chatsurmatable [entries|archive|friends|userinfo]
lilja_brik

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Nov. 6th, 2018|01:29 pm]
[Tags|]

https://www.toa.st/eu/product/womens+gowns/cdkah/velvet+silk+gown.htm?categoryref=%2fcategory.aspx%3fcategoryid%3dwomens%2520gowns%26seoterm%3dwomens%2520gowns%26&pcat=womens+gowns&adimage=&clr=CDKAH_SpicedOrange_sw
link2 comments|post comment

[Nov. 1st, 2018|03:27 pm]
šorīt stradiņa slimnīcā ejot uz aptieku klausījos kā viens ārzemju medicīnas students stāstīja bariņam citu kā viena meitene viņam seksa laikā uzčurājusi un viņam ir bijis tik pretīgi viņš nomainījis visus palagus un visu bet joprojām pretīgi. like, common, tu, pirmkārt, studē medicīnu. otrkārt, tu kaut ko bāz cilvēkam iekšā viņa iekšās. par ko ir jābrīnās. šī vispār ir jau otrā vai trešā reize manā dzīvē, kad es klausos, kā džeki dalās stāstos par to kā meitenes viņiem uzčurājušas vai sasmērējušas locekli anālā seksa laikā ("shoko-dick") un mazliet krindžo. man tas liekas, nebaidīšos šī vārda pilnīgi garām. like, get a life, man.
link3 comments|post comment

[Oct. 23rd, 2018|06:17 pm]
ir labāk dzīvot kopā ar cilvēkiem, kam ir līdzīgs vielmaiņas ātrums kā tev.

ir tie, kas visu laiku ārdās... tipa "vata", kam vielmaiņa strādā kā zvirbuļiem, kas visu laiku iet uz tualeti, drausmīgi skaļi čurā, nepārtraukti taisa ēst un mazgā traukus, visos katlos kaut kas vārās, blenderē uzreiz divos blenderos, un paralēli visu laiku mazgā veļu. ar tādiem man ir grūti.
link4 comments|post comment

[Oct. 21st, 2018|04:14 pm]
self care as a warfare

laika trūkums un haosa izmisums kad darbu u c ir pāri galvai un ir kaut kas, ko es vairs nekad negribu sev nodarīt, un tas ir ne tikai politisks pazinojums, bet arī skaistumkopšanas rituāls

tas ir mazākais, ko es savā labā varu darīt. proti, šī ir mazākā no manām problēmām, un šī ir vienīgā, kur redzu ko darīt.
link2 comments|post comment

[Oct. 21st, 2018|11:54 am]
kāpēc jums šķiet, ka vientulība ir kaut kas nenormāls?
link5 comments|post comment

[Oct. 11th, 2018|07:49 pm]
man dusmas ir izdevies pavērst konstruktīvi, proti, izlēmībā un noteiktībā un mierīgā savu robežu novilkšanā, aptuveni 4 reizes dzīvē, un 3 no tām ir bijušas šogad. un 2 no tām pēdējā mēneša laikā.

visu pārējo laiku joprojām stragloju vai nu ar sevis šaustīšanu vai ar reidžošanu uz kādu Otru (kam neizbēgami seko šī cilvēka sadusmošanās pretī) vai pasīvo agresiju (kuru jūtu kā 50/50). vai, labākajā gadījumā, vienkārši izlikt kaut kādā trakumā, fiziskā intensitātē

dusmas ir visinteresantākās un vissarežģītākās
link2 comments|post comment

[Oct. 11th, 2018|05:52 pm]
pie a.dr. tikko publicètà dzejola fb gribas piebilst neticiet dzejniekiem vini lielàkoties klūdàs jo neapzinàs atškirību starp valodu un realitàti
linkpost comment

[Oct. 11th, 2018|05:26 pm]
ienāca prātā, ka mani nav iespējams pamest, jo es esmu šeit
link1 comment|post comment

[Sep. 24th, 2018|12:44 am]
atkal pilnmēness un mēnešreizes vienā dienā, tā tagad būs vienmēr (?)

vēl, joprojām nesanāk sataisīt matus, lai neizskatītos izspūris. skatos ar apbrīnu uz tām perfektajām franču bizēm un copēm.
link3 comments|post comment

pēc vizîtes tax free zonā [Sep. 22nd, 2018|07:48 pm]
psc kà man gribas visàdus dàrgos enzīmu pîlingus, hydrating serumus un illuminating base kremus, protams arī antialergiskas acu ènas, super restoring roku kremus un ultratehnologiskus chanel lūpu balzamus. 37 gadu vecumà ir starpiiba, believe me. agràk vrb arī bija pohuj (tad kad man vini vèl bija)
labi, bez sensai vēl varētu iztikt, bet clinique noderētu. clinique ir arī vienīgais pasaulê produkts kas nonem allaž alergiski aizpampušàs acis.
link5 comments|post comment

[Sep. 13th, 2018|03:54 pm]
domas ir ieslēgtas valodā, ar visiem 17 (kā nu kurā valodā) darbības vārdu laikiem
bet fiziskās sajūtas var tikai būt vai nebūt, vai mainīties, tām nav dažādu jābūtības formu
linkpost comment

[Sep. 13th, 2018|03:07 pm]
tikko atkal atklājās, ka tas, kas man likās neatrisināma problēma, bija pārpratums, kas radies tādēļ, ka manam prātam ir tendence neuzticēties cilvēkiem. es tiešām gribētu to mainīt. protams, cilvēki pārsvarā ir egoistiski un mani nemīl, bet nav tā, ka viņi man speciāli gribētu kaut ko sliktu darīt. viņiem arī ir ētikas normas un taisnīguma izjūta. pat visnarcistiskākajiem un noslēgtākajiem. es to visu padaru daudz sliktāku nekā tas ir.
šis blogs lēnām izvēršas ļoti neglīts.
linkpost comment

[Sep. 8th, 2018|02:54 pm]
jāatzīmē, bez īpašas attieksmes: kopš 20.08 nav bijusi neviena rīšanas lēkme, izņemot aizvakar naktī, kad bija trauksmes lēkme par nākamā rīta nodarbību. dateles un valrieksti vienkārši stāv skapī. melnās šokolādes tāfelīte stāv neizņemta no somas jau kopš LV.
parasti man rīšanas lēkmes ir gandrīz katru vakaru, kad esmu "mājās", vai jebkādā settingā, kas atgādina mājas, un rīti tāpēc ir fiziski grūti.
varbūt tas ir saistīts kaut kādā līmenī ar to, ka joprojām lasu "in the realm of hungry ghosts" by gabor mate (par atkarību shēmu un cēloņiem un psiholoģiskajiem profiliem, kuram es atbilstu par 100%). tam, ka neesmu uzsēdusies uz smagām narenēm, jāpateicas tomēr par bērnību un audzināšanu, stabilu un uz izaugsmi motivējošu materiālo sociālo vidi, savu gultu kur gulēt, utt. emocionālie apstākļi "mājās" bija slikti, tāpēc manī ir attīstījušās (vismaz) divas personības. lilya un brik. high society girl ar tumšiem noslēpumiem.
viena no atkarīgā pazīmēm, starp citu, ir neizturama garlaicības sajūta, intensīvi nomācoša un izmisumu uzdzenoša, kas ir viena no manām pamatsajūtām. mani šī sajūta ļoti interesē.
link3 comments|post comment

[Sep. 5th, 2018|05:10 pm]
atceraties kādreiz bija tā - tu kaut kur pagalmā vai vecāku draugu pagalmā satiec kādu citu bērnu, un jūs sākat spēlēties, un to bērnu sauc piemēram ēst un tad tu aiziej tam bērnam līdzi uz mājām, un jūs kādu brīdi spēlējaties tur. tur ir, piemēram, klavieres, balkons, paklājs pie sienas, viss pavisam citāds nekā tavās mājās, viss tāds wow wow, magic, un pēc brīža tu aiziej prom, un pēc tam tu to bērnu vairs nekad dzīvē nesatiec. un paliek kaut kādas tālas atmiņas par to dzīvokli, kā sapnis apmēram. bet nav tā ka tev pietŗūktu tā bērna vai tā dzīvokļa visu dzīvi. lūk, tieši tāpat es arī gribētu. aiziej pie kāda uz mājām spēlēties un ir super, un jūs vairs nekad nesatiekaties, bet paliek tikai sapnim līdzīgas neitrālas atmiņas.
link4 comments|post comment

[Sep. 4th, 2018|08:33 am]
man vajag psihoterapeitu bet nevis lai viņš mani izārstētu bet vnk padalīties ar emocijām, kas ikdienā rodas, un ar kurām es netieku galā. piemēram, ka es 2 h gaidu bibliotēkā, kad viņš atnāks mājās, lai varētu no viņa mājām dabūt savu riteni, bet viņš iegrimst videozvanā un aizmirst man pateikt, ka ir jau ir atnācis mājās, un tad man ir stunda jāiet mājās, un tagad ir stunda jāiet ar kājām uz skolu, nu tipa misunderstanding, ja. viņš domāja, ka es vienkārši nākšu, bet es gaidīju un besījos. netieku galā, visu nakti redzēju murgus. es zinu, ka palīdzētu vienkārši parunāties ar kādu pieaugušu cilvēku, un tad es atkal varētu priecīgi dzīvot savu aizraujošo dzīvi, un aiziet mierīgi lietišķi savākt savu riteni, bet viss, es baidīšos no šī cilvēka un viņa spējas mani sāpināt vēl kādus pāris mēnešus. jau aizrakstīju, lai viņš riteni izliek kaut kur ārā, lai es varu to savākt vienalga kurā laikā (un man nav vnk jāskatās uz viņa seju).
link7 comments|post comment

[Sep. 2nd, 2018|12:48 pm]
ko jūs zināt par drošības sajūtu?
vai cilvēks vispār var būt normāls attiecībās, ja viņam nav kosmiskas drošības sajūtas un viņš to cer dabūt no attiecībām?
link8 comments|post comment

[Sep. 1st, 2018|06:07 pm]
man ir lūgums - beidziet publicēt jūsmīgas atsauces un patteicības ar visādiem tagiem par lietām par ko jūs man irlā esat teikuši, ka bija medium vai complicated. tāpat arī lūgums cilvēkiem, kas ir kļuvuši populāri masās - beidziet runāt tv un radio tādā formā, it kā "tauta" būtu garīgi atpalikuši idioti. vai tēlot 2reiz zemāku intelektu nekā jums ir. nezinu, kur slēpjas nerakstītā pārliecība, ka ir jāizliekas par laimē apdirsušos idiotu, lai cilvēki jūs mīlētu.
link1 comment|post comment

[Sep. 1st, 2018|05:06 pm]
"Your task is not to seek for love, but merely to seek and find all the barriers within yourself that you have built against it" -Rumi
link1 comment|post comment

[Sep. 1st, 2018|04:56 pm]
šogad esmu redzējusi 2 filmas un neviena man nepatika - pelnu sanatorija un call me by your name
ā vēl redzēju dokumentālo par zen gleznotāju - tā man patika
link2 comments|post comment

[Sep. 1st, 2018|03:56 pm]
arī cilvēks, uz kuru man ir crash, domāja, es es esmu lezbiete. (mēģinu šo neuztvert traģiski, paldies par atbalstu). es viņam paskaidroju, ka mani siev. interesē romantiski, bet ne seksuāli. ka man mēdz būt intensīvas romantiskas bet fiziski platoniskas attiecības ar meitenēm. īstenībā nezināju, ko atbildēt. jo nezinu, ko būtu bijis manās interesēs atbildēt. katru reizi es atbildu kaut ko citu. vienmēr kaut kas jāizdomā, tikai tāpēc, ka es nevēlos daudzdimensionālo sensuālo realitāti pakļaut apstiprinātajām intelektuālajām kategorijām. vienkārši neviena lieta, ko jūs par sevi teiksiet šajā jomā, īsti nebūs taisnība. kā jūs nesaprotat, ķermenis ir kā daba. vienu gadu tur aug gailenes un citu gadu avenes. turpiniet ar mani runāt, es turpināšu izdomāt.
link1 comment|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]