es tev justu līdzi, ja man tas atsalums nebūtu tik izteikts, ka pat atsalumu nejūt xD
toč pohuj, es legit vairāk iespringstu uz to, ka "manam ex 17. bija dzimšanas diena", un tas neraksturo manu interesi par manu ex
Es iespringstu uz savām reakcijām, nevis to, ko dara vai nedara citi. Pabrīnījos un cenšos saprast, kāpēc šogad tas rada netīksmi
Mhm, es te vairāk par "nav tā, ka Tu esi pilnīgi viena šajā spektrā"
Šāds nicinošs tukšums ir postmodernā liberāļa standarta stāvoklis.
Vai masu slepkavām arī nebija problēmas ar piederības sajūtu?
Vai masu slepkavas gadījumā pagājušā gadu simtenī nebija tieši tās, kuras mēģināja veselā nācijā radīt piederības sajūtu un dažiem miljoniem tas beidzās ar Aušvici?
Es teiktu, ka sarežģītas attiecības ar patriotismu ir veselīgas.
Piederības sajūtu vienādot ar Aušvici ir vēl viens postmoderna nihilisma paraugs.
tikmēr konservatīvie tradicionālisti savus tukšumus aizpilda, mēģinot sev pievērst liberāļu uzmanību? Neizklausās diez ko veselīgi :(
Konservatīvie tradicionālisti saka, ka nav jādzīvo tukšumā, un ka pareklamējot šo tukšumu publiski var nākties uzklausīt aicinājumus nevairot tukšumu pasaulē.
Bet jūs paši viņu "reklamējat" daudz intensīvāk, esot tā iemiesojums :( nekādu labu iespaidu tas nerada
No iespaidiem ir jāpāriet pie lietas būtības. Cilvēks bez piederības ir vēja mētāta tukšība.
Bet tie piederīgie bieži vien ir tikpat tukši - tas ir tas, ko mēģini šeit pierādīt?
No "bieži vien" slidena nogāze neved uz gala verdiktu "piederības nav". Cilvēks ir tikai cilvēks.
uci puci, jau Pētersonu kopē, kaut pēc idejas filozofijas vēsturē izglītotāks
Filozofijas vēsture apstiprina, ka modernais nihilisms ir tukšība.
Filozofijas vēsture apstiprina, ka modernais nihilisms ir tukšība.
Domāju,ka nav toksiski rūpēties par apkārtējo vidi aiz sava priekšnama un tā ir pati neitrālākā nacionālisma izpausme, jo ir vienkārši common sense panākt to, ka publiskā telpa nav kkāda izgāztuve.
Jo piem. Rīgā daudz kur ļoti izteikti var novērot, ka visiem viss po - pie dzīvokļu ēkām un daudz kur citur tas 24/7 no jauna uzrodošais lielgabarīta atkritumu, tukšu kokčiku, benčiku, suņu kaku, SALT plastmasu u.c. atkritumu "maisījums" ir vienkārši milzīgos apmēros un nē, tā nav mistisku sētnieku atbildība tos astronomiskos apjomus satīrīt, iedzīvotāji homosovjētikus tradīcijās nepakustina ne pirkstiņu, lai ierosinātu apsaimniekotājiem&pilsētas pārvaldei ļoti elementāras lietas, kas jau eksistē citās pašvaldībās(jo paši cilvēki ierosina, jo saprot, ka vajag uzlabot konkrētas lietas,doh), kas padara vidi daudz patīkamāku. Protams, kam ir privātmājas, prieks par visiem, kuri sētas jaudā turēt taisnas, ne šķības, tās nokrāsot, izraut nezāles pie vārtiem, apzāģēt nokaltušus koku zarus, lai vētrā kaimiņam neuzkrīt uz mašīnas, krč darīt tā, lai ne tikai pašam prieks, bet arī garāmgājējam un to tikai pēdējos gados biežāk var manīt Rīgā, bet ļoti sen - jebkurā mazākā pilsētā, ciematā tas ir standarts,mēģināt kko sakārtot.
Tu jau runā par rajončikiem, kur tāpat kā rietumos dzīvo padomju nelegālie migranti aka okupanti un kolonisti, cilvēki bez piederības, kuriem viss ir po un vēders ir dievs.
Šogad jūtos līdzīgi, vienīgi izaicinu savu heitu, cenšoties sameklēt savas personīgās sudraba maliņas, jo man ir Stokholmas sindroms - protu pilnvērtīgi lietot tikai latviešu valodu.
man riebjas patoss, lāpas, vadonība un viss pārējais, bet pēc šiem, hehe, trimdas gadiem DE un idkdienišķas saskarsmes ar vācu uzkundzēšanos, to, ka mums bez maz nenovīd ne savu valsti, ne valodu, novēroju, ka esmu sākusi just izteiktāku piederību tieši LV un prieku par valsti, varbūt par spīti viņiem visiem. deprīgais tukšums un nepiederība cilvēcei atrodas atsevišķā nodalījumā.
Patriotisms nav obligāti jāsaista ar nacionālismu.
Es, piemēram, atbalstu konstitucionālo patriotismu. Vienojošais elements visiem valsts iedzīvotājiem ir konstitūcija, nevis visādas abstrakcijas, nu tur valoda un tamlīdzīgi.
Bet patriotismu visbiežāk pauž simboli un abstrakcijas, un tie kļūst neizbēgami saistīti savā starpā. Konstitucionālo es redzu kā pārnacionālu vērtību, bet mani mulsina, ka cilvēki "es mīlu Latvijas dabu" tipa sajūtas sauc par patriotismu un artikulē caur sarkanbaltsarkano
Kur nu vēl lielāka abstrakcija par kaut kādu likumu papīru! Zeme, tauta, izcelsme, piederība ir kaut kas konkrēts, papīrs tikai abstrakts atvasinājums.
man šķiet, visa šī identitātes lieta ir aktuāla pusaudžu vecumā un varbūt agrā jaunībā. Pēc tam ir tāds "dzīvo un ļauj dzīvot" un visi tie piekarinātie pribambasi rituālu un simbolu formā - ļaužu ņemtne, laika un spēku tērēšana.
Jā, bet pabrīnos, ka to pribambasu baigi daudz arī manā burbulī saradies. Bet varbūt man vienkārši skauž :)
Nē, uz vecumu ļaudis netop par liberāļiem.
Nē, jo vecāks paliek, jo vairāk ieaug zemē, bet zeme ir opionated. Jaunietis jau ir gaisagrābslis, vēju mētāts.
whatever floats your boat
you do you liberālisms līdz galam. labi, ka ir zemē ieauguši do you do?
Mans tēvs uz vecumu ir kļuvis par anarhistu.