man riebjas patoss, lāpas, vadonība un viss pārējais, bet pēc šiem, hehe, trimdas gadiem DE un idkdienišķas saskarsmes ar vācu uzkundzēšanos, to, ka mums bez maz nenovīd ne savu valsti, ne valodu, novēroju, ka esmu sākusi just izteiktāku piederību tieši LV un prieku par valsti, varbūt par spīti viņiem visiem. deprīgais tukšums un nepiederība cilvēcei atrodas atsevišķā nodalījumā.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}