friends [entries|archive|friends|userinfo]
lilja_brik

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Jan. 18th, 2022|02:54 pm]
otrkart
Palasīju vecus ierakstus, sapriecājos, pabrīnījos, kā varēju tā visu ko just un redzēt, piedalīties savā psiholoģiskajā procesā un redzēt citus caur pieņemšanas un laipnības prizmu. Arī tos, kuri dara kaut ko man nepatīkamu. Uztverot, pieļaujot, turot uzmanības siltumā gan savas, gan citu dusmas, nedrošības, īgnumu, pat naidīgumu, bet ļaujot tam visam būt daļai no mūsu kopīgā dzīvošanas piedzīvojuma. Biju līdzjūtīga. Tad vairs nebiju. Pret dažiem saviem cilvēkiem jā, bet ne vairs, ka tā būtu mana personības iezīme. Nedaudz pietuvojos tai realitātei, kādā varbūt dažkārt nonāk slavenības, - ka daudziem cilvēkiem piepeši ir ļoti spēcīgs viedoklis par tevi. Kā viņi tevi ieskicē - manā gadījumā pārsvarā negatīvā gaismā, bet vispār arī tāds uzzīmēts, postulējams pozitīvs viedoklis šķietas toksisks, jo nozīmē, ka esi pētīts, vērtēts un ķidāts. Esi zem lupas. Citā neveiksmīgā situācijā secinājumi varētu būt arī gluži pretēji. Mana dvēsele izpuva, jo es aplipu ar vērtētāju vērtēšanu. Ļoti ilgojos pēc līdzjūtības, bet nezināju, kā to dabūt. Kā to var palūgt, ja pats esi sācis apšaubīt savu cilvēcisko iedzimto būtību, kurai automātiski piederas līdzjūtība. Tāpēc katrs līdzjūtīgs žests no citiem ikreiz man nozīmēja kaut ko ārkārtīgi brīnumainu, visu laiku bija skumji un neticami, kad, piemēram, kāda draudzene pateica kaut ko laipnu un mīļu. Var jau būt, ka ir vajadzīgs kārtīgi atrauties no dzīves, lai ieraudzītu šo mazo žestu reālo vērtību. Vēl saprast, cik ļoti neko nezini par otru pēc tā, kā izskatās. Tā, piemēram, saprotu tuvības, kuras izčākstēja, kamēr kūļājos pa vircu, jo kā tad tas izskatījās - "uzradās attiecības, drīz apprecējās, un par mani aizmirsa". Tajā, cik maza bija mana kapacitāte pavērties laukā ārpus šoka pārstrādāšanas mākoņa, izauga saviļņojums par katru reizi, kad saņēmu jautājumu, kā man iet. Daži tā arī nekad nepajautāja, un es to pieņemu. Pamazām paceļot acis no murga, sāku atkal pajautāt to citiem pati, bet dažkārt es vairs nebiju tas cilvēks, kuram uz tādu jautājumu atbild. Es sevi vainoju par nepareizām prioritātēm, jo kāpēc tik ilgi domāju par viņiem, kuriem esmu postošs putnubiedēklis, nevis par viņiem, kuri par mani rūpējušies, mīļojuši. Tagad mazliet sev piedodu, jo tas laiks jau tomēr nebija atdots tiem viņiem, bet paņemts sev - atskurbšanai, brūču apkopšanai. Tā vajadzeja līdzjūtību, pieņemšanu un piedošanu no citiem. Vienā reizē to nesaņēmu, vēlāk jau vairs neticēju, ka drīkstu saņemt citur, no citiem. Daudz darba vēl priekšā, vēl jau esmu tāds plācenis ar traktora riepu nospiedumu pāri vēderam, brīžiem stulbs, nikns un ass sāpēs. Bet par traktoru tik bieži vairs neiedomājos. Redzu cilvēkus, kuri tomēr visu laiku turēja manu roku.
linkpost comment

[Jan. 18th, 2022|11:10 am]

virginia_rabbit
[Tags|, ]

Eižena mājasdarbs: uzrakstīt 7 interesantus faktus par Juri Kulakovu.
link10 comments|post comment

[Jan. 17th, 2022|10:19 pm]

au
bet vispār šo rītu sākām ar kūku un pārsteidzoši precīzo Tutas dziesmu “Āpsītim dzimšanas diena”
link2 comments|post comment

[Jan. 17th, 2022|08:14 pm]
helmsdeep
Kad pēdējoreiz ir bijusi šitik stipra vētra? Atceros, ka ļoti ievērojama bija 2005. gada ziemā. Manā bērnības ciemā bija skaists, neliels egļu mežs, kas nošķīra pašu ciematu no mazdārziņu kompleksa, kurā bija arī mūsējais. Kādi pieci hektāri staltu, pieaugušu egļu. Man tur patika staigāt un uzskaitīt vāveres, arī putnu sugas, kad sāku aizrauties ar ornitoloģiju.

Tā vētra nogāza aptuveni pusi no eglēm. Ciempadome nolēma, ka jānozāģē arī gandrīz visas pārējās, jo laikam bija risks, ka tās arī gāzīsies. Atceros, kā stāvu mazdārziņā un caur sētu noskatos, kā zāģeri gāž manus mīļākos kokus -- indivīdus. Pēc tam ilgu laiku bija vienkārši milzu izcirtums, dārzus piesārņoja ciemata krāsas un trokšņi.

Bet tagad, pusotru desmitgadi vēlāk, ir jauns mežs, egles ir nomainījusi cieši saaugusi bērzu birzs. Nu jau metrus 10-12 augsti. Atkal ir izolācija. Un fauna, spriežot pēc pēdām, ir bagātinājusies.
link5 comments|post comment

[Jan. 17th, 2022|05:09 pm]

methodrone
Mums šodien abiem ar R uz pleca uzkakāja putni. That is about all the hope I have right now. What if Goood was pooping biiird..?

Vakar bijām aizbraukuši apskatīties Snaresbrook un Wanstead, un man uzspirga iedvesma un cerībiņa. Rajons ir piemīlīgs, čill un solīds, ar lielu dīķi pilnu putniem, lielu parku, ir Gails, smuka baznīcele, un visādie mazie villagey veikaliņi. Plus tur ir superīgs nursery, kas man dod cerību, ka nebūtu tik traki būt working mom un atstāt bumbucīti ar foršiem montesori cilvēkiem, kas veicinātu viņa joys and skills. Tagad tikai jācer ka visi foršie dzīvokļi netiks paņemti trīs sekundes pēc izreklamēšanas. Vienīgais mīnuss, ka līdz manam darbam būtu 1h commute, bet I could look for something else or just make it work, fuckitit.
link2 comments|post comment

[Jan. 17th, 2022|02:49 pm]

mazeltov
Liku uz šķīvja vakardien pagatavoto čilikonkarne un aizrijos ar siekalām.
link28 comments|post comment

[Jan. 17th, 2022|11:40 am]

usne
ideāla blue monday
linkpost comment

negaidīti iemīlēta popdziesma [Jan. 17th, 2022|03:24 am]
helmsdeep
pacelsim glāzi vai divas par visu, ko tevis dēļ pazaudēju
link1 comment|post comment

[Jan. 17th, 2022|01:09 am]

mazeltov
Dažas šausminās un nesaprot, kādās šaubīgās kompānijās jāuzturas, kurās kāds atļaujas kniebt dibenā.

Piemēram, šādăs: vasaras pēcpusdienā braucu ar velo no mx sacensībām uz attālo autostāvvietu. Kāds garāmbraucoša auto pasažieris domāja, ka tas būs baigi forši, ja viņš izlieksies pa logu un iesitīs man pa dibenu.

Tāpat vienā LV klubā esmu piedzīvojusi slaveno "grab em by the pussy" no kāda aspiring trampista. Kā var ienākt prātā darīt kaut ko tādu? Tieši kāda ir tā loğikas ķēde galvā?

Kaut kādā ziemas vakarā gāju mājās no sabiedriskā, kad piesējās kaut kādi iedzēruši krievi. Viss, protams, sākas ar ğevuška, bet kad ğevuška ignorē, retorika mainās.

Visi tie catcall un dibenā kniebieni nav "nekas". Tie ir "kaut kas", kas nosēžas atmiņā un tur arī, diemžēl, paliek, pat ja tos neprasās izrunāt psihoterapeita kabinetā.

Tā kā es totāli esmu tās beibes pusē, kura tviterī ierakstīja, ka esot sākusi skriet pakaļ džekam, kurš viņu vēlā vakarā izlēma catcallot, savukārt tviteris aizrunājās līdz tam, ka viņa ir psihopāte ar Baskervilas suni, kura uzdevums ir sakropļot Bolt kurjeru un, protams, pats galvenais trumpis - viņa taču nav nemaz tik smuka, izklausās neticami, ka viņu kāds catcalloja.
link11 comments|post comment

Jautājums [Jan. 16th, 2022|02:20 pm]
kashadura
Dārgie kolēģi!
Vai kāda no jums gadījumā nezina kādā veidā varu uz mac datora dabūt nelegālu Microsoft Word?
Man pēc pēdējās labošanas viss Office nojaukts.
link4 comments|post comment

[Jan. 15th, 2022|05:00 pm]

mazeltov
Šodien neesenciālie veikali atkal bija vaļā, ciemata galvenā iela bija cilvēku pilna. Iegāju dārgajās humpalās un atradu ideālo žaketi - 100% vilna, lielisks piegriezums, grābu ciet.
Labas žaketes apkārt nemētājas.
linkpost comment

[Jan. 15th, 2022|03:12 pm]

virginia_rabbit
[music |you know the rules and so do I]

bija tiešām vērts mācīt bērnam klavieres - lai viņš uz tām spēlētu rickroll
linkpost comment

[Jan. 15th, 2022|01:53 pm]

virginia_rabbit
vakarnakt drusku apstrādājām Joņevu
link5 comments|post comment

[Jan. 15th, 2022|10:01 am]

up
Poll #21517 Tough choices
Open to: All, results viewable to: All

Kad nāks krievi, ko darīsi Tu?

View Answers

Metīsies uz ambrazūras,
3 (23.1%)

Dosies bēgļu gaitās,
7 (53.8%)

Mācīsies (vai atkārtosi) častuškas?
3 (23.1%)

Cits variants?

link9 comments|post comment

Vobliņa intensifies. [Jan. 14th, 2022|04:38 pm]

methodrone
At some point you have to stop being in denial, and start planning with variables you've got. Sometimes, you still hope for a miracle of new, blessed variables, but I don't really believe they will come, as I cannot imagine in what form.

Un es domāju, ka attiecības būs lielais recknoning.. nope. Attiecības ir elementāras, ja tu dzīvo no mīlestības un patiecības un nepieciešamības.

Un es negribu visu savu vārnu vorteksu uzkraut R, jo viņu negatīvisms nomāc un sadusmo vēl vairāk kā mani. Bet tajā pašā laikā mani traumē dzīvot tik mierīgi un neplānoti, kā viņš to pieprot.

Es zinu, ka lietas beigās vienmēr nokārtojas, but all I feel is scattered, panicky and exhausted in a tearful way.

I just want some relief from perpetual worry. Some authentic trust in God.
link4 comments|post comment

Biķernieku mežs [Jan. 14th, 2022|03:15 pm]
helmsdeep
Kas īsti ir biķernieks?

a) cilvēks, kas izgatavo biķerus
b) cilvēks, kas tirgo biķerus
c) cilvēks, kas kaut kādās ceremonijās ceremoniāli paniedz biķeri
d) cilvēks, kas uzglabā un uzrauga Uguns biķeri laikā, kamēr nenotiek Trejburvju turnīrs
e) cits variants
link11 comments|post comment

[Jan. 14th, 2022|01:27 pm]

mazeltov
Janvāris ir foršs mēnesis, jo sākās superkross un ir Dakāra.

Kas man patīk šīgada Dakārā:

- moču klasē top of the pops šķir vien dažas minūtes, ļoti interesenati, kurš tad galbeigās vinnēs;
- Al-Ataija nepieviļ ar saviem "but OK";
- piedalās ļoti daudz sieviešu - gan kā pilotes, gan kā co-pilotes; SSV klasē ir viena komandā kurā ir tikai sievietes. Reāli prieks redzēt! Girl powerrrr!
- kā parasti, daudzi skaisti stāsti, kas izvilina aizkustinājuma asaru acs kaktiņā;
- lietuvieši ir reāli iespringuši uz Dakāru, turklāt - ar ļoti labiem rezultātiem;
- attiecībā uz elektrisko virzienu mani nekas vairāk par tējkannām neinteresē, taču elektriskais AUDI E-TRON ir the shit! (diezgan literāri, jo, kā franču kolēģis mani šorīt apgaismoja - "étron" franču valodā nozīmē "izkārnījums"). Turklāt Audi piesaistīja tādas leģendas kā Peterhanselu un Sainzu. Skaņa gan ir tāda, par kuru komentētājs izteicās: "Nails on a blackboard. This is our future!"
link1 comment|post comment

[Jan. 14th, 2022|02:02 pm]

au
mēs trešdien savā platajā vakarā bijām slēpot, ogres zilie kalni, viss skaisti, divas ar pusi stundas prieka, sarunu un vispārējās romantikas (mūsu romantika ir jebkurš divats) un tad mašīnā, kad iebraucām jau sētā, ienāca prātā, ka te tā iederētos "nosūkties". mēģinājām, bet atklājām, ka vairs nemākam! un ka vairs tas Nešķiet Tā, Kā Tīnībā!

tasirkā. ir kaut kā viss mainījies? mēs vienkārši iemācījāmies normāli skūpstīties un šito aizmirsām?


// jorpojām siltā atmiņā glabāju zīmīti no zēna, ar kuru pirmo reizi bučojos,: "es nekad ne ar vienu neesmu tik kruta sūcies kā ar tevi" un neveikls sirsniņas zīmējums ar piltušku (šajā stāstā nedrīkst lietot "pildspalva")
link3 comments|post comment

[Jan. 14th, 2022|12:40 am]
meljkje
Saliku visus ierakstus zem slēdzenes. Ja kāds draudziņš palicis ārpusē, signalizējiet man kaut kur – es gan jau nezinu, ka tie esat jūs.
link1 comment|post comment

348 [Jan. 13th, 2022|09:56 pm]

vairsneat
vēl man šķiet, ka frazeoloģismi latviski ir izmirstoša lieta.
link7 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]