No savas puses varu teikt, ka mana interese par raganisko ir totāli palīdzējusi pašmīlestības ziņā.
(Tā kā patiesībā atrast kaut ko, kas ir tikai tev un tikai priekam, nevis naudai/darbam, drausmīgi palīdz.)
#neprasītspadoms4life
man ir diezgan daudz nepraktisku hobiju savam priekam, bet man šķiet, ka viņi visi ved uz norobežošanos un/vai stresa dziedēšanu, nevis saikni ar sevi, bet, hei, ciba taču domāta neprasītiem padomiem :*
es iesaku sākt ar ķermeni, fenomenoloģiski, ne spogulī. paglaudīt sev roku, vēderu, seju.
lai arī vispār tas ir jautājums drīzāk konsultācijai vai pārdomām, nevis ready made atbilde... mans ceļš ir caur ķermeni, jo, pirmkārt viss mans sevis ienaids bija saistīts ar ķermeni, otrkārt, man no dabas ir plaša straume fiziskajā plānā, tā ir mana lieta, bet citiem var dabiskāk būt arī cits virziens. katrā ziņā, tas noteikti nebūs nekas konceptuāls. var būt arī piem balss, vai rituāls, jāskatās, kas šķiet dabiski, organiski, kam sirds un ķermenis atsaucas, un labāk nesākt no vietas, kur viss ir ļoti sajāts. piemēram, es "body image" zonā labāk neeju, daru citas lietas, un ar laiku arī tēls spogulī kļūst neitrāls vai jauks.
paldies par pārdomu virzienu. Man šķiet, ka jāatveras tai tumsai un ilgāk tajā jāpataustās, citādi prātā nāk tikai klišejiskas atbildes no "citu" pieredzes. Vakar tumsas acī arī bija ļoti jauki, starp citu <3
viens ir tumsa, kas nav viegls virziens, bet vēl ir otrs, pavisam praktisks ceļš caur pozitīvo "self-knowledge". tā ir ļoti overlooked vienkārša lieta - vērot sevi - kas viņai labāk patīk, kāda krāsa, kāds materiāls, kāda kustība, kā viņa labāk darbojas, kur labāk jūtas, kā šo varētu izdarīt vieglāk, kā šobrīd varētu justies komfortablāk, tad ar laiku sakrājas kaut kāda "book of self", kur var gūt idejas īstai self-love. vismaz kad es to sāku darīt (strukturētā veidā, deju skolā, kur mēs meklējām savu autentisko kustību), es biju šokā par visu to, ko nebiju par sevi pamanījusi.
kas tad tā pašmīlestība ir? rūpes par sevi - tā arī ir. sevis attīstīšana un zobu higiēna, sevis pažēlošana un neļaušanās ilgstošai grūtsirdībai.
lai arī dažreiz šķiet, ka - jo dziļāk mežā, jo vairāk koku.
puse ir darīšana, otra puse ir būšana un jušana un kušana.
man šķiet, ka tā ir dziļāka emocija un dziļāka saikne ar sevi, es, piemēram, ne tuvu nemīlu visus, par kuriem rūpējos.