telefontubbie

Recent Entries

8/28/14 12:46 pm - būvnieku alkatība un šausmas!!!

Stāsts būs par pavisam nejaušu tikšanos ceļojot.

Malkojot tēju un graužot sviestmaizes pēc bradājuma kādā poļu bradātāja miteklī, parunājos arī ar viņa draugiem. Viens no tiem strādā par jumta pārsegumu konstruktoru, lai gan pēc izglītības ir ekonomists,ne inženieris. Parunājāmies par arhitektūru, sarunā kaut kā pieminēju autoostu, no kuras devos no Poznaņas uz Varšavu. Cilvēks ar ko runāju teica, ka licis daļu no jumta konstrukcijām. Kas šogad esot sabrukušas, jo ūdens trubas virs piekaramajiem griestiem esot bijušas cauras. Nobruka gandrīz 1000 kvadrātmetru piekaramo griestu ar visām stalažām, trubām un elektrības vadiem. Laimīgas sakritības dēļ tas esot noticis naktī, kad iekšā neesot bijuši cilvēki (izņemot autoostas apsargus,kā redams video youtube, meklējot 'poznan city center dach'). Cilvēks vēsā mierā teica, ka šodien saņēmis jaunu darba piedāvājumu saistībā ar jumtu konstruēšanu kaut kur Turcijā un labprāt gribot veikt to darbu. Un piebildis, ka viņam nav vēl joprojām ne mazākās jausmas, kā tas īsti jādara, bet samaksa esot laba.

Bļāviens...
nopietni???

Aukstas tirpas izskrēja cauri,ātri piebeidzu tēju,pateicos par sviestmaizēm un aizsteidzos uz autoostu (citu).
Kā var būt tik alkatīgi cilvēki? Tāds darbs prasa zināšanas,precizitāti un pieredzi, nevis ķep-ļep nolaidīgi-alkatīgo attieksmi. Nav brīnums, ka Maksimas stāsts varētu būt tieši tāds pats - strādā cilvēki, kas nejēdz, ko dara! Pretīgi...Allright, viņš varbūt nelika tos piekaramos griestus , kas sabruka, bet varēja sabrukt taču arī pats jumts. Drausmas. Cilvēki alkatības dēļ spējīgi galināt nost cilvēkus. Nebrīnītos, ja kādā dienā sabruktu arī jumts, ne tikai piekaramie griesti...

Video:

http://poznan.gazeta.pl/poznan/1,36037,15870790,Poznan_City_Center_nieczynne_do_odwolania__Nadzor.html

Savu kāju es tur vairs nesperšu!! Biju tur aptuveni 40 minūtes, lai iegādātos biļeti uz Varšavu un nopirktu karti.

7/25/14 10:49 am - desmit gadi on-line.

Tā nu sanāca pavisam nejauši dēļ viena koučserfera ceļabiedra iemaldīties vienā hipsteru perēklī Piens(populārs kafejnīc-bārs). Baigi cerēju, ka tur nebūs mans brālis, kurš tur šad tad mēdz iet patusēties un neierēks, ka esmu sākusi iet uz tādām vietām. Ieejot iekšā pagāja apmēram minūte, kad aiz sevis izdzirdu
"Madara?Madara, tā esi tu??"
Neviens, izņemot radus, mani nesauc tā un pēc balss tā kā radinieks neizklausījās. Domāju, kas par jokiem. Pagriezos - ā , nu tur čata draugs no tālā 2004.gada. DIV TŪKSTOŠ CETURTĀ GADA. Nebijām runājuši praktiski kopš tā laika (vienīgais izņēmums varētu būt pirms gadiem septiņiem, kad garāmejot aizņēmos no viņa 50 santīmus uz neatgriešanos) :D
Tā nu jā, sanāca hipsteru perēklī tāda tikšanās, re, 10 gadu klusums un tomēr atpazina un uzrunāja, jauki :) Joka pēc paskatījos interneta arhīvā savu izdzēsto profilu tajā saitē. Vau. Toreiz bija sauja interešu, kādas nav mainījušās kopš šai dienai. 11 vai 12 gados rakstīju, ka man patīk jumti, dzeja, filozofija, stulbošanās/sviesti, ņūmetāls(:D), antīkas lietas, psiholoģiskie trilleri. Ja tagad vajadzētu kaut kādus profilus rakstīt, varētu pat bez maz vai to sadaļu copy-paste. Hāāā. 10 gadus veca pagātne. DESMIT. Tiešām beidzot jutos tā, ka reizēm mazliet kļūstu "veca".

7/5/14 09:14 am

Bija šonakt pēc medalus tāds le wild sapnis.
Viss sākās kaut kādā kafejnīcā, kurai klāt bija piemontēta vasaras kafejnīca. Ar draudzeni gājām iekšā. Šai vajadzēja kokakolu. Tikai aukstu. Ārā bija plus 24 vai vairāk. Iekšā drēgns, kādi trīspadsmit grādi, viņa speciāli ar līdzpaņemtu grādīzeri nomērīja. Super, tātad kola patīkami auksta iekštelpās. Mums atnesa daudz kolas un junkfood. Tad skatījos apkārt un teicu, ka esmu tai vasaras kafejnīcā jau bijusi, tikai nekur apkārt nav nolupušie zvēri, tādi ļoti līdzīgi bēdīgā stāvoklī kā pie Akvalandes. Noejot lejā ēkas pagrabā atradās latgalīte v.3 un daži zvēri arī. Lapsa ar nobirušu degunu skatījās pa durvju šķirbu. Āhā, pazemes bibliotēka aiz durvīm.
Tālāk aizgāju uz kaut kādu lielu rūpnīcu blakus septītā tramvaja sliedēm, rūpnīcu, kāda realitātē, protams, neeksistē. Lielā angārā bija sapulcējušies daudz iedzēruši ļaudis, kas vizinājās traktorā ar kāpurķēdēm, braucot uz tramplīniem makten grīļīgā gaitā. Pamanīju kaut kur redzētu čali,kurš izskatījās vismazāk iedzēris no visiem. Uzkāpām rūpnīcas augstākajā stāvā un uz jumta arīdzan. Kad sākām strīdēties, kāpēc ēnas uz jumta saaugušajiem kokiem skrien paātrināti, secinājām, ka abi esam dzēruši. Viņš man parādīja notekūdeņu cauruli, kurā skatoties varēja redzēt lejā notiekošo. Hmm. Uz asfalta mētājās 4 līķi. Okei. Traktors laikam sabraucis. Noeejot lejā izrādījās ka tomēr nē - pie rūpnīcas kāds urla-psihopāts nelaiž nevienu ballēties gribētāju ne iekšā ne ārā no rūpnīcas.
Jātusē tālāk, kas cits atliek.
Satieku le wild sievieti ar gariem matiem ap 30. Man nez kāpēc ir kristālskaidrs, ka viņa zina, kā jātaisa mazsālītie gurķi. Pajautāju viņai un šī izstāsta recepti, kā arī to, ka vīns, kas jālej uz gurķiem esot palicis tāds pašvaks. Šamā man uztaisa gurķus, es priecājos. Tad le wild sieviete iepazīstināja mani ar savu ģimeni, kura aizrautīgi spēlēja kārtis. Uz brīdi likās, ka viņa ir afigenna veca, jo pie galda sēdēja zēns, kas varētu būt bijis viņas dēls.
Baļļuks beidzās pēc 2 dienu kodiena rūpnīcā. Ejot ārā centos vēl nofotgrafēt tās kolorītos apmeklētājus. Kāda tante sāka vicināties ar rokām un ķērkt, lai nebildējot jo viņai esot sirdsdāma. Ja vīrs atkostu, pizģets būtu. Apsolu, ka bildi ar ķērcošo izdzēsīšu un apskāvu viņu. Le wild tante!
Izgāju ārā no rūpnīcas ar mazsālītu gurķu burku. Burkas marinējumam biju nolasījusi ogas no le wild sievietes kleitas, kas izskatījās pēc melniem pīlādžiem.

the end.

6/15/14 10:37 pm - cilvēki tur, man pretī v4

Tā sieviete pirka figņas un viņas uzvārds ir...Činčik :)))) ČINČIK! Nepārspējami!
___
Smukais puisis ar sproganaijiem matiem uzdāvināja Bārniju. ^^
___
Kungs, ap 50 paskatījās uz mani un teica "un es domāju, ka šeit tikai resnas meitenītes strādā, bet jūs vienīgā tāda tieva". :D
___
Puisis ar amputētu roku, kurš vienmēr pērk alkoholu. Viņš laikam to roku nodzēra. Un nodzers laikam atlikušo. Varbūt arī kāju. Un otru kāju arī.
___
Tāds twenty-something pārītis. Abi vakara stundās mēdz divreiz pamanīties iegriezties pēc vīna papildinājumiem un izskatīties apbrīnojami skaidrā un pat mazliet eleganti.
___
Tam puisim bija T-krekls ar uzrakstu "overworked & underpaid". Lielisks veids kā pazemināt savu pašapziņu?
___
Tāds puisis uz kura T-krekla rakstīts "Rezervēts. Citām neaiztikt" izskatījās dziļi nelaimīgs. Man šķiet, ka tieši tas rada pretējo efektu un dāmas speciāli lasa un skaras klāt tam kreklam, ķiķinot, kad sieva vai draudzene nav blakus.
___
Tāds melnmatains krievs ar tīkliņkreklu. Caurspīdīgu, protams. Tā, ka spalvanie pupši redzami. Uz pupšiem skatos daudz un dikti, bet uz sieviešu. Nevis spalvainajiem vīriešu pupšiem, kas iespīlēti tīkliņkreklā kā šķiņķa gabals.

6/5/14 03:42 pm - pļavnieki

Māte ar 2 sīkajām stāv pie luksefora. Viena gorās kā pusplika dziedātāja tipiskā MTV videoklipā,ka pilnīgi sāka krīpot. Iedegās zaļā gaisma. Māte sīkajai: "eyyyyyy sekssyyy beyyyb, sobiraj svajo čemodan, iģom dalše :D

6/3/14 08:36 am - roleplay

Tad es ar viņu saģērbos kā trīsdesmitgadnieces, kuras cenšas būt stilīgas. Lietišķi cacīgi, ar sudrabiem un zeltiem. Devāmies uz kafejnīcu pa zaķi autobusā un smējāmies, ka tas taču ir le wild izgājiens, jo mums ir mīļākie ar lexusiem un sabiedriskajā neesam kājas spērušas kopš neatminamiem laikiem, tik neatminamiem, ka nezinām, ka jānospiež podziņa, lai atvērtu durvis. Ar kritisku aci novērtējām kafejnīcas vīna karti, pēc iespējas snobiskāk, paraucām degunu un devāmies ārā meklēt citu vietu. Aizgājām uz Kaukāza virtuvi (starp citu,garšīgāk nekā LIDO) un čivinājām par superkarjerām, izsekojošiem paparacī un publikācijām tenku žurnālos, flirtu ar fizioterapeitiem un treneriem. Viņa ļoti lēni tukšoja kaņepju alu, tik lēni kā vīnu, bet sašļiku ēda, garšīgi šmakstinādama. Paņēmu dārgākos,cēzara salātus, jo tā dara stilīgas kuces, kuras nākošajā dienā skrien krosu, lai pasarg dievs, nepieņemtos svarā par dažiem gramiem. Pa logu skatījāmies uz trīsdesmitgadniekiem, kuri sarunājās un bakstīja telefonu, rakstot vienreizlietojamajām vakara pavadonēm. Nespējot vairs smieties, jo galu galā tie cēzara salāti un sašliks bija jāapēd, pārgājām uz sarunām par reālo dzīvi. Sarunām, kas patiesi risinās Rīgā, kur pirmdienu vakaros ir klāta ar nobrauktiem, zilos maisos ietītiem cilvēkiem (trū stori).

6/3/14 08:22 am - mikriņsatiksme

trololo, RS mikriņos biļešu izsniegšanas sistēma tāda pati kā vecajos mikriņos. Nē, paldies, tad jau labāk pa saviem nulle, komats, trīsdesmit centiem braucu trolejbusā, ja dikti vajag tikt uz centru un ir nepiemērots apģērbs, lai brauktu ar riteni.

http://apollo.tvnet.lv/zinas/jauniete-piedzivo-satraucosu-situaciju-rigas-mikroautobusu-satiksmes-mikrina/654514

5/23/14 11:22 am

Kāda jēga no svārkiem skapī, ja brīvajā laikā tāpat braucu ar riteni? Vakar saposos, bet tāpat jēdzīgākais, ko bija darīt, novilkt svārkus, uzvilkt šortus un izbraukt ar riteni pa Rīgas salām un paviesoties Akvalandē, kas izskatās pēc Černobiļas playgrounda.
- - -
Stopēšana, labi zinot, ka vakarā būs negaiss, ignorējot windguru laika ziņas - check. Tveicīgā dienā nostāties ceļmalā ar 4xa4 izmēra lapu uzrakstu VALKA, mugursoma pie kājām. Komplektā ceļabiedrs ar T-krekla uzrakstu "sleep.drink.fuck". Šoferis pagadījās tāds, kam mašīna bija ar atvērtu jumta lūku un blakus stūrei līdz pat Valmierai atradās paciņa biezpiens 9%. Saulē.
Ar R. nonākot Valgā, izlakām Puls upeņu sidrus un devāmies brist. Mazmiestā objekti tikpat kā nebija mainījušies, vienīgi pamestajā veikalā nozuduši zilie Soviet svari. Izgāzāmies, kad sekojām zīmei rock club - ienesāmies gandrīz baikeru garāžā. :D
Valgas stacijā jau bija iespējams par kaut ko vēlēt. Eiroparlamenta priekšvēlēšanas? hvz. Viens čalis +26 grādos ieslampāja iekšā garos kerzas zābakos balsot. Igauņi, kas igauņi. Laikam nezina, ka vasara jau klāt.
Vakarā devāmies stopot atpakaļ uz Rīgu, nezinājām, ka tobrīd risinājās hokeja spēle. To uzzinājām tikai tad, kad jau aptuveni stundu stāvējām ceļmalā ar Rīgas zīmi, ik pa laikam no kaimiņmājas dzirdot "JĀAAAAA" un to, kā mājas iemītniece atbrauca ar kasti alus. Mūs neuzcienāja. Nelieši.
Pēc saulrieta apstājās fūre. Kāpām iekšā, lai gan šoferis teica, ka metīšot ārā pie HES. Pēc aptuveni 10 minūtēm redzu - o, debesīs mirgo dzeltenas gaismas. Likās - galva pārcepināta saulē,bet nē - zibeņi kļuva balti un arvien milzīgāki, zibsnis pēc zibšņa un tā visu ceļu līdz Salaspilij. Līdz šim nekad nebija palaimējies nostopēt mašīnu praktiski sprīdi pirms negaisa. Palaimējās. Bet visvairāk prieks par ļoti skaisto ceļu mājup. Un pēcāk skaidru debesu sagaidīšana Salaspilī, lūkojot pēdējos debesu fotogrāfa zibspuldzes nedarbus debesīs.

5/21/14 03:09 pm - Nenovīdīgie diršļu* īpašnieki

Kāda ir pilsētas iedzīvotāju motivācija turēt diršļas?
Diršļas tikai piedirš ielas un apdraud cilvēkus, kas vienkārši ir ceļā no punkta a - b. Diršļu saimnnieki VAIRUMĀ ir atsaldeņi, kuri nesaīsina diršļu pavadas, kad redz, ja pretī / garām iet cilvēki, kuriem ar diršļu nav ne mazākā sakara. Ar kādām tiesībām atsaldeņi, diršļu īpašnieki apdraud uz ielas citu cilvēku veselību? Tas ir, viņi neskatās, ka viņu dirslis skrien virsū citiem cilvēkiem, rej un kož pilnīgi bez iemesla? Mēdz teikt, kāds saimnieks, tāds suns (DIRSLIS). Agresīvi saimnieki = agresīvi diršļi. Dirslis nav spēļmantiņa, bet dzīva radība. Diršļi nav pelnījuši atrasties 23 stundas vai pat mazāk savas dzīves laika, iespundētiem dzīvokļos savu atsaldēto saimnieku untumu dēļ.

Es ļoti ceru, ka to diršļu saimnieki kādā dienā attapsies, ka viņu foršais, mīļais dirslis ir apkārtējās vides degradētājs un potenciāli bīstams lops. Ir taču gadījumi, kad "mierīgi" diršļi kādā jaukā dienā vienkārši sāk ēst bēbjus, turpat dzīvokļos, kur tie ir iespundēti. Nemaz nerunājot par uzbrukumiem uz ielas.
Ja es būtu Ušakovs, par brīvu visiem reģistrētajiem suņu īpašniekiem piespiedu kārtā iedalītu un liktu nēsāt uzpurņus, ja tie atrodas sabiedriskā telpā. Un nereģistrēto suņu īpašniekus sodīt ne tikai ar brangu naudas sodu, bet arī utilizējot diršļu.Pavisam.Es neteikšu kādā veidā.

Un tos, kuri saka "tas suns nekož", "tas jau tāds mazs sunītis" - tādiem vajadzētu piemērot 'diršļu terapiju' kurā tie izbaudītu, kā tas ir, kad miesā iecērtas zobi. Un tad viņi varbūt sāktu savās duļķainajās smadzenēs saprast, ka suni bez pavadas ārā vest nevar.



*Diršļa - suņi, kas dzīvo pilsētā un piedirš ielas, apdraud apkārtējos iedzīvotājus un kuru saimnieki ir atsaldeņi.

5/6/14 02:44 pm - Tie, cilvēki man pretī part 3

Viņš izskatās pēc Mads Mikkelsen un vienmēr pērk trīs Valmiermuižas aliņus, nekad nepērk citu alu, tikai Valmiermuižu.
***
Viņš ir mūzikas kritiķis,ļoti aizmāršīgs, divas vai trīs reizes atstāja savu karti pie kases. Mati vienmēr tādi, it kā būtu tikko kādā koncertā kratījis pačku.
***
Viņa ir krieviete, kas dzīvo igaunijā. Ņem 4 - 8 kastes ar laimas šokolādēm, uz kurām ir Rīgas attēli. Žēl, ka nevaru pateikt, ka tās šokolādes ir sūds un ka neviens par tādu suvenīru nepriecātos. Pagaršotu, izspļautu to sūdu un ar vieglu roku to kasti atdotu resnākajai darba kolēģei. Jā, tāds ir Laimas šokolāžu liktenis manās acīs.
***
Viņš ir melnīgsnējs, eksotiska izskata puisis, kuram patīk našķēties. Viņam ir sievietes balss. Un viņš nemāk rēķināt.
***
Viens opis ņēma kartupeļus un man centās ieskaidrot, ka tā ir inde. Teicu, ka labākus var taču atrast centrāltirgū, bet nē, tur arī viss esot inde. Whatever, tāpat nomirsi,citas indes ņammādams, pilniem vaigiem.
***
Viņš pirka kolu un sviestmaizes, tas bija puisis, kurš mani nelaida uz pirmo tramvaju pēc noballētas nakts, iekams viņam neiedevu ašu, pēc alus smirdošu buču.
***
Viņa ir traka uz šampanieti, pilni rati. Man ir aizdomas, ka viņa peldas šampanieša vannā un slaukās ar eiro banknotēm.

5/3/14 07:56 pm - innnnnnnnnnnnter nets

Daudz cilvēku satikts, kā lai to saka, no interneta, bet nu šis ir pilnīgi un totāli krīpī šit!!!
filma Catfish


http://www.imdb.com/title/tt1584016/?ref_=nv_sr_1

4/21/14 01:27 am - Futuresoundlondonoloģija

Šur un tur staigājot un bradājoties vai vienkārši esot nonāku pie secinājuma : "Šo vietu es esmu dzirdējusi. Es šeit esmu bijusi iepriekš."
Vietu var dzirdēt, skaņa rada vietu, yeah, to sauc par soundscape.
Tā tas bija pirmo reizi uzkāpjot uz Sarkandaugavas rūpnīcas RER jumta, tā tas bija kaut kad ļoti sen, bradājot Slokā, tā tas bija kaut kas nesen, karstā vasarā braucot gar labības laukiem kaimiņzemē un tā tālāk un tā vēl joprojām.
Varbūt tāpēc man patīk ambient mūzika un tamlīdzīgi žanri. Tie rada vietu, kura neeksistē atmiņā, bet kaut kad sanāk atrast vietu,kura izklausās pēc kāda skaņdarba.
Vēl joprojām atcerēšos starpbrīdi skolā pie kādreizējās porcelāna rūpnīcas, skolā ar ļoti augstajiem griestiem un saulaino trepju telpu. Pie manis piegāja puisis no paralēlklases un jautāja, vai vēlos dzirdēt labu mūziku. Kā jau Homērs Simpsons, sekojot filosofijai "i don't know what it is, so i'm gonna say yes", paņēmu tos divus diskus, ko viņš man deva. Viens bija triphopa antoloģijas disks ar kafejnīcas dīvāniņmūziku, bet otrs bija Future sound of London albums "Isness", kas bija ieturēts psihodēliskā roka/huj viņ zina kā stiliņā. Tā nu kādā lietainā, ļoti agrā pavasara dienā lejupielādēju future sound of london diskogrāfiju,kas nu līdz 2006. gadam tolaik bija izdots. Iemetu visu winampā un uzliku shuffle. Nu protams, pirmā doma "kas par huiņu", bet izdzirdot ostas skaņas, fabrikas agregātu dunoņu un putnus,kas nolido no pielijuša koka zara, bija sajūta, ka klausoties prātā rodas vieta bez ilustrācijām. Vieta kā telpa ,kas vēl jāpiepilda ar ilustratīvu materiālu.
Tā nu laika gaitā nejauši sanāca būt tādās vietās, kuras vizuālais paskats un arī apkārtnes skaņas saskanēja ar Future sound of london kompozīcijās dzirdēto. Nebiju toreiz aizdomājusies par to, ka vietas tik tiešām var vispirms radīt, tās dzirdot. Tikai žēl, ka man nav laba atmiņa, lai es vienmēr spētu atcerēties, kā skan Fridriķa ielas depo pulksten divdesmit divos divdesmit, kā skan Dzirnavu ielas tunelis pēc pusnakts, kā skan Krasta ielas līcītis pie Sky, kā skan Nemuna zem oranžā tilta, kam nezinu nosaukuma un tā tālāk.

4/21/14 01:24 am - foto

un tad es redzēju piemājas elektrības stabu, vakara saulē uz balkona pīpēja itālis un es nospiedu fotoaparāta podziņu "padirsts kadrs", šūbiņi dūbiņi

4/4/14 12:34 am - par La vie d'Adèle [2013] un Plynace wiezowce [2013]

Tā pirms pāris dienām noskatījos divas 2013.gadā tapušas tematiskās.
Secinājumi par La vie d'Adèle [2013]:
* Ko? Kopš kura laika meitenes zem gultas glabā XL izmēra kastes ar daudz DAŽĀDIEM, neapēstiem, iepakotiem saldumiem "nebaltām dienām"? Fikcija.
* Ļoti garajā mīlēšanas ainā šamās divas to darīja kā divi traki suņi. Un viena kustējās praktiski kā vīrietis. WHY?
* Galvenās varones abas likās mentāli stulbas. Vienai ēdiena fetišs, otrai savas mākslas fetišs.
* Adeles "Bomžu frizūra" teju visas filmas garumā (čupčiks uz galvas, izjucis) trenē pacietību.
* Ja 1.randiņā puisis nenosauc nevienu grāmatu, ko izlasījis, viņam nespīd. Vienkārši nespīd. Win.



Secinājumi par Plynace wiezowce [2013]
* Smukākajiem gejiem vienmēr jāņem un jānomirst.
* Mīlas ainas vienmēr ir kaut kādās pilnīgi kreisās ģeogrāfiskās vietās.
* Sievietes skaudīgas uz gejiem - NOPIETNI!??! Fikcija.
* Ja kādu uz ielas nosauc par geju ,to noteikti jāpiekauj. Wait, vai tad trū geji ir agresīvi?
* Vienmēr filmās, kad jāveic izvēle starp vienu diviem partneriem paļubom līs lietus vai būs citi slikti laikapstākļi.

3/10/14 11:14 pm

Ja piecas potes pret kārtas pret trakumsērgu likās horror,tad ko gan es darītu, ja būtu jāizbauda 30 potes? :D Pēc potēšanās kaut kā aizvilkos mājās, iekritu gultā ap septiņiem vakarā un gulēju kā nosista līdz deviņiem rītā. Tad te nu bija! Pašas bīstamākās huiņas, kā likums, notiek vistuvāk mājām.
- - -
Ilgi domāju,kas ir tā graudainā figņa ar ceptiem dārzenīšiem iekš LIDO. Izrādās, ka kuskuss. Tagad vairs nevaru iedomāties savu skapi bez kuskusa pakas, jo tas ir ģeniāls fastfood studentiem!
- - -
Aglonas bazilika fotogrāfijās skolas mācību grāmatās izskatās pārāk liela. Domāju, ka tai jābūt lielākai nekā Kauņas kristus augšāmcelšanās baznīcai, bet še ku reku to vēl mazāku padara mazā Soviet trīsstāvu bloķene turpat aiz baznīcas.
- - -
Kļocka,šmakovka,gangnamstils,miniatūrs zagss,gaišais brālis no krūkas,"jaunie prot tikai pīpēt,ne dejot". Viesošanās kāzās latgales rajonā noteikti paliks atmiņā.
- - -
Rakstot kursa darbu,rīgas vidusskolēni atbildes atsūta labi ja viens no 15, kamēr latgales reģiona - 1 no 5 :) Latgales reģiona skolēni raksta, ka priecājas aizpildīt anketu, bet rīdzenieki ņēma un aizrādīja par pieļauto gramatikas kļūdu, kas radās anketas sastādīšanas brīdī. Sučkas^^
- - -
Nekas nevar aizstāt foršu vasaru. Pērn bij riktīgi feina.

2/24/14 11:28 pm - dayzeroproject

Punkts "meet 100 strangers in 365 days" ir sarežģītāks, nekā šķiet. No pērnā maija līdz šim brīdim izpildīta puse no uzdevuma, satikti 52 cilvēki (noteikums pavisam vienkāršs, drīkst ieskaitīt, ja tiek aktīvi runāts vismaz stundu ar kādu cilvēku).
Šonedēļ pilnīgi by a chance sanāca sarakstiņā ievietot 5 cilvēkus. Ahā, četras brīvdienas pēc kārtas dara savu. Būtu vairāk brīva laika, liste neapšaubāmi būtu finiša taisnē.
Vēl jāsatiek 48 cilvēki līdz 22.maijam, lai uzdevums būtu izdevies.

2/12/14 05:35 pm

Galvā gribas dungot prāta vētras dziesmu ir vieglāk.
Es pat nezinu tās dziesmas vārdus.
Tu prasīji kā un es teicu ir vieglāk?
nananananannanananannanananananananaa

2/1/14 04:19 am

Un tad es ar R. devos uz kafejnīcu zīmēt cilvēkus. Tajās stundās tur bija 2 studenti, katrs pie sava laptopa, nerunīgi viens ar otru, pat pēc skata grumpy. Nafik jāsēž kafejnīcā, kaut ko cītīgi rakstot (izskatījās pēc referāta), ja to var darīt mājās un vienatā? :D i don't get this shit, ne viens ne otrs cītīgi neskubināja "jā, davai tu to vari, es ar tevi tā lepojos, vēl viena rindkopa, jā, jā, jā-ā-ā!".
Tad bija topošais salkanais pārītis, kuri acīmredzami bija sarunājuši kaut kādu pirmo vai otro randiņu. Abi uz dīvāneļa ieturēja pieklājīgu distanci, bet blondīne salkani smaidīja un stāstīja par savām vidusskolas gaitām (tam čalim noteikti bija pajāt, saprotiet).
Tad vēl bija kompānija - trīs puiši un viena meitene. Nē, no sākuma bija četri urliski puiši un meitene. Viens puisis kādā momentā atvadījās no čikses, kafejnīcas vidū (tieši vidū!) dāvājot skūpstu. Tad nu ar R. pasmējāmies, ka urliskā paskata čalis drīzāk varētu atvadīties no meitenes, iegrūžot tai rokās piecus eiro priekš taksometra. Nu tā, lai šamo taksists izmet pie kāda meža, jo pieci eiro mūsdienās vairs nav nekādi pieci lati, nuja.
Viens no urliskajiem dabūja iesauku - mērkaķis. Viņam tādi apaļi vaigi, kurus ieraugot domās skan "bužibužibužiuķuķū".
Stūrī paslēpusies bija kāda dāmīte, kura minūtes 15 vai 20 kaut ko drudžaini meklēja rokassomiņā. Nu ja jau tik ilgi kaut ko meklēja, tad jau somā kokaīns izbiris. :)
Puisis ar UGG zābakiem - iztikšu bez komentāriem.
Kopumā sanāca 4 vai 5 zīmējumi, kuros 2 atveidotie Kaut Kas pat izskatījās pēc cilvēkiem. Ideja tāda, ka ne es, ne R. nemākam zīmēt cilvēkus un neesam to darījuši, tāpēc ir jautri.
Kas ir pats skumjākais šajā padarīšanā? Tu gribi uzzīmēt cilvēka emocijas, bet vairāk nekā puse, VAIRĀK NEKĀ PUSE spaidīja savus aifounus un samsungus. Acis šiem civēkiem tikpat stiklainas kā stiklotais ekrāns pretī...

1/17/14 09:59 am - .

“You know what the really scary thing about bad dreams? It's that something's going on in your head, and you can't control it. I mean, It's like there's these bad worlds inside you. But it's just you... it's like you're betraying yourself.”
― Neil Gaiman

1/8/14 12:08 am - Tie, cilvēki man pretī part 2

Duo, meitene un puisis. Maksā vienmēr meitene.Puisis vienmēr ir ar izteikti nokārtu galvu un neskatās riņķī, nez vai tāpēc, ka uz sejas rētas vai vēl nez kāda iemesla pēc. Šodien joka pēc iedomājos, ka tas ir kāds nāvīgi saslimis cilvēks, piemēram, uz HIV. Palika afigenna skumji.
- - -
Kaut kāds ārzemnieks, skaita katru centu. Pērkas krietni pieticīgāk un pārdomātāk nekā latvieši. Kartupeļi,kāds dārzenis, paciņa tējas(sveramā, ar ziediem), banāns. Un tā visu laiku.
- - -
Papucis un pricese. Princesei ļoti patīk skatīties uz precēm un maksāt ar papuča bankas karti. Vienmēr mazliet jocīgi, ja vajag paķert papucim domātās cigaretes - saka taču princese, kurai gadi apmēram trīspadsmit.
- - -
Puisis, kam uzvārds ir Soviet mašīna. Zapiņš,tikai garajā versijā.
- - -
Viņas vārds ir tāds pats kā tie treknie iebiezinātā piena cepumi. Viņa ir manas kādreizējās klasesbiedrenes māte. Vienmēr kad viņa atnāk, goda vārds, liekas, ka viņa tūlīt bārsies par to, ka es ar viņas meitu no viņas bāriņa esmu dzērusi šņabi, rumu un sazin ko vēl. Un tūlīt ņems un kratīs ar pirkstu How awkward that is.
- - -
Viņš nekad nesaka labdien vai labvakar, bet "variet, lūdzu, ielikt pārtiku maisiņā, man problēmas ar roku". Bet tādas lietas es atceros uzreiz, līdz ko viņu ieraugu.
- - -
Pundurīte, kuru neredzu. Nu jā, viņa ir maza. Amizanti, kad parādās pie šķīvīša roka ar naudiņu vai karti. Viņa ir ārkārtīgi glīta pundurīte ap 40 vai 50.
- - -
Puisis, kurš ir afigenna glīts, bet nekad nesmaida. Damn you, esi vēl glītāks!
- - -
Mēreni atlētiskais puisis, vienmēr treniņbiksēs un mazlietiņ piesarcis tā, it kā uz veikalu vienmēr skrietu. Un tad, trallinādams līdz ar mūziku sava mp3 pleijera austiņās, rikšotu ar savu tarbu, kurā piena paka, maize un šokolāde pār slāvu tiltu, vakara saules apspīdētam.
- - -
Viņa vienmēr pirka žurnālu Mistērija un daudz sveces. Kas zina, varbūt viņa bija ragana.
- - -
Taksists dzērājs. Kolorītākais apmeklētājs, jo viņš regulāri savā nodabā filozofēja par to, cik briesmīga ir patērētāju kultūra un tā tālāk (kam pilnībā piekrītu),par Visumu,dievu un izglītību. Viņš ikreiz nāca pēc jauna šņabja vai alus. Nekad nevarēja saprast vai viņš iet iedzert vai lāpīties. Vienreiz viņš bija saposies sniegbaltā kreklā un melnā žaketē. Skaidrā. Tas bija žilbinošs gājiens.
- - -
Nāca dāma ar uzvārdu, par kuru vienmēr domāju "un tagad viņa desos tālāk".
Powered by Sviesta Ciba