man šķiet interesanti par to runāt. bet laikam gribas piebilst, ka, iepazīstot cilvēkus, gandrīz visi šķiet sirsnīgi, pēc mīlestības alkstoši, ievainotām dvēselēm, un nesavtīgi.
sākumā neatveras, jo nav vēl droši, ka šis cilvēks būs droša telpa tavam jutīgumam, bet alkst atvērties visi. tāda ir mana pieredze. es arī mēdzu ieturēt distanci, ja jūtu, ka cilvēks nav droša telpa mana kur izpaust manu pilno emociju spektru - bez intelektuālas ironijas un estetizēta bezcerīguma. man liekas, šo iemeslu dēļ arī neiesaistos vienas nakts sakaros, jo es vēlos drošu telpu, kur pilnībā zaudēt kontroli.
jā. Bet man laikam pašai vēl daudzi slāņi savā piesardzībā jānoloba, lai vispār spētu iepazīt otru (jeb otrus) dziļāk, tur, kur mēs esam, kā Tu pareizi saki, sirsnīgi un pēc mīlestības alkstoši.