Haha, un kā ar Kokakolas Santu? |
[Dec. 21st, 2024|10:13 pm] |
Savādā saikne starp resnumu un korumpētību politiķu vidū. Kartējums. |
|
|
decembris |
[Dec. 21st, 2024|12:38 am] |
[ | mood |
| | jāguļ | ] |
[ | music |
| | vis klus | ] | Viss liekas nepareizi un es pati jūtos nepareiza. Un vāja un apdraudēta. Daudz trauksmes. Pagājšnedēļ ļoti sadirsos ar savu iekšējo pieaugušo. Viņš mani “piečakarēja”. Tāpēc nespēju viņam šobrīd uzticēties. Bet bez iekšējā pieaugušā nav iekšējās drošības sajūtas. Akūti gribas kaut kādu atbalstošu ārējo drošības sajūtu. Bet nav. Un es jūtos nepareiza un nejūtos pelnījusi. Un dusmojos uz sevi, ka tā jūtos - nepareiza, vāja, trauksmaina un nepelnījusi un vēl sadirsusies ar iekšējo pieaugušo. Un dusmojos uz sevi, par to, ka dusmojos uz sevi. Negribas būt vienai, jo liekas, ka tā grimstu dziļāk kaut kādā pelēkā voidā. Bet komunicēt arī negribas - man nav vispār nekāda outputa. Gribas bēgt un pazust un nebūt, bet ar sajūtu, ka kāds mani tomēr meklēs un atradīs un es būšu drošībā. Bet kurš gan? Vajadzētu salabt un atgūt ticību savam iekšējam pieaugušajam, droši vien tas ir reālistiskākais risinājums. Bet šķiet tik neiespējami. Viņš pieļāva, ka esmu ievainojama un arī tieku ievainota. Un viņa loģika un mēģinājumi mani nomierināt izrādījās meli un muļķības. Man negribas ar viņu runāt. Kaut kādai ļoti lielai un senai vātij ir norauta krevele un rētaudi. Apakšā izrādās ir trauksmes nekroze un strutas. Teorētiski - iespēja iztīrīt un sadziedēt, bet es nejūtu sevī kapacitāti tam, man nekā nav. Un paralēli jau visu laiku notiek arī visa pārējā dzīve, kurai man jau nebija kapacitātes vēl pirms šīs iekšējās drāmas. Par daudz tumsas. Tumšākā nedēļa gadā. Es nesaprotu, uz kuru pusi ir izeja. Tāda vispār ir? Es vispār neko nesaprotu. Viss ir nepareizi. |
|
|
|
[Dec. 20th, 2024|02:22 pm] |
jautājums nemainās: "Kāpēc jāskatās uz svecēm, nevis šķiltavām?" |
|
|
|
[Dec. 19th, 2024|11:35 pm] |
aizveru acis un atkal esmu uz ceļa, un piepeši asajā līkumā pazūd asfalts, ir tikai ledus, mēģinu bremzēt ar motoru, braucam taisni grāvī, metu riņķī, braucam uz pretējo grāvi, griežos prom, bremzēju, apstājamies grāvja malā. klusums. blakussēdētājs sāk smieties. esot bijis episki. aizmugure turpina klusēt. atlikušos 20km slīdam uz 20km/h klusumā. |
|
|
: vīrusi |
[Dec. 18th, 2024|08:33 pm] |
also, nupat esmu izdzīvojusi rotenieku, un šoreiz es tiešām sajutu, kas tas tāds ir. tik ļoti sajutu, ka jau sāku sliekties uz domām, ka tas ir kovids, jo bija arī temperatūra, kas kratīja no aukstuma un lauza kaulus, bet nē, 30 h un viss cauri. tak sebje piedzīvojums pirmssvētku laikā.
|
|
|
decembris |
[Dec. 16th, 2024|02:52 pm] |
nedēļas hailaiti: * atvaļinājums. kādas 2,5 - 3 dienas bija miskaste. jutos ļoti slikti. neizdarīju visādas lietas, ko gribēju. bet bija arī daudz foršas nekā nedarīšanas; * bindžojām C. B. Strike. šon laikam iznāk jaunā sezona; * satiku KP uz 4,5h Čē; * dabūju par brīvu ļoti garšīgu mango lassi un pat neiedevu savu phone number; * anxious un avoidant attachmentu klašs; * viena pati izdzēru vairāk nekā 0.5 ruma (vienā piegājienā vakarā); * atkal daudz oksitocīna; * zirgs ļoti hot; * pārāk maz kustos; * un nav nekāda ZSV vaiba un entuziasma un ideju dāvanām.
p.s. un aaaaaaaaaa, kaķu kaku īrniece beidzot izvācās (dedlains bija jūlija beigas). mēbeles (un kakas) gan palika. solījās izvākt janvārī. tā baigi tam neticu. bet tāpat kruti!!!!! |
|
|
|
[Dec. 16th, 2024|12:30 pm] |
the ultimatum tomēr nevarēju izturēt. visu laiku viņi tur viens otram palīdz open up, un būt vulnerable, un ir challenging (c), it kā citu vārdu pasaulē nav, un es skatos un domāju, jeibogu, kādi jūs visi mazi un dumji (takes one to know one), bet nu, visam ir savs limits, tāpēc paldies par black doves.
|
|
|
|
[Dec. 16th, 2024|11:37 am] |
A man at a bar is nipped on the ankle by a small terrier, which the bartender tells him belongs to the piano player. The man goes to the piano player and says, “Do you know your dog just bit my ankle??” - “No, but if you hum a few bars, I can wing it.” |
|
|
|
[Dec. 15th, 2024|10:22 am] |
kultūru mijiedarbība ir tas brīdis, kad esi Lindgrēnas muzejā un saproti, ka uz rītdienu jāzina no galvas Skalbes dzejolis, un sāc kalt |
|
|
Īsumā |
[Dec. 14th, 2024|11:24 pm] |
Dzīve ir pārāk īsa, lai dzertu no neglītām glāzēm. |
|
|
|
[Dec. 14th, 2024|06:07 pm] |
search: streetfood near Dramaten |
|
|
|
[Dec. 14th, 2024|01:11 pm] |
Sīkums, bet lepojos ar sevi - atcerējos, ka pierakstījos pie ārsta uz nākošo gadu, bet nevarēju atrast, uz kādu datumu. Piezīmēs nav, telefona kalendārā nav, plānotāja sadaļā "2025" arī nav. Un tad es paskatījos telefona zvanu vēsturē, kurā dienā zvanīju konkrētajam numuram, un pārbaudīju plānotāju attiecīgajā dienā. Un tur skaidri un gaiši rakstīts "Piezvanīt X". Un apakšā ar zīmuli pierakstīts laiks janvārī. Bingo! |
|
|
|
[Dec. 13th, 2024|10:44 pm] |
gada tumšākajās dienās esmu noķērusi jau 36 putnus. sen neko tik priecīgu neesmu darījusi. gaidu rītu, gaidu pavasari. ja jums arī vajag iemeslu dzīvot, cornwell university merlin bird app |
|
|
Decembris |
[Dec. 10th, 2024|07:19 pm] |
Aplī izbrauciet tumšākajā izejā. |
|
|
|
[Dec. 10th, 2024|03:00 pm] |
svētdien pa dienu bijām labdarības tirdziņā, izpirkām visu naudu pužļos, un pēčāk devāmies uz jau tradicionālo bērnu balli klubā DEPO. nav vairs tik sentimentāli, kā pirmo reizi, bet tomēr - forši. kā gadījās, kā ne, mēs tur it kā aizmirsām, it kā palaidām pašplūsmā nonākšanu uz teātri tai pašā vakarā.
protams, septiņgadnieku un piecgadnieku atstājām DEPO darīt pašiem savas, nepieskatītās muļķības, taču jaunākais nāca līdzi.
tāpēc jaunākais ir noskatījies Kvadrifrona "love is a stranger", klusiņām un mierīgi sēžot klēpī. neiespējami neiespējami! biju tik aizkustināta.
bet arī no izrādes aizkustinājos. ļoti. |
|
|
|
[Dec. 10th, 2024|09:46 am] |
[ | music |
| | Dillinger Escape Plan - The Threat Posed by Nuclear Weapons | ] | nu tā jau viņš ir, tagad katrs pats sev salavecis |
|
|
|
[Dec. 10th, 2024|09:43 am] |
[ | music |
| | Pantera - Floods | ] | beidzot gaumīgi leitesti. vienīgais, kas mani nebeidz izbrīnīt - tie Ziemassvētki katru gadu sākas arvien ātrāk un ātrāk, ne? |
|
|
|
[Dec. 9th, 2024|08:59 pm] |
šodien pusdienlaikā staigāju pa promenādi, klausījos putnus, skatījos uz kalniem saulē, gandrīz priecīgi. kamēr biju uz brīdi veikalā, turpat blakus uz ielas 6-7 reizes šāva, cilvēki bija mazliet apjukuši, bet citādi viss turpinājās, tikai bezpajumtnieka suns vēl kādu brīdi bija sabijies. veikala apsargs (smagi bruņots, te visur tādi) ieteica doties mājup. prasīju, vai tas ir tā normāli, nu jā, diezgan. šoreiz pat laikam visi dzīvi. pirms pāris dienām bija kārtējā mass shooting, vairāki gāja bojā. parasti vakaros staigāju pa pilsētu, jo tad ir gandrīz tukšas ielas, tikai bezpajumtnieki sarāvušies salst. šonakt nekur negribas iet, skatos uz okeānu pa logu un ļoti priviliģēti skumstu. ļoti gribas mājās. |
|
|