Cabaret Voltaire seit 1916

es iesaku sākt ar ķermeni, fenomenoloģiski, ne spogulī. paglaudīt sev roku, vēderu, seju.

(ieliet vēl)(Thread)

lai arī vispār tas ir jautājums drīzāk konsultācijai vai pārdomām, nevis ready made atbilde... mans ceļš ir caur ķermeni, jo, pirmkārt viss mans sevis ienaids bija saistīts ar ķermeni, otrkārt, man no dabas ir plaša straume fiziskajā plānā, tā ir mana lieta, bet citiem var dabiskāk būt arī cits virziens. katrā ziņā, tas noteikti nebūs nekas konceptuāls. var būt arī piem balss, vai rituāls, jāskatās, kas šķiet dabiski, organiski, kam sirds un ķermenis atsaucas, un labāk nesākt no vietas, kur viss ir ļoti sajāts. piemēram, es "body image" zonā labāk neeju, daru citas lietas, un ar laiku arī tēls spogulī kļūst neitrāls vai jauks.

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

paldies par pārdomu virzienu. Man šķiet, ka jāatveras tai tumsai un ilgāk tajā jāpataustās, citādi prātā nāk tikai klišejiskas atbildes no "citu" pieredzes. Vakar tumsas acī arī bija ļoti jauki, starp citu <3

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

<3 ļoti priecājos

(ieliet vēl)(Parent)

viens ir tumsa, kas nav viegls virziens, bet vēl ir otrs, pavisam praktisks ceļš caur pozitīvo "self-knowledge". tā ir ļoti overlooked vienkārša lieta - vērot sevi - kas viņai labāk patīk, kāda krāsa, kāds materiāls, kāda kustība, kā viņa labāk darbojas, kur labāk jūtas, kā šo varētu izdarīt vieglāk, kā šobrīd varētu justies komfortablāk, tad ar laiku sakrājas kaut kāda "book of self", kur var gūt idejas īstai self-love. vismaz kad es to sāku darīt (strukturētā veidā, deju skolā, kur mēs meklējām savu autentisko kustību), es biju šokā par visu to, ko nebiju par sevi pamanījusi.

(ieliet vēl)(Parent)