rasoļņiks

Recent Entries

5/25/17 11:23 am - Čipši, prese un vēlēšanu sviests.

Dažreiz es kā vecs pensionārs nopērku čipšu paku un kādu avīzi, jo galu galā man reizēm interesē, kas ir aktuāli 50+ cilvēku klačās (t.i. ļaudis, kuri ir absolūtā iepriekšējā paaudze, ļaudis, kas ir manu vecāku vecumā un vairumā)

Ar lielu joni tuvojas pašvaldību vēlēšanas (to, ka tās tuvojās, varēja jau pagājušogad vai pat vēl senāk) un uzmanības epicentrā ir lielākās naudas slauktuves (lielās pilsētas), kur gadiem ilgi ir vieni un tie paši mēri.

Es vēl neesmu izlēmusi, par ko balsot. Toties pastaigājot pa rajonu secināju, ka tagadējais mērs ir pašslavējošs lohs. (p.s. iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās nebija interese piedalīties, bij interese tikai par Lielo simtgalvnieku tolaik).

Krasta rajonā nekas tā pa lielam nav mainījies kopš manas bērnības. Jau 90-to gadu beigās visur bija salauzti soliņi, nozāģētas skulptūras (jā, tādi brīnumi arī bija šai rajonā), piespļaudītas tramvaju pieturas un atkritumi. Skolas laikā maģiski no pagalmiem sāka izzust dzīvība, te pazuda daļa babuļu, te pazuda šahisti, pazuda arī sīči, kas spēlējās konkrētas mājas lielajā pagalmā.

Vienīgie būtiskie jauninājumi šajā Ghetto paskata rajonā bija pilnībā no jauna uzceltā skola (2007.gads, pirms Ušakova), Dienvidu tilts (tas arī tā kā būtu speķa celtniecības gadu projekts) un kārtējā atpūtas kompleksa LIDO jauninājumi (Ķirsona bizness). Rajonā ir praktiski 0% sakarīgas publiskās telpas un iestādes. Ir neskaitāmas dzĪKS pārvaldītes, no kurām vienīgais labums bija "domofonu" ierīkošanas ierosināšana, lai uzlabotu drošību šai ghetto nostūrī. Promenāde? Tas uzlietais asfalts pie salu tilta nav vairs Krasta rajons. Pie garāžu kooperatīva ir vecais asfalts.

Tātad, vienā nelielā rajonā, kurā dzīvo tūkstošiem ļaužu (vienā "trīspaģiku"deviņstāvenē ir vairāk kā 100 dzīvokļi), ir izveidojies savdabīgs ghetto. Super, ar ghetto. Pie Supernetto pārtikas veikala pulcējas daudz cilvēku, lai nopirktu alkoholu un rijamo. Tādu cilvēku rajonā daudz, kas sēž bloķenēs, rij un nodzerās, jo ārā pat nav īsti, kur pastaigāties un kur nosist laiku. Vismaz lai tiktu līdz kaut cik estētiskai videi pie Daugavas, jāmēro ceļš caur izdrupušajiem pagalmiem. Bibliotēka šajā rajonā nav, ir tikai blakus rajonos, Rēznas ielā un Ķengaragā pie Nekropoles būvlaukuma.

Pirmajās siltajās dienās ar D. iesmējām par ļaudīm, kas uz asfalta sēdēja TUPUS (6 cilvēki) un uz mājas apmalēm, jo apkārt nav neviena soliņa. Šī tad ir tā īstā Nila Ušakova Rīga, tā nav tāda, kādu to jamais pats reklamē. Protams, ka mērim ir izdevīgi sakārtot apkārtni ap Spīķeriem, jo kurš gan mērs gribētu skatīties uz TUPētājiem, kas tukšo 0,3 kokteilīšus. :D

Krasta rajonā dzīvo ļoti daudz krievu un tajā lielākā skola ir mazākumtautību 75. vidusskola, kur, starp citu, ir pussabrucis stadions, zem kura krājas atkritumi un izdrupušas trepes, no Maskavas ielas puses. Re, kā Ušakovs "rūpējas" par krievu bērniem! :D Tas ir tikai mīts, tas "Ušakovs-krievvalodīgo interešu aizstāvis" tēls. Ar D. atzīmējām kadastrs.lv pašvaldībai piederošos zemes gabalus Krasta rajonā - arī pašvaldību zemes pleķos-rotaļlaukumos ir pliks, apzāģēts dzelzs un smilšu kastes aizaugušas. Tā radās ideja uztaisīt fočenes ar konkrētajām vietām un krievu uzrakstiem. Lai Krasta rajona krievvalodīgie kaimiņi sāk apjēgt, ka apkārtne ir Bomžu kūrorts un ka Ušakovu rēali interesē vien no katra Rīgas iedzīvotāja izsūkt maksimāli daudz naudas par sūda Rīgas satiksmes biļetēm.

Nosūtīju bildītes (Krasta rajona konkrētu teritoriju foto ar kadastra numuriem + paint art) Facebook profilam "Rīgas mēris". Ar cerību, ka vismaz fočenes redzēja ne tikai latvieši, bet arī krievvalodīgie, kas patiešām dzīvo Krasta rajonā un tādējādi kaut cik apjēgs realitāti.

Man diži neinteresē politika, bet besī pašslavējoši lohi-biznesmeņi un cilvēki ar īsu atmiņu un aizmālētām acīm, kas par tādiem balsos. Cerams, ka būs redzami detalizēti balsojumi no iecirkņiem Krasta rajonā, cik liels ir "Sasmakas" atbalsts vietā, kur 8 gadus nekas nav darīts. Varēs apmēram nojaust, cik pamatīgi darbojas Vesti segodņa un MK RusskijMir avīžu propagandiņa + Ušakova aģitācija vides reklāmās.

5/8/17 10:20 am - Daugavpils

Šajās brīvdienās Daugavpils stacija bija izrotāta ar gariem, vertikāliem Latvijas karogiem pie ieejas, izskatījās skaisti. (Origo nez kāpēc nekad nevar sakarīgi izrotāt..)

Aizvedu R. uz ķīmiskās šķiedras rūpnīcu, par ko viņš jūsmoja jau entos gadus. Kamēr R.un D. līda pa rūpnīcu, tikmēr aizgāju uz Stropu ezera tālāko kaktu (bet tik un tā šašļiku cepēju dūmi atnāca līdz manam degunam) un pabeidzu lasīt krimiķi "Jēkabpils reids" un noskatīju pamestu viesnīcu, kurā gan pavisam klāt līst neidrošinājos, ja nu nostrādā 'bauris'.

Aizgājām (kājām) arī uz vietu, kur beidzas pilsēta, tur bija saglabājies autentisks universālveikala uzraksts un rotājums uz kādas pamestas ēkas. ^^

Ā jā, skrošu rūpnīcā bijām. Patiesībā ļoti interesanta vieta, jo arī mūsdienās tur skrotis ražo gandrīz tāpat kā agrāk (parastās krāsnis aizvieto elektriskās, bet ražošanas princips tas pats - izkusis svins tek lejā no torņa augšas un apakšā nokrīt lielā bundulī). Gadā tur saražojot vairākas tonnas, bet pats ražošanas process notiek divos piegājienos,nevis cauru gadu jo svins taču ir kaitīgs smagais metāls. Viens cilvēks arī tīra to bunduli, kur sakrīt tās svina lodītes,laikam grib ātrāk iet pensijā (veselībai kaitīgs darbs). :D
Gide uz brīdi ieslēdza kkādu ventilāciju un gaisā uzvirmoja putekļi un es sajutu mutē metālisku garšu. Hmm, svina putekļi?

Nočekojām pamesto skolu, nostrādāja sensors un firmele darbojas. Būtu resnāki, netiktu laicīgi ārā. :D

Braucām ar trīs dažādu tramvaju modeļiem (tie vecie tramvaji izzudīs dažu gadu laikā, jo it kā visus aizvietos ar jaunajiem). Biļetes cena ir 23 centi svētdienās. DIVDESMIT TRĪS CENTI!

Kaut kur pa ceļam uzgājām priekšvēlēšanu aģitācijas būdu,tā arī nesapratām vai tajā būdiņā nesēdēja pats mērs Jānis Lāčplēsis. Tur patiesībā ir interesantāk nekā Rīgā, tur ir acīmredzama cīņa Mirskis vs Lāčplēsis.

Dienesta viesnīcā sabrauca daudz turku, kas šausmīgi cērta durvis, blaukš, blaukš, blaukš. Smējāmies, ka tā uzvedas tikai primāti.

Taču vislabākais atradums bija zirgs vienā puspamestā rūpnīcas teritorijā, blakus pilsētas centram.Skats bija sirreāls,ka smuks zirdziņš čillo blakus graustiem. Zirga saimnieks turpat netālu un iejūdza zirgu, lai vadātu cilvēkus pilsētas parkā. Neko tādu uziet vēl nebija gadījies.

Cietoksni savukārt bildēs bijām redzējuši, tāpēc ilgi tur nestaigājām. Interesanti vienīgi,ka tur ir sabūvētas hrušcovkas blakus cara laika armijas ēkām, līdzīgi kā bloķenes Karostā. Tur ir policijas iecirknis un viens veikals, bez tiem muzejiem tur nekā vairs nav. Deviņdesmitajos gados tur varētu būt bijis šausmīgi depresīvs paskats un gan jau krimināls arīdzan. Iesmējām par tūristiem, kas tur kratās un maksā lielu naudu, lai skatītos "sūda kvadrātus".

Bija jauki. Daugavpilī ir jauki!

4/28/17 04:22 pm - pirmais korporatīvais

Nu tad tā, biju nejauši iemaldījusies darba korporatīvajā pasākumā (es pat nezinu, kādi godi bij), jo telpa, kurā strādāju, ir koplietošanas telpa gan apmeklētājiem, gan darbiniekiem.

Esmu nostrādājusi tur precīzi mēnesi un man nav ne jausmas, par ko kolēģi vispār runā (it kā jā, ar vēsturi saistītas lietas, bet daudziem tās ir ekstra specifiskas). Nu lūk, es tur uzliku austiņās mūziku (jo tās 100% slāpē apkārtni), bet nē, tiešā priekšniece teicās "pietiks strādāt" vai ko tamlīdzīgu un man nācās ieliet suliņu, uzkost pīrāgu un zemeni un tad galu galā, sāku liet arī vīnu, ja jau tāda iespēja. Sarunās nepiedalījos,jo man nav ne mazākās saprašanas numismātikā (bija kurss, bet daudz kas aizmirsies), tālāk vēl bij runas par perfektajām topošajām telpām, vēl bij runas par mistisku kolekcionāru kaut kur Zviedrijā un tamlīdzīgi. Karoče, mani izglāba regulāra pīrāga paņemšana, smaidīšana un galu galā iegāju post-apo forumā un spoki.el vē, lai nosistu mokoši garo laiku.

UN TAD
pienāca runāties, kā izrādās, iestādes direktors un jautāja, kā man patīk te strādāt, vai nav garlaicīgs darbs. Es godīgi atbildēju, ka nav garlaicīgs, jo man pat brīvajā laikā patīk fotografēt. Un tad bla - bla tev te ir iespēja daudz ko uzzināt, bla bla, varbūt ka pat būs iespēja strādāt ilgāk, nekā līdz gada beigām, bla bla bla.

Ak. Šausmas. Man jau labāk patika cept desas Daugavmalā pavisam neformālā gaisotnē ar Rimi kolēģiem, bet šis bija vienkārši "kill me, kill me now". :D

P.S.
Tagad saprotu D., kas cenšās maximāli pierīties korporatīvajos, vismaz kāds labums. :D

4/8/17 07:05 pm - Google satelītskats, pimpīši un spiegi

R. atsūta īsziņu "vajag objektu plānu". Jā, nudien, siltais laiks nav uz kalniem un ja galu galā līdz Valgai reiz sanācis aizstopēt, tad līdz Latgales tālumam arī sanāks. Tur ir atklājumiem bagātas zonas, šo to jau atķeksēju iekš kartēm.
Tikmēr (vēl joprojām lidinoties pa google maps satelītu) piebakstu D. "skat, skat, kas tā par pimpīšformas ēku? Kāpēc tādu kaut kur citur kartē esmu redzējusi?"
D. pagriež galvu uz monitora pusi un iesmejas "Tie taču vecie benzīntanki, Soviet tipveida objekts".
Uzspiežu streetview, un...Ha! Tiešām!
ASV kādreiz uzņēma satelītfoto un iedomājos, ko gan viņi varēja padomāt, ka visa valsts nosēta ar pimpīšiem, ķipa žests spiegiem. :D

P.S. Par spiegošanu runājot, CIA pirms pāris gadiem publicēja simtiem, varbūt pat tūkstošiem dokumentu saistībā ar Latvijas PSR, kur, piemēram, safočēta Skrundas pilsētiņa, militārās rūpnīcas Rīgā un pat noskaidrots, cik maksā viena ola centrāltirgū un kā darbojas sistēma kopumā visās jomās, kur vien varēja saspiegot.

3/27/17 12:57 am - nav Nadeždas

26.marts ziņu lapās, kas būs rīt?

Hmm. Paģēru,ka Navaļnijs 99% pazudīs vai mīklainos apstākļos "noliksies ar sirdskaiti". Oficiālie Rašas mediji ziņojumu sagatavos pēc 3 dienām (labākajās PSRS tradīcijās).

933 aizturētos protestētājus turpinās vajāt viņu darba vietās, līdz padosies nodzersies kā tā Rašas daļa, kas tupi sēdēja, turpināja dzert un negāja ielās.

Latvijā KNAB turpinās gulēt.

Politiskās kaislības ir Hameleonu rotaļas bez gala.

3/22/17 09:37 pm - bezdarbnieka dienasgrāmata [part4]

Šis būs pēdējais bezdarbnieka dienasgrāmatas ieraksts, jo dabūju darbu viena muzeja krātuvē. Tur pat prasīja augstskolas papīru. Pirmā reize, kad tas s__a papīrs kaut kur noderēja!

Pagājušajā vīkendā sanāca tā teikt,"notusēties".Māsa atkal pēc Braingames izcēlās *vienu* aliņu, tā nu sanāca pagulēt kādas 5 stundas un visu sestdienu notusēt,vazājoties pa botānisko dārzu, spēlējot hārdkōrīgās spēles un cepot picu.:) Trīs pasākumi vienā dienā man tagad liekās par daudz, it īpaši, ja iepriekšējā vakarā koncerts un maz gulēts. Likās jau, ka pēc visiem pasākumiem iekritīšu gultā un aizmigšu, bet nē!!!Līdz trijiem naktī youtube skatījos Čino Moreno best screams un tādā garā. Bet nu bezdarbnieki drīkst līdz nakts vidum klausīties jaunībsdienu mūziku.
- - -
Šī nedēļa palikusi pēdējā, kad esmu savvaļā. Izmitināšu koučserferi no Ķīnas(kuram patīk postroks!Ha!Nu tik jams dabūs redzēt Tesu Nabaklabā, ja neaizstopēs ar fūri pa taisno uz Pleskavas šoseju). :)
Mēģināšu pārdot vairāk grāmatas,jo būs neiespējami pārcelties ar pilnu grāmatu skapi, galu galā to skapi vajadzēs salikt un saturu atsevišķi kkur nest augšā,eh. Tad vēl ar fočiku vairāk jāpavazājas, šodien itin jauki sanāca pastaiga uz Reaģents-A.
- - -
D.atbrauks atpakaļ jau kā trīsdesmitgadnieks. Liekās tik jocīgi,ka viņam jau 30! Nolikšu saldētavā saldējuma kasti,ruma-riekstu vai kaut kādu fancy rupjmaizes-dzērveņu. Nav ne jausmas, pa kuru laiku cilvēki apkārt palikuši tik veci.

3/12/17 09:31 pm - bezdarbnieka dienasgrāmata [part 3]

3 dienas neesmu smējusies un gandrīz pabeidzu lasīt romānu par dzīvi Karostā. Nedēļas nogalē neizgāju no mājām, riju pelmeņus un dzeru 3Ltēju,gulgulgul. R&R strādā kā zirgi, no party.

Māsa atsūtīja video sižetu no Panorāmas,trololo - mani rādīja TV piecas sekundes! Slava bezdarbniekam, kas iet uz fotomuzeju dzert free wine un skatīties melnbaltas vintage fotogrāfijas.

Mēģinu pasmieties (par biksēm ir trū)
"10 Awkward Moments When You're Unemployed"
https://www.youtube.com/watch?v=DvOb7_eZKE4

3/8/17 12:56 pm - bezdarbnieka dienasgrāmata [part2]

2.martā ļoti laicīgi iesniedzu VIDā to anketu par pārmaksāto IIN un izdevumus par studijām (kaut kāda kapeika arī atlec par to). Jēēē.

Drusku pārsteidzos ar darba meklējumiem, gandrīz jau pieteicos vienā darbā, kuru nekad neierakstītu CV (nez, dāļāt ar parmezāna sieru pārkaisītus salātus nav neviena cilvēka sapnis)*facepalm* *can't explain*.Man katra diena neatkarīgi no darba esamības vai neesamības sākas diezgan filozofiski,tāpēc ja no rīta nav nekur baigi jāpūlas un jācenšas, es varētu nogulēt visu savu dzīvi, ja es savā eksistences meņū neiekļautu iešanu uz darbu.

Vakar aizsūtīju CV un motivācijas vēstuli vismaz uz kaut ko jēdzīgu un tēmīgu un atbilstošu studiju tēmai, tagad tik jāgaida atbilde un jāturpina browsēt sludinājumi.

Patiesībā es būtu gājusi uz visādām vietām tāpat parunāties un dāļāt savu CV iekuram,bet šajā ŠĻURAS laikā, kad zābaki paliek slapji apmēram 10-15 minūšu laikā, šādas atrakcijas nešķiet diez ko vilinošas.

3/2/17 02:25 pm - bezdarbnieka dienasgrāmata [part 1]

Sarēķinot visu ēdamo kilogramos (t.sk.konfektes sevišķi negausīgām dienām) plus minimālās jumta izmaksas virs galvas+studiju kredīts, patiesībā varu iztikt ar nieka 230/240 eiro Rīgā, kas ir praktiski minimālās algas money. Protams, ar niansi, ka nedzīvoju viena. Visas izmaksas, kas nav 1.nepieciešamība ir no sērijas "saplīsa ritenim riepa" vai "vajag kaut kādas pieklājīga izskata kedas".

Tātad, bez darba varu iztikt šobrīd precīzi 2 mēnešus.

Pagaidām aizsūtīju CV tikai divām vakancēm un sazinājos ar vienu no vecajiem darba devējiem. Praktiski tas it neko nenozīmē. Es varu pakārt savu augstskolas diplomu uz nagliņas, jo nozarē vakances parādās tikai tad, kad:
1)kāda tante nomirst
2)kāda 30+ sieviete dodas dekrētā, jo kārtējais bēbis
3)kādā augstskolā vajag kādu, kas nav ksenofobs
4)kad cietumnieki ir atspārdījuši iepriekšējo cietuma bibliotekāru
5)kad skolas bibliotekāri ir vienkārši pārvērtušies par mūmijām
6)kad LNB kāds sačakarē sevišķi retus eksemplārus

Karoče, sapratāt pareizi - ja gribās darbu ar grāmatām, tad esi trū bomārs.

Kačāt karjeru nav mans dzīves piepildījums un sapnis. Es vienkārši gribu atrast paciešamu darbu. Paciešams darbs ir tur, kur ir grāmatas. Jo cilvēki aizveras, kamēr skatās grāmatā.

2/26/17 04:39 pm - filmu apskats ziemā

Christine (2016)
IMDB : http://www.imdb.com/title/tt4666726/?ref_=fn_al_tt_1

Filma par sievieti, ziņu reportieri, kuras dzīve īsā laika posmā tika triggerota tik tāl, ka izdarīja pašnāvību tiešajā ēterā. 70tajos gados tas bija kaut kas neiedomājams (filma uzņemta pēc reālas sievietes, Christine Chubbuck dzīves stāsta). Ne viss ir gliteri, kas spīd! Vislabāk patika filmā moments, kad viņas sapņu vīrietis sapņu randiņā viņu aizveda uz psihoterapijas seansu, kas ir,eeeee ļauni. :D

Masaan (2015)
IMDB: http://www.imdb.com/title/tt4635372/?ref_=nv_sr_1

Šajā filmā atspoguļota mūsdienu Indijas sabiedrības uzskatu sadursme, ka ja jaunieši grib paši veidot attiecības bez tradicionālajiem vecāku "preci to un šito, tas būs labs vīrs/laba sieva", tad dabon ciest visi.
Ja tas liekās gana sviestaini un konzervatīvi, šis video kaut ko izskaidro:
https://www.youtube.com/watch?v=37NvyfKyOu4
Pati filma ieturēta indiešu labākajās tradīcijās - muč emocijas, muč sirsnība, muč dzīve. Pēc noskatīšanās jūtos laimīga, ka dzīvoju superatvērtajā Eiropā,kur attiecību veidošanai ir praktiski 0 šķēršļu.

Kiki, love to love (2016)
IMDB: http://www.imdb.com/title/tt4922692/?ref_=nv_sr_1

Spāņu komēdija par cilvēkiem, kuriem ir fetiši. Jocīgākais fetišs trāpījās kādai sievietei, kura spēj just baudu tikai tad, kad viņas vīrs raud. Vislabāk patika epizodes par sievieti, kurai ir fetišs čamdīt dažādus audumus. Sviestaina un vasarīga filma.

Pyromanen (2016)
IMDB: http://www.imdb.com/title/tt4637598/?ref_=nv_sr_1

Norvēģija un dedzināšana, pirmā asociācija nez kāpēc ir par Varg Vikernes, baznīcu dedzinātāju.:D Kādā ciemā/mazpilsētā nodeg viena māja pēc otras un neviens nevar atrast vainīgo, kurš naktīs vai agrās rītausmās baudkāri ķer pēc sērkociņiem. Kā ugunsdzēsēja dēlam ir tikai viena priekšrocība - turpināt kaifot, palīdzot dzēst paša "sastrādāto" huiņu. Gribējās mazliet garākas dedzināšanas ainas. Filmā redzētais atsauc atmiņā klasesbiedru, kurš kādreiz regulāri mēdza dedzināt kūlu,līdz viņu pieķēra. Tajā gadījumā arī atbilda filmas izveidotais psiholoģiskais portrets - noslēdzies,ne pārāk ieredzēts un uzmanības apliecinājumu meklējošs.



I Am Yours (2013)
IMDB: http://www.imdb.com/title/tt2798170/?ref_=nv_sr_1

Filma par vientuļo māti, kura par katru cenu cenšas savā dzīvē dabūt da-jebkādu vīrieti un dzīvo no vieniem tauriņiem līdz citiem un savā vēlmē pēc mīlestības ir gatava atteikties no sava dēla. Nav tik traģisks kā pašmāju slepkavas stāsts (kura nosmacēja savus bērnus), bet pietiekami traģisks, lai no tā uztaisītu filmu.

Quality of life (2004)
IMDB: http://www.imdb.com/title/tt0382255/?ref_=nv_sr_1

Filma par graffiti un brīdi, kad jāizvēlas garlaicīgā dzīve. Es atbalstu vairāk legālos graffiti, kad zīmētāji paši meklē iespējas izpausties. Nelegālajā graffiti vairumā gadījumu ir zemas kvalitātes, jo riskantā zīmējuma vietā var uzturēties pārāk īsu brīdi. Laiks=kvalitāte. Atgriežoties pie filmas - graffiti patiešām var sabojāt ģimenes dzīvi, ņemot vērā soda $$$ un to, ka recidīvs valstīs ārpus Latvijas tiešām var beigties ar sēdēšanu cietumā. Tādā ziņā viela pārdomām, vai tie, kas zīmē Rīgas ielās utt, kas tie tādi par cilvēkiem un vai viņi ir pieauguši cilvēki ar ģimeni vai padsmitgadīgi sīkie? Es esmu satikusi cilvēku, kam ir ģimene, bet kurš graffiti nav spējis "atmest" un zīmē pamestās vietās, tāpēc filma likās diezgan interesanta.

2/23/17 12:24 pm - woop

Patīk tā jaukā sajūta starp darba mainīšanas laikiem, kad pamostoties nekas nav jādara, var klausīties interneta radio, sagrabināt saldētavā junkfood un priecāties. Ar D. skatāmies internetā 101 faktu par Ķīnu, piemēram, tur 10 gadu laikā ir izbūvēts ap 2000km (!) dzelzceļa līniju. Protams, tas dzelzceļš var būt apšaubāmas kvalitātes, bet ja tā padomā, Baltijā tas Rail Baltica projekts buksēs un stagnēs gadus 20 vismaz. Igaunijā šobrīd protestē, Lietuvā laikam vispār vienalga par to dzelzceļu - varbūt tāpēc,ka viņiem ir tie smukie vilcieni un viņiem vairs neko nevajag?
Kaļu plānus, došos uz grāmatu izstādi iesniegt CV, varbūt kādai izdevniecībai kaut kur noderēs darbinieks, kas nav sabojājis redzi un nevalkā brilles. :D
Atradu datorā Comedy Latvia Denisa jokus. Labs rīts. :D

12/28/16 04:27 pm - Četras dienas līdz gada beigām

Šobrīd ir palikušas mazāk kā četras dienas līdz gada beigām.

Jaungada apņemšanās:
1)Saprast, ko darīt ar iedāvināto melnbalto fotofilmu.
2)Aizbraukt atkal uz Daugavpili.
3)Izlikties par konkrētu tūristi,kas nerubī latviski un fočēt streetfoto,trololo.
4)Aiziet tikpat foršā pārgājienā kā ērgļu dzelzceļa minigājienā no Suntažiem līdz Ropažiem, jāizdomā maršruti.
5)Nobraukt ar velo stipri vairāk kilometrus kā šogad.Kaut kā neģeld ar riteni braukt uz darbu vai ķīšezeru vien. Vajag tā no sirds. Lai kājas sāp biežāk. :D
6)Gādāt jēdzīgāku lietusmēteli,tagadējais laiž cauri ūdeni, ja patiešām līst nevis vienkārši smidzina.
7)Apmeklēt vairāk koncertus nekā šogad.
8)Uzcept ābolmaizi vai rabarmermaizi D. par prieku.
9)Darīt vairāk nekad nedarītas figņas. Kamēr neesmu galīgi veca īgņa.
10)Vairāk socializēties.
11)Izlasīt metro 2035 un Nakts sarkano smaržu (bet ne ātrāk kā februārī/martā).
12)Visas dienas garumā spēlēt galda spēles kaut kur.
13)Nomainīt darbu, kas beigtos ne vēlāk kā 19:00, lai būtu vairāk laiks priekš dzīvošanas.
14)Nosvinēt Marlēnas (kaķīša) 10 gadu dzimšanas dienu.
15)Nepadoties pesimismam.

Gribās daudz vairāk, kaut ko prātīgāku, bet nekas prātīgs nenāk galvā, kad ir temperatūra.

11/25/16 01:31 pm

Tik ļoti negribās šodien iet uz darbu, it īpaši pēc tās franču filmas noskatīšanās:
http://www.imdb.com/title/tt2922440/

https://www.youtube.com/watch?v=VIYVQDMZR-Y

11/2/16 09:57 am - Grāmatnīcas stāstiņi vol. 982348

Vakar viena sieviete teica apmēram tā "Man mājās ir viens asinātājs, bet viņš SLIKTI DRĀŽ".
Man uzreiz vēderu sarāva smieklu krampis,kuru ļoti centos noslēpt ar smaidu un vārdiem "Pie rakstāmrīkiem ir daudz dažādu asinātāju, piemēram, ir Vācijā ražots asināmais ar savācējtrauciņu un vēl visādi" (maģiskais triks "ražots Vācijā")
Man liekas, ka šī varētu būt diezgan mulsinoša pieredze, nu ka svešs cilvēks tā uzreiz saka, ka kaut kas SLIKTI DRĀŽ. Man tādam teikumam psiholoģiski vajag krēslainas telpas,dīvānu un kaut kādu alkoholu.
***
Tētis un puika. Tētis pērk Jū Nesbē detektīvu "Tarakāni". Sīkajam liekās ļoti efektīgs vāciņš. Tētis ieliek grāmatu maisiņā. Neatceros vai tas bija puika vai tētis, kas ejot ārā no bodes, teica, ka "Labi, ka grāmata maisiņā tagad,tie tarakāni no turienes vairs netiks ārā".
***
Nezinu kāpēc un kādā sakarā, es ar vienu penzi sāku runāt par Ušakova kepku un izgāztuvēm un abi kopā nonācām pie secinājuma, ka Rīga grimst aktritumos.
***
Ā, man liekas, ka tas bija maisiņu sakarā. Tad lai iet nākošais par maisbergu tēmu. Viena 50gadīga dāma bezmaz vai apvainojās, kad jautāju, vai viņai būtu vajadzīgs arī maisiņš vai nē, jo tantuks teica, ka citā bodē maisiņus dod par brīvu.
Es viņai gribēju vienkārši teikt "Ej taču tu dirst", bet es smaidīju un pateicu funny joksy nice balsiņā "Dzīvojam tagad Eiropas savienībā".
Bļeģ tie piecdesmitgadnieki mani nobeigs. Tā ir tā Sovjetu paaudze, kurai vajadzētu vēl būt kaut cik normālai, ņemot vērā, ka mani senči ir sakarīgi šajā ziņā un kuriem patīk rušināties pa zemi, līdz ar to zina, kādu ļaunumu nodara dārzā iemestas dzērāju stikla pudeles un cits trešs, maisiņi tajā skaitā.
BET NĒ!!! Atrodas arī tie piecdesmitgadīgie Sovjeti, kuri vēl aizvien uzskata, ka viņiem viss pienākas par brīvu. Nākošreiz uzdāvināšu biļeti uz Getliņiem vai 10x lietotu kuli. No centrāltirgus ar zelta pārklājumu un uzrakstu "ROYAL". Nē, pat to viņa nav pelnījusi.
***
Nu par soviet tēmu turpinot, re kur viens cilvēks bija atstājis mākslu pie pildspalvu stenda "Variācija par tēmu Kremlins":


*
*
*
*
*
Bija vēl kaut kādi prikoli, bet tik agri no rīta grūti atcerēties.

10/23/16 11:13 pm - Atvaļinājuma piezīmes vol.2

Dobelē redzēju kaut kādu Soviet briesmeklību - tādā kā bijušā universālveikala iekštelpās bija stikla bloku siena. Laiki mainās, stikla bloku sienas paliek.

Ciemos pie brāļa izspēlējos labi daudz spēles,likās jocīgi, ka iepriekš nebiju spēlējusi tādu kāršu spēļu klasiku kā Uno. Savukārt Dynablaster (aka Bomberman)radītās emocijas varēja dzirdēt pa atvērto logu pirms vispār ierados.Sen vispār nebija būts kādā nedēļas nogales ģimenes pasākumā.

Siguldā kopā ar D. garām nopūtām uztuntulējāmies pa trepēm (resnības asni?). Tās, kas uz Krimuldas pilsdrupām. Pusceļā piekusām un dzērām Malibu ar ananāsu sulu (termosu aizmirsu mājās).Staigājām un priecājāmies, lai gan nekāds zelta rudens tur nebij. Atceļā bija brīnišķīga sarkana saule un sarkani iekrāsojies gateris. Ā un tas ūdenstornis, ko rādīja Ķibilda "Adresēs" bija ciet. Zvaniņš arī izskatījās saplīsis.

IFF kino programma izskatījās ļoti interesanta, bet nu man jābūt vai nu studentam vai nu pensionāram,lai varētu noskatīties vairāk par 1 filmu. Buržuju padarīšana. Aizgāju uz Pyromanen, jo kino no Norvēģijas ir kaut kāds tikpat rets prieks, kā laša ēšana - vienreiz gadā.D.filma patika vairāk,nekā man.

Aizkūlos līdz Šķirotavai,kur ar D.taisījām sātīgos burgerus (apakšā kotletēm vīriešu zapte). Apēdām katra pa diviem un nevarējām vairs pakustēties.Vispār tā bija jocīga diena no a-z sajūtu ziņā,reizēm sadodoties rokrokā atmiņās paslīd visi tie divpadsmit gadi, kopš esam pazīstamas un liekās, ka viņas suņi ir nemirstīgi.

Atvaļinājums nebūtu atvaļinājums, ja tajā kaut kas netiktu darīts priekš dzīvestelpas (12 vai 13 kvadrātmetri,nav ne jausmas).Stiepām no Depo linoleju pār plecu caur Maskačkai un pēc tam gājām pakaļ riteņiem.Tagad gan drusciņ plecs sāp, bet nav ko čīkstēt, kamēr es uz vecās grīdas lasīju "Pārdomas par Krieviju", tikmēr D. skočoja klāt to brīnumu pie grīdas.

DIApasākumā redzēju Černobiļas esencītes,pat kafijā(!)mērcētus diapozitīvus.Pašā pasākuma beigās bija arī melnbalti un krāsaini skenera "errori",kas izskatījās pēc elektronisko mūzikas albumu vāciņiem.:D Septiņas stundas fotoprieka!

Vēl viena brīvdiena atlikusi,bet negribās neko prātīgu darīt.Lai dzīvo huiņa un apelsīni!

10/19/16 11:44 am - Kā es sāku bradāt. Pirmā daļa

Šajā oktobrī aprit 10 gadi,kopš sāku interesēties par cilvēku radīto pamestību pilsētvidē un ārpus tās.Man bija 14gadi.Tas sākās pavisam smieklīgi. Māsa ar klasesbiedreni šad un tad pirka Cosmopolitan žurnālus. Un neticami,bet divtūkstoš sestā gada oktobra vai novembra numurā bija viens vai divi teikumi par pamestām vietām un apakšā links www bradājumi el vē. (Tagad tā lapa vairs neeksistē jau vairākus gadus, interneta arhīvā vien var redzēt).
Es to lapu paskatījos, palasīju pirmās lapas rakstus, kaut ko iekomentēju. Es neko daudz nesapratu no tiem rūpnīcu nosaukumiem, man tie tā īsti neko neizteica. Vien zināju, ka man pie mājām ir trīs rūpnīcas, no kurām vienai nezināju nosaukumu.
Kamēr vēl bija svaigi iespaidi,devos lūkot piemājas pamesto autoskolu.Paķēru līdzi dažus klasesbiedrus "drosmei", jo ārā jau bija tumšs. Viņiem ātri apnika, man laikam arī, jo ārā bija auksti un drēgni. Un man nebija lukturītis. Bet ar to pietika, lai būtu āķis lūpā nākošos 10 gadus.
Man pašai līst pamestajās rūpnīcās pietrūka drosmes,jo jau pašu objektu sētas likās augstas un neomulīgas, kas sadala realitāti TUR un realitāti ārpus TURienes. Tā nu es visādās vietās līdu ar dažādām meitenēm un puikām. Viena no tām meitenēm tagad studē medicīnu un ir bildējusies pie Sokolova (man gribējās to piebilst, jo man patīk saskatīt kaut ko ačgārnu visur). :D
Vēl arī ar draudzenēm līdām uz 9stāvu mājas jumta un lidinājām no turienes lejā visādas lietas. Nu, ne jau uz galvas. Bet viena meitene pamanījās no jumta nolidināt lejā šampanieša pudeli, par to es viņu salamāju. Viņa vispār bija krazy bitch. Ar pirmo puisi uz tā jumta sēdējām un dzērām kokakolu. Man vēl kaut kad bija profilbilde draugiem.lv, kas fočēta uz tā jumta. :)
Tad vēl bija tāds puika Sergejs, kurš mācījās vienu klasi augstāk un ar kuru gājām zīmēt grafitī uz fabrikas noliktavas sienas.Toreiz laikam pirmo reizi bēgu no apsarga objektā. He he. Iespējams, ka tā noliktava ir nojaukta, tur ir vairākas automašīnu garāžas tagad. Mēs tīrījām no rokām krāsas paliekas ar vaitspirtu,jo to bija nereāli nomazgāt ar ziepēm.
Vēl bija epizode, ka ar pāris skolasbiedriem līdām tajā rūpnīcā un mums sāka dzīties pakaļ apsargs čībās. Dzinās pakaļ mums, sīkajiem, ar rūtainām čībām pa ledu. Klasesbiedrene smējās līdz asarām toreiz.
Ar klasesbiedreni uzlīdām uz 12 stāvenes jumta dzestrā ziemas vakarā. Krasta iela mirgoja daudzās mazās uguntiņās.Pirms tam mēs skatījāmies krievu seriālu par Ņaņu. :D
Daudz kas palika interesantāks 2007.gada vasarā, kad sāku vairāk skatīties kartes un vispār bija vairāk poņas kurā Rīgas galā kaut kas "lienams" ir. Braucu uz Mangaļsalas bunkuriem, bija viens neveiksmīgs LMR ložņāšanas piegājiens un četri bradājumi Čiekurkalna aviācijas skolā. Un pat kaut kas tik ekstremāls kā pastaiga pa Bolderājas dzelzceļu, no Lāčupes stacijas līdz Hapaka grāvim. Biju noskatījusi objektus kartēs un cerēju tur ielīst, kad radīsies piemērota kompānija. Tādas iespējas bija retas. Labākā draudzene bija gandrīz vienmēr kaut kur aiztusējusies, bet puisim neinteresēja šādi objekti. Man liekas, kaut kāds dzinējspēks savā ziņā bija arī Černobiļas divdesmitgade. Toreiz kladē līmēju avīžu izgriezumus un lasīju par Pripetes pilsētiņu. Gribējās arī būt tādā vietā, kur vienkārši dzīve ir apstājusies, kaut vai nedaudz.

Un tad arī pienāca skolā laiks, kad vajadzēja uzbliezt kaut kādu pirmo ZPD. Tajā pašā bradājumu forumā uzzināju, ka angliski tas saucās "urban exploration" (tur, kur bija sadaļa uz citām tīmekļa lapām).Izdomāju, ka rakstīšu angliski un intervēšu latviešus, kas ložņā pa Latvijas rūpnīcām un bunkuriem. Un tad 2008.gada sākumā ievācu kaudzi informācijas un radās pavisam jauns skats. Prātīgāks. Ieinteresētāks. Dedzīgāks. Radās lavīnas veida interese par visu, kas reiz celts un atstāts novārtā. Tāpat arī par industriālām būvēm. Par tiltiem, atombumbām, respiratoriem un diožu spilgtumu lukturīšos. Par to, kāpēc dažas rūpnīcas aizņēma teju kvartālu, kamēr citas - vien 1 maziņu ēciņu.

10/14/16 03:01 pm - Atvaļinājuma piezīmes vol. 1

Ir pagājušas četras atvaļinājuma dienas.
Līdz šim:
1)Biju Jūrmalā, nočekoju pamestos objektus un atcerējos, kā garšo Melnais balzāms ar upeņu garšu. Izbraukājos arī pa visu rīgu ar diennakts e-talonu,pat neatceros,kad pēdējoreiz ar tādu buržuju padarīšanu nodarbojos.
2)Uzrīkoju pie sevis mikro spēļu vakaru,lai spēlētu "8min Imperium". (Tie, kas nezina, kas ir 8min imperium...karoče, tas ir kaut kas līdzīgs Katanai, bet kuru ir iespējams izspēlēt 30-40 minūšu laikā) :D
3)Noskatījos līdz galam rōzā meiteņu seriālu "Sugar rush".Man patika, bet tās abas galvenās varones, ne Kima ne Sugar nepatika, to britu nenormālo dzerstīšanos un pravu kačāšanu ciest nevaru.Un tur bija Thure Lindhart dažās sērijās,tā kā tas seriāls nav galīgi un totāli trashy. :D
4)Satiku R., drusku paklīdām pa Vecrīgu un iedzērām. Nākošajā rītā viņš ieguva titulu "Labākais Maksimas dīdžejs" un uzlika Soviet disko dziesmas, šo te un vēl visādas apmēram stundu.
https://www.youtube.com/watch?v=BPsRX7m6CX4
Bet kā jau R. nopūtās,ja viņš tiešām strādātu Maksimā un par dīdžeju,viņam neko nemaksātu un būtu saldsērīgas noskaņas. :D
5)Aizgājām uz briesmīgo Dreiliņu mežu ostīt rudeni (tur labi smaržo) un pa galvu, pa kaklu iztērēt padsmit DIA kadrus.Patiesībā daudz kas atrisinājās,kad devos uz Albert hotel terases testēt objektīvus. Bet nu debesis galīgi garām dienas vidū, galīgi garām.
6)Ar D. marinējāmies un pastaigājāmies,redzējām kā patvertnei aiz Tālavas norok zemes virskārtu, diezgan īpatnējs skats. Plakātā teikts,ka tas tiek darīts jumta seguma maiņas nolūkos.
7)Šodien es cenšos neko īpašu nedarīt, vien uzcept "resnmaizītes" - tostermaizes ar nutellu un banāniem.Gribās pa mierīgo,salikt DIAkadrus rāmīšos un varbūt kādu filmu noskatīties. It kā vakarā Tesa,bet liekās,ka drusku par vēlu šamie uzstājas.Iet pusnaktī caur maskačku nerullē.

10/9/16 09:31 pm - triļars psiholoģiskais 15.trolejbusā

Šorīt drusku pirms pulksten 9:00 devos uz darbu. Centrāltirgus pieturā iekāpa viens austrumnieks, nu pēc sejas pantiem tāds pats, kā visas tās sejas, ko liek dailymail.com saistībā ar islāmistu-psihopātu uzbrukumiem R-eiropā.
Es viņu vispār nebūtu pamanījusi, ja viņam pie kājām, pašā trolejbusa "ejas" vidū nebūtu nolikta vidēja izmēra, apskočota kartona kaste. Tā kā es esmu ļoti, ļoti samiegojusies tik sasodīti agri svētdienas rītā un pār mani vēl valda zemapziņa, es sabijos. Lūk, ko nodara prese! Es sabijos šorīt, drusku pirms deviņiem no rīta tikai tāpēc, ka ieraudzīju trolejbusā melnīgsnēju vīrieti ar kapučjaku un kartona kasti pie kājām! Man ,goda vārds, pār mugurkaulu pārskrēja šausmiņtirpa.
Tad es atģidos, ieslēdzu smadzenes, kuras domāja:
"Ai, tas tak kaut kāds Erasmus students, kurš tajā kastē pārvadā savus pusdienu šķīvīšus un kastrolīšus"
un "pat ja tas būtu terōrists, deviņos no rīta centrā uz ielām praktiski nav cilvēku".

Nesen satiku māsu un viņa teica, ka es esot bailīga kļuvusi. Es taču esmu bailīga by default, bet vatafak, 15.trolejbusā nobīties no austrumnieka ar aizskočotu kartona kasti ir drusku par daudz.

9/28/16 10:41 pm - dažos teikumos par nesvarīgo

Šis vakars ir pirmais īstais rudenīgais vakars, jo bija knapi nojaušama migla virs salu tilta un trūdoša, sen neostīta smarža.Gribējās jau aizriteņot uz Šķirotavu paklausīties čukčukbāņus,bet somā šķindēja alus un desa,kuru saprāts gribēja pēc iespējas ātrāk nogādāt puncī un ledusskapī.
***
Vakar biju ekskursijā uz Vecmīlgrāvi. Ar Raynell nopirkām litru sidra (lai būtu tuvāk Vecmīlgrāvja realitātei) un devāmies uz Laivenieku ielas pusi, kur atrodas Rīgas viens no bumsi-bum-bum-pizģets objektiem jeb Neste/Statoil naftas termināls, kam blakus ir titty-shaped minerālmēslu glabātuve. Ak jā, par to minerālmēslu glabātuvi presē tagad ir aizdomīgs klusums, vēl pirms gadiem trim bija gari raksti IRā, SestDienā un Latvijas avīzē u.c. drukātajos medijos.
Uz sētas bija apmēram 8 dažādu veidu aizliegumu zīmes, tai skaitā fotografēšanas aizlieguma zīmes. Enīvej,ko nu tur fočēt, ja jau objekts daļēji bija nofočējies no 9stāvenes jumta vizītes kopā ar Disfigurator tālajā 2013.gadā? :D
Aizgājām piesēst pie Vecdaugavas līcīša. Tur atmosfērīgi. Plus, fonā visu laiku skan kravas vilcieni un citi agregāti. Industriālas skaņas ar skatu uz tādu kā dabas stūrīti? y not.
P.S.
Biju arī Kaijas zivju fabrikas ēdnīcā. Tā vieta ir 95% Soviet autentika!!Atlantijas iela 7, welcome visiem adventure-time-istiem. Pusdienlaikā visas iespējas!
***
Ak jā, biju uz Helēnas Kozlovas koncertu. Vot, lai nožēlo tie, kam patīk Helēnas zemā balss - viņai mūzikas ritmiņu piesita dejotāja ar stepa kurpēm plus, vienu vai divus skaņdarbus palīdzēja veidot Nabaklab šaurajā koncerttelpā esošie cilvēki. Kruta!! Ar minimāliem līdzekļiem maximāls efekts!
D.ierēca, ka ja pirmajā rindā kā klausītājs stāv Šubrovskis un Joņevs, tā ir koncertu kvalitātes zīme "būs labi". :D
***
Ledusskapī vēl aizvien stāv eos nestā melone. Derētu šovakar norīt pusi no puses. Tā kā vakariņās ēdu desmaizes ar alu, tā melone varētu būt balanss.

9/14/16 10:19 am - filmu apskats

Šis tas no pēdējā mēneša laikā redzētajām filmām.

I,Olga Hepnarova(2016) http://www.imdb.com/title/tt2953762/?ref_=fn_al_tt_1
Nu tad kāda jauna filma,lai vienkārši jaunās iet pa priekšu?Sižets diezgan garlaicīgs - meitene nespēj/negrib iekļauties sabiedrībā, heito visu un atriebības kārē ar smago mašīnu notriec nevainīgus cilvēkus uz trotuāra (based on a trū storī). Filma dīvaini šogad sakrita ar notikumu Nicā,Francijā, kad kāds tunisietis ar smago mašīnu&nodomu nogalināt triecās virsū cilvēku pūlim krastmalā.
Filma ir melnbalta, lai vairāk būtu 1970to gadu fīlings un pat izdevās patiešām labi, tās atmosfēras un noskaņas, tāds pa pusei sovietiskums un bezcers. Un viņa pīpē, pīpē, pīpē, ka tā smaka pilnīgi sāk spiesties caur monitoru ikreiz, kad viņa atkal uzpīpo.



The Attack (2012) http://www.imdb.com/title/tt0787442/
Filma par ķirurga-darbholiķa sievu, kura klusi, klusītiņām radikalizējās un uzspridzinājās Telavivā.Tur esot aktuāls konflikts žīdi vs arābi(palestīņi), kas arī filmā tika atspoguļots. Skatoties filmu neko daudz nezināju par to, kāpēc tur viens otru nez kāpēc heito, jo neko daudz nebiju lasījusi par Izraēlu un Palestīnu, vien to, ka tur spridzināšana un teritoriju pārdalīšana ir daily struggle. Man filma patika tīri no tā cilvēcīgā viedokļa, ķip "nu kā tas var būt, ka sieva izdomā pēkšņi uzspridzināties,kā tas var būt ka gultu dalu ar terōristi?".

Gordos (2009) http://www.imdb.com/title/tt1166810/?ref_=fn_al_tt_1
Filma par resniem cilvēkiem un viņu problēmām. Izklausās garlaicīgi, bet tās ir resnu spāņu problēmas un nav nekas WTF kā resni spāņi. Es domāju, ka tālāki komentāri ir lieki. Un jā, resni cilvēki ir ļauni. Ļauni, resni spāņi, kurus no ļaunuma nepasargā pat sekss tumsā spīdoša jēzus fosforzaļajā gaismā (moments no filmas).

Geograf globus propil (2013) http://www.imdb.com/title/tt3155604/?ref_=fn_al_tt_1
Filma, kuras nosaukums diezgan daudz ko pasaka priekšā, kas ir drunksy adventure vairāk nekā stundas garumā. Nenormāli tipiski krieviska filma (bet šī tāda feini feel-good smieklīga, nu tā kā Rusalka vai PiterFM), jo visas sievietes apgalvo, ka nespēj dzīvot bez dzērāja. Ne tur sievai, ne tur random mīļākajai, ne tur skolniecei saprāts vairāk kā tam dzērājučikam. Nu tā tā krievu sieviešu psiholoģija "dajebkāds vecis, ka tikai vecis", ko man nemūžam nesaprast. Krievijas čuhņas (daba) un smēķi un bloķenes balkona (interesants projekts, stūra balkons!)

Good dick (2008) http://www.imdb.com/title/tt0944101/?ref_=nv_sr_1
Es kaut kad meklēju not-so-typical romantiskās filmas. Proti, filmas, kur neviena no lomām nav romantiska un abi ir tā kā anti-heroes. Šajā filmā meitene izcila nevīža, kura neiet ārā no mājas nekad un skatās briesmīgas 18+lentes un puisis, kurš ir līdz vēmienam uzstājīgs iepazīties ar to čiksi. Nu tad šī arī diezgan perfekta filma, kur ir daudz WTF situācijas, bet saglabāta romantiska atmosfēra, sort of. Mentally damaged romance.

Embers (2015) http://www.imdb.com/title/tt3503460/?ref_=nm_flmg_act_11
Jāsaka godīgi, man besī sci-fi filmas teju 90% gadījumos, bet ja nu tās ir par post-apokalipsi and shit, tad reizēm piespiežu sevi paskatīties. Darbība notiek tikai pamestās vietās (izņemot bunkuru), kas man, protams, ir kā medusmaize acīm. Sižets tāds - ko darītu cilvēki, ja viņi neko neatceras un dzīvo vienam mirklim? Laiks nav lineārs un cilvēku darbības nav plānotas, cilvēki atgriežas pamatinstinktu pasaulē, kur vajag tikai apmierināt tikai basic needs. Man patika filmas ideja, bet nez, laikam prasījās vairāk ar skaņu efektiem un camerawork parādīt pāreju no viena mirkļa uz nekā neatcerēšanās stadiju. Un man patika onka, kurš kaut kādā grāmatā bija uzšķīris šķirkli "rememberance" vai ko tamlīdzīgu un aizrautīgi to studēja. Man liekas, ka mūsdienās ir tāpat - var 1001 veidos izskaidrot atcerēšanās nozīmi, atmiņu, atmiņu subjektīvo, atmiņu kolektīvo,bet viss tāpat mainās, kad kaut kāda atmiņa ir jāpielieto tagadnes vajadzībām, galu galā rodas pavisam cita atmiņa. :D




P.S.
IMDB esmu atķeksējusi apmēram 40 vai pat vairāk 2015. un 2016. gada filmas, ko šoruden/šoziem skatīties. Šis tas no tā, ko visvairāk gribētu redzēt:

Master and Tatyana (2015,Lietuva) http://www.imdb.com/title/tt4640564/?ref_=wl_li_tt

Lantouri (2016,Vācija/Irāna) http://www.imdb.com/title/tt5463510/?ref_=wl_li_tt

Zoology (2016,Krievija) http://www.imdb.com/title/tt5133392/?ref_=wl_li_tt

Pyromanen (2016,Norvēģija) http://www.imdb.com/title/tt4637598/?ref_=wl_li_tt

Human (2015,Francija) http://www.imdb.com/title/tt3327994/?ref_=fn_al_tt_4

Adult life skills (2016,UK) http://www.imdb.com/title/tt4211044/?ref_=wl_li_tt

Body (2015,Polija) http://www.imdb.com/title/tt4358230/?ref_=wl_li_tt

Granny's dancing on the table (2015,Zviedrija) http://www.imdb.com/title/tt4314094/?ref_=fn_al_tt_1

House of others (2016,Čehija) http://www.imdb.com/title/tt5132448/?ref_=wl_li_tt
Powered by Sviesta Ciba