chatsurmatable [entries|archive|friends|userinfo]
lilja_brik

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Sep. 1st, 2020|06:05 pm]
pusdienas pārtraukumā "aizskrēju" uz ginekologa apskati, bet biju aizmirsusi ierēķināt emocionālo satricinājumu, un ka būs vajadzīgs laiks pēc tā atgūties. (jo tas tā vienmēr ir, nē, paldies, fiziski viss plus mīnus ok. tas vnk ļoti daudz trigerē, un šoreiz vēl tur piedalījās vectēva figūra - sirms ultrasonogrāfists, kurš man visu laipni skaidroja lieliem burtiem. vienā brīdī viņam pievienojās arī tikpat sirmā ginekoloģe un viņu abu laipnās sejas katra no savas puses virs manas kušetes, man kaut ko skaidro lieliem burtiem, kā mazam bērnam)

atgādinājums sev - nekur neskriet.

paldies, vajadzīgs laiks.

un, pārejot garīgākās kategorijās - cilvēkam ir vajadzīgi vecaistēvs un vecāmāte, un ja jums viņu nav bijis, tad sameklējiet viņus citur, jo bez tā jūs neizaugsiet.
linkpost comment

pateicības [Aug. 25th, 2020|10:40 pm]
pašlaik man šķiet, ka (savā paralēlajā karjerā) daru to, ko patiešām vēlos - nekādu kompromisu ar normijiem. enerģija plūst, trauksme minimāla, process foršs, dziļš, telpisks. tas saistīts arī ar to, ka narcistiskie ģeniālie "draugi" no sadarbības ir izravēti vai atkrituši paši.
un arī ar to - paldies man! un karantīnai! - ka procesus tagad veidoju tā, ka vienlīdz svarīgi ir izdarīt un saglabāt OK prāta stāvokli; projektus, kur esmu bijusi trauksmē vai panikā, tagad pieskaitu kļūdām. man ir stipri sašaurinājusies definīcija, ko nozīmē "tikt galā". tas nenozīmē nokrist pār finiša taisni ar asiņainu muti pēc 7 negulētām naktīm, 17 picām un 60 litriem kolas, kafijas un alkohola.
labi, ir mazliet, mazdrusciņ par daudz bolt food pasūtījumu, un socializācijas, un asimetrisku situāciju, kur man aizplūst enerģija citu cilvēku (ne draugu) psiholoģisku problēmu risināšanā. pie tā vēl jāpastrādā. kā neuzsūkt čerņu no sievietēm, kas sevi nemīl? turklāt es nesen dzirdēju, ka ir pierādīts, ka empātija viņām nepalīdz ne drusciņas.
vajadzētu kaut ko paburties, lai drīzumā tikpat laba kļūst arī mana pamatdzīve.
drīz.
link2 comments|post comment

[Aug. 25th, 2020|09:51 pm]
kad Latvijā cilvēki, kas strādā par pārdevējiem/konsultantiem utt iemācīsies nerunāt intrusive sūdu, piemēram, šodien gandrīz uzsprāgu, kad man ieteica uzlaikotos svārkus valkāt nevis ar to raupjo adīto džemperi, kāds man ir mugurā, un kedām, bet ar vieglu bītlenīti un augstpapēžu kurpītēm, jo dizaineris to tā esot domājis. man ir vesela grāmatiņa, kur dažādi šādi gadījumi ir pierakstīti, gan pie manikīriem, gan vaksācijā, gan tml, jo tie mani ļoti trigerē. vai tiešām ir tik grūti saprast, kur beidzas laipnība un sākas uzbrukums otra cilvēka integritātei
link2 comments|post comment

[Jul. 16th, 2020|11:59 am]
kā cīnīties ar hronisku nespēju pieņemt (praktiskus ikdienas) lēmumus?
link2 comments|post comment

[Jul. 14th, 2020|03:05 pm]
man tikai tagad, pēdējos gados, skatoties uz dažiem draugiem, radusies sajūta, ka ģimene var būt arī kaut kas foršs un patīkams.

tie ir maldi, ja kādam šķiet, ka var citiem iestāstīt, ka ģimenes vērtības ir labas un pareizas ar moralizēšanas un politikas palīdzību.
linkpost comment

[Jul. 9th, 2020|05:15 pm]
vēl man ir mainījies ģērbšanās stils. pirmkārt, velku pārsvarā kleitas. otrkārt, dominē sarkana krāsa. treškārt, kurpes un somas tagad ir no sērijas "I don't give a shit about kurpes un somas" (vienas un tās pašas barefoot kedas/sandales un mugursoma pie visiem apģērbiem).

nemainīgi valkāju vīriešu kreklus. kopš nomira tētis, man tādu ir daudz vairāk.

+ vintage zīmolu mēteļi un žaketes, love them!!!!
link4 comments|post comment

no quoras [Jul. 9th, 2020|05:04 pm]
Why did the narcissist pick me?

Because you displayed some vulnerability, and a tendency to be a people pleaser.





NO MORE

zināt to cilvēku telpā, uz kuru paskatoties jums ir sajūta, ka ar jums viss ir kārtībā, un ka jūs vienmēr varat rēķināties ar viņa atbalstu un sirds siltumu?

es vairs neesmu tas cilvēks.

izņemot, ka es esmu tas cilvēks, bet to jūs tā no malas nepateiksit.
linkpost comment

[Jul. 7th, 2020|11:17 am]
… tik tālu, ka šorīt pat biju jogā plkst.7.30, un tā ir pirmā rīta joga manā dzīvē (ja neskaita Indiju utt.)
link3 comments|post comment

[Jul. 6th, 2020|08:35 am]
Hei starp citu esmu sakārtojusi miega režīmu
link1 comment|post comment

[Jul. 1st, 2020|11:31 am]
viens no maniem laif-hakiem ir tāds, ka ēst veselīgi un intuitīvi ir daudz lielāka bauda nekā novājēt.
tāpat kā - strādāt līdzsvaroti ir lielāka bauda nekā sasniegt krutus rezultātus.
lēnām kļūstu par cilvēku, kuru interesē tikai procesi, vērtības un sarunas.
mērķis, rezultāts - not for me.
linkpost comment

[Jun. 30th, 2020|04:44 pm]
jūtu paralizējošu pretestību.
besī tas un šitais - tās ir tikai projekcijas. to var saukt par snobismu vai paštaisnumu vai pārjūtīgumu, vai slinkumu, vai prokrastināciju; katrā situācijā tas ieņem citādu formu, bet tam saknē ir vienkārši pretestība, kura notiek manī.
varētu jau teikt, ka pretestība ir stilīga, bet viņa nav saskaņā ar manām vērtībām. t.i. intelektuāla opozīcija pret stulbumu protams ir saskaņā ar manām vērtībām, kā arī darbība pret netaisnību, un tādā ziņā pretestība ir vērtīga degviela, bet varbūt emocijas bieži arī traucē visādas cīņas novest līdz galam. bet nu pietiek sevi mānīt. pretestība traucē mīlestībai. pigā savilkts kulaks nevar ne dot ne ņemt. man traucē mana pretestība.
link1 comment|post comment

[Jun. 28th, 2020|07:43 pm]
Es vēlētos saprast kas ir tieši tas, kas cilvēkiem liek slāpēt savu dzīves spēku, jo simtiem reižu esmu redzējusi to modeli kur viss sākas horny wild party epic connect bet lēnām džeks ieraujas sevī, gul sastindzis pie tv disociējas sāk daudz ēst vai caurām naktīm spēlē videospēles ierāpjas gultā smagi nopūzdamies pret rītu škiet ir tikai par 30% klātesošš un meitene tikmēr pretēji klūst arvien psihāka vēlmē izraisīt dajebkādu reakciju un pamestības sajūtā
link23 comments|post comment

Par mūžīgām (gimenes) vērtībām [Jun. 27th, 2020|06:02 pm]
Zem manis dzīvo 2 stilīgu franču jauniešu pārītis zem 30 G v (citreiz viñi sadzeras, dejo pa dārzu, forši cilvēki, nav kautkādi jaunburžuji), bet ik pa laikam meitene drausmīgā histērijā kaut ko kliedz, vismaz stundu, pilnīgi pārveidotā balsī, gāž mēbeles, džeks neko neatbild vai atbild klusā, kaunīgā balsī. Dažreiz šis skandāls mani pamodina 6 no rītA.
Šodien Helene bija lieciniece un man iztulkoja, ko vina kliedz:
“Iznemot sēdėt vislaik pie televizora, ko tu man vispār vari dot”
link2 comments|post comment

[Jun. 27th, 2020|03:41 pm]
Poll #21375 Intensitāte
Open to: All, results viewable to: All

Noklusėtais

View Answers

bieži esi dzirdējusi/nojautusi, ka esi pārāk intensīva
10 (35.7%)

besī vai pat biedē cilvēki, kas ir pārāk intensīvi
10 (35.7%)

Abi iepriekšējie
8 (28.6%)

Esmu čill
3 (10.7%)

Esmu tik čill, ka netraucē intensívi cilvēki
2 (7.1%)

link5 comments|post comment

[Jun. 27th, 2020|08:32 am]
Ir noticis kaut kas neticams - es cenšos atmest kafiju. Šodien 3.diena. Simptomi ir nepatīkami, emocijas mainās ik pa 5 minūtēm kā uz pagirām.
Esmu kompulsīvs kafijas dzērājs (3+ espresso dienā) kopš pusaudža gadiem.
Tagad brokastīs ir matcha latte no mandelu piena.
link10 comments|post comment

attālinoties no upes, tās balss kļuva arvien klusāka [Jun. 22nd, 2020|01:37 pm]
ziņa visiem self-hīleriem: šodien vēl un rīt var iet ievākt mega power magic drogas, ko sažāvēt un noglabāt savā īpašajā atvilktnē, nebaltām dienām, sevis atbalstīšanai. var gan sasiet mazās buntītēs, izžāvēt un kvēpināt, gan vārīt tējās.
kvēpināšanai iesaku papardes, piparmētras, lavandu, vībotni. par tējām gan jau pašas zināsiet.
kas ir "rituāls"? tas ir spēcīgs storytellings, nolūks, vai laba vēlējums sev, ko var pastiprināt, iesaistot ķermeni, maņas un materiālus.
es piemēram esmu tāds cilvēks, kas zāļu tējas dzer tikai kā rituālu, jo man ir slinkums un nav laika izsekot visam KAS KO DARA
link5 comments|post comment

[Jun. 20th, 2020|09:55 pm]
es līdz vakardienai tā arī nebiju sapratusi, ko nozīmē vārds "resentment", latviešu valodā tam man liekas nemaz nav vārda, tāpēc arī tieši nebiju pievērsusies šai savai sliktajai īpašībai.
link9 comments|post comment

[Jun. 19th, 2020|04:29 pm]
trauma brain Vol.101010101

nezinu, vai post-trauma brain/body jebkad spēs funkcionēt "normāli", t.i., automātiskas pašregulācijas, pilnīgas klātesamības "sense & respond" režīmā, kāda diena, kad nebūs īpaši pie kaut kā jāpiestrādā. jo, kopš vēroju sevi no šī naratīva, katru dienu ir jāstrādā ar kaut ko citu - trauksme ķermenī (kā vispārējs muskuļu tonuss), elpošana, tad klīniski somatiskas lietas (konkrētu muskuļu sāpes/slimības), tad kaut kādas obsesīvas domas, ķermeņa tēls, tad uzkārušās emocijas (dusmas, bēdas, resentment), melt-downi, tad vispārējs "overthinking", tad ADHD - koncentrēšanās problēmas, nakts (ne tikai miegs kā tāds, bet galvas darbība naktī/garastāvoklis no rīta), disociācija (& vate galvā), ēšanas traucējumi, prokrastinācija, darba lietu ignorēšana un citi pašsabotāžas mehānismi. nemaz nerunājot par attiecībām, lai neļautu iezagties visādām projekcijām un agresijām, boundaries utt., lai tu normāli varētu piedalīties attiecībās, ko pats esi apzināti izvēlējies. un nē, visas šīs lietas nav tikai simptomi kaut kam vienam; viņas ir iesakņojušās manā 38 gadu mūžā katra par sevi, katra citā ķermeņa un prāta daļā, un bieži mēdz būt pretējas un nesaistītas, un bieži tās var trigerēt, piemēram, laikapstākļi, vai troksnis, vai smaka, vai filma, vai kaut kāds perifērs realitātes scenārijs.

vienlaikus - neko no tā nav iespējams ravēt, ja nav noticis konceptuāls lēciens no bezpalīdzīgas ieslodzītības sūdīgā, nemīlamā materiālā, uz cilvēku, kurš ar pilntiesīgi piedalās pats savā dzīvē, ir pateicīgs par dzīvības dāvanu un ved sevi aiz rokas, velk sevi pa tranšejām, pāri šim fantastiskajam mīnu laukam. ja nav noticis kvalitatīvs lēciens, tad ir iespējams tikai to visu imitēt, vai arī darīt tikai mazu brītiņu, jo diezgan ātri rodas jautājums, kāpēc ir vajadzīgas tādas pūles, kāpēc mierīgi nepāriet tumšajā pusē un nedzīvot ēnu valstībā, jo tam vajadzīgs daudz mazāk enerģijas, var vnk atslābis peldēt uz muguras šajā indīgajā vannā un pat gūt zināmu baudu no sava nelaimīguma

tas, kā notiek šis kvalitatīvais lēciens, ko šamaniskajā tradīcijā mēdz saukt par dvēseles atgūšanu, ir mistērija, žēlastība. tas ir kaut kas, kas ar mani notika, bet es nevaru paskaidrot, kā, jo tad man vajadzētu prast atbildēt arī uz jautājumu - kā ir iespējams uzzināt to, ko tev nav iespējams zināt?
link3 comments|post comment

mēness domas [Jun. 6th, 2020|02:09 pm]
patiesībā manu nervu sistēmas problēmu dēļ (koncentrēšanās un laika izjūta ir "īpašo vajadzību" līmenī, impulsu kontrole, zemais trauksmes slieksnis) man būtu legit dzīvot dzīvi cilvēkam ar mazākām darbaspējām un lielām downtime vajadzībām. tā vietā es strādāju trīs citā ar citu nesaistītās jomās (ES politika, somatiskā izglītība, laikmetīgā māksla), dažreiz piekrītu kaut ko vēl izdarīt savā "pagātnes" jomā (rakstīšana), un tad vēl mēness pulciņi, kas arī lēnām izvēršas darbā uz vismaz 2 darbadienām mēnesī. dievs, lūdzu palīdzi man kaut kā piezemēties un sakārtot visu šo nekārtību, lai es kaut kādā veidā varētu pievērsties savai privātajai dzīvei. man nav nevienam nekas jāpierāda, un mani neinteresē kaut ko sasniegt, cik reizes es sev to varu atkārtot - nu tad līdz nakamajam burn-outam (#untiltomorrow)
https://www.youtube.com/watch?v=BTrGowDPjBk
link5 comments|post comment

[Jun. 3rd, 2020|12:40 am]
"There is no greater entrapment in relationships or in life, than to attempt to keep others happy by observing their emotions and then trying to compensate with your actions."
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]