rasoļņiks

Recent Entries

11/16/17 10:25 am - purkš

Par čekas maisiem un melīgajiem latviešiem.
http://www.delfi.lv/news/delfi-tv-ar-jani-domburu/gads-lidz-100-delfi-tv-ar-jani-domburu-saruna-ar-gundegu-repsi-pilna-intervija.d?id=49453259

11/14/17 01:44 pm - krimiķis Latvija 2034

Lasu Ikara Kubliņa (Piebalgs) fantasy krimiķi "Melu sindikāts" (2015)

Pirmās intro 200 lpp ir spraiga sēņu mērce ar apokalipses garšvielām.
Latvijai savs internets, nafta, ievēlēti jokaini cilvēki (Sudraba,dakteris Kļava utt) un ASV kopā ar Krieviju vienojas atņemt demokrātijas druskas, ar cerību pievākt naftas krājumus.

Un lasot paralēli krimiķim ziņās par pētnieku cerībām atrast derīgos izrakteņus izklausās pēc riktīga creepy stuff.
http://jauns.lv/raksts/bizness/260439-mes-varetu-klut-stavus-bagati-latvija-cer-atrast-nikeli-zeltu-un-platinu-tacu-viss-iestregstot-sarunas

11/5/17 03:05 pm - Train people

Čalis zem tricāra. Rokās saburzīta biļete.Bažīgs. Uz džinsenēm dubļi ceļgalos. Seja sarkana, nez vai nopīpēta ar drogām vai nodzerta. Nāvīgi skumīgs acu skatiens, kaut kur ieurbies loga metāla rāmī. Kaut kur smadzenēs uzpeld Rodrigo Fomina "skumjas acīs tev šovakār, skumjas kā gaistoši, gaistoši kuģi". Laikam sakāvies dēļ kādas dāmas.
***
Tai pašā vilcienā bija iekāpis šķielējošs tantuks. Tipiskā, ar smagajām tirgus somām. Apsēdās un sāka skaļi ar sevi sarunāties,pārliecinošā tonī "kvarķir poķerjal". Neko citu nesaklausījos, jo grāmata interesantāka. Entās stacijas tālāk viņa iestiprinājās ar baltmaizes kukuli. Iestiprinājās un vairs nerunāja. Ēdiens nomierina.
***
Meitene un puisis, vidusskolēni, varbūt pat pirmā kursa studenti. Runājās kr.valodā par nesen satiktajiem draugiem, piedzīvojumiem,soctīkliem un pat par Gan bei. Ka meitene tur neiešot strādāt, jo tur mazas algas un vispār tur viss esot nelegāls. Labi, ka "operācija Tokija" informācija nonāk arī līdz Tokyo city potenciālajiem darba meklētājiem.
***
Pārpildītā vilcienā iespraucas divi megahipster paskata jaunieši apmēram manā vecumā. Šauras biksiņas un bārdas. Runājās par pašnodarbināto statusu, studijām un drusku par politiku. Iesākot politikas tēmu, viens ļoti pārliecinoši iegalvo otram: "JA TU NEESI PUTINS, TAD TU NEKO NEVARI MAINĪT".
***
Plkst 17:07,ļaužu ka biezs.Vilcienā vairs nav brīvu vietu. Es vairs neatceros, kā tā sieviete izskatījās, bet tā ir riktīga pīzda, kas vnk noliek savu huilo-cacaca-gucchissimo somu uz krēsla, ar cerību, ka to vietu neiekāros neviens pensionārs. Kad viens tāds pencis jautāja, vai brīvs, sieviete paskatījās uz viņu ar vispāriznīcinošu skatu. Šmara. Lai brauc ar taksi. Nē, iesēdina taksī savu somiņu un tad brauc ar citu taksi.
***
Piektdienās tamburā brauc vīrietis, kas mats matā izskatās pēc jaunizceptā politiķa Jura Juraša.
***
Pa stacijas trepēm vilkās tāds kā pusbomzis ar milzīgu tādu kā palagu, kas uztaisīta kā taša. Tašā iekšā daudz drēbes, kas likās, tūlīt tūlīt izkritīs. Ejot gar vilcienu, iespēra vilcienam.Varbūt tā bija optiskā ilūzija un viņš tikai mēģināja no kurpes zoles nokratīt košļeni. Man par pārsteigumu, pusbomzis iekāpa vilcienā ar visu lupatu maisu.

11/1/17 01:55 pm - mazie rausīši

Mazie rausīši nemāk sadalīt saldumus. :D
http://apollo.tvnet.lv/zinas/puikam-piedraudot-ar-skerem-salaspili-atnem-halovina-gutos-saldumus/811763

10/19/17 10:37 am - #metoo

Palasīju. Sažņaudzas sirds,pat ļoti, ka sievietes, kas ir raksturā funky, skaistas un rawwr saskaras ar tik kretīnisku attieksmi un visā visumā tikai tāpēc, ka ir sievietes. :(
Man teju vienmēr šai ziņā by default ir paveicies - esmu īsa,krūšu izmērs ir tāds,kāds pašai netraucē,nav medainā toņa balss un "meitu ģēģeriem" visādi citādi neinteresējošs objekts. :D

Taču tie stāsti man uzjundīja atmiņā trīs situācijas, no kurām ik pa laikam ar dalītām jūtām un ar netaisnīgo vainas apziņu atceros tikai vienu.Par spīti tam,ka esmu ļoti daudz redzējusi (maskačka,yo) pārīšu strīdus ar kautiņiem uz ielām,lasījusi ļoti daudz baisus stāstus gan iespiestajā literatūrā, gan ziņās, arī es esmu jutusies tā, kā nevajadzētu justies.Ātri izsecināju,ka visas īsto agresoru taktikas ir primitīvas un vienkāršas un ka aiz tās agresijas slēpjas psiholoģiskas problēmas un principā garīgi vāji vīrieši. Agresors bija tikai pirmajā gadījumā, pārējos divos tikai nepiedienīga apstākļu izmantošana, kas arī nav attaisnojama.

Te nu uzreiz piebilstu, ka neviena no situācijām nav saistīta ar pirmo boifrendu,kas bija manas māsas klasesbiedrs. Viņš bija ļoti labi audzināts metālists,saprotošs un sarunājām, ka nesteigsimies.Bija,protams,cilvēki,kas skatījās ar šķību skatienu un par to nebrīnos,jo mums bija vairāku gadu starpība.Mums bija stulbi un bērnišķīgi strīdi, bet tas ir vienīgais sliktais, ko par viņu varu pateikt.

Situācija nr.1:
Gaišā dienas laikā pēcpusdienā izsekoja mašīna industriālajā rajonā,kur visas ielas garumā ir tikai viens krustojums.To atklāju tad, kad pamanīju, ka kādas 5 minūtes mašīna velkās tikpat lēni kā es (lēnā solī gāju mājas no klasesbiedrenes mājas)Jau zināju, ka tādās situācijās nekādā gadījumā nedrīkst pievērst pastiprinātu uzmanību, palēlināt gaitu,ejot pa ietvi jāiet pēc iespējas nostāk no braucamās daļas. Paātrinot gaitu turbo ātrumā, mašīna arī uzņēma gaitu,bet turpināja braukt līdzās. Prātā pārcilāju "es taču neizskatos pēc kāda no rajona narkomānēm, kas būtu kaut ko parādā",tas bija vienīgais iemesls, ko spēju savā galvā tobrīd iedomāties, jo palika ļoti neomulīgi un sirds teju leca ārā pa muti. Dzīvoju rajonā, kur bija daudz narkomānu un točka.Tālumā saskatīju, ka no tā paša vienīgā krustojuma iznāk sieviete ar bērnu ratiņiem. ĀLELUJAAA!Sargeņģeļi eksistē! Jau tā gāju lieliem soļiem, bet tās minūtes, kuras vajadzēja patērēt, lai sāktu iet tieši aiz tās sievietes, likās kā mūžība. Drausmīgi.
Mašīna vēl turpināja sekot vēl brīdi,kad sāku iet cieši astē tai sievietei ar ratiņiem,bet tad, par laimi aizbrauca. Tajā brīdī paskatījos uz šoferi - nenormāli average,bet ar saulesbrillēm. Teju vai priekā konstatēju "suka,slēpies!Nerādi īsto seju, jo baidies,ka vari būt atpazīstams citur".Tad vairākas nedēļas izvēlējos iet pa apkārtceļiem,nevis īsāko ceļu, nekad vairs to mašīnu neredzēju. Taču tajā pašā gadā vai nākošajā dažas klasesbiedrenes stāstīja par kādu mašīnu,kas vēlos vakaros Ķengaragā seko pusaudzēm. Iespējams,ka tas bija tas pats šoferis.

Situācija nr.2.
Es biju supersamīlējusies vienā čalī,kas bija manā vecumā un vakars ieilga viņa istabā (tas bija no sērijas,aizgāju ciemos un pēc stundas vairs neiet sabiedriskais transports) un es nespēju pateikt nē.Noteikti jāpiebilst, ka es biju pavisam nesen izšķīrusies no pirmā boifrenda,ļoti bēdīga,depresīva un likās,ka ar to visu nolāpīto huiņu izgāzīšos eksāmenos,dvēseles plus sāpes točna nav patīkama pieredze.Eksāmeni pagāja kā nemaņā,bet tomēr saņēmos un dabūju visnotaļ labu vērtējumu. Piedzīvojumiem ārpus skolas un 4 sienām biju gatava, es tanī laikā ar daudz dažādiem čaļiem un krazy draudzeni vazājos shady vietās, fabrikās un bunkuros, arī vēlās vakara stundās un naktīs,stundām ilgi pētīju kartes, kamēr atradu jaunas vietas,tas drudžainais hobijs mani izglāba no depresijas. :)
Taču romantiskiem/seksuāliem piedzīvojumiem tik īsi pēc šķiršanās vēl galīgi nebiju gatava, es domāju, ka tā ir ļoti raksturīga jaunu meiteņu kļūda, arī es toreiz biju maza(18?19?) un stulba un vispār tā ir stulba situācija, ka ļaujoties tauriņiem jūties slikti un cenšoties izvairīties no tiem arī jūties slikti. Karoče,jaunība,tā gadās tikai jaunībā tīri pieredzes trūkuma dēļ. Es dumji cerēju, ka es varēšu platoniski draudzēties,speciāli izvairījos no viņa,jo bļin, es biju iemīlējusies un lidoju tā kā karuseļos un smadzenes vienkārši nestrādā,mans ķermenis bija kā paralizēts no tās tauriņsajūtas un emocionālajām šķiršanās sāpēm. Enīvej, atgriežoties pie tās nakts. Es nebiju gatava un nespēju to pateikt, jo jutos kā paralizēta, nespēju nekādīgi piecelties, aizšņorēt kurpes un pateikt atā. Es tikai vairākas reizes jautāju,cik ir pulkstenis.Visu nakti centās pielauzt,lai gan es aizgriezos un izlikos, ka cenšos aizmigt. Āāā,vēl tagad atceroties gribās ielīst zemē, jo pilnīgi viss tagad šķiet kā "pati uzprasījies uz lamatām",jo iepriekš precīzi nezināju kur viņš dzīvo un ja ietu uz mājām,nāktos šķērsot most shady Maskačkas vietas. Pēc tās nakts es viņu gribēju nekad vairs neredzēt, bet mēs tomēr vēl kādu laiku ik pa laikam satikāmies. Man visu to laiku nepameta vainas apziņa par to nakti, ja tās nebūtu un es spētu pateikt, ka darīt TO nav laba doma, tad viss būtu bijis daudz,daudz savādāk.Es par to ilgi jutos ļoti nelāgi,ne savā ādā. Tā ir mācība visam mūžam,ka nav nekādas vienkāršas ciemošanās vēlos vakaros. Vienīgais izņēmums varēja būt dzeršana ar kursabiedru vēlos vakaros uz balkona,jo tad, kad ir besis un skolā neiet un darbā arī nē, tad gribas vienkārši dzert un runāties par studiju lietām.

Situācija nr.3
Es biju drusku "ahujelā" pārsteigta, kad viens koučserferis vienarpus dienu neteica, ka viņam tomēr nav papildus gulta vai matracis, jo ciemos bija atbraucis viņa draugs un tas matracis tika viņam, nevis man. Taču tā bija neveikla apstākļu sakritība, nevis ļaunprātība,bet tomēr nepatīkami. Mēs sēdējām uz jumta ar viņa draugu un dzērām līdz diviem naktī. Kaučserfera draugs noplīsa ātrāk un aizņēma to matraci citā istabā. Kad pēc sazin-kurā alus jau bijām pusmiegā, devāmies gulēt. Koučserferis atvainojās, iegāja blakusistabā un atnāca atpakaļ,skaidroja, ka draugs ir saldi aizmidzis uz tā matrača un ka negribot modināt un teica, ka viņa gultā vietas pietikšot abiem. Nu oukei. Pa pusei izģērbāmies un saspiedāmies tajā gultā (tā gulta bija TIEŠĀM maza).Mēs bijām tik cieši viens otram blakus,ka varējām just, kā otram cilājas plaušas elpojot.:D Drusku vēl parunājāmies un pajokojoāmies(ne divdomīgi),jo c'mon - tāda situācija šausmīgi neērta, jo burtiski esi gultā ar svešinieku. Jāpiebilst, ka viņš bija ļoooooti pievilcīgas miesasbūves ugunsdzēsējs,bet mani tas enivei atstāj vienaldzīgu, jo neesmu vienas nakts sakaru piekritēja. Jau laižos miegā,te pēkšņi viņš uzlika uz mana pleca roku,kā apķerot (bija agrs pavsaris,diezgan pavēss istabā). Uz pussekundi drusku pamiru,jo roka it kā neuzkrītoši,bet tomēr virzījās zemāk. Neapjuku, stingri saspiedu viņa roku un atvirzīju to prom no sevis, pasakot "Don't do that. Goodnight". Nu bļe, ja esi nostādījis mani neērtā situācijā, tas nenozīmē, ka es varētu piekrist sakaram. Nākošajā rītā viņš vainīgi uz mani paskatījās un teica, ka nelāgi sanācis ar to matrača būšanu, es nebiju dusmīga, sasmaidījāmies un gājām taisīt brokastis.:) Es biju mierīga un nejutos slikti,biju priecīga,ka es viņu pieklājīgi atšuvu un galu galā pat ja viņš neapstātos,es vienkārši ietu uz common virtuvi (tas bija tāds kā dzīvoklis ar 6 durvīm) un dzertu tēju nakts garumā un rītausmā nozustu. Enīvej, kopš tā gadījuma jutos pieaugusi un tāda,kas filtrē, ko darīt un ko nē.

Kopumā - nav patīkama tā apziņa, ka tevi var izsekot tikai tāpēc, ka esi siev.dz. būtne un jaunības pieredzes trūkumā neesi iemācījusies, kā pateikt nē. Tu vari būt pašpuika un tik un tā justies offended. Vienmēr galvā ir tas jautājums "kāpēc tieši es un kāpēc tieši tādi apstākļi?". Ehh. Enīvej, tādi riktīgie agresori tāpat agri vai vēlu nodzeras vai iekuļās citās atkarībās vai dēļ agresīvas braukšanas(tam ir jābūt saistītam,arī pravu kačāšana uz ceļa var būt saistīta ar seksuālu frustrāciju) izšķaidās pret smago mašīnu. Pelnītas nāves. ^_^

10/18/17 09:34 am - bezpersoniskās arhitektūras šedevrs - Aizkraukle

Ar D. devāmies lūkot zelta rudeni uz Koknesi pie Pērses upes. Skaistumskaisti tur rudenī, upes līkumi un veci ozoli. Kad ieradāmies,tur bija precīzi 0 cilvēku. Gudra izvēle, labi zinot, ka Siguldā tūristu, ka biezs. Apskatījām vēl šo to,vecos kapus un baznīcu,kolhoza zīmi ar saulespuķēm un atradām krodziņu ar garšīgu rijamo.

Tad nez kāpēc radās ķecerīgā doma atpakaļceļā uz mājām aplūkot arī Aizkraukli. Nekad tur nav būts, lai gan dzirdēts trāpīgais apzīmējums "capital grey Aizkraukle".

Intereses pēc vienmēr ir sajūsma uztaustīt to bezpersoniskās arhitektūras fīlingu un pelēkās vides nolemtību vietās, kas uzceltas tikai dēļ kāda industriāla projekta (līdzīgi kā Sedas pilsēta Vidzemē).
Aizkraukle ir no sērijas "atbraucām, sadirsām, neko nemainīsim - viss čotka,pelēks forevaa ruļit". Es nesaku, ka HES projekti bija slikti, vienkārši tos varēja projektēt savādāk. Lai neveidotos tās bezpersoniskās ekonomisko migrantu pilsētas un nebūtu ar vieglu roku no zemes virsas noslaucīts Pērses ūdenskritums un iespaidīgā ainava ap Kokneses pilsdrupām, Daugavas dolomīta krasti.

Tātad, Aizkraukle bija uzcelta dubļu panckā / būvlaukuma malā. Bezpersoniska, viss no nulles. Silikāts, betons, šīferis un drusku krāsainais metāls. Viss plakans un pelēks, pat tās retās ēku fasādes, kuras ir renovētas, kopējā pelēcībā neizceļas.
Vienīgais arhitektoniskais izņēmums varētu būt 90-tajos celtā katoļu baznīca. Baznīcas nosaukums vien ir tik iespaidīgs, ka pati Aizkraukles pilsēta savā niecīgajā pelēcībā nobāl vēl bālāk par bālāko silikāta ķieģeli. Baznīcas nosaukums: Aizkraukles Sv.Terēzes no Bērna Jēzus Romas katoļu baznīca. Tam apkārt ir plašs un rūpīgi iekopts dārzs, kas kontrastē ar visu pārējo pilsētā redzamo arhitektonisko bezpriģelu.
http://www.katedrale.lv/pics/zinas_latvija/2015/04/aizkraukles_draudze_400.jpg

Šis ir tikai viens no arhitektūras šedevriem. Much šīferis, much ugly. Tās ēkas otrajā stāvā ir deju zāle. Pilna grācijas gan jau. Otrpus ielai ir kādreizējā viesnīca Pērse, ļoti līdzīga un tikpat nolupusi.
https://www.google.lv/maps/@56.6006953,25.2559629,3a,40.6y,33.02h,94.06t/data=!3m6!1e1!3m4!1sPG-ZN1jcGqOxh1gptsVL9A!2e0!7i13312!8i6656

Lai gan pilsētā ir daudz uzņēmumu, nekur nemana uzņēmēju pūles, lai vismaz fasādes vai tuvāko apkārtni padarītu ciešamāku,skaistāku,sakoptāku. Kāpēc? Tā ir HES celtnieku "atbraucām, piedirsām, neko nemainīsim" pārņemtā domāšana. Pilsētas dome ļoti kūtri cenšās minimāli kaut ko savākt, ap skulptūrām viss izskatās daudz maz OK, apstādījumi kopti. Tā teikt, nenolaidīsies līdz bloķeņu iedzīvotāju izpratnei par viņu neaizskaramo vajadzību pēc pelēkuma.

Ā,starp pelēkajām bloķenēm arī ir biznesi. Pretī kūku ceptuvei apbedīšanas birojs. Mirstam un svinam! Urrā! Mūžīga piemiņa Aizkraukles augoņa celtniekiem! Urrā! Urrā! Slava! Urrā!

Pie paša HES ir tunelis, vienīgais tunelis pār upi Latvijā. Unikāla būve, bet tur nonākot justos kā pelēcības dzelmē. Tas ir nulles punkts, no kura izbraucot atpakaļ gaismā, acī durtos tas mākslīgais Aizkraukles pilsētas augonis.

10/9/17 03:36 pm - 2,5 mēneši Ogrē

Šobrīd drusku vairāk kā 2 mēnešus dzīvoju Ogrē,jo kāpēc gan Rīgu, ja labāk un lētāk atradās dzīvoklītis Ogrē. Pagaidām šķiet OK, nez kā būs ziemā. Patīk no rītiem vērot smuko reljefaino tīrumu pirms Saulkalnes, pa ceļam uz darbu Rīgā. Tur mēdz slēpties stirnas. Kultūras dzīve šķiet OK, izstādes rūpīgi pārdomātas un interesantas.

Nesen biju arī kultūras namā uz kino,kur bija starptautiskais īsfilmu festivāls. Biļete uz to pašu pasākumu Rīgā maksāja 8 eiro, kamēr Ogrē - 2 eiro. Yey,būs lētais ķinis forever!Simtgades filmas noteikti arī būs lētākas nekā Rīgā. Muzeju mainīgās izstādes intersantas,tur vispār nav jāmaksā par biļeti. Vienīgi koncertu pietrūkst,nav neviens koncerta klubs, nu tāds, kur var pačku pakratīt pie smagākas vai ne tik smagas mūzikas. Tas pietrūkst.

Šodien atvaļinājuma pirmajā dienā nekur uz Rīgu nesteidzos.Pastaigājos tepat. Super kruta, neviens pilsētiņā nekur nesteidzas,pagaidām arī neesmu novērojusi agresīvos autobraucējos, kas drausmīgi krita uz nerviem Rīgā.Vispār steidzīgie psihopāti kā tādi te nav manīti.

Draudziņi no Ķengaraga/Šķirotavas arī bija ciemos. Yē. Ar viņiem kaut kad sarunāju arī "iesvētīt" kādu vietējo klubiņu. Ar A. jau iesvētījām gardo kafejnīcu. Famīlija arī bija ciemos, ne visi, bet pietiekami daudz,aizvedu jamos uz Špakovska parku.

Svaigais gaiss, protams, forši un zilie kalni,dambis un kartonfabrikas ūdenskritumiņš. Vēl visas pilsētas takas gar upi neesmu izstaigājusi, nez, varbūt ar riteni izbraukāšu.Forši arī, ka trīs pieturu attālumā esošais Ķeguma superstilīgais āra trenažieru laukums un šūpoles ir tieši pie Daugavas. Vēl daudzi geocachi tuvākajā apkārtnē nav atrasti, pa rudeni/ziemu būs, ko darīt.

Pilsētas gājēju ielā tagad ir smuks,liels XXXL izmēra Latvijas karogs. Dienas laikā to knapi var pamanīt, bet tumsā izskatās iespaidīgi. Jauki.

Kaimiņu mājā dzīvo skaists, bet nedraudzīgs kaķis vārdā Sems. No rītiem sveicinos ar tirgus zooveikala kaķi, kas uzticīgi gaida pie būdeles durvīm.

Kopumā ņemot baigi radikāli nav, bet es jūtu, ka pa šiem divarpus mēnešiem krietni uzlabojusies pašsajūta un brīvdienās vieglāk iziet no rītiem ārā,stipri samazinājusies pilsētas stresa doza. Lēnām pārvēršos par iekšzemes cilvēku.

10/5/17 09:33 am - Slīkšanas atmiņas

Izlasot šo ziņu virsakstu atcerējos, kā 6 vai 7 gadu vecumā slīku Ķengaraga poliklīnikas baseinā. Uz duci vai vairāk bērneļu bija divas tantes. Mani izvilka tante baltā halātā, nevis peldēšanas trenere. Tās bija lēnākās minūtes manā mūžā.
Vecākiem - ja ūdens nav bērnu stihija, nahren tos baseinus nevajag. Pohuj, labāk ar šķību muguru staigāt (ūdens terapija nelīdz) nekā ļaut savām atvasēm noslīkt.

http://jauns.lv/raksts/zinas/256181-tragiska-nelaime-ventspili-peldesanas-nodarbibu-laika-boja-gajis-berns

9/28/17 11:26 pm - grammar nazi

Nekad neesmu pretendējusi uz gramatiski pareizu rakstību,bet cilvēkiem, kas nodarbojas ar tekstu apstrādi un to publicēšanu drukātā veidā, to ģeldētu mācēt.
Ja preses izdevums maksā 2 eiro, tad žurnālistiem jāspēj izskaust no publicējamā teksta no krievu valodas aizgūto "piecus gadus atpakaļ" (peķ god nazad). Tas izklausās tik baisi, kā dakšas skrāpēšana pret tukšu šķīvi.

9/17/17 10:29 am - Train people 2

Sieviete, allaž uzkrāsota lūpukrāsa. Kaut kas starp sarkanu un lillā ar spīdumiem. Viņai uz galvas ir puffīgā frizūra, kas izskatās pēc brūna baltmaizes kukuļa. Tad es sapratu, ka tā ir starpstadija no fāzes "tante" uz "vecene". Vecenes sien lakatiņus, bet tantes vēl veido puffīgās sasukas. Kā Belševicas Billē "Vecenes paliek vecenes, visos laikos un visās vietās".
***
Ja sarunā piecu minūšu laikā vairākkārt atskan "Atceries, kad.." un beigās atskan smiekls, tad zini, ka tur brauc ļaudis, kas ir draugi no pagalma, skolas vai studiju laikiem. Divi vīrieši ap tricāru runāja par "džunguru"/"džanguru" vai ko tamlīdzīgu(es nepīpēju,tāpēc pareizi neatceros šo terminu)dabūšanu ārzemēs. Tad viens no viņiem saka otram "ap četriem vai pieciem ir tāds vilciens, kur viss piebāzts, tagad tie skolēni brauc. Es netīšām dzirdēju sarunu kā tur kaut kādi vidusskolēni savā starpā sarunājās, ka nu, tur Ogres skolā visi esot lohi un ka Rīgā viss ir daudz krutāk un stilīgāk un vispār labāk. Vai tad mums Lielvārdē bija baigi slikti mācīties?".
Jā, tas ir tas moments, kad tu noklausies sarunu par to, kā noklausīšanās objekts noklausījās citu sarunu.
***
Švītiņš un pelēkās peles paskata meitene, pieklājīgi saģērbušies, kaut kur starp 25 vai 30. Pēc sarunas var noprast, ka abi tai pašā vakarā bijuši uz kino-randiņu.
Švītiņš jautāja, vai dāmai ir kādi hobiji, šī tik smaida pretī un nezina, ko atbildēt .Tad Švītiņš jautā, ko viņa dara brīvdienās. Šī atkal smaida, neko nesaka. Tad Švītiņš, lai galīgi saruna nepārtrūktu, jautā vai viņai TAČU ir bijis vasarā atvaļinājums un ko viņa tad esot darījusi. Šī saka, ka jā, esot gan bijis un aizgājusi uz Rīgas pilsētas svētkiem un uz Lielvārdes pilsētas svētkiem. Tad abi sāka runāt par horoskopiem...Horoskopiem, AHUJEĶ!!! Tad par to, kāds kuram dzīvoklis, vienistabas vai viens,komats,pieci istabas dzīvoklis. Un par staciju secību.
Ak tad tādi ir tie mūsdienu vidēji aritmētisko latviešu randiņi. Atvainojos, vidēji arimētisko latviešu sliktākie randiņi, kuros pat nav, par ko runāt.
***
Robo-kops. Robo-kops ir vīrietis starp 40 un 50, kurš pa peronu pārvietojas, atvainojos, ripo ar tādu kā apaļu pagarinātāja kasti ar rokturi, kas pīkst un ripo bez pedāļiem.Viņš brauc tanī pašā vilcienā. Elektroniskais bezritenis vai uzlabots i-robot.
***
Biznesmenis refresho te e-pastu, te twitteri. E-pasts izskatījās pēc iekšējā darba e-pasta, ļoti oficiāli un tad padomāju, ka viņš noņem darba spriedzi, rakstot twitterī "man besī kolēģi,ielu remonti un šitā PV grabaža, 666, canon vai nikon, vai Elksniņš ir Ušakova kopija un man negaršo tavas kafejnīcas bezglutēna keksis".

9/10/17 03:55 pm - Smalkā maluma ļaudis krogos un citur

Kad lasu biogrāfijas par latviešiem 20-tajos / 30-tajos / 40-tajos gados, iekrīt acīs visādi uzvārdi un smadzene loadingo radurakstus. Piemēram kā tagad, kad lasu nosviestā finanšu ministra dēla memuārus, tur parādās persona-draugs Valts Grēviņš, kas izrādās Valda Grēviņa dēls un savukārt Valdis Grēviņš bija tas, kā dēļ slīcinājās Austra Skujiņa, kas savukārt ir dzērusi ar Čaku un Čaks ir dzēris atpakaļ ar finansista dēliņu. Sociālais tīkls!
Lasīt par dzeršanu un krogā iešanu arīdzan. Pie viena galda reiz sasēdēt mēdza pilnīgi dažādi smalkā maluma ļaudis. Tad atkal "Ha hā! bet šitais dzēra ar to un to un dekādi vēlāk turpināja dzert ar to un to".

9/3/17 03:46 pm - Train people

~15gadīga eņģeļa sejas meitene ar nevainojamu sejas ādu pēkšņi no plastmasas maisa izvilka pūderi,tonālo krēmu,konsīleri,acu ēnas,uzacu zīmuli, skropstu tušu,lūpu spīdumu un velns sazin ko,30 minūtes špaktelējās tā, it kā viņu rādītu televīzijā. Viņa bija skaista bez make up, bet ar to make up izskatījās tikai varbūt par gadu vecāka. Jēga??? Finišu pat neredzēju, jo izkāpu Šķirotavā. Viņai bija Rīgas Dinamo džemperis un pulkstenis bija knapi 12 dienā. Varbūt viņa ir čīrlīdere basketbola komandai un dumjie sportisti atzīst tikai meitenes ar špakteli.
***
Sieviete pēc 40, acīmredzami iemīlējusies vai arī centīgākā JēzusTeviMīl sektu sekotāja. Rakstīja ziņas telefonā un apgaroti skatījās uz vagona augšu, it kā tur būtu viņas radīts sakrālās mākslas meistarstiķis.
***
Ģimenīte, viens no ģimenes vīriešiem košļāja košļeni tā, ka tā lipa uz deguna, bērniem par prieku. Šļurp un košļene atpakaļ mutē. Vilcienā visiem priekšmeti kļūst par izklaidi,arī košļene.
***
Sieviete, tuvu pie 30 lasīja metro 2034. Viņai sejā bija nulle emocijas, bet pizģēts, tā pirmā grāmata bija TIK laba, pilnīgi bail lasīt otro, ja nu tur tiešām nulle emocijas?
***
Sieviete ved sunīti. Kad 80% vilciena satura izkāpa ārā, sieviete suncītim uzklāja uz sola dvielīti un sunītis uz tā apgūlās. Es arī tā gribu. Saritināties vilcienā uz sedziņas un kaut kur aizbraukt.
***
Kungs ap 70 lasa anekdošu krājumu. Sejā ne reizi pavīd smaids. Es tevis dēļ iztērēju 15 minūtes,gaidot, kad tu smiesies. Anekdotes sabiedriskās vietās ir tabu??
***
Jauns vīrietis nenosakāmā vecumā ar smieklu krunciņām un vilka tetovējumu uz rokas. Kas notiek, ja uz rokas spīd pilnmēness?Vilks atdzīvojas un tetovējuma saimnieks saka AAUuuuuuuuuu?
***
Tantuks runā pa telefonu un saka "Ā,visu jaucāt kopā?" un tiiik piesmakuši ellišķīgi smiekli, ka pati būtu tikko dzērusi visu kopā, agdamu ar šņabi,vermutu un tekilu.

8/21/17 06:17 pm - lapsene

Nopirku šo to garšīgu un sieru. Ņemu ārā ēdamos no maisiņa un - kas tad tas - tur iekšā liela, resna lapsene. Nometu maisiņu ar sieru un lapseni. Lai viņai tiek. Es negribu, lai viņa man iekož, ņemot ārā sieru.
Patiesībā tā lapsene tāds nieks vien ir, pirms dažām dienām istabā ielidoja irsis. Taisni ap pusnakti. Iebarikādējos vannas istabā, D. tikmēr vēra logus un izsekoja, kur tas mūdzis lido. Te pēkšņi tas irsis apklusa. Ilgi negāju gulēt, jo man likās, ka tas irša kungs palīdis zem dēļu grīdas ciemos pie treknajiem zirnekļiem. :/
Jā, gribu rudeni. Tad nebūs nekādas lapsenes, ne irši.

8/15/17 09:31 pm - Pārbaudītas vērtības pleilistē.

Cietnis nobeidzās (bez backup,haha),bet mīļākos melanholijas un apokalipses caurstrāvotos albumus zinu no galvas.

Terminal sound system - Constructing towers (2008)
Atklāju šo albumu tikai pēc veiksmīga album-art, uz kura virsū ir divi betona rezervuāri. Par pārsteigumu atklājās postroka-džeza-dnb-horror theme kokčiks.Vairākas darba dienas pēc kārtas klausos, never gets boring. Heavy weather (2011) arī bij emociju spektra ziņā gards, bet ne tik ar eksperimentālu skanējumu. Austrālija.


ASC - Imagine the Future (2015)
Šis izceļas ar izteikti apokalipses pieskaņu. Jēs, imedžin ze fjūčar.
Šķiet, ka tas mūzikas autors James Clements dzīvo mūzikā,jo katru gadu izdod vairākus albumus un EP,gan lipīgas sintezatormelodijas, gan melanholisku ambient (pēdējais There are no stars without darkness (2016). ASV


Astropilot - Solar walk (2010 - 2016, sērijā II, III, IV)
Mūzika,kas aizved uz kosmosu, tur uzēd čikennagetus un atved atpakaļ. Ambient jeb parasto ļaužu uztverē miega mūzikas meistarstiķis. Sapņainākais,bet katrā skaņdarbā pa melanholijas akacim. Krievija


Hezzel - Aftermath (2017)
Mūzika, kas aizved creepy britu filmas "Threads" noskaņās. Es pat nezinu vai tai filmai bija soundtreks, bet ja būtu, šis varētu būt piemērotākais. Vislabāk skan, kad neesmu izgulējusies. Pamodina ar šermulīti. Latvija


Galaktlan - Constance (2005)
Igauņi zina, kā uzpirkt latviešu sirdis. Ar vasarīgumu, melanholiju un sapņainiem outro. Es nedrīkstu šo albūmu klausīties publiskās vietās, citādi var uznākt pinkšķis. Igaunija


ICR - Such unimportant things like us (2011)
Citreiz vajag mierīgu dnb bez mēģinājumiem ieiet šizza basos. Lai dzīvo dīvānu melanholija un lietainas dienas. Fun fakts - šī ungāra skaņdarbus remiksējis latviešu DJ Salmz un otrādāk. Aww. Ungārija


Future sound of London - Environments (2008 - II - VI) un Lifeforms
Kamēr pieturās pie sintezatoršīzes un iztiek bez psihodēlisko ģitāru ievirzes, šī sērija dabū instant laikus. Citkārt liekas, ka tas šiza muzons ir sakomponēts vienlaicīgi ar lifeforms un izdots tikai mūsdienās. UK


Kilimanjaro Darkjazz ensemble (2006 - 2011)
Visi albumi ekselenti. Džezs plus postroks plus elektronika = yes please. Nīderlande

Vēl šis tas:
Dead Texan - The Dead texan (2004)
Mono - Hymn to the Immortal wind (2009)
Deftones - Deftones (2003)
Apziņas parazīti - Vairs nekādu saulē pazudušo zirgu (2012)
Tetarise - Playing in the Glow (2016)
Gimmik - Back to basics (2003)
utt.

8/6/17 08:21 pm - LABA DABA 2017, mūzikas vērotāja pieraksti

Dzīvās mūzikas birums, lai iet hronoloģiskā secībā apraksts, kas atklāts un dzirdēts.

PIEKTDIENA.

Dzelzs vilks - īpašu komentāru nav. Vien dziesma "ir silts un vasara vēl nav galā" drusku silda, pat ja festivāla gaisa temperatūra diez ko nelutināja. Ar D. nosūtījām māsai video sveicienu, tā viņas skolasdienu biežāk klausītākā grupa.

Zari - Arvien pārliecinos, ka folkā jābūt gan sieviešu, gan vīriešu vokāliem. Lai jauda un spēks. Labs atklājums. Man liekas, ka jebkura grupa izklausītos lieliski, ja tā uzstātos izcirtumā, meža ielokā. D. iefilmēja gabalu, kas man visvairāk patika.
https://www.youtube.com/watch?v=3wRrwjOy-H8

Pērkons - es nemāku komentēt Šļāgeri,bet bija jauki dzirdēt "Dziesma par sapumpuroto zaru" :) Uzreiz atceros Podnieka filmu.

Pienvedēja piedzīvojumi - šķiet, jāpiekrīt kaut kur dzirdētam viedoklim, ka Pienvedēji iemantojuši tādu cieņu (lec i veci i jauni, dziedot līdz), jo nav "pārdevušies" un sākuši dziedāt angliski. Nekad dzīvē nebiju pienvedējus dzirdējusi dzīvajā, lai gan klausos šamos no 11/12 gadu vecuma. Suņa šķūņa skatuvē ir drausmīga skaņa, tāpēc ar ģitārefektiem uz skatuves neņēmās kā pērn Spīķeros. Uhh. Prieks. Izrādās, ka Pienvedēji nākošgad svinēšot 25 gadu jubileju. Rūdīti spēlmaņi. :D

Otava YO (RU) - Atraktīvs folks no Krievijas, jau ieraugot video rullīti izdomājām, ka jāiet klausīties, lai tur vai kas. Kopumā tāda gadatirgus mūzika - lustīgi un omulīgi.

MMMM - Sintezatoru grupņiks ar ķiverēm. Es nezinu, kur sākas un beidzas robeža stilīgi, par detaļām daudz domā. Vairāk var nekrāmēties ar to vāvuļvokālu, bet maksimāli atraktīvi dragāt sintiņu.

Kenta Hayashi (JP) - žēl, ka uzstājās naktī, kad jau ārā nāvīgi auksts un apkārt eža skatuvei skan tuc tuc no alko teltīm. Tas drusku pabojāja uzstāšanos. Tāds vienkāršs un sirsnĪKS, pierāda, ka neko daudz jau nevajag priekš ambienta, kā vien ģitāriņ',paša elp' un vēl šo to.

SESTDIENA

Koklētāju ansamblis BALTI - izdzirdot vārdu kokle nāk prātā pasakas vai muzeji. Toties uz skatuves bija 10 vai pat 12 kokles. SPēlē visi vilnītī. Normāla pensionāru mūzika. Es domāju, ka laika gaitā vokāli kļūs labāki. Tad arī patiks arī man vairāk. Viena meitene izskatījās nāvīgi uztraukusies spēlējot, meklēja iedrošinošu smaidu no ansambļa vadītājas. Man patīk pārliecināti mūziķi, kas ir labi aktieri un turpina smaidīt, ja ir laža.

AUĻI - Normāls dimdiņkāposts! Nu riktīgs DIMDIŅkāposts. Vienīgi žēl, ka pārāk daudz dūdu. Savādāk būtu daudz cērtamāki. Man liekas, ka viduslaiku festos viņi ir must-have. Patiesībā sapratu, ka gribētos aizbraukt uz kaut kādu viduslaiku festu, skatīties uz smukiem zirgiem, zobenu cīņām, redzēt kā čurkst cūkas šņukuris un dzert pa taisno no krūkas. Jā, paldies Auļi, par šādas nepieciešamas vīzijas radīšanu.

Vientuļš, bet neglīts - Bandcamp pērn uzrakām šo grupu (vai aizpagājušogad), dziesmas reti trashy, citas pat diezgan nopietnas izklausās, bet domājām - jāredz dzīvajā. Bet izrādās, ka šie pat neuzstājas nekur. Tad nu Labā dabā bija grupas koncert-debija. Bija pāris uzkrītošas lažas, bet noteikti izklausās labāk nekā albuma ieraksti. Šādi tādi pārsteigumi arī bija, piemēram štruments kādu rāda vecās Soviet filmās, es gan nezinu kā to sauc.

Daba san - Sapratu vēl vienu folka fīču. Daži ieiet rāmjos un gribb būt ahūni tradicionāli. Bet tas ir garlaicīgi. Tauta grib obojas, santurus un visādas citādas maz-dzirdētas pariktes.

Das sonntags Legion - Izcils piemērs, ka instrumentāli klausāmus skaņdarbus (postroks vai kas taml.) brutāli sapiš gaudulīgs-ņaudulīgs-galīgi-nekāds vokāls. Man bija cerības, bet tas vokāls sadirsa PILNĪGI visu....man patīk postroks/postmetāls, bet bez ņaudvokāliem. Lai runā instrumenti.

Saturns Husk - nezinu vai tas bija tā iestudēts, bet buņģierim pirmās vai otrās dziesmas laikā nošļuka mūķenes plīvurs. Jaudīgi, var manīt, ka šie ļaudis mīl ģitāras un TOLMETU. Patīk. Noteikti Rīgā aiziešu uz koncertu vēl. Labākais atklājums šajā festivālā. It kā gribējās varbūt drusku eksperimentālāku, bet nevar jau gribēt Tesa-2. :)

Imants Daksis - Vienmēr licies, ka viņa mūzika ir kā no citas pasaules. Klausos Daksi kopš Pasaules gaisma bij, atceros, Sīrupā bija raksts par to grupu (~2003 vai 2004 gads?) un domāju, vai tik tā nav tā pati grupa ar to bezgalskanīgo dziedātāju. Pagāja "tikai" 12 vai 13 gadi, kad pirmoreiz dzirdu Daksi dziedot dzīvajā. Kad viņš dzied, pat saule spīd savādāk. Mūzikas klausīšanos centās gan pabojāt divi 17gadīgi pumpaini rusjankas (runāja ar stipru krievu akcentu), kas visu koncerta laiku skaļi ĻERKSTĒJA visu koncerta laiku un centās piepisties, ka esam viņiem priekšā (bijām 3 - 4 metru attālumā no skatuves, pat tehniski nebijām priekšā). Viņi piepisās mums, bet nepiepisās priekšā lēkājošajam džekam govs kostīmā, kas pat uzleca (!) uz skatuves. Stulbie krievi laikam nav dzirdējuši par "pirmās dziesmas likumu" - ja tās laikā patīk mūzika,virzies pie skatuves, ja mūzika nepatīk, paliec turpat kur biji vai pisies dirst un nečīksti. Piemēram, Nabaklabā ir daži spoti, kur mūzika skan labāk, bet redzamība ir so-so. Bet man nekad, nemūžam, nekādos apstākļos nav ienācis prātā kādam piepisties par sliktu redzamību koncertā, jo primārais ir mūzika.

Solo ansamblis (LT) - No sākuma domājām, vai iet uz popsu, bet tā kā viņiem ir daudz sintezatori, izdomājām, ka jāiet. Skatuves noformējums bija izcils - manekenu detaļas. Koncerta sākumā viens no mūziķiem gaisā pacēla kkādu elektrisko flautu vai ko tamlīdzīgu skaņotāja virzienā. Darot to trešo vai ceturto reizi, mūziķis izskatījās makten dusmīgs, likās, vai tiešām koncerts tūliņ apstāsies, jo viens instruments nestrādā un mikrofons arī neskanēja, kā vajadzētu. :D Čakarējās ar gariem intro kādas minūtes 15, bet tad jau viss atrisinājās un sintezatorgabali bija tiešām forši. Disko lietuviškai, taip, taip. Vienubrīd pat uzrāva tehno. Ja būs kkad jaunas dziesmas un šamie brauktu uz Latviju, aizietu uz koncertu. Atklājums nr.2.

It kā gribējās Satellites un Soundarcade dzirdēt, bet Satellites ir popsa un Soundarcade ir briesmīgs vokāls. Izdomājām, ka jāiet uz telti. Galu galā kājas jau bija beigtas un gandrīz visi festivāla suņi jau redzēti (žēl, ka nenāk arī ar kaķiem, trušiem u.c. zvēriem arī).

Gaidot autobusu redzējām, ka Uldis Rudaks (radio un klubiņu DJ) apdzēries guļ pie zālītes grāvmalā un piesteidz klāt mediķi un 2 mentu mašīnas. Vēl arī pabrauca garām mentu buss ar 2 guļošām meitenēm, laikam arī savāktas pa grāvjiem. Kaut kā stulbi, ņemot vērā, ka LabaDaba rīkotāji taisīja pat divas teltis, no kurām vienā gaismoja par saprātīgu dzeršanu un ūdeni, bet otrā - aicināt baudīt pasākumu ar atmiņām, bezalkoholisku alu (ja tik ļoti gribas VĒL vienu glāzi pēc vienas,divām). Jācer, ka pie izbrauktuves menti strādāja ar alkometriem rīta turpmākajā daļā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāšausminās tāpat kā Salacgrīviešiem.

Kopumā kvalitatīvi muzikāls prieks, paldies radio NABA! ^___^

8/4/17 11:37 am - SŪDrabs.

SŪDraba tipo neko nezina par oļegarhu sarunām, SŪDraba taisnojas, ka viņas partija tiek DIB-SŪD-ināta nevis Kremlina dzīvoklī bet zinātnieka salonā, SŪDraba čupojas ar Aināriņu & Vējoni un ļimonāru Krūmiņu (visu oligarhu draugs), SŪDraba strādāja Parex bankā, SŪDrabu par valsts kontrolieri savulaik iebīdīja nevis krīzes laikā, bet 2004.gadā bēdīgi slavenā cūkdelfīnu Šķēles un Kalvīša Tautas partija, SŪDraba iepleš acis tādā naivā "ko jūs, es taču neko".

SŪDrabas NSL ir mēslojums Lemberga crew ZZS un pensionāriem ar atmiņas traucējumiem.
Tā SŪDrabas NSL,ZZS un Sasmakas vircas bedre tikai aug un aug lielāka.

7/23/17 11:39 pm

Atbrauca ciemos māsa un tā kā D. ir prom visu weekendu, māsa palika pat abas dienas. Sanāca izstaigāties un dzirdēt Tranzītu apmēram 2 km attālumā. Es nevaru būt balts, Vai tu tur esi un citi "grāvēji" bija diezgan labi saklausāmi. Dzīvē reizēm vajag trash devas. Nu tur drausmīgu mūziku vai briesmīgas filmas. Lai smadzeņu puslodēs atmirst šūnas un aizmirstas nebūšanas. Tranzīts ir tāds trash, ka tas kaut kādā mērā ilustrē manu tagadējo jauno dzīvi.

Ā jā. Atradām Maskava TV - Slimnīca. :D

Šodien pusi dienas nomarinējāmies mežā un pie ūdenskrātuves, bildēju ar māsas future husband jauno fotoaparātu, riktīgu vintage. Pie tās ūdenskrātuves vasarā diezgan tizli. Sabrauc "zelta jaunatne", mašīnā ieslēdz tuci un ar atvērtām bundžām tusē pie ūdens. Lauķi. Pāķi. Degradācija. Šodien apmaldījāmies mežā ar Radiohead fonā. Bij smieklīgi.

Šīs bija divas ļoti vasarīgas dienas, bet es esmu jau rudens trūdu stadijā.

7/21/17 10:39 am - ledusskapja drāma

Bļa, es dzīvoju kopā ar faking egoistu, kurš ar ieiešanu veikalā domā nopirkt ēdienu vienai ēdienreizei vai auzu pārslas tikai sev (viņš zina, ka es neēdu pārslas ar negaršīgi skābo upeņu zapti, vļēk).
Es nebūtu dusmīga,ja viņš uz manu jautājumu "vai mājās ir ko ēst" būtu atbildējis ar reālo situāciju - "dažas salātlapas un divi tomāti/tikai vienai ēdienreizei/ledusskapis tukšs" nevis ar pārliecinošu "jā".
Jau vairākus gadus es stibīju no veikala maisus ar rijamo,kas pietiek vismaz 3 dienām, jo man besī KATRU DIENU tērēt savu laiku, stāvot faking Maximas rindās. Un tad, kad manis atnestaisgandrīz izbeidzas, viņš ņemās taisīt kaut kādus kuhņas šedevrus - pieliek tunci ar eļļu klāt vārītiem rīsiem, par ko dzirdot vien gribās norīstīties vai atnes no veikala 1, 2 vai 3 lietas, ko tai pašā dienā norij.

Es esmu nāvīgi pārskaitusies, ņemot vērā, ka pusdienās viņš var atļauties pusdienās rīt silto ēdienu, kamēr man jāsmērē maizītes, jo 1)nevaru atļauties 2)tuvumā nav, kur paēst, jo faking Maskačka.

Tagad domāju, kā pārmācīt to rijīgo ruksi. Un vakar viņš vēl dusmojās un iespēra ritenim, ka es viņam pateicu, ka kaut kas ledusskapī jāliek uz rītdienu.

Mēs praktiski par neko nekad nestrīdamies, bet es gribu strīdēties, jo
TAS BĻAĢ NAV GODĪGI BĻE.

7/14/17 09:24 am - pie Rīgas pils

http://www.delfi.lv/news/national/politics/video-ka-pie-rigas-pils-ridzenes-sarunu-del-prasija-vejonim-but-dzirdigakam.d?id=49043995#!dgs=dgslv-103327:5912419

Drusku paprotestēju ar'. Otrā pusē plakātam labāks uzraksts, ko ik pa laikam mainīju: "Dibens no iesildīta beņķa tālu nekrīt". Ar domu, ka ja kāds polītiku izvēlas kā dzīvesveidu, tad nekādas beņķu mainīšanas (amati) nemainīs šādu cilvēku shady nolūkus.

Vējonis tiešām bija pelnījis to nobūjināšanu, shēmotāji paši neatzīsies. Lemberga klēpju sunītis tikai prasmīgi imitē darbību.

Es nepiekrītu tiem, kas uzskata, ka tas bija pilnīgs JKP aģitpasākums,jo uz skatuves kāpa arī citu partiju pārstāvji. Ja nebūtu JKP saaicinājuši, tad to būtu darījis kāds cits. Pasākumam, protams, bija tostermaizes efekts - tauta pacepās un Bordāns arī tika teļāgā.

Kas būs tālāk?
Da nekas īpašs, bet ja vajadzēs iet protestēt šogad vēlreiz, iešu kopā ar D. un R.kurš gan jau pa šo nedēļu būs paspējis izstudēt googlē šo to par Vējoni, Lembergu un Šļeserzelli.

Man ir arī sazvērestības teorija par turpmāko apokalipses scenāriju, ka ja kritīs galvas, tur iesetumsies vēl Lembergam lojālāki ZZS spēki vai arī tādi, kuri it kā ir bezpartejiski, BET ir Lemberga koriši, kas pa kluso visu jau sarunājuši.

Labākajā gadījumā ZZS reitingi kritīs tik ļoti, ka Saeimas vēlēšanās kritīs reitings ZZS un tās balsis, kuras kāds gribēja atdot ZZS, pieplusosies Konzerviem,Vienotībai vai kādai jaunai partijai. Lūkosim, redzēsim.

7/11/17 02:01 pm - pārcelšanās

Uz ielām ir tīri kaķēni, bērni līdz pat 22:00 spēlējas pagalmā, mežā 15 min gājienā ir mellenes, ierastie kravas vilciena trokšņi labi dzirdami. Man jau ir mīļākā māja ar diviem tornīšiem un kaut kad nākošnedēļ iešu klausīties standup vietējā klubiņā. Derētu uzmeklēt vietējo fotoklubu, noskaidrot vai rīko lokālās foto izstādes vai ko tamlīdzīgu. Ielās latviešu valoda dzirdama 70% gadījumos, kas man pēc čigānu,krievu,angļu,turku un lietuviešu mix ikdienā liekās tīrā atpūta.
Iesākumā jau kūlio,nez kā būs pēc mēneša,trim,pusgada,kad beigsies darba līgums.
Powered by Sviesta Ciba