rasoļņiks

Recent Entries

7/24/16 01:52 am - katastrofāla uzdzīve

Tiku atstāta uz 2 nedēļām viena pate un man besī ārā būt vienai pašai, jo tad es saprotu, ka es esmu katastrofa. Ko es darīju?
*braucu ar riteni pa 9stāvenes jumtu
*nez cik ilgi vazājos ar četrām ziepēm mugursomā.
*ēdu tikai un vienīgi džunkfood (veselīgākais laikam bija cēzara salāti ar supersāļo fitaki)
*krāsoju krāsojamo grāmatu bārā, dzerot frišu
*apspriedu Sofi Oksanenas grāmatas ar somu kaučserferēm un somu filmas,pastaigājāmies pa Rīgas alus pagalmu.
*sagaidīju industriālo saullēktu virs dzelzceļa ar fotoaparātu vienā rokā un vermuta pudeli otrā rokā
*sāku lasīt grāmatu par depresijas slimnieci, kuras talismans ir crap taxidermy stila jenots
*ar brāļiem un māsu spēlējām okupantu spēlīti "8 minute empire"
*fotografēju vairāk figņas nekā parasti
*skatījos sudrabainos mākoņus no AB dambja
*uzdāvināju panda taxi šoferim 40 centus, jo panda taxi jau tā ir lēts
*aizgāju uz švaku blūza koncertu kalnciema kvartālā un pēc tam spēlēju ričuraču ar fonā dejojošiem 50gadniekiem
*sniedzu A. bezjēdzīgus padomus un radās doma, ka ja apraud lupatas un tās paliek slapjas, tās vēl joprojām paliek lupatas.
*radīju pasaulē labākos grāmatu nosaukumus, aizvietojot vārdus nosaukumā ar vārdu "metāls/metālists". Liekas, ka "izcirtumā metālists kliedz" bija viens no vistr000
*pārmērīgi lietoju facebook
*izmetu no skapja divas pusapēstas maizes un no ledusskapja divus pusapēstus tunčus,traukus mazgāju tikai tad, kad neatradās tīra krūze.
*palaidu garām pieteikšanos maģistra studijām,depresojoties par to, ka nav dzīves plāns.
*aizpildīju to briesmīgi garo anketu,lai vinnētu biļetes uz Labadaba, labi zinot, ka tas ir tikai mārketinga triks un nekādas biļetes ņehuja nedabūšu, galvenais bija pateikt,ka Nabaklabā biežāk jātīra toletes un jānomaina teju, ē, viss. :D
utt utt

Rīt atbrauks D. un es viņam čīkstēšu, ka man bija garlaicīgi,toties nekavējoties atsākšu ēst veselīgi,laicīgi iet gulēt un plānot ģēlas. :D

7/22/16 09:51 pm - grāmatnīcas stāstiņi, 666,6. daļa

Viņa regulāri ubago pie Ģertrūdes baznīcas. Viņa nāk uz grāmatnīcu pirkt uzlīmītes ar kaķēniem. Es nezinu, kāpēc viņa ubago. Vai kaķēnu uzlīmes ir legit iemesls?
***
Blondīnes acis ir ļoti pelēkas, tik gaiši pelēkas, ka tās izskatās pēc fotošopa. Viņa strādā fotokioskā un es pie viņas nesu tīstīt fotofilmas.Man liekās vienmēr awkward būt mainītās lomās. Man liekas, ka viņa ir cilvēks-fotošops.
***
Viņa padusē gandrīz vienmēr ir balta vai jau iesākta canva. Varbūt viņš ir mākslinieks. Viņš vienmēr pērk krāsu, dažreiz baltu krāsu, tik baltu kā viņa mati. Vakar divos naktī es viņu redzēju atrubījušos blakus Delisnack. Ķipa bohēma.
***
...un tad grāmatnīcā ienāca Jaroslavs. Patiesībā viņš varētu ienākt biežāk un tēlot fashion book policistu.
***
Viņš nāk ar melnu suni. Ja tas suns paceltu kāju un izdomātu pamīzt uz Taschen grāmatām, varētu aizlaist pa pieskari 1000 eiro vienā piegājienā. Bet tas suns ir ļoti mīļš. Man patīk, ka cilvēki nāk uz grāmatnīcu kopā ar dzīvniekiem.
***
Kaut kādam zviedram vai norvēģim bija no maka izkrituši 20 eiro un viņš tos nebija pamanījis. Arī es nē. Jau slēdzot ciet veikalu, šis bij pienācis pie manis un pastāstīja, ka kaut kur grāmatnīcā mētājas 20 eiro. Ielaidu iekšā un hehe - tik tiešām pašā telpas vidū mētājas 20 eiro. Šis patiesībā ir stāsts, kā grāmatnīcas apkopēja nākošajā rītā nedabūja 20 eiro, ko nodzert.
***
Es gribu to grāmatu, kur meitene brauc vilcienā.
*le me dziļi savā sirsniņā nokliedzas 'really nigga?'*
Bet es 0.000kurā-tur sekundes simtdaļā pieslēdzos popsas domāšanai un atnesu viņai grāmatu "Meitene vilcienā". Es jau varētu viņai iesmērēt "Sesto kupeju" vai "Rīga-Maskava" un kādas 100 grāmatas. Jo tajās visās kāda meitene brauc vilcienā.
***
Uz pārtikas bodi sievietes nāca kleitās ar dziļiem izgriezumiem. Grāmatnīcā man neredzēt vasarīgus un iesauļotus dekoltē,dāmas nāk satuntulējušās džemperīšos un jaciņās. Ja es būtu vīrietis, es pat apdomātu to, vai ir jēga strādāt bodītē, kur nevar skatīties uz dekoltē.
***
Viņam ir spilgti sarkans treniņtērps ar svītrām un cepure ar nagu. Viņa ārējais veidols ir totāls purvciema style, bet kā tur bija tas teiciens, nemērī vīru pēc cepures. Pie grāmatām uzkavējas diezgan ilgi, šo to palasa un galu galā nopērk kaut ko arī.

7/16/16 12:32 am - daily_huiņa

Kopš D. aizbrauca uz Islandi, ledusskapis ir pustukšs, man neko negribās ēst, izņemot zefīrus,čipšus un konfektes. Un es kā reiz teicu, ka ieturēšu diētu. Mhm, diētu no veselīga ēdiena. :D
***
Šodien grāmatnīcā pārklausījos viena kunga jautājumu "VaijumsiRzjemJu grmatas?" nez kāpēc saklausīju "Vai jums ir Rainis,grāmatas?" vai kaut kas ar Raini. Liekās, ka pārteicos tikai kādu trešo reizi, strādājot grāmatnīcā.
***
Bija foršas mākoņainas debesis šovakar, uzminu ātrāk pa pedāļiem, lai varētu izbildēt pēdējos kadrus uz tilta,neatceros kad pēdējoreiz būtu tik ātri veloripojusi. Zili-tumžilas debesis un saules izgaismotas, dzeltenas dzelzceļa sliedes,mmm. Tik nav ne jausmas, vai kaut kas sanāks.
***
Viens polis, kurš strādā ziņu dienestā, pateica man ātrāk par Turcijas notikumiem nekā par to varēja izlasīt tvnetā vai apollo.Tiesa gan, visupirms viņš teica fuck un shit capslockā.
***
Krāmējos darbā visu dienu ar apsveikumu kartiņām un secināju, ka tur ir šausmīgi draņķīga dzeja, nu tie apsveikumu pantiņi. Pat dzejas ģenerātors rada ko lasāmāku.
***
Šodien grāmatnīcā bija festivāls NeGaTiVus, jo bija ievērojami mazāk apmeklētāju nekā parasti piektdienās.
***
Ienāca divi ārzemnieki un jautāja pēc latviešu mūzikas.Ieteicu Mantu. Teicu, ka Šubrovskis is a very famous singer. :D (brainfart) Bet šamie nopirka disku. Āwww.
***
D.R. atbrauca uz Latviju, laiks velkas nenormāli lēni kopš 9.jūlija, kad viņa uztaisīja pārsteiguma apciemojumu,diemžēl uz padsmit minūtēm. Gribas ar viņu kārtīgi izpļurskstēties un kaut kur pavazāties, jo nekad nezinu, kad būs pēdējā reize, kad viņa atbrauks te.Man priekš viņas ir Svena Kuzmina stāsti, man nav ne jausmas, cik lasāmi tie ir.
***
Pirms pāris dienām stiepu riteni pār tiltu (kas vēlos vakaros izskatās pēc līķu nobēdzinātavas) un tur priekšā bija čuvāks, kas dzēra aliņu un baudīja vakara sauli. Es nogāju labu gabalu tālāk (ja nu gopņiks?) un tikai tad izvilku fotoaparātu, lai nobildētu industriālo vakara sauli. Un tagad domāju, ka būtu taču labais kadrs, nobildēt to Sašu/Artjomu/Ģimu uz grafiti apzīmētas trubas vakara saulē. Dēm. Es vēl joprojām nevaru saņemties cilvēkiem pajautāt atļauju tos nobildēt. Tā es palaidu garām cilvēku agrā rītā, banāna kostīmā Tērbatas ielā. Un tagad to Nezināmo Slāvu uz Trubas.

7/10/16 02:10 am - Gunāru Astru pieminot

Grāmatnīcā neviens (tad, kad esmu darbā) nav pacēlis no jaunumu plaukta grāmatu par Gunāru Astru un tajā ieskatījies, tā tur stāv apmēram trīs nedēļas.
A kto takoj, Gunārs Astra?*
Tas ir cilvēks, kuru notiesāja uz 7 gadiem cietumā par to, ka glabāja Dž.Orvela "1984" u.c. grāmatas tālajā 1983.gadā. Nu labi, tas ir tikai formālais iemesls, ietupināja jau par viņa uzskatiem un tāpēc, ka klusiņām satusēja ar līdzīgiem.
Tas, protams, bija ļoti sen, kad bija cita pasaules uztvere. Bija nešķīsts prieciņš par būšanu pret Soviet sistēmu un latviskuma saglabāšanu. Tie laiki ir sen aizgājuši. Čū-čū-aizbraukuši. Tagad vietā ir jauna sistēma - nebūt par neko pārliecinātam, ka vislabāk vienkārši ir būt tur, kur apgrozās nauda. "Ai emigreited from Latvia because dēr ār nou well-peid džobs", simtiem tūkstošu latviešu iemesls, kāpēc uz neatgriešanos braukt uz vienalga kurieni. Pilnīgi vienalga, ka pašu bērni diez vai runās latviski, jo kam tad tas ir izdevīgi, galvenais lai iet strādāt un dabū piķi, vairāk, vairāk piķa pēc iespējas svešākā vidē!

Un tagad drusku atkāpe. Pirms vairākiem gadiem žurnālists Atis Klimovičs intervēja vecus cilvēkus visā Latvijā un apkopoja viņu stāstus biezā un interesantā grāmatā "Personiskā Latvija". Cilvēki daudz runāja par bērnību un jaunību pagājušā gadsimta 20. un 30.gados un kas notika kara gados. Būtībā - dzimuši jaunizceptā demokrātijā,līdzīgi kā es.Daudzi dzīvoja nabadzībā, kā tagad saka "no rokas mutē". Viņi dzīvoja nabadzīgi, bet viņi darīja daudz vairāk katru dienu nekā mana superslinkā coffee-shop atkarībnieku paaudze. Viņiem bija liela vēlme izglītoties un pastāvēt pašiem par sevi vismaz tik daudz, lai izveidotu efektīvu naturālo saimniecību vai amatnieku darbnīcu. Vērtība bija darbos un zināšanās, kas tika nodotas no paaudzes paaudzē, kontaktos starp savējiem. Tagad mana vecuma jaunieši vērtību saskata nevis darāmajā darbā, bet darba atalgojumā. Zināšanas ir noplicinātas līdz "jo vieglāk un mazāk/nesarežģītāk, jo labāk" līmenī. Kādreiz cilvēki vairāk turējās kopā ciemos un mazpilsētās. Tagad - ka tikai tālāk no Latvijas.

Gunārs Astra tiesā teica, ka latvieši tiek degradēti un degradējas,vainojot tajā PSRS rusifikācijas politiku. Kāds esot tiesas zālē sēdējis ar maģīti un ierakstījis. Tagad latvieši degradējas labprātīgi, paši no brīva prāta,neviens čekists nebaksta un nebīda. Astras kungs būtu ļoti dziļi vīlies, ja viņam būtu iespējams ar laika mašīnu nokļūt 2016.gada 10.jūlijā. Es pilnīgi redzu viņa vilšanos, skatoties šajā fotogrāfijā:



*Gunārs Astra savu aizstāvības runu tiesā bija sācis ar frāzi "A kto takoj,Ojārs Vācietis?"

6/30/16 09:50 am

Interesanti, kā cilvēki dzīvo Valkā/Valgā. Vienmēr interesējis, kā tas ir, kad ej pa ielu un - hujakš - apkārt pēkšņi runā ne tikai krieviski, bet arī igauniski. Ka sīkie augot domā, kur būtu foršāk dzīvot - Valkā vai Valgā vai tomēr Rīgā un kur studēt tālāk - Valmierā vai Tartu. Valkā/Valgā nekad netrūkst saldējuma (:D). Vai igauņi Valku sauc par Svalku? Ja kaut kāda huiņa notiek ielās un policisti ķersta igauņus vai otrādāk - igauņi ķersta latviešus? Un kāpēc tur nav metāla festivāls, kur uzstātos gan latvieši, gan igauņi un krievi? Kāpēc dvīņu pilsēta nav kā superstilīga tūrisma vieta,bet gan klusa province? Vai tur baikeri draudzējas vai ienīst viens otru (Valgā ir baikeru klubs)? :D Ak dievs, kur nu vēl Tinderis, kas rāda gaļas gabalus tuvāko daždesmit vai simt metru rādiusā!

6/23/16 08:16 pm - cidoniju sidrs, yo

Saules tusnīgo ripināšanos uz otru pusi atzīmēju jau 21.datumā dziļos pāķos, Rudes muižā.Ļoti feini patiesībā, gribas nākošgad arī speciāli izņemt brīvus īstos saulgriežus un kaut kur atzīmēt ar makten kulturāliem ļaudīm.Neviens nebij vafelē,bet tāpat bij danči un lustēšanās! :D Grāmatnīcā šovakar tikai pašā pēdējā stundā ienāca "jāņubērni" ar vaiņagiem,heh, laikam jau vakar vakarā rīdzenieki izkratījās no Rīgas.
Pirmo reizi miljons gados Rīgā Līgo vakarā nelīst!!wowww. Rīt brīvdiena. Uz ē-pastu raksta kaut kāds francūzis, kurš gribot bradāt un fočēt jūlija sākumā. Varbūt pat paņemšu pāris brīvdienas, lai var sabradāties.

6/18/16 08:57 am

Dzīvojot 5.stāvā,kaut kāds tusnīgs kabelis visu laiku sitas pa balkona šīferi. Troksnis gandrīz tikpat skaļš kā basiņmūzika :D Tāpat arī koku zari ik pa brīdim atsitas pret to sasodīto šīferi. Vispār sliktais lietainais laiks ir nomīnusojis vairākas atvaļinājuma dienas. :(
Diez, kādi viļņi tagad Mangaļsalā?

6/16/16 06:34 pm - atvaļinājums.lv

Pirmoreiz pēc nez cik gadiem iegadījās atvaļinājums vienā laikā ar D., bija doma doties uz Polijas ziemeļiem. Bet tas brauciens izpalika, jo D. tieši pirms brauciena bij devies riteņot pa Latgales mazajiem pierobežas ciemiem tā, ka vairākas dienas staigāja klibodams.Nu ja nav staigātājs,tad nav jēgas ceļot.Domāts, darīts. Vairākas dienas marinējāmies pa māju un izdomājām, ka tepat pa Latviju jābrauc skatīt sabrukušās PSRS un mūsdienu ek.krīzes drupas un visādas citādas padarīšanas.
Diemžēl no skaistās Bornsmindes muižas pils kāds ir nospēris akmens lauvas. Un es tik ļoti gribēju pasēdēt uz pils trepēm un papaijāt akmens kaķīšus! Ehh. Kādreiz tur bija tuberkulozes slimnīca, pamesta deviņdesmito sākumā. Ēka nolaista līdz kliņķim,grūti pateikt, ka 20 gadu senāk tur vēl viss noticies.
https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Bornsmindes_pils_1999-11-13.jpg
Atpakaļ uz Bausku devāmies ar stopiem (pirmā stopēšana šogad), jo tikai tādā veidā varējām paspēt uz autobusu, kas brauc uz kādreiz bagāto kolhoza ciemu Uzvara. Izložņājām pamestu konservu un sulu fabriku un tad devāmies uz ciemu. Ciemā riktīgi voņī pēc kūts,lai gan tur lauki ir pirms ciema blīvi apdzīvotās daļas. Internetā īsti nevaru atrast bildes, kā tas ciema centrs kādreiz izskatījies - tur sabūvēts vesels baseinu komplekss pa ciema centru un pie veikala mistiski kubikveida baseini. Gan jau ka ne viens vien dzērājs tur pa tumsu iesvempies. :D Līdz galam neuzbūvētajā HESā pie upes (mūsa vai mēmele,nekad neesmu spējusi atšķirt tās upes) nekāpu augšā pēc geocache, jo kāpt pa rūsainu konstrukciju, kas var beigties ar skaļu plunkšķi ūdenī, kaut kā nevilināja.Vieta, protams, ļoti atmosfērīga, tur pat dzīvo daži gulbji.Viens no gulbjiem ar cēliem vēzieniem izlidoja caur HES konstrukcijām, žēl, ka fotoaparāts tajā brīdī nebija ieslēgts.
Pēc tam devāmies uz Latgali pamesto skolu ekspedīcijā.Apsekojām četras, no kurām iekšā tikām vienā.Patiesībā būtu tikuši divās,ja būtu saņēmusi drosmi veikt trespassingu, kas 50/50 varēja beigties ar signalizācijas ieslēgšanos. Nekad nevar zināt ar tiem sasodītajiem sensoriem,neiejot iekšā, vai strādā vai nē. Un lūk, vajadzēja tieši tajā brīdī ap to skolu staigāt visādām tantītēm un jauniešiem, tā kā riskēšana tika atlikta uz citu reizi.

Pēc pamestās skolas aplūkošanas stopējām uz Daugavpili. Mašīnā bija liels suns! Un man ar D. sveši suņi liekas drusku bailīgi, bet tik un tā braucām. Jauna stopēšanas pieredze, kad pakausī elpo suns :D
Daugavpilī par saprātīgām naudām var palikt pa nakti medicīnas koledžā (8eiro),drošā un labi izremontētā vietā, istabiņā pat teļāgs bij. :D Pašā Daugavpilī neko daudz neskatījām, jo bija jau teju vakars,taču visādas industrijas sabildēju. Devāmies uz Stropu ezeru pamestā laivu piestātnē sildīties saulītē, ēst bulkas un dzert alu.
Nākošajā dienā devāmies uz čuhņu, kur netikām pamestajā skolā. Tur kāds esot cītīgi aiznaglojis ieeju,kas pirms gada vēl esot bijusi vaļā. Skāde gan. Tomēr ielīdām pamestā veikalā, kas bij izputējis ap 2002.gadu, spriežot pēc cenām un pavadzīmēm. TUR BIJA PARĀDNIEKU BURTNĪCIŅAS! Parastās rūtiņu burtnīcās bija sarakstīti vietējie ļauži, kas "uz krīta" bija kaut ko ņēmuši - pie vārda blakus, protams, preču vērtības summa, kas jāatdod. Un izskatījās, ka tur puse cilvēku nekad to parādu nav atdevuši, jo nebija izsvītroti no saraksta. Interesanti, vai mūsdienās kaut kur vēl dod preces "uz krīta"...Veikalā drusku slapstījāmies, jo garām gāja vietējie iedzīvotāji. Nekad ar tiem vietējiem aborigēniem nevar zināt, cels traci vai necels.
Pēc iepriekšējās dienas staigāšanas bij spēku izsīkums un tad es pie Līvānu stikla muzeja pļaviņas lasīju grāmatu,kamēr D.gulēja.Un bļe - aiz muguras dzirdu šad tad darbā dzirdamu ļerkstēšanu,pa durvīm bij iznākusi modes dizainere Patmalniece, kura teicās, cik makteni skaista vieta esot. Besī, ka visādi Rīgas centra ērmi uzrodas čuhņās,jo čuhņas tad zaudē savu čuhņisko burvību.
Bija jau vēls, bet līdz vilcienam paspējām aiziet līdz Ubagu līcim. :D Patīk redzēt "dzīvajā" smieklīgas vietas kartē.
Drīz beigsies atvaļinājums,bet varbūt pēc piektdienas vētras kaut kur sanāks aizbraukt.

5/17/16 11:31 am - Kāpēc es kaut ko vēlos?

Dzīvoju un secināju, ka manas vēlmes ikdienā nesniedzas diez ko tālāk par kaut kādām vienkāršām vajadzībām, lai vienkārši justos labi (gulēt,ēst,ieiet dušā,palasīt,samīļoties,klausīties mūziku utt).
Līdz ko izej četrām sienām vai ieej virtuālajā telpā, no visiem stūriem lien ārā "TEV BŪS GRIBĒT!". Gribēt ko? TEV BŪS GRIBĒT ĒST VEGĀNISKI,TEV BŪS IELĀDĒT MODERNĀKO TELEFONA APLIKĀCIJU, TEV BŪS GRIBĒT NOGARŠOT JAUNĀKO BIEZPIENA SIERIŅU,TEV BŪS GRIBĒT NEBALSOT PAR UŠAKOVU,TEV BŪS GRIBĒT CACOTIES,TEV BŪS LIKT CITIEM DOMĀT,KA VAJAG GRIBĒT...
Mērkaķu bars grib, lai es gribu (un gribu negribēt).
Dzīvot ir garlaicīgi. Viss ārpus pamata vajadzībām ir kāda cita gribas izvēlēšanās.Un dzīve ir tik šausmīgi gara, jo visu laiku jāizvēlās un jārada iespaids,ka tu patiešām gribi visus tos sūdus, kurus nevajag ne šodien, ne rīt, ne tuvākos desmit, daždesmit gadus.Tikai nedomā par to. Ej un dari to, ko tu patiesībā negribi. Ej un tērē. Ej un izrādies. Ej un reproducē savu neīsto dzīvi. Kad būs bērni, melo viņiem, cik dzīve ir interesanta, lai viņi negribētu sagrābt pilnas plaukstas ar smiltīm un ar tām aizrīties.

Kāpēc es kaut ko vēlos?
Tāpēc, ka jāpiespiež sevi gribēt.

5/12/16 09:17 am - Kätilö (2015) filmas apskats.

Vakar iegrābos, noskatoties Kätilö aka The Midwife(2015). Gribējās noskatīties, jo režisoram Antti Jokinen diezgan labi izdevās filma Puhdistus (2012).Turklāt, filmā galveno lomu atveido Krista Kosonen, kura bija "hot blooded" nevis šajā sasodītajā filmā, bet gan Kaikella rakkaudella (2013).

Karoče.
Filmā galvenā varona bez absolūti nekāda pamata samīlās somu SSietī,prosta saskatoties. Tā it kā vīrieti 100 gadus nebūtu redzējusi. Ticamības moments nulle. Pieauguši cilvēki pēc skatīšanās vien nevar acumirklī samīlēties,dzīve tak nav skolas diskotēka.
Otrkārt. Kad politieslodzīto nometni sāk bombīt un šaut, labumi no debestiņām krīt daždesmit centimetru attālumā no viņas kājām. Reāli no sprādzienu trieciena viņa vismaz nokristu, tiktu aizsviesta pāris metrus tālāk. Kā arī no viņas kleitiņas pāri būtu palikušas ķeskas un gan jau kāds orgāns būtu norauts arī. Ticamības moments 0,00%, jo viņa kā uz mēles izsoļo cauri, savā nodabā dungojot "pohuj rudzi". Ja filmās bombī, tad bombī, nevis no gaisa met lejā zemaiņus kartupeļus. :D
Treškārt.Kā zināms, otrajā pasaules karā, ja tev nebija utis un blusas, tad tu neesi bijis otrajā pasaules karā, it īpaši ja atrodies kara zonā un starp cilvēkiem, kas ir karagūstekņi bez nekādām ekstrām mazgāties. :D Nu,bez utīm bij varbūt tie, kas dzīvoja ārpus kara zonas un negāja uz tirgiem un nelaida mājās bēgļus.Un tad filmā SSietis izdomā sniegt dāmai orālo baudu.Utis tāds hitrijs radījums un dzīvo tur, kur siltāk. Nu tad iedomājaties,kas tai dāmai reāli varētu dzīvoties vāverītē arī tādā brīdī, tās utis jau aizdzīt prom nevar ar "hey,psst,SSietis nāk ciemos":) Ticamības moments 0.0000%
Ceturtkārt.Viņa visu laiku izaicina nometnes krutāko SSieti,sēžot viņa pjedestālā un sazin ko vēl. Viņš viņu soda noperot un iešpricē kaut kādu figņu. Lai gan tajā ieslodzīto nometnē sievietēm veica FīrerMedeksperimentus, špricējot visādus baciļus. Un viņai, redz, protams, neko ļaunu neiešpricē, varbūt pat kādu painkilleri, lai izdotos izbēgt no tās nometnes. Yeah...sure...

Hujņa ne filma.


5/7/16 09:09 pm

Mana mīļākā "pa kluso" nodarbe ir darbā uz papīra ķēpu lapām (priekš pildspalvu testa) uzrakstīt 'lohatron' un 'pirdiens' kirilicā. Uzrakstu, vēlāk garām ejot paskatos un smaidu kā maija saulīte. :D

5/2/16 01:10 pm

Ja sāp spranda, tas nozīmē, ka sen nav kratīta pačka. Vakar bija foršs koncerts un man uz rokas vēl joprojām ir zīmodziņš ar jātnieku un zirdziņu. :D
Šodien paņemšu kaut kādas grāmatas ko pa brīvdienām palasīt.
Un pirms 5min atnāca viena vācu kundzīte un viņa sāka ar mani doič šprehen.
Beidzot būs brīvdienu trijdiennieks. Miljons gadus tāds nav bijis.

4/30/16 11:37 pm - 2004/2005

Laika mašīna, jupījējēj jeb skolas atmiņas v2. par 25.vidusskolu

Tur bija tāda skolotāja,kurai bija ūsas un ar astoņdesmito gadu frizūru. Viņai bija meita, kurai varēja nākotnē iztēloties ūsas.Patiesībā bija žēl viņas, jo viņa izskatījās nabadzīga. Viņai gandrīz vienmēr bija melnas zeķbikses. Viņa pasniedza veselības mācību. Es domāju, ka zēniem tā bija trauma forever, ka par seksu runā sieviete ar ūsām.
***
Draudzene kādu laiku mājās turēja jūrascūciņas. To bija daudz, precīzu skaitu neatceros, bet vismaz astoņas bija. Neglītāko sauca Persijs, neviens viņu negribēja. Dažreiz mēs braucām uz kaut kādu Zooveikalu Krišbarona un velns-sazin kādas ielas iekšpagalmā. Ļevās jūrascūciņas skaitījās brūnās, bet par albīniem maksāja vairāk, nez, 50 santīmus vai latu vairāk. :D afigenais bizness. Vienreiz bija tā, ka nebija būris, kur tās cūciņas vest. Tāpēc mēs viņas vedām...skolas penāļos. Jā, skolas penāļi, kas atvērās līdzīgi kā kosmētikas maki, bija lielāki par jūrascūciņām. Tā mēs viņas vedām,pusatvērtos penāļos 7.tramvajā. Tādas lūk,pēc skolas izklaides.
***
Skolā bija grūti kaut kur paslēpties vai izmuldēties, ka nenotiek stundas. Vienmēr bija kaut kāda ķerta učene vai vienkārši vecene, kas ķērca, ka "stundās nevajg tagad būt?" "izsaukšu klases audzinātāju". Kādu laiciņu varēja slēpties ēdnīcā vai bibliotēkā, bet tāpat bija kaut kādas mistiskās klejojošās vecenes, kas medīja bastotājus. Next level bija vienkārši bastot pēc kaut kādas 3. vai 4.stundas, vienkārši ejot projām no skolas. :D
***
Skolā bija pundure.
***
D.klasē bija izcili retardi, kuri savu klases žurnālu regulāri pievāca un vai nu izmeta vai nu mistiski ierakstīja žurnālā atzīmes, kuras reāli nebija nopelnījuši. Toreiz tomēr biju laba meitene un man pat tāda ideja nekad neienāktu prātā. Mūsdienās nekas tāds laikam nav pat iespējams,jo ir elektroniskais atzīmju žurnāls.
***
Kādreiz bija stilīgi ķēpāties ar marķieriem un man soma bija sarakstīta ar visādu grupu nosaukumiem. :D Toreiz tas bija veids, kā "personalizēt" somu. Es biju nāvīgi dusmīga, kad kāds klasesbiedrs uz somas uzrakstīja Eminem, reps,fūj!
***
Zem soliem bija tāds kā plauktiņš vai vaļēja atvilknīte, kur palikt apakšā grāmatas vai ko tamlīdzīgu. Un viens no lielākajiem piedzīvojumiem katru nedēļu bija nopirkt čipšu paku un tad stundās pie visdusmīgākajiem skolotājiem to čipšu paku stundas laikā norīt. Bija tāda latviešu valodas učene, Bargā Kundze, kura paskatījās ar supernaidīgu skatienu ik reizi, kad zem kāda galda kaut kas iečaukstējās. Iečaukstējās vēlreiz - bļāva līdz seja palika sarkana un sacīja kaut ko par smirdīgajiem čipšiem/smirdināšanos.
***
Tas varēja būt kaut kāds viens no tā gada pavasariem. Gaidīju tramvaju un biju teju eiforiski priecīga, ka tomorrow comes today, jo Gorillaz bija stilīgi toreiz. Un ka pamatskola bija riktīgi smieklīga. Es nebiju stilīgā meitene, bet tik un tā bija forši.
***
Stilīgās meitenes starpbrīžos skrēja pīpēt uz blakusmāju pagalmiem un runājās par simpātijām un kaut kādu huiņu. Baumas tolaik izplatījās no starpbrīža līdz starpbrīdim. Vispār baumu cikls vienas dienas laikā apgāja vairākus lokus, līdz viena bauma dienas beigās bija tik izpušķota, ka fig viņ zin kurš ticēja pirmajai un kurš pēdējai versijai. Bet es nebiju stilīgā meitene un nebaumoju.
***
Man bija 300 lpp bieza klade no Valtera un Rapas.Uz vāka laikam bija saulespuķes vai kaut kas dzeltens. Tā vienkārši bija dzeltenā klade, bet tur iekšā bija interesantas lietas. Piemēram, rentgens ar skrūvgriezi, kas ieurbies cilvēka galvā un tamlīdzīgi. Tās bildītes griezu ārā no Sīrupiem un PUffiem un vēl sazin kurienes, no sadaļas "Trakā pasaule". Vēl tur bija Mišela Moņtena un kaut kāda poļu rakstnieka aforismi no grāmatas "Nesaķemmētas domas", kaut kur sagrābstītas anekdotes, draudzenes fantastisko būtņu zīmējumi, pašizdomāto lamu vārdu krājumi, dziesmu teksti (placebo,korn,kautkāda popsa utt.). Tā klade bija pieprasīta un man to prasīja gan meitenes, gan zēni. Jo tur bija tikai un vienīgi huiņa,kas bija kā saldais ēdiens jebkuram 12gadīgam prātam un dvēselei.
Kādā parastā ziemas dienā to kladi kopā ar skolas dienasgrāmatu aizmirsu gaitenī un vairs nekad neredzēju. To esot pievākuši "lielie" un iemetuši sniegā sporta laukumā. Tas bija ļoti, ļoti nejauki, jo to kladi meklēju visu dienu, jautājot pēc tās arī "lielajiem" skolēniem. Es tajā kladītē biju ieguldījusi pēcpusdienas pēc skolas, ko nereti pavadīju, klausoties Terzena muldēšanā pa radio SWHrock ar šķērēm rokās. Toreiz žurnāli bija kā internets, saprotiet?
***
Toreiz starpbrīžos visās malās skanēja Crazy frog. Polifoniski,parasti un Reālā melodija, kas toreiz maksāja laikam vienu latu.Atcerās kāds melodiju pasūtīšanu?:D
***
Tolaik bija baigais fleims par krievu skolām un internetos bija kopypaste palagi
portālos, kuri krutāki, latvieši vai krievi. :D Bet pašā skolā to just nevarēja,jo:
1kārt, ķengarags
2kārt, trešdaļa klasesbiedru jauktajās ģimenēs
3kārt, neviens netaisījās kauties ar tiem, ar kuriem jau bērnudārzā draudzējās.
Nu ja kāds kāvās, tad par citiem sūdiem.:D
***
Vienu rītu bija gadsimta notikums - skolas sporta laukumā bija līķis. Bija aizliegts iet ārā un visi bija salipuši pie gaiteņa logiem skatīties. To līķi redzēja viens no maniem klasesbiedriem. Sūdīgi viņam! :D
***
Kaut kad bija kross, skaitījās obligātais. Skrēju,bet tad sapratu, ka nafig un piebiedrojos KrosGājējiem,bija vienalga.Bija tāds parciņš aiz Sarkanā Kvadrāta rūpnīcas. Pēc tam tomēr bija jāskrien nīstais kross, bet vairākus gadus vēlāk,9. un laikam 10.vai 11.klasē, jo bija sporta skolotāji, kuriem bija trū respekts.
***
Skills bija skriet nevis pa diviem pakāpieniem, bet pa trim,jo savādāk bija jāstāv garās rindās ēdnīcās. Tas nekas, ka biež vien no šādas skriešanas soma aizlidoja pār galvu un galu galā nācās apstāties skriet. Tāpat bija izdevīgi draudzēties ar tiem, kas bija rindās pirmie, jo tiem varēja iedot santīmus un dabūt savas porcijas. Bija tādi laiki, kad varēja atstāt somas čupā pie ēdnīcas, jo neviens taču neko nezaga. Tagad sīkajiem ībļiem kaut kādi aifoni un vēl nez kādas bagātības līdz uz skolu.. :D

4/30/16 08:10 pm - sestdiena.

Darbs grāmatnīcā nozīmē to,ka saņemot preci to gribas piedāvāt ne tikai citiem, bet arī nopirkt pašai. Tā nu es ieraudzīju skaistāko krāsojamo grāmatu mūžā (velosipēdi+kaķi+apokalipse), nožīdoju padsmit eiras. Padsmit eiras par faking krāsojamo grāmatu! (būtu aizgājusi uz kādiem trim koncertiem par to naudu :D) Un nenormāli kruti, ka katram zīmējumam blakus ir tukša lapa ar iedvesmas kaķēnu. Značit man šīzē jāpārspēj tās grāmatas zīmējumi, kas varētu būt vēl interesantāk par krāsošanu. :D
Bet nē,makteni sagribējās vēl palasīt par nacionālajiem partizāniem un Zentas Mauriņas bestof.
- - -
Daugavā Rīgā var redzēt jocīgus ūdens putnus ar cekulu (panku putni). Tikai nezinu, kā tos putnus sauc. :/
- - -
Un tagad mājupceļš ar riteni. Grūti pierast, ka gaisma vēl pāri deviņiem.
Mošk jāiebrauc objektā. :D

4/12/16 11:20 am

Gribās iesaistīties kādā sabiedriskā organizācijā, pašai īsti nezinot, kādas vispār ir (kopš studiju beigām vairs nav ne jausmas kas vispār ir un kas nē). Paskatījos 1188.lv sarakstā...Varētu teikt, ka tur ceturtā daļa ir anonīmo alkoholiķu biedrības. :D Tad tur vēl visādas žīdu organizācijas, sliekkopju biedrība (da labi?),dzīvnieku patversmes utt.
Tiku līdz burtam "E" pagaidām un jau paspēju pabrīnīties, cik Latvijā ir daudz biedrības un organizācijas. Gribas atrast kaut ko ar ceļošanu vai vidi saistītu. Varbūt kaut ko nez, ar kultūru saistītu. Patiesībā nav ne jausmas. Pēc studijām sociāls un idejisks vakuums iestājies.

4/5/16 12:44 pm

RCB šodien atklāj dzejas lasītavu. Prieks, kur tu rodies! Telpa tikai un vienīgi dzejai! Tas ir tik wunderschooooon! Varēšu pusdienlaika pārtraukumos reizi pa reizei aiziet tur palasīt. ^^

http://www.rcb.lv/archive//index.php?option=com_content&task=view&id=2043&Itemid=41&lang=lv_LV

4/3/16 10:36 am

Svētdienās no rītiem neviens nenāk ošņāt grāmatas. Tā nu es norakstu receptes un šausmīgi, nežēlīgi sāk gribēties žirīt.
Gribās uztaisīt banānu-auzu cepumus, olīvu un cietā siera smēri maizei un kaut kādus svaigos apelsīnu - kaltēto tomātu salātus ar sieru. Un rīt jau sākas brīvdienas, varēšu tāāāāā žirīt! :D

3/30/16 11:36 pm - grāmatnīcas stāstiņi nr.666

Viņš slēpjās aiz lielām saulessbrillēm un cepures ar nagu. Pērk ZIP maisiņus, tos maziņos. Uzreiz iztēlojos, ka tas tak ir kaut kāds zāles dīleris. Ļoti steidzīgs,laikam pieprasījums liels. :D
***
Vienu vakaru ienāk bariņš jauniešu jautrā prātā. Viens man saka "tēlo kādu slavenību, mēs tev palūgsim autogrāfu". Tā kā šī nav pirmā reize, kad kaut kādi jaunieši nāk uz grāmatnīcu pildīt stulbos uzdevumus, uz daždesmit sekundēm tēloju, ka esmu Andželīna Džolī un parakstījos kā ķipa viņa. :D
***
Tantīte atnāk un saka, ka esot vīrs nolicis karoti un gribās kaut ko jauku palasīt. Piekrāva pilnu groziņu ar grāmatām. Tur bija arī depresīvas grāmatas, kuras lasot tā vien gribās domāt tikai un vienīgi par karotes nolikšanu. Bet to es neteicu. Galvenais, lai lasa. Varēja, zin, skatīties realitātes šovus.
***
Puisis un meitene. Spēlēja paslēpes starp grāmatu plauktiem, ik pa brīdim saskatoties un sasmaidoties caur Bībelēm, Seksopēdijām, Platoniem, Ošo un dajebko, kas stāv komerciālākajos plauktos.
***
Bij vienā vakarā ienākusi honeybee ar diviem kungiem, no kuriem viens vai nu bija totālā pālī vai cītīgi salējies ar odekolonu Saša.
***
Nezinu kāpēc, bet grāmatnīcā divas visbiežāk apčamdītās lietas ir optiskās ilūzijas un ilustrētā kamasūtra fočenēs. Un visādām 13 gadīgām losēm lielais prieks ir to grāmatu pašķirstīt un iebāzt pilnīgi citu tēmu plauktā. Varētu tur vienkārši sakopēt kaudzi ar kopijām, lai būtu pašapkalpošanās un chill, lai sekss un rokenrols pietiek visiem šai pasaulē.
***
Krievu intuīcija - uzšķirsta pirmās divas lpp dārgākajām grāmatām un saka, ka pērk. Kamēr latvieši to pašu septiņreiz izšķirsta no a līdz z, atnāk pat vairākas dienas un tad saka, ka vēl padomās.
***
Rakstu rekvizītus personai, kas maksā nodokļus bez nekādiem SIA. Vārdā Gaļina. Teicās, ka kaut kur sarakstā visam penterim jābūt, un kad meklētājā ierakstīju Gaļina, vienīgais, kas atradās rezultātos, bija kaut kāds Gaļas kombināts. Sāku jau drusciņ spurgt, kā nu būtu, ja čekā iedrukātu to Gaļas kombinātu. Gaļa vai Gaļina, kāda tur starpība.
***
Salds čalītis prasa kaut ko viegliņu palasīt, rokās turot 50shades of grey. "Kā būtu ar Sokolovu?" "Nē,tikai ne to pornogrāfiju!" *turot rokās 50shades of grey*

3/23/16 11:53 pm

Stīmiņš nolaists, Billijs Aidols, dzīve jauka :D

3/23/16 10:04 pm - pabalstu slaucēju loģika

Stāvu pie sarkanās gaismas un gaidu zaļo kā visi citi, līdz pie auss noķērcās bezzobaina 50gadīga bidla "pa veloceliņu jābrauc!"
Lieki piebilst, ka veloceliņš kā tāds nav Tērbatas un Dzirnavu ielas krustojumā, NAV, jo tur tas vienkārši izbeidzas (Ņila loģika, uztaisīt veloceliņu no gogoļielas, kas vienkārši pazūd Tērbatas ielā) un ir vnk bruģis bez nekādām velojoslām.
Tai bidlai blakus bija, ēm, meitene plusmīnus manā vecumā ar dauna sindromu vai tamlīdzīgu slimību. Ne es kādam biju virsū uzbraukusi ar riteni, neko, viņas vienkārši atnāca un tupi sāka ķērkt virsū. Tā kā redzēju, ka viņa reāli izskatās pēc pabalstu slaucējas, kas nodzer sava apgādājamā invalīda pabalstu, noteicu "uz darbu nav jābrauc?"
A šī turpina kaut ko ķērkt un sāka gramstīties man ap somu. Sapratu, ka abas galīgi nav pie pilna rubļa un tinos lapās (tā tik vēl trūka, lai resnā bidla no somas nozog foķiku vai naudu vai nogrūstu mani uz braucamās daļas). Te nu bija, strādāt centrā! Nevar aizbraukt normāli uz darbu, nesastopoties ar sevišķi izmeklētiem retardiem! Kādā sakarā vispār tādi cilvēki saņem invalidātes pabalstu, kurus reāli veido nodokļu maksātāji, tai skaitā arī es? Un šamie vēl braukā ar Ņila 0.biļetēm! Ar transportu! Kamēr tie, kam reāli jātiek uz darbu, tā īsti nemaz nevar atļauties katru mēnesi piķot 35 eiras par nefunkcionējošu sabiedrisko transportu!
No kurienes rodas tāda tumsonība,dzīvo tie invalīdi un viņu suteneri na haļāvu, bet NĒ, VĒL NAV LABI!!! Totāla nepateicība! Normāliem cilvēkiem tā kā ir skaidrs, ka ir jāpriecājās par esošu dienu, bet nē, invalīdi neko nespēj un vēl mēģina sadirst dienu citiem, kas viņus uztur! Vatafak!
Pseidoinvalīdmau*a! Būtu man rokās veloslēdzene,viņas smadzenēs rastos pirmā rieva!
Powered by Sviesta Ciba