rasoļņiks

Recent Entries

4/25/15 02:21 pm - huiņas deva

Kaut kad nesen noskatījos filmu "Adult world" (2013) http://www.imdb.com/title/tt1067765/

(tā ir resna atkāpe, es amerikāņu filmas skatos ļoti reti)

Stāsts ir par meitieti, kas domā, ka ir talantīga, raksta dzeju un kuras kvēlākais sapnis ir tikt publicētai grāmatā. Viņa nejauši izlasa kādu vecu grāmatu un satiek grāmatas autoru, kurš viņas acīs ir kā ģēnijs. Viņa lūdzas, lai viņš viņai iemāca rakstīšanas noslēpumus un kritizē viņas sarakstīto. Tā kā viņas rakstītais nav nekas īpašs, bet galīgi sarūgtināt meiteni nevēlas, viņš publicē viņas dzeju kompilācijā "Shit poetry", kas viņu, protams, sadusmo.
meanwhile...viņa raksta erotisko stāstiņu pieaugušo žurnālam,jo darba kolēģis no seksšopa viņu iedrošina uzraksīt ar domu, ka tur viņu publicēs un ka tā jau nav sliktākā vieta kur publicēties. Viņa aiziet ciemos pie darba kolēģa un ierauga, ka viņš ir visnotaļ talantīgs gleznotājs, bet nemaz nealkst, lai viņa zīmējumus kāds redzētu,kur nu vēl lai tos kaut kur speciāli izliktu apskatei. Un aplaužās, jo saprot, cik viņa ļoti pūlas, bet citi nē un tāpat ir forši.
Filma smieklīga kopumā,jo filmas galvenā varona ir šausmīgi stulba un nenopietna, bet rakstnieks šausmīgi nopietns un dialogi visnotaļ prātīgi sanākuši.
^^



4/14/15 02:22 am - jobanā dzīve

jāraksta bakalaura darbs, bet R. man raksta "cik labs laiks varētu šonedēļ kaut kur aizstopēt" un tad ir mūžīgasmokasciešanas, jo laiks velkas nereāli lēni, uz to īsziņu neatbildēju, saņemšu gan jau pretī ka esmu "kaut kur iekritusi", bet patiesībā viņš domātu "dirsa tāda, jau kuro reizi".
- - -
izbaudu pēdējos vakarus vienatnē, dzerot alu un kafiju, no kuras var nosalt. vienkārši nosalt.
- - -
Sapnī redzēju, ka es virtuvē ar draudzeni pīpēju. Tā ļoti lēni un izjusti ar to gruzdošo uguntiņu krēslainā telpā un mazmazītiņu dūmu izvirdumu no lūpām. Bet es taču nepīpēju, bet sapnī vienkārši vajadzēja. Man ir tūkstošiem atmosfērīgu sapņu, nu tā uz fikso varu ap 50 atcerēties vai vairāk, atcerēties kā nodzīvotu dzīvi:nodeldētiem papēžiem ceļā,atklājumpilnām sarunām,vietām kas aicina kā elles skatlogi
- - -
Zilākalna kūdras lauki. Diez, kā tie izskatās saulrietā? Kā tie izskatās negaisa laikā?
- - -
sodība, ja romantikas izjūta ir alkas pēc huiņas, adrenalīna, piedzīvojumiem nevis bučām svečgaismā un rozā šampanieti, no kura nafig sāp galva, bļin. (bet tas par to šampanieti ir insert any alkohols/dzēriens, es tādu mēslu nedzeru).

3/25/15 10:19 pm

no rīta saskatījos pa radio pieci stand up comedy jokus un iedomājos ja man būtu kaut kas jāstāsta tad tas būtu apmēram kaut kas tāds:

x)Kasieris supermārketā ir atzītāks par rindā stāvošajām slavenībām, jo tikai kasierim vairāki cilvēki tajā pašā rindā pateiks familiāru "čau" un "atā" un arī jauku vakaru novēlēs.

x)Ja vīrietis nespēj sniegt orgasmu, tad sievietei jāatnes cepumi Svetlana, lai viņai iestātos ilglaicīgs orgasms.

x)Kopš uzzināju, ka darba kolēģis ir gejs, vēlos kaut nākamajā darba vietā visi vīr.dz. kolēģi būtu geji. Viņi noteikti sarunājoties neliktu roku uz pleca un neiepliķētu pēcpusi. Tādi ir tie geji, saka taču, ka sieviešu labākie draugi ne bez iemesla.

x)Studijas iemāca būt labākam...labākam virtuvē, gultā, koplietošanas dušā un tualetē.

x)Pasažieru vilciena cietie krēsli ir domāti, lai braucieni ārpus Rīgas būtu patiesi neaizmirstami un izjūtām bagāti.

x)Geokešings ir domāts, lai meklētu to, ko nekad neesi gribējis atrast un pazaudētu to, ko pa ceļam nekad neesi gribējis pazaudēt.

x)Latviešu žargona vārdnīcā puse vārdu ir krieviski, kaut kāda daļa angliski un vāciski un tikai pieci procenti no laukiem, kur lielā cieņā ir grāvju vaimanas, ļurļaks un mēnesnīca,kas vispār ir viens un tas pats.

3/3/15 11:20 pm - tie, cilvēki man pretī part 7

Viņam ir krāsaina astoņdesmito gadu jaka un gari, pusizjukuši dredi. Viņam ir alusvēders un afigennā bārda. Man liekas, ka tad, kad viņš dzer alu, alus tek pa bārdu un viņš tad iesmejas un rauj vaļā smejamo tā, ka dreb arī apkārtējo ķebļi zem pēcpuses. Bet es nezinu kā viņš smejas. Varbūt viņš brīvajā laikā nodarbojas ar jodelēšanu. Bet man ir aizdomas, ka viņš tomēr nav smieklīgs, jo nedrīkst vīriešus vērtēt pēc bārdas un drediem.
- - -
Viņam katrā vaigā ir pa melnai pīrsinga bumbiņai. Es viņam prasu dokumentus (alkohols), ikreiz liekas, ka viņš grib mani nogalināt par šādu jautājumu. Es viņam varētu pielikt pie sejas magnētu un ba-dum-tss, pīrsingu vairs nebūtu...bet man patīk viņa pīrsingi un es smaidu, bet viņš tik turpina nogalināt ar acu skatienu.
- - -
Jack wolfskin...tā rakstīts uz viņa jakas. Nu jā, skaidrs, kaut kāds vilks, līdz pusnaktij divas stundas, līdz Ziepniekkalna mežam notiekti aiziet ar kājām paspētu. Un pagaudot uz mēnesi.
- - -
Manas māsas boss, viņš gadās vienmēr pa ceļam pie manas māsas.
- - -
Divas dāmas. Ap trīsdesmit vai četrdesmit. Viena tāda mazāka un no viņas staro vīrišķība. Pirmoreiz man likās, ka viņa ir vīrietis, bet nē, tā ir tik ļoti maskulīna lezbe, ka vēlos viņai pasniegt balvu par īpašo vīrieša dvesmu. Man liekas, ka viņa nedzer hormonus. Viņas balss ir līdzīga man, kad esmu nokaitināta līdz baltajām pelītēm.
- - -
Viņš ir manas māsas klasesbiedrs, viņš spēlēja grupā "Drebošie kratekļi". Tiek meklēts buņģieris. Lai klausītāji varētu drebēt un kratīties no smiekliem.
- - -
Bet manai māsai taču ir arī klasesbiedrene. Viņa man parādīja savu tetovējumu, kad pajautāju, kas rakstīts uz rokas. "Nekad nepadodies". Latviešu valodā. Es varu iedomāties, ka viņa dodoties uz ārzemēm, labprāt ieautu roku cimdos, jo negribētu tulkot tetovējumu 101 uzmācīgam vīrišķim.
- - -
Viņa strādā kaut kur tajā pašā ēkā. Viņai ir gari tumšsarkani mati, vienmēr krāso ogļu melnas acis. Es ar viņu labprāt klausītos kasetes. Metālu. Viņa iekurinātu cigareti, sārtāku par maniem matiem. Tumsā mēs spīdētu. Jo metāls. Es par viņu domāju Joņeva grāmatas iespaidā.

2/22/15 02:39 am - naktī viss izklausās un garšo savādāk

Pa dienu iedzēru kaut kādu pulverpaciņkapučīno, jau pēcpusdienā sāka galva, kas turpina sāpēt vēl n-stundas vēlāk, naktī. Jānes laikam uz darbu sava tēja mini-burciņā. Bet tas būtu neērti, jo man vienīgajai būtu smaržīgi garšojoša tēja, bet citiem nē.
- - -
es ar savu kolēģi runājām par liepāju. kāds tur bruģis un miers. sapņpilsēta, oy, naivas pļāpas.
- - -
vispār dēļ tām galvassāpēm uznāca besis un aptvēru, ko nesen R. teica man pie ōlus kausa "jo tev tāds dzīvespriex!", bet komon, es nevaru nosaukt absolūti neko dzīvespriecīgu kas ar mani noticis šī gada pirmajos 2 mēnešos, dijsa tāds.
- - -
iegāju etsy tur bija krekls ar trafaretu Purrito, nu, kaķis iebāzts tādā kā pankūkā pa vidu.
- - -
daleņi jāiegaumē tas vārds, figņa, ko liek starp plauktiem. Man tā vienmēr bijusi figņa.
- - -
vēl joprojām sāp galva
- - -
Iešu gulēt ar visu sāpošo galvu rīt būs jauna diena, jaunas galvassāpes

2/11/15 12:53 pm - tie, cilvēki man pretī part 6

Pāris. Meitene apmēram manā vecumā. Viņai uz sejas ir vairāk kosmētikas nekā centrāltirgus pārdevējām. Man liekas, ka tas puisis meitenei ir piešķīris mīļvārdiņu "ķēmarausis". Katru reizi, kad viņš ar viņu skūpstās un notrauš no sejas vairākus milimetrus tonālā krēma un sarkanas lūpukrāsas, viņš viņai pie auss dudina "ķēmarausi,notīri vienreiz to špakteli, no sevis un no manis arī, davai?"
- - -
Viņš totāli izskatās pēc slavenākā fotorobota, kāds jebkad izlīmēts Rīgas mikrorajonos. Es domāju, ka viņam varētu būt interesanta dzīve, jo varu derēt, ka tieši to pašu padomā vairāki desmiti/simti cilvēku, kam viņš katru otro dienu paiet garām pārbāztā supermārketā un kāds no viņiem paziņo "es redzēju".
- - -
Viņš ir atpazīstams fotogrāfs. Viņam kaklā ir Nikons vai Kanons.
a)viņš visur nēsā fotoaparātu, baidoties, ka kaut ko var nenofotografēt īstajā brīdī
b)viņš ar fotoaparātu kaklā pasvītro "es ir strādāt, es ir fotografēt, es ir grāfs"
c)viņš vienkārši ir aizmirsis novilkt savu darba "formu". Nu tā kā automehāniķi ar smulīgām, stingrām rokām pēc darba, bet bez pleķaina kombinezona mugurā.
- - -
Čigānu valoda, saprotiet, tā ir valoda, kura sastāv no vismaz 4 valodām.
- - -
Viņš izvēlas čipsus tik bieži, ka man ir aizdomas, ka viņš nezina, kur un kā aug kartupeļi. Varbūt viņš nekad nav redzējis kartupeļu dobes. Varbūt viņš ir pieskāries kolorādo vabolei un kopš tā laika neēd kartupeļus, tikai čipsus.
- - -
Sunītim nekad nav silti. Viņš trīc saimnieka jakā. Viņš trīc bez saimnieka jakas. Viņš trīc grozā. Viņš trīc ratos. Viņš trīc uz grīdas.
- - -
Viņa ir mans boss. Viņa brauc ar velosipēdu. Latvijā bosi nebrauc ar mersedesiem, bet ar divriteņiem.
- - -
"Esi saaukstējies" - tieši tāds uzraksts parādās čekā, nopērkot kaut kādu zāļu tēju. Vienkārši 'esi saaukstējies'. Kāds cilvēks lasīs un sāks domāt, vai tik patiešām nav saaukstējies.
- - -
Es redzu vairāk cietumnieku tetovējumus nekā glītos tetovējumus. Uz pirkstiem tie ir tik izsmērēti un izplūduši, kā to cilvēku apziņa.

1/20/15 11:44 am - pm - cilvēki tur, man pretī v5

Viņa ir Latvijas mērogam slavena dziedātāja. Kādā klipā viņa spēlēja uz jumta klavieres. Jumta, kurš vairs neeksistē. Es gribu ticēt, ka kāds tiešām šajai dāmai par godu uz jumtu trīs vai četru rūpniecisko stāvu augstumā stiepa tās klavieres...
- - -
Viņš atnāk, viņam pat nevajag atvērt savu muti, lai pagrieztos pret cigarešu stendu, lai zinātu, ko viņam vajag. "Marlboro flavour",dve pački. Ja visu cilvēku vēlmes varētu nolasīt, kā šim kungam. Nebūtu pilni sieviešu žurnāli piegāzti ar rubrikām "kā saņemt to, ko vēlies"
- - -
Viņš ir mana bijušā puiša brālis. Viņš pērk čipsus, daudz kolas, tā it kā pie viņa nāktu ciemiņi, bet nekad es neesmu redzējusi viņa brāli, lai gan viņi mēdza pavadīt kopā daudz laika, skatoties sporta pārraides vai sportojot un pēc tam dzerot kolu. Varbūt viņš vairs neskatās sporta pārraides un nedzer kolu, ir pagājuši četri vai pieci gadi.
- - -
Viņai ir pelēka cepure, ar sudrabainiem spīguļiem. Viņai zvaigznes ir galvā, nevis virs galvas. Es arī tā gribu.
- - -
Viņš vienmēr nober sauju ar 50 centu monētām. Es nezinu kāpēc, bet domāju, ka viņam pieder kāds smieklīgs automāts, kurā ber iekšā 50 centu monētas, pret kurām pretī var saņemt kafiju. Kafijas dzērienu. Kapučīno. Kapučīno ar riekstu smaržu. Aveņu tēju.
- - -
Uzvārds Lejas-sausa. Tas ir trollings vai īstenība?
- - -
Viņa bija mana matemātikas skolotāja. Ja es kaut ko nepareizi saskaitītu, viņa bļautu. Tāpat, kā pie tāfeles.
- - -
Viņas mati ir allaž glīti sasukāti un ar bantītēm. Gari mati. Es varu uz gariem matiem skatīties daudz. Gari brūni mati. Gari gaiši mati. Gari gaiši mati ar tumšām saknēm. Gari pieaudzēti mati. Garas domas. Daudz domas. Izaugušas domas.
- - -
Viņš teica, ka mani ir redzējis uz ielas. Kā es braucu ar riteni. Viņi par mani arī domā.
- - -
Divas minūtes pirms desmitiem viņš dziedāja Enjoy the silence. Skaļi. Viņš ir bijis uz visiem Depeche mode koncertiem Rīgā. Varbūt viņš katru dienu dzied pie stūres.

1/17/15 05:31 pm - Par Rīgas Satiksmi

Pēc pusgada vairs nebūšu students, kas var braukt pa 0,30 centiem vienā virzienā. Katru otro dienu pārvietojos ar riteni, arī ziemā pa ledu.

Ritenis ir veselīgi un kruta. Tikai visu laiku pastāv nozagšanas risks. Pirms dažām dienām ar kolēģi pēc darba papļāpājām vietējā parkā uz soliņa. Riteni pieslēgt nav kur. ritenis novietots man tieši blakus, turu uz tā roku. Bet nē, atnāk kaut kāds iereibis slāvs un saka "parādi riteni, pateikšu vai labs", saku "nē,tas ir mans, neaiztiec", kad saprotu, ka šis jau sāk gramstīties ap stūri, uzrūcu "nekā nebūs" , paņēmu riteni un braucu mājup. Pat nevajag riteni kaut kur atstāt, lai to mēģinātu nozagt acu priekšā, mēģināt izraut no rokām!!! Bet nu tas tā. Rīgas urālija. Diez kā citur, kur lombardi nav uz katra stūra un ja ir, tad visi zina, kam kas pieder.

Riteņošana katru dienu izklausās diezgan optimistiski, reāli un veselīgi. Bet..bet - nozagšanas risks pastāv visu laiku, neatkarīgi no tā, cik tev kruts riteņslēgs vai cik izmanīgi proti atkratīties no urāliem brīdī, kad esi piestājis ar kādu parunāties vai nopētīt karti uz ielas.

Mans pacietības kauss "Rīga-Rīgas satiksme-Rīgas astronomiskās īres cenas" kausiņš drīz būs gandrīz, gandrīz pilns.

Rīgas satiksmes pakalpojumi nav tā vērti, lai par to maksātu tik lielu naudu. Reāli viss sačakarējās kopš brīža, kad tika noņemti konduktori, kas uzpasēja, lai transportā nekāpj iekšā visādi nekārtību cēlāji. Vismaz kādreiz bija tā - iekāpa kāds mudaks, tad tramvaja vadītājs vienkārši apstājās pieturā tik ilgi, kamēr to mudaku konduktors izdzina ārā. Atmiņas par 7.tramvaju!

1/16/15 12:58 pm

Gaidu pārrakstītā eksāmena atzīmi (uzreiz piebilstu, ka es vienīgā neesmu tāda "duročka", vēl 10 + kursabiedri tādi) un domāju, kāpēc tieši pēdējo semestru laikā ieliek kaut kādus priekšmetus, kas čakarē un gāž iekšā, kad to visvairāk nevajag.
- - -
Kaikella rakkaudella (2013) aka Things we do for love

"Could you take a picture of my grief? I've never had anything of my own. Could i at least have a picture of that?"



Burrvīga, silta un smieklīga filma no Somijas.
- - -
Pie mājas, kur pārdod kūkas ir pārdevēja Svetlana. Viņa ir īstākais Svetlanas iemiesojums. Es vairs nekad neēdīšu Svetlanas cepumus. Meli.
- - -
LALALALALALA
- - -

12/23/14 12:41 am - ziemīgs IDM / chill

Vēl joprojām liekas, ka Tetarise IDM / ambient / chill muzāriņš ir ziemīgi, sniegoti ziemīgi burvīgs jau, ē, divus gadus - lai vai cik daudz mūzikas neiepumpētu no kahvi.org un tematiskajiem ierakstu leibliem (piem. cold tear records) ,pagaidām neesmu atradusi ko ziemīgāku.

http://www.discogs.com/artist/1439833-Tetarise

2014 gada drillētākais skaņdarbs manā pleijerītī ir šis :
http://tetarise.bandcamp.com/track/tetarise-its-been-awhile

katru rītu turpinu mosties ar modinātāju no šī skaņdarba:
http://tetarise.bandcamp.com/track/tetarise-in-my-favorite-colors

Pavisam nesen parādījās jauns EP, klausos un priecājos austrumeiropas noskaņās.

12/22/14 11:59 pm - skatāma bolivuda

kaut kad nevarēju izvēlēties, kādu filmu skatīties, tad apnika izvēlēties valstis un joka pēc iespurdzos "skatāmies Bolivudu!" un krasi samazinot IMDB opciju - cilvēku loku, kas vērtējuši filmu (zem 1000 skatītājiem) izvēlējos

I am / Afia Megha Abhimanu Omar [2010]
http://www.imdb.com/title/tt1629295/?ref_=fn_al_tt_2

Visas filmas garumā ļoti smieklīgi un dīvaini likās, ka indieši runā, miksējot savu han-čing-čing valodu ar teikumiem angļu valodā. Otrkārt - tas, ka pat nepopulārā filmā ir fakinā mūzika bolivudas stilā, kas apdzied filmas tēlus.

Taču par spīti "hi-hi ha-ha" izrādījās, ka filmā ir ļoti saturīgi short stories.
Pirmais stāsts ir par sievieti, kura grib veikt mākslīgo apaugļošanu klīnikā, bet tīri cilvēcīgi grib zināt personīgas detaļas par savu spermas donoru.
Otrais stāsts ir par divām māsām, kuras bērnību pavadīja Kašmirā, bet 90tajos gados, kad hindu ticīgie masveidā bēga, viena no māsām palika ciemā, kas rada nesaskaņas - kurai labāka dzīve - dzimtajā vietā apspiestībā vai ārzemēs, prom no ģimenes. Filmas beigās parāda statistiku par Kašmiru, 100,000 no 140,000 hindu ticīgajiem pameta Kašmiru iepriekšējās desmitgades laikā.
Trešais stāsts ir par kāda vīrieša čikitu, kura vēlas saprast, kāpēc jams ir biseksuāls un vieglprātīgs - izrādās, ka jams bērnībā seksuāli izmantots (filmas beigās parāda statistiku par Indiju, kurā norādīts, ka 53% (!!!) bērnu tiek seksuāli izmantoti)
Ceturtais stāsts ir par kādu smukulīti, kurš kafejnīcā savaldzina geju un vēlāk abus "meņģējoties klusā vietiņā" pieķer kā no gaisa nokritis policists, prasot milzīgu izpirkuma maksu. (Indijā ir bargi sodi par homoseksuālu attiecību piekopšanu) Policis un smukulītis, protams, sadarbojas un organizētā noziedzība zeļ un plaukst.

No sākuma likās, ka filma būs galīgi garām, bet sanāca pat laba viela pārdomām par to , ka ir vietas pasaulē, kur dzīvot ir sliktāk, nekā Latvijā :)

11/7/14 10:40 am

Vakar biju uz R. Vikšraita fotoizstādi "Pagurušā ciema vaibsti". Sulīgas B & W bildītes, daudzas tik dzīvespriecīgas, ka skatoties var redzēt krāsiņas un melnbaltie šņabjpurņi miedz ar aci un sālīta guršķīša aroma ielien nāsī. Jā, pēc izstādes aizgāju uz Maximu un nopirku divus sālītus gurķīšus, tik nepārvarama vēlme radās, redzot tik daudzus gurķīšus bildēs. Vienu iesāku kraukšķināt, vēl neizejot no veikala, tik ļoti gribējās just sālīta gurķa garšu. Tā nu es ar D. kraukšķinājām gurķus tā, ka sālījums šķīda uz visām pusēm, apspriežot vēl dažas bildes. Vairs nekad neiešu uz fotoizstādēm, kur ir attēlots ēst, jo tad man gribas ēst tieši to, kas tur bildēs ir. Rasolu arī sagribējās.

http://fotokvartals.lv/2014/11/07/miesa-dzivnieki-snabis/

10/24/14 12:50 am - ja man būtu bērns gejs/lesbiete, man būtu viens pīpis!

Palasīju komentārus pie ziņām, kas vēsta par to, ka Igaunijā drīkst reģistrēt arī viendzimuma pāru kopdzīvi.
Un tad palūkoju šo:
http://www.musuberni.lv/francija-un-igaunija-demonstracijas-par-tradicionalo-gimeni/

Vai tiešām dzīves lielākā traģēdija vecākiem ir tas, ja bērns izaug un secina, ka viņš/viņa ir gejs/lesbiete?

LOL, lol, lollypop!

Izlaidīgs dzīvesveids? Tādi cilvēki arī strādā, maksā rēķinus, studē, piedalās vēlēšanās utt.

Vai kāds no tiem protestētājiem un bļauriem ir redzējis filmu Paragraph 175 un iztēlojušies,ja būtu vēl joprojām tādi laiki, ka tādus vienkārši aizsūta uz koncentrācijas nometni? http://en.wikipedia.org/wiki/Paragraph_175_(film) Tas ir, ja nu kādiem vecākiem būtu meita lesbiete vai dēls gejs un to nosūtītu uz koncentrācijas nometni strādāt līdz bada nāvei, vai tādā gadījumā vecāki tomēr nebūtu kaut cik bēdīgi par to, ka seksuālā orientācija var būt pat iegansts cilvēka nonāvēšanai?

Mēdz jau teikt, ka cilvēki visvairāk baidās no tā, ko ne reizi savā mūžā nav redzējuši.

Kad biju sīka, uzzināju, ka eksistē geji un lesbietes tad, kad man bija kaut kādi 10 gadi un es par to izlasīju žurnālā "Sīrups" vai "LABA". Izlasītais uz mani neatstāja pilnīgi nekādu iespaidu. Totally zero.

Vai tie musuberni.lv sapsihojušies vecāki vispār jautā, ko viņu bērni reāli domā par gejiem un lesbietēm? Tas ir, bērnu reālo viedokli, ko tie ir paši izštukojuši, redzot kaut kādas bildītes žurnālos (piemēram, bildi kā Madonna skūpstas ar Britniju Spīrsu) un pēc izlasītā vienalga kur - grāmatās presē vai filmās TV.
Skolā, veselības mācības stundās, ja nemaldos, vispār nepiemin to,ka kaut kas tāds eksistē. Vismaz es neatceros, kad gāju 6. klasē. Pilnīgs PSRS "ja es neredzu, tas neeksistē". Pieaugušie domā, ka bērni ir stulbi un ka viņiem nav pašiem sava viedokļa un ka tas veidojas tikai no tā, ko saka mamma, tētis un skolotājs...

Daudzus gadus vēlāk, kad man jau bija 18 vai 19 gadu, uzzināju, ka viens no maniem vidusskolā iegūtajiem draugiem,ar kuru regulāri komunicēju vēl šobaltdien ir TĀDS. Un viņš man baidījās to teikt, jo domāja, ka es nesapratīšu un vairs nedraudzēšos. Re, pie kā noved pieaugušo un sabiedrības spiediens "TĀDI cilvēki nav pelnījuši ne draugus, ne sapratni".
Manā dzīvē šis atklājums neizmainīja pilnīgi neko. Tas tā, ja nu kāds baidās, ka kāds no viņu draugiem/radiem/kolēģiem ir gejs vai lesbiete. :) :)

Vēl pēc vairākiem gadiem darba vietā novērojot kolēģi, atklāju, ka vīrieši ar viņu mēdz vairāk pļāpāt. Nu tā uzkrītoši. Un izrādījās, ka jā, arī kolēģis ir TĀDS. Arī šis atklājums neko neizmainīja, jo kā kolēģis viņš palīdz man un es palīdzu viņam tāpat kā pirms tam, kad uzzināju, ka viņš ir TĀDS. :)

Ko es ar to gribēju teikt? Nu tas, ka reāli TĀDI cilvēki ir mums apkārt, tikai mēs to nezinām, jo viņi vēl joprojām baidās, slēpjas un domā, ka saprotošu cilvēku apkārt neeksistē un to nesaka, jo domā, ka tādējādi var zaudēt dajebkādu respektu otra acīs.

Un tie vecāki, kuri tik ļoti "sargā" savus bērnus, jā, lūk, tieši viņu bērni izaugs kā pabiras, jo 18 gadu vecumā steigs precēties, ražot bērnus, jo ķip esot jāatražo nācija pēc iespējas ātrāk, jo tas ir pareizi, tas nekas, ka intelekts un garīgā pasaule vēl nav attīstījusies. :D

10/7/14 01:08 am

Sejasgrāmatā atvēru kādreizējās klasesbiedrenes viedokli par kaķu alerģiju. Esot alerģija pārgājusi pēc dievlūgsnām. Videorullītī redzams logo "kristus pasaulei".
Nu jā vēl viena kādreizējā klases biedrene strādā tajā pašā ēkā kur es. Viņa šovakar nopirka lielo viskiju un kolu. Vēl viens kādreizējais klases biedrs nāk kopā ar savu meiteni. Skolā jams bija drausmīgi kautrīgs, bet šams kaut kad devās uz ASV, bet atgriezās atpakaļ un visnotaļ priecīgs. Atceros, ka pirmajās klasītēs bija jāiet uz viņa vecāku (neatceros, mātes vai tēva) bērēm, tas bija kaut kas neiedomājami šausmīgs un netaisnīgs.Jau ļoti sen zināju, lai vai cik sūdīgi jūtos, ir kāds, kam ir pagalam neviecies jau pirmajos dzīves gados.
Es neatceros lielāko daļu savu klases biedru (kopumā 5 skolas),vienkārši mulsina tas, ka ejot kaut kur strādāt savā rajonā ir ļoti liela iespējamība strādāt kopā vai apkalpot kādu skolasbiedru, kas ir weird shit.

9/25/14 09:40 am

Ak jā, mācos vietā, kur ir topošie politologi. Man nav ne jausmas, ko viņi domā par šo sajāto multikulturālismu.

9/25/14 08:44 am - vardarbības sakne

Šad tad paskatos ziņas.Pamanīju šo: http://apollo.tvnet.lv/zinas/jelgava-nezeligi-izrekinas-ar-6-klases-skolnieci-vinas-nacionalitates-del/666893

Re, kas notiek, kad Latvijā krievu skolas rullē uz urrā un to skolēni(aborta atliekas un salašņas, šajā gadījumā) nesaprot, kurā valstī vispār dzīvo jau no pirmās klases.

8.un 9. klašu krievu skolnieces jau ir gatavas 'piesist' ukrainieti dēļ tā, ka viņa nav 'savējā', jeb krievuška.

LV politiķiem nesaprast, ka Latvijas "multikulturālisms" var novest valsti līdz izzušanai no pasaules kartes tikai tāpēc, ka savulaik un vēl tagad neviens politiķis nav izveidojis apjomīgu kampaņu, ka "vienmēr labāk ir tur, kur ir dzimtā valoda" un uzdāvināt vienvirziena biļetes uz Krieviju, solot labu dzīvi tur. Daudzi uzķertos. Un liela daļa problēmas būtu atrisināta. Proti, vienīgie palikušie būtu pensionāri, kuri nevarētu fizski karot vai arī cilvēki, kuri ir lojāli kā Latvijas iedzīvotāji un pirms iesaistītos kaut kādās Pļūtina iegribās, tā labi un kārtīgi aizdomātos...

Nesen gāju pa Panevežys ielām Lietuvā. Ielās bija manāmi uzraksti "Lietuvu lietuviešiem", lai gan tur krievi ir gandrīz piecas reizes mazāk nekā LV (5,8%). Tur krievu ir ļoti maz, bet ir sajūta, ka viņi par to uztraucas daudz vairāk, nekā to dara latvieši.

My point is - multikulturālismam ir jābūt saprāta robežās. Proti - vari dzīvot 'zem viena lietussarga', BET tad - nedari sūdus un nepieprasi to, kas tev nepienākas!

9/9/14 10:47 am - metro sapņi

Sarkandaugavā bija liela metro stacijas ieeja, būvēta no sarkaniem ķieģeļiem (protams,ka sarkaniem, jo SarkanDaugava), pēc formas līdzīga kā centrāltirgus paviljons.
Iekāpu iekšā ar domu tikt kaut kur līdz juglai.
Brauc grabēdams. Kad domāju "nu šeit tā kā vajadzētu būt juglai", metro uzņēma gaitu tā, ka no metro durvjspraugām vagonā iekļuva riktīgs caurvējš un galu galā metro aiztesās līdz garkalnei. Izkāpu garkalnē un tur bija sniegs un deviņstāvenes. Tā bija garkalne, jo tālumā dzirdēju aizbraucam dīzeļvilcienu.

Garkalnes metro stacijas kafejnīca, ou mēn, tur bija sieviete, izspļauta no Maijas Tabakas gleznas, ar melnu boa ap kaklu un kaut kādu mūzikas instrumentu rokās. Tā kafejnīca smirdēja pēc dermatīna krēsliem, tikpat sarkani kā sievietes lūpu krāsa.

8/28/14 12:46 pm - būvnieku alkatība un šausmas!!!

Stāsts būs par pavisam nejaušu tikšanos ceļojot.

Malkojot tēju un graužot sviestmaizes pēc bradājuma kādā poļu bradātāja miteklī, parunājos arī ar viņa draugiem. Viens no tiem strādā par jumta pārsegumu konstruktoru, lai gan pēc izglītības ir ekonomists,ne inženieris. Parunājāmies par arhitektūru, sarunā kaut kā pieminēju autoostu, no kuras devos no Poznaņas uz Varšavu. Cilvēks ar ko runāju teica, ka licis daļu no jumta konstrukcijām. Kas šogad esot sabrukušas, jo ūdens trubas virs piekaramajiem griestiem esot bijušas cauras. Nobruka gandrīz 1000 kvadrātmetru piekaramo griestu ar visām stalažām, trubām un elektrības vadiem. Laimīgas sakritības dēļ tas esot noticis naktī, kad iekšā neesot bijuši cilvēki (izņemot autoostas apsargus,kā redams video youtube, meklējot 'poznan city center dach'). Cilvēks vēsā mierā teica, ka šodien saņēmis jaunu darba piedāvājumu saistībā ar jumtu konstruēšanu kaut kur Turcijā un labprāt gribot veikt to darbu. Un piebildis, ka viņam nav vēl joprojām ne mazākās jausmas, kā tas īsti jādara, bet samaksa esot laba.

Bļāviens...
nopietni???

Aukstas tirpas izskrēja cauri,ātri piebeidzu tēju,pateicos par sviestmaizēm un aizsteidzos uz autoostu (citu).
Kā var būt tik alkatīgi cilvēki? Tāds darbs prasa zināšanas,precizitāti un pieredzi, nevis ķep-ļep nolaidīgi-alkatīgo attieksmi. Nav brīnums, ka Maksimas stāsts varētu būt tieši tāds pats - strādā cilvēki, kas nejēdz, ko dara! Pretīgi...Allright, viņš varbūt nelika tos piekaramos griestus , kas sabruka, bet varēja sabrukt taču arī pats jumts. Drausmas. Cilvēki alkatības dēļ spējīgi galināt nost cilvēkus. Nebrīnītos, ja kādā dienā sabruktu arī jumts, ne tikai piekaramie griesti...

Video:

http://poznan.gazeta.pl/poznan/1,36037,15870790,Poznan_City_Center_nieczynne_do_odwolania__Nadzor.html

Savu kāju es tur vairs nesperšu!! Biju tur aptuveni 40 minūtes, lai iegādātos biļeti uz Varšavu un nopirktu karti.

7/25/14 10:49 am - desmit gadi on-line.

Tā nu sanāca pavisam nejauši dēļ viena koučserfera ceļabiedra iemaldīties vienā hipsteru perēklī Piens(populārs kafejnīc-bārs). Baigi cerēju, ka tur nebūs mans brālis, kurš tur šad tad mēdz iet patusēties un neierēks, ka esmu sākusi iet uz tādām vietām. Ieejot iekšā pagāja apmēram minūte, kad aiz sevis izdzirdu
"Madara?Madara, tā esi tu??"
Neviens, izņemot radus, mani nesauc tā un pēc balss tā kā radinieks neizklausījās. Domāju, kas par jokiem. Pagriezos - ā , nu tur čata draugs no tālā 2004.gada. DIV TŪKSTOŠ CETURTĀ GADA. Nebijām runājuši praktiski kopš tā laika (vienīgais izņēmums varētu būt pirms gadiem septiņiem, kad garāmejot aizņēmos no viņa 50 santīmus uz neatgriešanos) :D
Tā nu jā, sanāca hipsteru perēklī tāda tikšanās, re, 10 gadu klusums un tomēr atpazina un uzrunāja, jauki :) Joka pēc paskatījos interneta arhīvā savu izdzēsto profilu tajā saitē. Vau. Toreiz bija sauja interešu, kādas nav mainījušās kopš šai dienai. 11 vai 12 gados rakstīju, ka man patīk jumti, dzeja, filozofija, stulbošanās/sviesti, ņūmetāls(:D), antīkas lietas, psiholoģiskie trilleri. Ja tagad vajadzētu kaut kādus profilus rakstīt, varētu pat bez maz vai to sadaļu copy-paste. Hāāā. 10 gadus veca pagātne. DESMIT. Tiešām beidzot jutos tā, ka reizēm mazliet kļūstu "veca".

7/5/14 09:14 am

Bija šonakt pēc medalus tāds le wild sapnis.
Viss sākās kaut kādā kafejnīcā, kurai klāt bija piemontēta vasaras kafejnīca. Ar draudzeni gājām iekšā. Šai vajadzēja kokakolu. Tikai aukstu. Ārā bija plus 24 vai vairāk. Iekšā drēgns, kādi trīspadsmit grādi, viņa speciāli ar līdzpaņemtu grādīzeri nomērīja. Super, tātad kola patīkami auksta iekštelpās. Mums atnesa daudz kolas un junkfood. Tad skatījos apkārt un teicu, ka esmu tai vasaras kafejnīcā jau bijusi, tikai nekur apkārt nav nolupušie zvēri, tādi ļoti līdzīgi bēdīgā stāvoklī kā pie Akvalandes. Noejot lejā ēkas pagrabā atradās latgalīte v.3 un daži zvēri arī. Lapsa ar nobirušu degunu skatījās pa durvju šķirbu. Āhā, pazemes bibliotēka aiz durvīm.
Tālāk aizgāju uz kaut kādu lielu rūpnīcu blakus septītā tramvaja sliedēm, rūpnīcu, kāda realitātē, protams, neeksistē. Lielā angārā bija sapulcējušies daudz iedzēruši ļaudis, kas vizinājās traktorā ar kāpurķēdēm, braucot uz tramplīniem makten grīļīgā gaitā. Pamanīju kaut kur redzētu čali,kurš izskatījās vismazāk iedzēris no visiem. Uzkāpām rūpnīcas augstākajā stāvā un uz jumta arīdzan. Kad sākām strīdēties, kāpēc ēnas uz jumta saaugušajiem kokiem skrien paātrināti, secinājām, ka abi esam dzēruši. Viņš man parādīja notekūdeņu cauruli, kurā skatoties varēja redzēt lejā notiekošo. Hmm. Uz asfalta mētājās 4 līķi. Okei. Traktors laikam sabraucis. Noeejot lejā izrādījās ka tomēr nē - pie rūpnīcas kāds urla-psihopāts nelaiž nevienu ballēties gribētāju ne iekšā ne ārā no rūpnīcas.
Jātusē tālāk, kas cits atliek.
Satieku le wild sievieti ar gariem matiem ap 30. Man nez kāpēc ir kristālskaidrs, ka viņa zina, kā jātaisa mazsālītie gurķi. Pajautāju viņai un šī izstāsta recepti, kā arī to, ka vīns, kas jālej uz gurķiem esot palicis tāds pašvaks. Šamā man uztaisa gurķus, es priecājos. Tad le wild sieviete iepazīstināja mani ar savu ģimeni, kura aizrautīgi spēlēja kārtis. Uz brīdi likās, ka viņa ir afigenna veca, jo pie galda sēdēja zēns, kas varētu būt bijis viņas dēls.
Baļļuks beidzās pēc 2 dienu kodiena rūpnīcā. Ejot ārā centos vēl nofotgrafēt tās kolorītos apmeklētājus. Kāda tante sāka vicināties ar rokām un ķērkt, lai nebildējot jo viņai esot sirdsdāma. Ja vīrs atkostu, pizģets būtu. Apsolu, ka bildi ar ķērcošo izdzēsīšu un apskāvu viņu. Le wild tante!
Izgāju ārā no rūpnīcas ar mazsālītu gurķu burku. Burkas marinējumam biju nolasījusi ogas no le wild sievietes kleitas, kas izskatījās pēc melniem pīlādžiem.

the end.
Powered by Sviesta Ciba