam un peļķu slalomējam. ko tur daudz :D

kaut kādā brīdī priekšā gan ir milzu peļķes, kurām tā īsti un līdz galam nevar izlaipot cauri. jo tur ir tāds normāls bezmaz dīķis. kinderzaja piebremzē un nolemj beidzot atskatīties. un cenšas izlikties, ka viss norm, pasveicina mūs un nostājas ceļa malā, gaidīt tos savus līdzgājējus tomēr. ballītes orgkomiteja ķiķēdami iet tālāk. a par to mega peļķi. well, paveicās, ka tur jau bija kāds iestaigājis kaut kādu aptuveno iespēju apiet to peļķi pa lauku, pa krūmu robežas otru pusi. un tikt atpakaļ uz ceļa. well, tur bija iestaigāts otrā virzienā, bet that's not the point anyway. dubļārijs be dubļārijs un tas tikai turpinās. vēl kaut kur sanāk iet ne pa ceļu, lai apietu milzu peļķes.

kaut kādā brīdī šis zemes ceļš ieved mūs v lese un te sākas Tas Kāpiens Lejā, no kura es baidījos. **nopūšas** little did I know. nē nu, kāpiens lejā bija samērā interesants un exciting arī. ne pārāk stāvs, bet nesauktu arī par lēzenu, ne tuvu. tur sanāk gan pa šauru taciņu, gan cauri krūmiem, pa saknēm un milzu zāli un vēl visādi. uz leju, uz leju, uz leju. sanāk tā jocīgi nolēkāties, notipināties. diez gan izklaidējošs terrain, tur tā un šitā. norm izklaidējoši, apm. nebija no kā baidīties vispār!

nolēkājāmies lejā uz Nenačovice un tagad ies pa sarkano trasi. drusku pa ielu un tad jau atpakaļ v lese. nē nu, les kā jau les, vane. taka, upīte, tas viss. nananā. sanāk bik pabristies, bet viss norm. un tad ir sarkanā bultiņa. ja jūs esat lasījuši manus citus postus, mana attieksme pret bultiņām, kas norāda, ka tagad ir jākāpj upē, ir samērā .. noraidoša :D I know, surprising, isn't it. bet nu, tāda es negatīva, I guess. VZ nav sevišķi pozitīvāks, mind. visi it kā apņirdzas un tad ierauga to. un visu defaultā noraidošā attieksme kļūst par ļ, ļ konkrētu un tārgetētu NO. tātad, bultiņa rāda, ka tagad ceļiniekam būtu jāšķērso upīte pa vienu (1!) baļķi (bez balstiem, kur pieturēties) un the cherry on top ir momentā attapties nātrārijā. mans komentārs par šādu skatu bija, ka šogad (atkal) nātru raža ir padevusies izteikti lush. tur tās nātres ir apmēram manu plecu augstumā (un actual garums nav svarīgi, svarīgi ir potenciālo ciešanu apjoms). ballītes orgkomiteja tā īsti neizsver iespēju darīt šādi. paskatās mapy.cz un secina, ka ir kaut kādas takas, ir vēl kaut kāda šķērsotuve tur uz priekšu, moš tur labāk. ies tagad pa traktoru izārdītu dubļu taku meklēt vieglākos ceļus.

tagad es noguru un turpināšu šito te kaut kad citdien, ok. also, drīz atkal jāiet ārā anyway.

tikt uz tādu nekurieni kā Sobíňov ar vlakiem ir mazliet kaitinoši. jo ir jāsēž Brno vlakā (un visi taču zina, ka Brno līnijas vlaki vienmēr ir kaut kādi veci un wtf) ilgi un dikti un ilgi un dikti. un tad uzrodas kaut kādas divas zajas, kas Plāno savu ceļojumu pa CZ. katru dienu citā miestā, tur muzeji un meži plānā. bet the trick ir tajā, ka zajām ir līdzi dahuja paunu, incl pāris pilnus ikejas maisus. un mugursomā paņemts līdzi pivcis un sedziņas. jo, clearly, pivcis mums te valstī ir deficīts un nezini, kurā miestā nākamreiz varēs iegādāt. tas bija briesmīgi. bet tad viņas atklāja, ka blakus kupeja atbrīvojusies un aizgāja būt wtf tur. phew.

izkāpjot Sobíňov visi ir mazliet ohujā. ir krietni siltāks nekā solīja / likās. bet nu neko. pirmā trases daļa sanāk drusku vairāk pa ielu / miestiem. tad bija kaut kāds lauks. man nav pietrūkuši lauki. izejot cauri Krucemburk un Vojnův Městec beidzot iet iet proper mežā. vienīgais, ka līdz ar tiešanu proper mežā ir arī jākāpj neverending kalnā. tas kalns nebija pat tik mega stāvs, bet toties ap 150 m elevation kopā. un nekad, vispār nekad negrasījās beigties. nekad. un tad, kad it kā beidzot beidzās, tad bija jākāpj lejā, lai varētu kāpt vēl un vēl mazākos, bet tomēr kalnos. also, samērā sagurušiem jau. neko. tādā pasaulē dzīvojam, ko lai saka. nē nu, gribējām mežā, dabūjām arī kalnā, koturdaudz.

tālākā trase vispār iet pa ielu kādu brīdi. tīri tā, lai nebūtu jākāpj vēl vienā kalnā tīri uzkāpšanas pēc. iesoļojam Vortová un lepni aizsoļojam tālāk pa ielu. nekāpdami kalnā. ok, tur ir vispār visādi slīpumi augšā un lejā, bet vismaz ir VZ tā mīļotais asfalts. un ir samērā zaļš apkārt arī. tā kā, ir jau ok. izsoļojot cauri Hamry (the fuck is that name?) kaut kādā brīdī visi attopas pļavā. drusku O_O un Wut? sajūtas tur pārņem. I mean, trasi nav īsti pat, kur atzīmēt, y'know. pļava, bļaķ. ar nopļautu zāli, kas mētājas žūt turpat. jajebu ahujeļi visi.

neko, izvelkam telepurķus un paļaujoties uz kompasu tajos, ies virzienā uz Turieni. nē nu. ko labāku ta? tā jobana zāle pinas pa kājām un nevar redzēt, kur tu īstenībā liec soli. tas ir drausmīgi kaitinoši uzzināt, ka konkrētajā zemes pleķī zeme bija mazliet zemāk nekā likās. un vēl zāle cenšas sapīt kājas un nākt līdzi. no. I said no. no means no. izejot cauri tai pļavai atrodas atpakaļ taka ar markings. liekas uzvara? vane :) mazliet mulsina tas, ka jākāpj diez gan lejā, bet nu. tas ir labāk nekā pļava.

hellō, upīte Chrudimka. we will get to know each other. also, piezīmēšu, ka diez gan ātri sāk rasties nelielas aizdomas par to, ka te terrain drusku mainījies, kopš šī trase pirmoreiz tika iemarķēta. also, sāk rasties nedaudz wtf-u par to, kāpēc, nu kāpēc kādam liekas, ka trīs baļķi pāri Chrudimkai būs ahujenna sufficient as a crossing aid? jo trīs baļķi neatbilst mūsu tilta definīcijai. tā, ja! ā, tagad trase ved atpakaļ otrā pusē Chrudimkai? nē, arī trīs kopā sanagloti dēļi nekvalificējas kā tilts, ja! slimi visi. viss ir ēnains, mazliet dubļārijs, takas ir šauras un mazliet dīvainas. ir tāda nedaudz underworld sajūta. skatoties tagad šo te posmu in mapy.cz - tur nevienā brīdī nebija paredzēts lekt pāri Chrudimkai, visu laiku tikai gar to pa vienu pusi. un nē, arī žagaru saišķis neskaitās tiltiņš. nop. arī šitas dubļainais žagaru saišķis neskaitās. bet te drusku veicas, jo straumīte ir tik šaura, ka nav pat vajadzīgi jobani žagari, pat es varu pārlekt pāri un miers. nu, līdz nākamajam. kopā, according to Strava, Chrudimka tika šķērsota lecot, laipojot vai pa jocīgiem baļķiem sešas (6) reizes. talking about terrain changes. nē nu. neko, vismaz konkrēti izlēkājāmies visi tādi pa underworld. kas vainītes?

un tad trase paliek pavisam jocīga. zūd sakarīgi marķējumi. I mean, ir kaut kādi marķējumi, bet viņi nemeiko nekādu actual sense. ir tāda ļ, ļ Tagad Te sajūta. vienā pusē ir underworld un dubļārijs un clearly nav trases turpinājums, otrā pusē ir vai nu dubļārijs, kas ved iekšā Chrudimkā, vai arī diez gan stāva, bet ne pārāk augsta klints. ballītes orkomiteja padomā, patupī telepurķos, bet nekas īsti nedara tādu Atraduma sajūtu. un, lai cik ļ tas būtu unnatural to ballītes orgkomiteja, tiek nolemts, ka visvairāk sensa meiko tomēr kāpt augšā klintī un tad domāt tālāk. kas, jāatzīst, izrādījās pareizais lēmums. bet nu arī tā uz brīdi bija šaubīgi. jo, vej, stāvi viss tāds klints galā, skaties uz miestu, kur tev jānokļūst, un pa vidu ir lauks. lauks, krūmi, celmi, virzienā uz leju (d'oh, protams!) un vispār tāds kā ne gluži ejams terrain. VZ, būdams joprojām cilvēks uz rezultātu, sāk lēnām kāpt tur un mēģināt saprast, kā tai hreņ tikt pāri. es, savukārt, būdama cilvēks, kas meklēs vieglākos ceļus (lol), nolēmu, ka man nepatīk kā tas VZ progress izskatās un gāju skatīt citus variantus. urā! atradu taku! izrādās, ka kādiem ļaužiem pirms manis arī gribējies vieglākos ceļus. ir viegli iemīta šaura, bet toties iešanai jūzerfriendlīgāka taka.

un tad atkal krūmi, gara zāle un tas viss. un tad tu viss tāds lien cauri krūmiem, krūmiem, neko nevar saprast vai redzēt un pēkšņi atrodies uz ielas. asfalts, mājas, iela, civilizācija. wut? nē nu. ok. tā arī var. ballītes orgkomiteja pavada turpmākos pāris km ciešot un nevarot atcerēties, kur vēl tā bija. ka vienā brīdī tur viss biezā krūmārijā un nākamais solis jau uzreiz bam!, iela, miests un tas viss. bet izrādījās, ka tās nav The Ciešanas. izrādījās, ka paliktuve bija bookingā samelojusi par savu 0.1 km from city centre. jo tas bija 1 km from city centre. bet mēs nebijām centrā, mēs bijām nomalē otrā fucking galā. vēl kādi 3 km līdz paliktuvei. un, kā izrādās, arī šoseja un vēl divi, bļaģ, kalni. vai nav lieliski? :D

es par to, kā gāja pašā Hlinsko, cerams, uzrakstīšu atsevišķi. bet Strava saka, ka kopā 30.00 km. bet tas ir ar tikšanu līdz paliktuvei un no paliktuves atpakaļ uz centru, kur maldīties, lai atrastu pusdienotavu.

un šodien, redziet, ir tā diena, kad man sanāk uzdot jautājumu, kā rīkoties, kad nākas nedaudz pārvietot gurķa augu, bet tā, lai viņš var palikt pieķēries savai lupatiņai, kura viņam tik ļ patīk acīmredzot, bet negribas arī to gurķi tomēr tā atklāti kokā iebīdīt.