rasoļņiks

Recent Entries

5/2/16 01:10 pm

Ja sāp spranda, tas nozīmē, ka sen nav kratīta pačka. Vakar bija foršs koncerts un man uz rokas vēl joprojām ir zīmodziņš ar jātnieku un zirdziņu. :D
Šodien paņemšu kaut kādas grāmatas ko pa brīvdienām palasīt.
Un pirms 5min atnāca viena vācu kundzīte un viņa sāka ar mani doič šprehen.
Beidzot būs brīvdienu trijdiennieks. Miljons gadus tāds nav bijis.

4/30/16 11:37 pm - 2004/2005

Laika mašīna, jupījējēj jeb skolas atmiņas v2. par 25.vidusskolu

Tur bija tāda skolotāja,kurai bija ūsas un ar astoņdesmito gadu frizūru. Viņai bija meita, kurai varēja nākotnē iztēloties ūsas.Patiesībā bija žēl viņas, jo viņa izskatījās nabadzīga. Viņai gandrīz vienmēr bija melnas zeķbikses. Viņa pasniedza veselības mācību. Es domāju, ka zēniem tā bija trauma forever, ka par seksu runā sieviete ar ūsām.
***
Draudzene kādu laiku mājās turēja jūrascūciņas. To bija daudz, precīzu skaitu neatceros, bet vismaz astoņas bija. Neglītāko sauca Persijs, neviens viņu negribēja. Dažreiz mēs braucām uz kaut kādu Zooveikalu Krišbarona un velns-sazin kādas ielas iekšpagalmā. Ļevās jūrascūciņas skaitījās brūnās, bet par albīniem maksāja vairāk, nez, 50 santīmus vai latu vairāk. :D afigenais bizness. Vienreiz bija tā, ka nebija būris, kur tās cūciņas vest. Tāpēc mēs viņas vedām...skolas penāļos. Jā, skolas penāļi, kas atvērās līdzīgi kā kosmētikas maki, bija lielāki par jūrascūciņām. Tā mēs viņas vedām,pusatvērtos penāļos 7.tramvajā. Tādas lūk,pēc skolas izklaides.
***
Skolā bija grūti kaut kur paslēpties vai izmuldēties, ka nenotiek stundas. Vienmēr bija kaut kāda ķerta učene vai vienkārši vecene, kas ķērca, ka "stundās nevajg tagad būt?" "izsaukšu klases audzinātāju". Kādu laiciņu varēja slēpties ēdnīcā vai bibliotēkā, bet tāpat bija kaut kādas mistiskās klejojošās vecenes, kas medīja bastotājus. Next level bija vienkārši bastot pēc kaut kādas 3. vai 4.stundas, vienkārši ejot projām no skolas. :D
***
Skolā bija pundure.
***
D.klasē bija izcili retardi, kuri savu klases žurnālu regulāri pievāca un vai nu izmeta vai nu mistiski ierakstīja žurnālā atzīmes, kuras reāli nebija nopelnījuši. Toreiz tomēr biju laba meitene un man pat tāda ideja nekad neienāktu prātā. Mūsdienās nekas tāds laikam nav pat iespējams,jo ir elektroniskais atzīmju žurnāls.
***
Kādreiz bija stilīgi ķēpāties ar marķieriem un man soma bija sarakstīta ar visādu grupu nosaukumiem. :D Toreiz tas bija veids, kā "personalizēt" somu. Es biju nāvīgi dusmīga, kad kāds klasesbiedrs uz somas uzrakstīja Eminem, reps,fūj!
***
Zem soliem bija tāds kā plauktiņš vai vaļēja atvilknīte, kur palikt apakšā grāmatas vai ko tamlīdzīgu. Un viens no lielākajiem piedzīvojumiem katru nedēļu bija nopirkt čipšu paku un tad stundās pie visdusmīgākajiem skolotājiem to čipšu paku stundas laikā norīt. Bija tāda latviešu valodas učene, Bargā Kundze, kura paskatījās ar supernaidīgu skatienu ik reizi, kad zem kāda galda kaut kas iečaukstējās. Iečaukstējās vēlreiz - bļāva līdz seja palika sarkana un sacīja kaut ko par smirdīgajiem čipšiem/smirdināšanos.
***
Tas varēja būt kaut kāds viens no tā gada pavasariem. Gaidīju tramvaju un biju teju eiforiski priecīga, ka tomorrow comes today, jo Gorillaz bija stilīgi toreiz. Un ka pamatskola bija riktīgi smieklīga. Es nebiju stilīgā meitene, bet tik un tā bija forši.
***
Stilīgās meitenes starpbrīžos skrēja pīpēt uz blakusmāju pagalmiem un runājās par simpātijām un kaut kādu huiņu. Baumas tolaik izplatījās no starpbrīža līdz starpbrīdim. Vispār baumu cikls vienas dienas laikā apgāja vairākus lokus, līdz viena bauma dienas beigās bija tik izpušķota, ka fig viņ zin kurš ticēja pirmajai un kurš pēdējai versijai. Bet es nebiju stilīgā meitene un nebaumoju.
***
Man bija 300 lpp bieza klade no Valtera un Rapas.Uz vāka laikam bija saulespuķes vai kaut kas dzeltens. Tā vienkārši bija dzeltenā klade, bet tur iekšā bija interesantas lietas. Piemēram, rentgens ar skrūvgriezi, kas ieurbies cilvēka galvā un tamlīdzīgi. Tās bildītes griezu ārā no Sīrupiem un PUffiem un vēl sazin kurienes, no sadaļas "Trakā pasaule". Vēl tur bija Mišela Moņtena un kaut kāda poļu rakstnieka aforismi no grāmatas "Nesaķemmētas domas", kaut kur sagrābstītas anekdotes, draudzenes fantastisko būtņu zīmējumi, pašizdomāto lamu vārdu krājumi, dziesmu teksti (placebo,korn,kautkāda popsa utt.). Tā klade bija pieprasīta un man to prasīja gan meitenes, gan zēni. Jo tur bija tikai un vienīgi huiņa,kas bija kā saldais ēdiens jebkuram 12gadīgam prātam un dvēselei.
Kādā parastā ziemas dienā to kladi kopā ar skolas dienasgrāmatu aizmirsu gaitenī un vairs nekad neredzēju. To esot pievākuši "lielie" un iemetuši sniegā sporta laukumā. Tas bija ļoti, ļoti nejauki, jo to kladi meklēju visu dienu, jautājot pēc tās arī "lielajiem" skolēniem. Es tajā kladītē biju ieguldījusi pēcpusdienas pēc skolas, ko nereti pavadīju, klausoties Terzena muldēšanā pa radio SWHrock ar šķērēm rokās. Toreiz žurnāli bija kā internets, saprotiet?
***
Toreiz starpbrīžos visās malās skanēja Crazy frog. Polifoniski,parasti un Reālā melodija, kas toreiz maksāja laikam vienu latu.Atcerās kāds melodiju pasūtīšanu?:D
***
Tolaik bija baigais fleims par krievu skolām un internetos bija kopypaste palagi
portālos, kuri krutāki, latvieši vai krievi. :D Bet pašā skolā to just nevarēja,jo:
1kārt, ķengarags
2kārt, trešdaļa klasesbiedru jauktajās ģimenēs
3kārt, neviens netaisījās kauties ar tiem, ar kuriem jau bērnudārzā draudzējās.
Nu ja kāds kāvās, tad par citiem sūdiem.:D
***
Vienu rītu bija gadsimta notikums - skolas sporta laukumā bija līķis. Bija aizliegts iet ārā un visi bija salipuši pie gaiteņa logiem skatīties. To līķi redzēja viens no maniem klasesbiedriem. Sūdīgi viņam! :D
***
Kaut kad bija kross, skaitījās obligātais. Skrēju,bet tad sapratu, ka nafig un piebiedrojos KrosGājējiem,bija vienalga.Bija tāds parciņš aiz Sarkanā Kvadrāta rūpnīcas. Pēc tam tomēr bija jāskrien nīstais kross, bet vairākus gadus vēlāk,9. un laikam 10.vai 11.klasē, jo bija sporta skolotāji, kuriem bija trū respekts.
***
Skills bija skriet nevis pa diviem pakāpieniem, bet pa trim,jo savādāk bija jāstāv garās rindās ēdnīcās. Tas nekas, ka biež vien no šādas skriešanas soma aizlidoja pār galvu un galu galā nācās apstāties skriet. Tāpat bija izdevīgi draudzēties ar tiem, kas bija rindās pirmie, jo tiem varēja iedot santīmus un dabūt savas porcijas. Bija tādi laiki, kad varēja atstāt somas čupā pie ēdnīcas, jo neviens taču neko nezaga. Tagad sīkajiem ībļiem kaut kādi aifoni un vēl nez kādas bagātības līdz uz skolu.. :D

4/30/16 08:10 pm - sestdiena.

Darbs grāmatnīcā nozīmē to,ka saņemot preci to gribas piedāvāt ne tikai citiem, bet arī nopirkt pašai. Tā nu es ieraudzīju skaistāko krāsojamo grāmatu mūžā (velosipēdi+kaķi+apokalipse), nožīdoju padsmit eiras. Padsmit eiras par faking krāsojamo grāmatu! (būtu aizgājusi uz kādiem trim koncertiem par to naudu :D) Un nenormāli kruti, ka katram zīmējumam blakus ir tukša lapa ar iedvesmas kaķēnu. Značit man šīzē jāpārspēj tās grāmatas zīmējumi, kas varētu būt vēl interesantāk par krāsošanu. :D
Bet nē,makteni sagribējās vēl palasīt par nacionālajiem partizāniem un Zentas Mauriņas bestof.
- - -
Daugavā Rīgā var redzēt jocīgus ūdens putnus ar cekulu (panku putni). Tikai nezinu, kā tos putnus sauc. :/
- - -
Un tagad mājupceļš ar riteni. Grūti pierast, ka gaisma vēl pāri deviņiem.
Mošk jāiebrauc objektā. :D

4/12/16 11:20 am

Gribās iesaistīties kādā sabiedriskā organizācijā, pašai īsti nezinot, kādas vispār ir (kopš studiju beigām vairs nav ne jausmas kas vispār ir un kas nē). Paskatījos 1188.lv sarakstā...Varētu teikt, ka tur ceturtā daļa ir anonīmo alkoholiķu biedrības. :D Tad tur vēl visādas žīdu organizācijas, sliekkopju biedrība (da labi?),dzīvnieku patversmes utt.
Tiku līdz burtam "E" pagaidām un jau paspēju pabrīnīties, cik Latvijā ir daudz biedrības un organizācijas. Gribas atrast kaut ko ar ceļošanu vai vidi saistītu. Varbūt kaut ko nez, ar kultūru saistītu. Patiesībā nav ne jausmas. Pēc studijām sociāls un idejisks vakuums iestājies.

4/5/16 12:44 pm

RCB šodien atklāj dzejas lasītavu. Prieks, kur tu rodies! Telpa tikai un vienīgi dzejai! Tas ir tik wunderschooooon! Varēšu pusdienlaika pārtraukumos reizi pa reizei aiziet tur palasīt. ^^

http://www.rcb.lv/archive//index.php?option=com_content&task=view&id=2043&Itemid=41&lang=lv_LV

4/3/16 10:36 am

Svētdienās no rītiem neviens nenāk ošņāt grāmatas. Tā nu es norakstu receptes un šausmīgi, nežēlīgi sāk gribēties žirīt.
Gribās uztaisīt banānu-auzu cepumus, olīvu un cietā siera smēri maizei un kaut kādus svaigos apelsīnu - kaltēto tomātu salātus ar sieru. Un rīt jau sākas brīvdienas, varēšu tāāāāā žirīt! :D

3/30/16 11:36 pm - grāmatnīcas stāstiņi nr.666

Viņš slēpjās aiz lielām saulessbrillēm un cepures ar nagu. Pērk ZIP maisiņus, tos maziņos. Uzreiz iztēlojos, ka tas tak ir kaut kāds zāles dīleris. Ļoti steidzīgs,laikam pieprasījums liels. :D
***
Vienu vakaru ienāk bariņš jauniešu jautrā prātā. Viens man saka "tēlo kādu slavenību, mēs tev palūgsim autogrāfu". Tā kā šī nav pirmā reize, kad kaut kādi jaunieši nāk uz grāmatnīcu pildīt stulbos uzdevumus, uz daždesmit sekundēm tēloju, ka esmu Andželīna Džolī un parakstījos kā ķipa viņa. :D
***
Tantīte atnāk un saka, ka esot vīrs nolicis karoti un gribās kaut ko jauku palasīt. Piekrāva pilnu groziņu ar grāmatām. Tur bija arī depresīvas grāmatas, kuras lasot tā vien gribās domāt tikai un vienīgi par karotes nolikšanu. Bet to es neteicu. Galvenais, lai lasa. Varēja, zin, skatīties realitātes šovus.
***
Puisis un meitene. Spēlēja paslēpes starp grāmatu plauktiem, ik pa brīdim saskatoties un sasmaidoties caur Bībelēm, Seksopēdijām, Platoniem, Ošo un dajebko, kas stāv komerciālākajos plauktos.
***
Bij vienā vakarā ienākusi honeybee ar diviem kungiem, no kuriem viens vai nu bija totālā pālī vai cītīgi salējies ar odekolonu Saša.
***
Nezinu kāpēc, bet grāmatnīcā divas visbiežāk apčamdītās lietas ir optiskās ilūzijas un ilustrētā kamasūtra fočenēs. Un visādām 13 gadīgām losēm lielais prieks ir to grāmatu pašķirstīt un iebāzt pilnīgi citu tēmu plauktā. Varētu tur vienkārši sakopēt kaudzi ar kopijām, lai būtu pašapkalpošanās un chill, lai sekss un rokenrols pietiek visiem šai pasaulē.
***
Krievu intuīcija - uzšķirsta pirmās divas lpp dārgākajām grāmatām un saka, ka pērk. Kamēr latvieši to pašu septiņreiz izšķirsta no a līdz z, atnāk pat vairākas dienas un tad saka, ka vēl padomās.
***
Rakstu rekvizītus personai, kas maksā nodokļus bez nekādiem SIA. Vārdā Gaļina. Teicās, ka kaut kur sarakstā visam penterim jābūt, un kad meklētājā ierakstīju Gaļina, vienīgais, kas atradās rezultātos, bija kaut kāds Gaļas kombināts. Sāku jau drusciņ spurgt, kā nu būtu, ja čekā iedrukātu to Gaļas kombinātu. Gaļa vai Gaļina, kāda tur starpība.
***
Salds čalītis prasa kaut ko viegliņu palasīt, rokās turot 50shades of grey. "Kā būtu ar Sokolovu?" "Nē,tikai ne to pornogrāfiju!" *turot rokās 50shades of grey*

3/23/16 11:53 pm

Stīmiņš nolaists, Billijs Aidols, dzīve jauka :D

3/23/16 10:04 pm - pabalstu slaucēju loģika

Stāvu pie sarkanās gaismas un gaidu zaļo kā visi citi, līdz pie auss noķērcās bezzobaina 50gadīga bidla "pa veloceliņu jābrauc!"
Lieki piebilst, ka veloceliņš kā tāds nav Tērbatas un Dzirnavu ielas krustojumā, NAV, jo tur tas vienkārši izbeidzas (Ņila loģika, uztaisīt veloceliņu no gogoļielas, kas vienkārši pazūd Tērbatas ielā) un ir vnk bruģis bez nekādām velojoslām.
Tai bidlai blakus bija, ēm, meitene plusmīnus manā vecumā ar dauna sindromu vai tamlīdzīgu slimību. Ne es kādam biju virsū uzbraukusi ar riteni, neko, viņas vienkārši atnāca un tupi sāka ķērkt virsū. Tā kā redzēju, ka viņa reāli izskatās pēc pabalstu slaucējas, kas nodzer sava apgādājamā invalīda pabalstu, noteicu "uz darbu nav jābrauc?"
A šī turpina kaut ko ķērkt un sāka gramstīties man ap somu. Sapratu, ka abas galīgi nav pie pilna rubļa un tinos lapās (tā tik vēl trūka, lai resnā bidla no somas nozog foķiku vai naudu vai nogrūstu mani uz braucamās daļas). Te nu bija, strādāt centrā! Nevar aizbraukt normāli uz darbu, nesastopoties ar sevišķi izmeklētiem retardiem! Kādā sakarā vispār tādi cilvēki saņem invalidātes pabalstu, kurus reāli veido nodokļu maksātāji, tai skaitā arī es? Un šamie vēl braukā ar Ņila 0.biļetēm! Ar transportu! Kamēr tie, kam reāli jātiek uz darbu, tā īsti nemaz nevar atļauties katru mēnesi piķot 35 eiras par nefunkcionējošu sabiedrisko transportu!
No kurienes rodas tāda tumsonība,dzīvo tie invalīdi un viņu suteneri na haļāvu, bet NĒ, VĒL NAV LABI!!! Totāla nepateicība! Normāliem cilvēkiem tā kā ir skaidrs, ka ir jāpriecājās par esošu dienu, bet nē, invalīdi neko nespēj un vēl mēģina sadirst dienu citiem, kas viņus uztur! Vatafak!
Pseidoinvalīdmau*a! Būtu man rokās veloslēdzene,viņas smadzenēs rastos pirmā rieva!

3/21/16 11:51 pm

Apmēram 2 nedēļas dzīvojos viena,D.aizbrauca ceļojumā.
Ko es sadarīju?
*Aizgāju uz Rūsas koncertu
*Braucu ciemos pie māsas un brāļa
*Devos ēst pie A. kūku, bet tas beidzās ar to, ka ar R. pa ceļam pie viņas izdzērām divus vīnus
*Meiteņvakarojos
*Klausījos dzejas zveju
*Riju tik daudz džankfūdu, cik gribējās.
*Nogruntēju sienas, mošk paspēšu nokrāsot arī.
*Palasīju grāmatas, skatījos seriālus un filmas.
*Krāsoju ar ūdenskrāsām
*Uztaisīju baigo bardaku mājās, bet vienalga, jo ķipa remonts.
*Braucu ar riteni tad, kad sniga sniegs.
*Bezjēgā daudz čatojos un sērfoju netā.

Karoče, neko baigi jēdzīgu nesadarīju, bet man vajadzēja drusku vairāk pacensties,jo sanāca tā, ka diezgan daudzus vakarus tomēr pēc darba devos mājup. Gribējās iet vakaros pafočēt, bet nu pēc vakara maiņām ir, kā ir - izdzerot čaju jau nāk lūziens. Tāda dzīve. Nez, nav nekāda baigā starpība būt vienai mājās vai nē.

3/14/16 12:50 pm

Troļikā beidzot satiku kursabiedru, kuru nebiju redzējusi kopš vasaras beigām. Viņš ar sazvērniecisku smaidiņu sejā izvilka savu jauno darba parikti - kakla badge ar uzrakstu "Kontrolieris-māceklis" un es nošokēti iesaucos "tu esi nodevis savus ideālus!" kamēr tieši aiz muguras stāvēja kontrole. īstā. :D

3/7/16 12:09 pm

Sapnī redzēju, ka ar māsu ejam pa centru pastaigāties. Viņa meklēja kādu bistro pārtikas iestādi. Tad apstājāmies pie kāda pārtikas diennakts veikala-kafejnīcas un māsa izņēma no saldētavas cepamo pelmeņpaku. Viņa prasīja pārdevējai, vai var iet uzcept krāsniņā. Ķipa varot. Un māsa iegāja veikala virtuvītē sildīt pelmeņus. Un tad es teicu "paga,es nopirkšu krējumu,lai garšīgāk". :D
Un vispār centrā bija milzīgs parks,kas galīgi nebija kā Kronvalda parks vai kā visi tie parki, kas centrā sablīvēti un kuriem nezinu nosaukumus. Tāds reizes 5 vismaz lielāks parks. Un tad sapnī izdomāju, ka iešu kaut kur iedzert un pēkšņi atrados kaut kādā pagrab-bārā, kur spēlē Jūdas graši pa pliko.

3/5/16 10:59 pm

ļoti ļauns joks
"Ko ir vieglāk izspiest - pēdējo zobu pastu no tūbiņas vai kaku, kad ir aizcietējums?"

P.S.
tas nav mans joks

3/2/16 03:18 pm

Pēdējā laikā rakājos pa bandcamp.com ar tagu Latvia un atrodu visādas pērles.
Pagaidām favorītos ir 'Kaktiņš Stūrītis' un šīs dienas atklājums 'Tur un tur' :)
Feini, ka latvijā postroks nav miris.
Vispār tas ir dienas prieks.

2/23/16 11:28 pm

Iedvesmojoties no Ingas Pizānes-Dilbas.
Ideja pavisam vienkārša, ģenerēt dzeju no grāmatu nosaukumiem, sanāk kaut kas šāds:

Balle beidzas pusnaktī
naktī, lietū
es šodien mājās nebūšu
milzu sastrēgums
sānsolis
zāles pret vientulību
ja es spētu izstāstīt
krītošā sniegā
mēs
Šībrīža veiksme
viss cits ir troksnis
***
Prom
papīra pilsētas
101.kilometrs
bēgšana no nometnes 14.
sestā kupeja
garā ceļa pieturas
svešā skaistumā
Mēs esam laukos
***
Dzīvības maigais slazds
no nabassaitēm
pret visiem
Hektors sāk jaunu dzīvi
cilvēks tev līdzās
ilūziju gūstā
latvietes karma
***
Septiņas minūtes pēc pusnakts
vai te var dabūt alu?
speķītim nav ne vainas
mana turku kafija
belašs
vecīt, bez komentāriem...

2/18/16 10:13 am

dullās žīdenes ir atpakaļ
3.sezona


2/16/16 10:46 pm - tusnīgi

2 mēnešus nebiju braukusi ar riteni uz darbu un šodien jutos reāli kā tusne un Mazais un Lielais kalns likās kā burtiski kalni. Kad drusku siltāks (vismaz +8 / 10 ) grādi, tad braucu katru dienu stundu vai vairāk(ja vien spaiņiem nelīst). Laikam tomēr par agru iztusnēju šogad, jo pirmais, ko izdarīju darbā, bija pakampt tējkannu un dzert :D

2/15/16 11:51 am - mazais kino apskats

Sen neko nebiju rakstījusi par redzētajām filmām, ja jau tīru downloads mapi, pakavēšos arī atmiņās par filmām.

Summer of Sangaile (2015)
Šī ir tāda kā Blue is the warmest color (2013) lietuviešu versija, tikai stāsts tāds kā drusku pozitīvāks, lai gan galvenā varone čamda lenteņus(!!), diezgan pašnāvnieciski kāpj Elektrēnu elektrības tornī (tie torņi ir patiešām augsti, esmu tur čillojusi pie Elektrostacijas) un kolekcionē beigtas mušiņas^^
Nu ķipa psiholoģiski galvenā varone Sangaile ir 666.reizes vairāk fucked up nekā franču Adele, līdz viņu "glābj" stilīgā Aušte, kura īstajā brīdī viņu pacienā ar zaptes burkām un līdz ar to viss kļūst labāk. Bet nu emocionāli šī noteikti bija vairāk DĪP nekā franči, iesaku noskatīties,kuriem patīk tematiskās. :D Long story short.



***
Nokas (2010)
Šajā Norvēģu filmā tiek atveidots patiess noziegums Norvēģijā, kas notika 2004.gada 5.aprīlī. Laupītāji no naudas glabātuves nozaga 57 miljonus kronu (summa pielīdzināma apmēram 10 miljoniem eiro), un no šī piķīša tika atgūti tikai 6 miljoni kronu, neviens līdz šai dienai nezina, kas noticis ar lielāko daļu nolaupītās summas un kur tā palikusi, lai gan policija pēc tam notvēra laupītāju barvedi. Laupīšana reālajā laikā notika pusstundu, lai gan mērķis to bija izdarīt "pa fikso", smieklīgi, ka viņi nebija rēķinājušies, ka pat mazpilsētā naudas glabātuves tiek aprīkotas ar necauršaujamajiem stikliem.
Šajā filmā spriedze veļās kā sniega bumba līdz pat filmas beigām, manuprāt, ļoti labi izdevies. Man liekās, ka Latvijā nekad īsti neviens neatļautos uztaisīt mākslas filmu, atveidojot kādu reālu noziegumu (ētikas apsvērumi and shit,maybe?).

***
Medianeras (2011)
Stilīgs stāsts par vientulību lielpilsētā un cik smieklīgu sakritību dēļ 2 cilvēki satiekas vai nesatiekas. All the small things^^ Man nav daudz, ko stāstīt par šo filmu, varbūt tāpēc, viss beidzās laimīgi?

***
Als wir träumten (2015)
Šī vācu filma atveido daudzu jauniešu sapni - izveidot andergrounda tusētavu (pamestā rūpnīcā, yo!), ālēties un don't-give-a-fukot pa dzīvi. Taču dzīve ir dzīve un jaunības prieki nahaļavu ir īsi, jo lielas idejas bojā draudzību - narkotikas, nodevība, utt. Šī filma ir based-on-a-book, kas Vācijā esot pirms kāda laika bijis liels lasāmhīts, jo tajā bija rakstītas atmiņas arī par sociālistiskās DDR laikiem (kas drusciņ parādās arī filmā).

***
Stockholm Pennsylvania (2015)
Pirms ~ 10 gadiem nolaupīta meitene atgriežas pie savas īstās ģimenes, kuru viņa neatceras. Māte cenšās sadraudzēties ar meitu,bet filmā izrādās vēl bargāka nekā nolaupītājs, ha!! Ļoti creepy filma par sabeigtu "es" jēdzienu un sevis konstruēšanu. Varētu teikt, ka pagājušā gada creepygākā filma, ko redzēju. (Goodnight mommy,2014 nemaz nelikās tik creepy kā šī). Atstāj tādu kā "ze world is a verī īvl pleis" sajūtu.

2/10/16 10:33 pm - retro porņuha

Ieiet grāmatnīcā 12gadīgi puišeļi un viens, kurš ieraudzīja erotisko kalendāru, iesaucās pa visu bodi "RETRO PORŅUHA!!".
Lūk, mūsdienu jaunatne.

1/27/16 01:27 pm - par randiņiem un puišiem (OMG tikai ne to)

Neticēsiet vai ticēsiet, es pēdējoreiz uz tradicionālu randiņu biju 2007.gadā, nu ķipa kad otrs romantiskos nolūkos sagaida ar puķīti, kaut kur aizved, parunājas un tā tālāk.
Diezgan labs ievads tēmai par ko, varētu teikt, cibā vispār nerakstu. Tas būtu pretējais dzimums, ābola otrās pusītes,diez kā to mūsdienās sauc vispār. Sieviešu žurnālu vāki kliedz "esi liktenīgā sieviete!" "100 ieteikumi kā sagatavoties randiņam" "atrodi īsto!". Kam tas ir izdevīgi? Man noteikti nē. :D Ja es būtu liktenīgā sieviete, tas nozīmē, ka es ar automašīnu kādu sabrauktu - liktenīgi, pietiekami. 100 ieteikumi, kā sagatavoties randiņam neģeld,jo es esmu tā, kas pārspēj vidējo aritmētisko vīriešu domāšanu - kafejnīcas,pastaiga gar jūru - bļaģ - ja tas ir romantiski, bič plīz, eju uz randiņu pati ar sevi. Atrast īsto - neviens to nezina un nezinās, īstais vienkārši tas, kuram tu neesi zajebal līdz miršanas brīdim (vai tad tā nav??).

Bet nezinu, varētu uzrakstīt kaut ko par pretējo dzimumu, kas man vienkārši liekas smieklīgi.
Ir puiši,kas gribējuši iepazīties rimčikā pie kases.
Ir puiši,kas uzaicina uz kafejnīcu un stāsta par damsterdaivingu. Damsterdaivinga idejai nav ne vainas,bet brīdī kad es ēdu apelsīnu, tas var pazudināt apetīti.
Ir puiši,kas atšuj un pēc vairākiem gadiem uzraksta, ka ķipa interesējas kā iet un izmet frāzi ka ķip varētu tikties,jo netālu dzīvo,kas man liekas vispār ahujel kvadrātā debīli.
Ir puiši,kas uzrunā draugos vai feisbukā, nelietojot diakritiskās zīmes.
Ir puiši,kas sacienās labi daudz aliņa, bet brokastīs uztaisīs burtiski 2 sviestmaizes. Tas man likās amizanti, jo meitenes arī ir tikai cilvēki un arī mīl ar vēderu un kurām patīk rīt un pierīties, it īpaši otrajā rītā. Tas nebija randiņš, bet tik un tā palicis prātā. Normāli puiši piedāvā meitenēm pierīties!

Man nav nekas daudz ko rakstīt. Patiesībā nav jau arī. Es mēģinu labāk maksimāli izvairīties no offtopic satikšanām, kas iziet ārpus maniem hobijiem. Tādā veidā es sev pataupu visas tās šausmas, kas saucās "randiņu pieredze". Jo ar mani iet uz randiņiem ir patiesi šausmīgi,jo man tas liekas bezjēdzīgi. Klasiskos randiņos nevar iepazīt cilvēku. Var tikai sarunāt visādas šausmas. Un tad šausmināties.
A kā tas nākas, ka viens puisis tagad mani pacieš vairāk nekā 2 gadus? Jo viņam patīk saprātīgas meitenes, nevis cacas, kam vajag tos feikos randiņus. Vispār mēs bijām pazīstami krietni agrāk, bet tas jau ir cits stāsts. Es reizēm iedomājos, kad mēs izšķirsimies,tad šausmīgāka būtu nevis pati šķiršanās, bet gan jauna šausmīgu un bezjēdzīgu randiņu pieredze.
Powered by Sviesta Ciba