rasoļņiks

Recent Entries

11/25/16 01:31 pm

Tik ļoti negribās šodien iet uz darbu, it īpaši pēc tās franču filmas noskatīšanās:
http://www.imdb.com/title/tt2922440/

https://www.youtube.com/watch?v=VIYVQDMZR-Y

11/2/16 09:57 am - Grāmatnīcas stāstiņi vol. 982348

Vakar viena sieviete teica apmēram tā "Man mājās ir viens asinātājs, bet viņš SLIKTI DRĀŽ".
Man uzreiz vēderu sarāva smieklu krampis,kuru ļoti centos noslēpt ar smaidu un vārdiem "Pie rakstāmrīkiem ir daudz dažādu asinātāju, piemēram, ir Vācijā ražots asināmais ar savācējtrauciņu un vēl visādi" (maģiskais triks "ražots Vācijā")
Man liekas, ka šī varētu būt diezgan mulsinoša pieredze, nu ka svešs cilvēks tā uzreiz saka, ka kaut kas SLIKTI DRĀŽ. Man tādam teikumam psiholoģiski vajag krēslainas telpas,dīvānu un kaut kādu alkoholu.
***
Tētis un puika. Tētis pērk Jū Nesbē detektīvu "Tarakāni". Sīkajam liekās ļoti efektīgs vāciņš. Tētis ieliek grāmatu maisiņā. Neatceros vai tas bija puika vai tētis, kas ejot ārā no bodes, teica, ka "Labi, ka grāmata maisiņā tagad,tie tarakāni no turienes vairs netiks ārā".
***
Nezinu kāpēc un kādā sakarā, es ar vienu penzi sāku runāt par Ušakova kepku un izgāztuvēm un abi kopā nonācām pie secinājuma, ka Rīga grimst aktritumos.
***
Ā, man liekas, ka tas bija maisiņu sakarā. Tad lai iet nākošais par maisbergu tēmu. Viena 50gadīga dāma bezmaz vai apvainojās, kad jautāju, vai viņai būtu vajadzīgs arī maisiņš vai nē, jo tantuks teica, ka citā bodē maisiņus dod par brīvu.
Es viņai gribēju vienkārši teikt "Ej taču tu dirst", bet es smaidīju un pateicu funny joksy nice balsiņā "Dzīvojam tagad Eiropas savienībā".
Bļeģ tie piecdesmitgadnieki mani nobeigs. Tā ir tā Sovjetu paaudze, kurai vajadzētu vēl būt kaut cik normālai, ņemot vērā, ka mani senči ir sakarīgi šajā ziņā un kuriem patīk rušināties pa zemi, līdz ar to zina, kādu ļaunumu nodara dārzā iemestas dzērāju stikla pudeles un cits trešs, maisiņi tajā skaitā.
BET NĒ!!! Atrodas arī tie piecdesmitgadīgie Sovjeti, kuri vēl aizvien uzskata, ka viņiem viss pienākas par brīvu. Nākošreiz uzdāvināšu biļeti uz Getliņiem vai 10x lietotu kuli. No centrāltirgus ar zelta pārklājumu un uzrakstu "ROYAL". Nē, pat to viņa nav pelnījusi.
***
Nu par soviet tēmu turpinot, re kur viens cilvēks bija atstājis mākslu pie pildspalvu stenda "Variācija par tēmu Kremlins":


*
*
*
*
*
Bija vēl kaut kādi prikoli, bet tik agri no rīta grūti atcerēties.

10/23/16 11:13 pm - Atvaļinājuma piezīmes vol.2

Dobelē redzēju kaut kādu Soviet briesmeklību - tādā kā bijušā universālveikala iekštelpās bija stikla bloku siena. Laiki mainās, stikla bloku sienas paliek.

Ciemos pie brāļa izspēlējos labi daudz spēles,likās jocīgi, ka iepriekš nebiju spēlējusi tādu kāršu spēļu klasiku kā Uno. Savukārt Dynablaster (aka Bomberman)radītās emocijas varēja dzirdēt pa atvērto logu pirms vispār ierados.Sen vispār nebija būts kādā nedēļas nogales ģimenes pasākumā.

Siguldā kopā ar D. garām nopūtām uztuntulējāmies pa trepēm (resnības asni?). Tās, kas uz Krimuldas pilsdrupām. Pusceļā piekusām un dzērām Malibu ar ananāsu sulu (termosu aizmirsu mājās).Staigājām un priecājāmies, lai gan nekāds zelta rudens tur nebij. Atceļā bija brīnišķīga sarkana saule un sarkani iekrāsojies gateris. Ā un tas ūdenstornis, ko rādīja Ķibilda "Adresēs" bija ciet. Zvaniņš arī izskatījās saplīsis.

IFF kino programma izskatījās ļoti interesanta, bet nu man jābūt vai nu studentam vai nu pensionāram,lai varētu noskatīties vairāk par 1 filmu. Buržuju padarīšana. Aizgāju uz Pyromanen, jo kino no Norvēģijas ir kaut kāds tikpat rets prieks, kā laša ēšana - vienreiz gadā.D.filma patika vairāk,nekā man.

Aizkūlos līdz Šķirotavai,kur ar D.taisījām sātīgos burgerus (apakšā kotletēm vīriešu zapte). Apēdām katra pa diviem un nevarējām vairs pakustēties.Vispār tā bija jocīga diena no a-z sajūtu ziņā,reizēm sadodoties rokrokā atmiņās paslīd visi tie divpadsmit gadi, kopš esam pazīstamas un liekās, ka viņas suņi ir nemirstīgi.

Atvaļinājums nebūtu atvaļinājums, ja tajā kaut kas netiktu darīts priekš dzīvestelpas (12 vai 13 kvadrātmetri,nav ne jausmas).Stiepām no Depo linoleju pār plecu caur Maskačkai un pēc tam gājām pakaļ riteņiem.Tagad gan drusciņ plecs sāp, bet nav ko čīkstēt, kamēr es uz vecās grīdas lasīju "Pārdomas par Krieviju", tikmēr D. skočoja klāt to brīnumu pie grīdas.

DIApasākumā redzēju Černobiļas esencītes,pat kafijā(!)mērcētus diapozitīvus.Pašā pasākuma beigās bija arī melnbalti un krāsaini skenera "errori",kas izskatījās pēc elektronisko mūzikas albumu vāciņiem.:D Septiņas stundas fotoprieka!

Vēl viena brīvdiena atlikusi,bet negribās neko prātīgu darīt.Lai dzīvo huiņa un apelsīni!

10/19/16 11:44 am - Kā es sāku bradāt. Pirmā daļa

Šajā oktobrī aprit 10 gadi,kopš sāku interesēties par cilvēku radīto pamestību pilsētvidē un ārpus tās.Man bija 14gadi.Tas sākās pavisam smieklīgi. Māsa ar klasesbiedreni šad un tad pirka Cosmopolitan žurnālus. Un neticami,bet divtūkstoš sestā gada oktobra vai novembra numurā bija viens vai divi teikumi par pamestām vietām un apakšā links www bradājumi el vē. (Tagad tā lapa vairs neeksistē jau vairākus gadus, interneta arhīvā vien var redzēt).
Es to lapu paskatījos, palasīju pirmās lapas rakstus, kaut ko iekomentēju. Es neko daudz nesapratu no tiem rūpnīcu nosaukumiem, man tie tā īsti neko neizteica. Vien zināju, ka man pie mājām ir trīs rūpnīcas, no kurām vienai nezināju nosaukumu.
Kamēr vēl bija svaigi iespaidi,devos lūkot piemājas pamesto autoskolu.Paķēru līdzi dažus klasesbiedrus "drosmei", jo ārā jau bija tumšs. Viņiem ātri apnika, man laikam arī, jo ārā bija auksti un drēgni. Un man nebija lukturītis. Bet ar to pietika, lai būtu āķis lūpā nākošos 10 gadus.
Man pašai līst pamestajās rūpnīcās pietrūka drosmes,jo jau pašu objektu sētas likās augstas un neomulīgas, kas sadala realitāti TUR un realitāti ārpus TURienes. Tā nu es visādās vietās līdu ar dažādām meitenēm un puikām. Viena no tām meitenēm tagad studē medicīnu un ir bildējusies pie Sokolova (man gribējās to piebilst, jo man patīk saskatīt kaut ko ačgārnu visur). :D
Vēl arī ar draudzenēm līdām uz 9stāvu mājas jumta un lidinājām no turienes lejā visādas lietas. Nu, ne jau uz galvas. Bet viena meitene pamanījās no jumta nolidināt lejā šampanieša pudeli, par to es viņu salamāju. Viņa vispār bija krazy bitch. Ar pirmo puisi uz tā jumta sēdējām un dzērām kokakolu. Man vēl kaut kad bija profilbilde draugiem.lv, kas fočēta uz tā jumta. :)
Tad vēl bija tāds puika Sergejs, kurš mācījās vienu klasi augstāk un ar kuru gājām zīmēt grafitī uz fabrikas noliktavas sienas.Toreiz laikam pirmo reizi bēgu no apsarga objektā. He he. Iespējams, ka tā noliktava ir nojaukta, tur ir vairākas automašīnu garāžas tagad. Mēs tīrījām no rokām krāsas paliekas ar vaitspirtu,jo to bija nereāli nomazgāt ar ziepēm.
Vēl bija epizode, ka ar pāris skolasbiedriem līdām tajā rūpnīcā un mums sāka dzīties pakaļ apsargs čībās. Dzinās pakaļ mums, sīkajiem, ar rūtainām čībām pa ledu. Klasesbiedrene smējās līdz asarām toreiz.
Ar klasesbiedreni uzlīdām uz 12 stāvenes jumta dzestrā ziemas vakarā. Krasta iela mirgoja daudzās mazās uguntiņās.Pirms tam mēs skatījāmies krievu seriālu par Ņaņu. :D
Daudz kas palika interesantāks 2007.gada vasarā, kad sāku vairāk skatīties kartes un vispār bija vairāk poņas kurā Rīgas galā kaut kas "lienams" ir. Braucu uz Mangaļsalas bunkuriem, bija viens neveiksmīgs LMR ložņāšanas piegājiens un četri bradājumi Čiekurkalna aviācijas skolā. Un pat kaut kas tik ekstremāls kā pastaiga pa Bolderājas dzelzceļu, no Lāčupes stacijas līdz Hapaka grāvim. Biju noskatījusi objektus kartēs un cerēju tur ielīst, kad radīsies piemērota kompānija. Tādas iespējas bija retas. Labākā draudzene bija gandrīz vienmēr kaut kur aiztusējusies, bet puisim neinteresēja šādi objekti. Man liekas, kaut kāds dzinējspēks savā ziņā bija arī Černobiļas divdesmitgade. Toreiz kladē līmēju avīžu izgriezumus un lasīju par Pripetes pilsētiņu. Gribējās arī būt tādā vietā, kur vienkārši dzīve ir apstājusies, kaut vai nedaudz.

Un tad arī pienāca skolā laiks, kad vajadzēja uzbliezt kaut kādu pirmo ZPD. Tajā pašā bradājumu forumā uzzināju, ka angliski tas saucās "urban exploration" (tur, kur bija sadaļa uz citām tīmekļa lapām).Izdomāju, ka rakstīšu angliski un intervēšu latviešus, kas ložņā pa Latvijas rūpnīcām un bunkuriem. Un tad 2008.gada sākumā ievācu kaudzi informācijas un radās pavisam jauns skats. Prātīgāks. Ieinteresētāks. Dedzīgāks. Radās lavīnas veida interese par visu, kas reiz celts un atstāts novārtā. Tāpat arī par industriālām būvēm. Par tiltiem, atombumbām, respiratoriem un diožu spilgtumu lukturīšos. Par to, kāpēc dažas rūpnīcas aizņēma teju kvartālu, kamēr citas - vien 1 maziņu ēciņu.

10/14/16 03:01 pm - Atvaļinājuma piezīmes vol. 1

Ir pagājušas četras atvaļinājuma dienas.
Līdz šim:
1)Biju Jūrmalā, nočekoju pamestos objektus un atcerējos, kā garšo Melnais balzāms ar upeņu garšu. Izbraukājos arī pa visu rīgu ar diennakts e-talonu,pat neatceros,kad pēdējoreiz ar tādu buržuju padarīšanu nodarbojos.
2)Uzrīkoju pie sevis mikro spēļu vakaru,lai spēlētu "8min Imperium". (Tie, kas nezina, kas ir 8min imperium...karoče, tas ir kaut kas līdzīgs Katanai, bet kuru ir iespējams izspēlēt 30-40 minūšu laikā) :D
3)Noskatījos līdz galam rōzā meiteņu seriālu "Sugar rush".Man patika, bet tās abas galvenās varones, ne Kima ne Sugar nepatika, to britu nenormālo dzerstīšanos un pravu kačāšanu ciest nevaru.Un tur bija Thure Lindhart dažās sērijās,tā kā tas seriāls nav galīgi un totāli trashy. :D
4)Satiku R., drusku paklīdām pa Vecrīgu un iedzērām. Nākošajā rītā viņš ieguva titulu "Labākais Maksimas dīdžejs" un uzlika Soviet disko dziesmas, šo te un vēl visādas apmēram stundu.
https://www.youtube.com/watch?v=BPsRX7m6CX4
Bet kā jau R. nopūtās,ja viņš tiešām strādātu Maksimā un par dīdžeju,viņam neko nemaksātu un būtu saldsērīgas noskaņas. :D
5)Aizgājām uz briesmīgo Dreiliņu mežu ostīt rudeni (tur labi smaržo) un pa galvu, pa kaklu iztērēt padsmit DIA kadrus.Patiesībā daudz kas atrisinājās,kad devos uz Albert hotel terases testēt objektīvus. Bet nu debesis galīgi garām dienas vidū, galīgi garām.
6)Ar D. marinējāmies un pastaigājāmies,redzējām kā patvertnei aiz Tālavas norok zemes virskārtu, diezgan īpatnējs skats. Plakātā teikts,ka tas tiek darīts jumta seguma maiņas nolūkos.
7)Šodien es cenšos neko īpašu nedarīt, vien uzcept "resnmaizītes" - tostermaizes ar nutellu un banāniem.Gribās pa mierīgo,salikt DIAkadrus rāmīšos un varbūt kādu filmu noskatīties. It kā vakarā Tesa,bet liekās,ka drusku par vēlu šamie uzstājas.Iet pusnaktī caur maskačku nerullē.

10/9/16 09:31 pm - triļars psiholoģiskais 15.trolejbusā

Šorīt drusku pirms pulksten 9:00 devos uz darbu. Centrāltirgus pieturā iekāpa viens austrumnieks, nu pēc sejas pantiem tāds pats, kā visas tās sejas, ko liek dailymail.com saistībā ar islāmistu-psihopātu uzbrukumiem R-eiropā.
Es viņu vispār nebūtu pamanījusi, ja viņam pie kājām, pašā trolejbusa "ejas" vidū nebūtu nolikta vidēja izmēra, apskočota kartona kaste. Tā kā es esmu ļoti, ļoti samiegojusies tik sasodīti agri svētdienas rītā un pār mani vēl valda zemapziņa, es sabijos. Lūk, ko nodara prese! Es sabijos šorīt, drusku pirms deviņiem no rīta tikai tāpēc, ka ieraudzīju trolejbusā melnīgsnēju vīrieti ar kapučjaku un kartona kasti pie kājām! Man ,goda vārds, pār mugurkaulu pārskrēja šausmiņtirpa.
Tad es atģidos, ieslēdzu smadzenes, kuras domāja:
"Ai, tas tak kaut kāds Erasmus students, kurš tajā kastē pārvadā savus pusdienu šķīvīšus un kastrolīšus"
un "pat ja tas būtu terōrists, deviņos no rīta centrā uz ielām praktiski nav cilvēku".

Nesen satiku māsu un viņa teica, ka es esot bailīga kļuvusi. Es taču esmu bailīga by default, bet vatafak, 15.trolejbusā nobīties no austrumnieka ar aizskočotu kartona kasti ir drusku par daudz.

9/28/16 10:41 pm - dažos teikumos par nesvarīgo

Šis vakars ir pirmais īstais rudenīgais vakars, jo bija knapi nojaušama migla virs salu tilta un trūdoša, sen neostīta smarža.Gribējās jau aizriteņot uz Šķirotavu paklausīties čukčukbāņus,bet somā šķindēja alus un desa,kuru saprāts gribēja pēc iespējas ātrāk nogādāt puncī un ledusskapī.
***
Vakar biju ekskursijā uz Vecmīlgrāvi. Ar Raynell nopirkām litru sidra (lai būtu tuvāk Vecmīlgrāvja realitātei) un devāmies uz Laivenieku ielas pusi, kur atrodas Rīgas viens no bumsi-bum-bum-pizģets objektiem jeb Neste/Statoil naftas termināls, kam blakus ir titty-shaped minerālmēslu glabātuve. Ak jā, par to minerālmēslu glabātuvi presē tagad ir aizdomīgs klusums, vēl pirms gadiem trim bija gari raksti IRā, SestDienā un Latvijas avīzē u.c. drukātajos medijos.
Uz sētas bija apmēram 8 dažādu veidu aizliegumu zīmes, tai skaitā fotografēšanas aizlieguma zīmes. Enīvej,ko nu tur fočēt, ja jau objekts daļēji bija nofočējies no 9stāvenes jumta vizītes kopā ar Disfigurator tālajā 2013.gadā? :D
Aizgājām piesēst pie Vecdaugavas līcīša. Tur atmosfērīgi. Plus, fonā visu laiku skan kravas vilcieni un citi agregāti. Industriālas skaņas ar skatu uz tādu kā dabas stūrīti? y not.
P.S.
Biju arī Kaijas zivju fabrikas ēdnīcā. Tā vieta ir 95% Soviet autentika!!Atlantijas iela 7, welcome visiem adventure-time-istiem. Pusdienlaikā visas iespējas!
***
Ak jā, biju uz Helēnas Kozlovas koncertu. Vot, lai nožēlo tie, kam patīk Helēnas zemā balss - viņai mūzikas ritmiņu piesita dejotāja ar stepa kurpēm plus, vienu vai divus skaņdarbus palīdzēja veidot Nabaklab šaurajā koncerttelpā esošie cilvēki. Kruta!! Ar minimāliem līdzekļiem maximāls efekts!
D.ierēca, ka ja pirmajā rindā kā klausītājs stāv Šubrovskis un Joņevs, tā ir koncertu kvalitātes zīme "būs labi". :D
***
Ledusskapī vēl aizvien stāv eos nestā melone. Derētu šovakar norīt pusi no puses. Tā kā vakariņās ēdu desmaizes ar alu, tā melone varētu būt balanss.

9/14/16 10:19 am - filmu apskats

Šis tas no pēdējā mēneša laikā redzētajām filmām.

I,Olga Hepnarova(2016) http://www.imdb.com/title/tt2953762/?ref_=fn_al_tt_1
Nu tad kāda jauna filma,lai vienkārši jaunās iet pa priekšu?Sižets diezgan garlaicīgs - meitene nespēj/negrib iekļauties sabiedrībā, heito visu un atriebības kārē ar smago mašīnu notriec nevainīgus cilvēkus uz trotuāra (based on a trū storī). Filma dīvaini šogad sakrita ar notikumu Nicā,Francijā, kad kāds tunisietis ar smago mašīnu&nodomu nogalināt triecās virsū cilvēku pūlim krastmalā.
Filma ir melnbalta, lai vairāk būtu 1970to gadu fīlings un pat izdevās patiešām labi, tās atmosfēras un noskaņas, tāds pa pusei sovietiskums un bezcers. Un viņa pīpē, pīpē, pīpē, ka tā smaka pilnīgi sāk spiesties caur monitoru ikreiz, kad viņa atkal uzpīpo.



The Attack (2012) http://www.imdb.com/title/tt0787442/
Filma par ķirurga-darbholiķa sievu, kura klusi, klusītiņām radikalizējās un uzspridzinājās Telavivā.Tur esot aktuāls konflikts žīdi vs arābi(palestīņi), kas arī filmā tika atspoguļots. Skatoties filmu neko daudz nezināju par to, kāpēc tur viens otru nez kāpēc heito, jo neko daudz nebiju lasījusi par Izraēlu un Palestīnu, vien to, ka tur spridzināšana un teritoriju pārdalīšana ir daily struggle. Man filma patika tīri no tā cilvēcīgā viedokļa, ķip "nu kā tas var būt, ka sieva izdomā pēkšņi uzspridzināties,kā tas var būt ka gultu dalu ar terōristi?".

Gordos (2009) http://www.imdb.com/title/tt1166810/?ref_=fn_al_tt_1
Filma par resniem cilvēkiem un viņu problēmām. Izklausās garlaicīgi, bet tās ir resnu spāņu problēmas un nav nekas WTF kā resni spāņi. Es domāju, ka tālāki komentāri ir lieki. Un jā, resni cilvēki ir ļauni. Ļauni, resni spāņi, kurus no ļaunuma nepasargā pat sekss tumsā spīdoša jēzus fosforzaļajā gaismā (moments no filmas).

Geograf globus propil (2013) http://www.imdb.com/title/tt3155604/?ref_=fn_al_tt_1
Filma, kuras nosaukums diezgan daudz ko pasaka priekšā, kas ir drunksy adventure vairāk nekā stundas garumā. Nenormāli tipiski krieviska filma (bet šī tāda feini feel-good smieklīga, nu tā kā Rusalka vai PiterFM), jo visas sievietes apgalvo, ka nespēj dzīvot bez dzērāja. Ne tur sievai, ne tur random mīļākajai, ne tur skolniecei saprāts vairāk kā tam dzērājučikam. Nu tā tā krievu sieviešu psiholoģija "dajebkāds vecis, ka tikai vecis", ko man nemūžam nesaprast. Krievijas čuhņas (daba) un smēķi un bloķenes balkona (interesants projekts, stūra balkons!)

Good dick (2008) http://www.imdb.com/title/tt0944101/?ref_=nv_sr_1
Es kaut kad meklēju not-so-typical romantiskās filmas. Proti, filmas, kur neviena no lomām nav romantiska un abi ir tā kā anti-heroes. Šajā filmā meitene izcila nevīža, kura neiet ārā no mājas nekad un skatās briesmīgas 18+lentes un puisis, kurš ir līdz vēmienam uzstājīgs iepazīties ar to čiksi. Nu tad šī arī diezgan perfekta filma, kur ir daudz WTF situācijas, bet saglabāta romantiska atmosfēra, sort of. Mentally damaged romance.

Embers (2015) http://www.imdb.com/title/tt3503460/?ref_=nm_flmg_act_11
Jāsaka godīgi, man besī sci-fi filmas teju 90% gadījumos, bet ja nu tās ir par post-apokalipsi and shit, tad reizēm piespiežu sevi paskatīties. Darbība notiek tikai pamestās vietās (izņemot bunkuru), kas man, protams, ir kā medusmaize acīm. Sižets tāds - ko darītu cilvēki, ja viņi neko neatceras un dzīvo vienam mirklim? Laiks nav lineārs un cilvēku darbības nav plānotas, cilvēki atgriežas pamatinstinktu pasaulē, kur vajag tikai apmierināt tikai basic needs. Man patika filmas ideja, bet nez, laikam prasījās vairāk ar skaņu efektiem un camerawork parādīt pāreju no viena mirkļa uz nekā neatcerēšanās stadiju. Un man patika onka, kurš kaut kādā grāmatā bija uzšķīris šķirkli "rememberance" vai ko tamlīdzīgu un aizrautīgi to studēja. Man liekas, ka mūsdienās ir tāpat - var 1001 veidos izskaidrot atcerēšanās nozīmi, atmiņu, atmiņu subjektīvo, atmiņu kolektīvo,bet viss tāpat mainās, kad kaut kāda atmiņa ir jāpielieto tagadnes vajadzībām, galu galā rodas pavisam cita atmiņa. :D




P.S.
IMDB esmu atķeksējusi apmēram 40 vai pat vairāk 2015. un 2016. gada filmas, ko šoruden/šoziem skatīties. Šis tas no tā, ko visvairāk gribētu redzēt:

Master and Tatyana (2015,Lietuva) http://www.imdb.com/title/tt4640564/?ref_=wl_li_tt

Lantouri (2016,Vācija/Irāna) http://www.imdb.com/title/tt5463510/?ref_=wl_li_tt

Zoology (2016,Krievija) http://www.imdb.com/title/tt5133392/?ref_=wl_li_tt

Pyromanen (2016,Norvēģija) http://www.imdb.com/title/tt4637598/?ref_=wl_li_tt

Human (2015,Francija) http://www.imdb.com/title/tt3327994/?ref_=fn_al_tt_4

Adult life skills (2016,UK) http://www.imdb.com/title/tt4211044/?ref_=wl_li_tt

Body (2015,Polija) http://www.imdb.com/title/tt4358230/?ref_=wl_li_tt

Granny's dancing on the table (2015,Zviedrija) http://www.imdb.com/title/tt4314094/?ref_=fn_al_tt_1

House of others (2016,Čehija) http://www.imdb.com/title/tt5132448/?ref_=wl_li_tt

9/1/16 03:18 pm - sapņi

Tāpat ilgu laiku neredzu sapņus, bet ja redzu, tos neatceros pēc pamošanās. Jo ir superchillaxed dzīve,iespējams. Šorīt nez kāpēc redzēju, ka Rīgas ielās dzenās pakaļ Ray William Johnson dēļ kebabiem(??) un es esmu Lietuvā, fotografēju puķukoku, kam ir trīs dažādas krāsas. Un vazājos pa Kadagas bunkuru,kur bija ļoti daudz krāsiņas.

9/1/16 02:52 pm - pirmais septembris

Man vienkārši zajebal, ka stulbie sīču vecāki nerubī LAICĪGI nopirkt sīkajiem burtnīcas un citus sūdus jau vasarā. Atjēdzās, bļin. Tāpat jūsu sīkie pīpēs spaisu un zem astoņpadsmit ar mašīnām brauks grāvjos,nekādas šaurlīniju burtnīcas viņus neglābs.Bad parenting, bļa, tas ir kaut kas tāds, uz ko man riktīgi besī skatīties darba laikā. Vienīgais, kas mani šajās nedēļās priecē ir satikt ģimeni, ēst, lasīt "Metro 2033" un fotolietas.
Nu jau četras nedēļas nav divas brīvdienas pēc kārtas, esmu nogurusi un vēlreiz atkārtoju - man pie dirsas, ka jums vajag šaurlīniju burtnīcas tieši tagad, jūsu jobanie sīči tāpat sabojās dzīvi, ostot līmi pļavniekos vai smirdīgā imantas garāžu rajonā laidīs sev vēnās heroīnu.
Es esmu aizkaitināta, un kad esmu aizkaitināta, man patīk rakstīt cibā.


***
Šodien braukšu uz Ogri pastaigāties. Nezinu kāpēc tieši tur, bet man vienalga, ka tikai laba vilcienu satiksme atpakaļ līdz Jāņavārtiem. Gribu brīvdienas un atvaļinājumu. Un redzēt kaut ko dzejas dienās.

8/21/16 02:06 am - Filmas par ratiņkrēslu mīlestību :D

Man patīk čītot un noskatīties populāro grāmatu filmas, nevis lasīt tās. Jo bļe, tās ir galīgas huiņas vairumā gadījumu.
Noskatījos "Me before you"(2016) http://www.imdb.com/title/tt2674426/?ref_=nv_sr_1. Bļe. Bļeee. Bļeģģģģ!
Stāsts apmēram tāds:
Mazpilsētas wannabe stilīgā sāk strādāt par slimnieku kopēju,kurš izrādās miljonārs. Šī samīlās un grib, lai viņš nenoliktu karoti. Bļa! Viņš tur agonē ratiņkrēslā un grib fancy nāvi Šveicē, diezgan loģiska izvēle. Jamie apmainās ar siekalām un čikoritō grib, lai viņš pārdomā savu izvēli mirt, aizvedot viņu uz zirgu skriešanās sacensībām un koncertu. Viņš visu laiku bola acis un skatās uz čikoritō ar "Pašla nahui" skatienu, bet viņa smaida kā zirgs, kas praktiski notiek visu filmu, tur pat vispār nebija dialogu, kurus varētu nosaukt par sarunu. Beigās viņš noliek karoti un novēl viņai afigenna daudz naudas (nu jā, kapā nebāzīs, kā siltumizolācija nauda diezgan sūdīga varētu būt).

Tad es padomāju, taču kaut kad biju redzējusi filmu "Kelly&Cal"(2014) http://www.imdb.com/title/tt3082826/?ref_=nm_flmg_act_7, ko skatoties visu laiku jādomā "ohhh, this is sooo wrong in so many levels" - 40gadīga jaunā māmiņa satusē ar underage puisi ratiņkrēslā. Šī gan laikam nav based on a book,bet lai jau iet tematiskais filmu apskats.:D Abi satusē, jo atrodas situācijā, kad krasi jāmaina dzīvesveids, bet nav rēķinājušies ar to,ka dzīvē taču nekas nav viegli. Te nu atšķirība starp filmām,ka neviens nemirst, toties veic tikai un vienīgi sliktas izvēles, kas ir izklaidējoši. Proti, ja filmā varoņi veic pareizas izvēles, tas ir paredzami un garlaicīgi. Nu ir taču laba sajūta skatīties un priecāties "cik labi, ka viņi feilo,šobrīd es sēžu krēslā un smaidu". Nu ķipa apmēram tikpat laba sajūta ir skatīties, kā citi strādā, kamēr pats neko nedari. :D Filmā bija jauka rinda "You just can't define yourself by the things you've lost". Šo vēl var skatīties, jo Juliette Levis ir laikam visretardētākā seja Holivudā, vismaz viņas lomas saistās tikai ar retarded stuff.

8/8/16 12:33 pm - lietainu dienu muzons

Šis mans mīļākais gabals iz Tesas uzstāšanās iekš tās Labas Dabas.
https://www.youtube.com/watch?v=u6oR0nDtWNY

Endžoj

8/7/16 10:05 pm - LABA DABA 2016

Dabūju no draudzenes lētās biļetes dienu pirms festivāla. Programma diezgan labi atbilst muzikālajām preferencēm - pietiekoši daudz elektronikas,folka un post-roka un prosta līdzi dziedamā huiņa. Biju pirmo reizi festivālā, 24 gadu vecumā. Smieklīgi, ka LabaDaba busā no Siguldas ap plkst. deviņiem bija pārsvarā padsmitgadnieki un ar šausmām nomāju - "kur,bļē, es braucu, es esmu veca priekš festiem vai kā?".

MANTA spēlēja jaunas dziesmas no topošā albuma, kas solās būt depresīvs un tumšs.Gaidu!!

LUST FOR YOUTH(DK) - kaut kāds skumjais melanholiskais pops. It kā viena dziesma awww this is sooo like summertime sadness, tad otra un trešā - sapratu, ka nenormāli līdzīgas visas dziesmas. Noklausījos kādas trīs,četras un pietiek.

STEREOHYPNOSIS (IS) - ambient elektronikas projekts no Islandes. Žēl, ka pasākums nenotika mazākā telpā, jo traucēja "caureja" jeb cilvēki, kas nezināja, uz ko ir atnākuši un tāpēc skaļi sarunājās visu laiku. Stereohypnosis klausījos kādas divas stundas ceturtdienas naktī. Ļoti gaidīju šo uzstāšanos, bija OK kā vakara čilliņš. Dažbrīd ļoti atgādināja Future sound of London, tie skaņu efekti iz džunglīšiem,hehe.

DĀRDI - Smaidīgs jauniešu folks, kas laikam izceļas ar to, ka aizmirsa dūdas. Man vienmēr grūti spriest par folku, jo nezinu, no kurienes viņi izrauj dziesmu tekstus. Latvju dainas, maybe?Apgaismojiet mani.

PUPOCIKLU VASARA - Skaņa bija baigi sūdīgā. Vispār Suņa skatuve siena šķūnī bija vismazāk atraktīvā skatuve. Bet es teiktu, grupa bija ļoti harizmātiska un patika dziesma par mākoņu belašu un šprotu taisnošanu. Nevaru saprast, kur es iepriekš esmu redzējusi grupas basģitāristu, kurā grupā.

TUR UN TUR - Ļoti žēl, ka šim feinajam postroka projektam bija nez kāpēc drausmīgi skaļi basi uzgriezti, kā dēļ praktiski nebija sadzirdamas elektriskās ģitāras efektiņi un pārejas. Ceru, ka šamais duo iespēlēs vēl kādu gabalu. Man ļoti patīk dziesma "Labība", ierindoju jau labāko postroka gabalu pleilistē. Tiešām nostrādāts albums, žēl, ka tik īss, bet kā lai saka, laba daudz nevajag.

ČIPSIS UN DULLAIS &ALISE JOSTE - Ar draugu smējāmies, ka derētu atvērt Aušvici pa jaunam, jo ne tur tai Alisei dziedamā rīkle, ne ģitārspēles talanta, ne harizma. Es nez, viņu sponsorē kaut kāds sugar daddy, kas viņu uzbīda uz skatuves? Goda vārds, vatafak, kādā veidā viņa nokļuva līdz festivāla lielajai skatuvei? Čipsis un Dullais, viņiem vismaz ir harizma...

HELĒNA KOZLOVA - Ar viņas balsi biju pazīstama jau sen, kad man bija padsmit gadu, ļoti patika viņas dziesma "Iedomājies" - to kopā ar draugiem dziedājām tējas pēcpusdienās. Nebiju gaidījusi, ka uz skatuves būs arī flautiste. +++ gribējās vēl ilgāku uzstāšanos!

TESA - seksīgs smagais ambients. Es nezinu kā viņiem tas sanāk, bet Tesa ir pārņēmusi savā varā arī divus cilvēkus, kas ikdienā klausās pārsvarā elektronisko mūziku. Biju 1.maijā uz kaut kādu Tesas side project ,bija tikpat kruta. Tur pat nebija divu domu - Zāle vai Tesa, nu bet protams, ka Tesa!!

Uguns šovs - ļoti līdzīgs no youtube redzētajiem, diezgan viduvējs, bet es saprotu, ka pat tādā ieguldīts daudz laika treniņiem, jo nav joka lieta svaidīties ar ugunsbumbām.

GAS OF LATVIA - Te nu vispirms jāpastāsta smieklīgākā atmiņa. Vien divas dienas pirms manas 18. dzimšanas dienas 2010.gada decembrī mani neielaida NABAKLABā, kur uzstājās Gas of Latvia, tikai tāpēc, ka man vēl nebij 18. Es viņus vienmēr esmu gribējusi dzirdēt dzīvājā, jo man ļoti patīk tas, ka šamie ilgus gadus maina skanējumu un vēl joprojām eksperimentē. Un neapnīk! Nu tad tā - viņi skaņojās pusstundu un uzstājās to pusstundu vēlāk, nekā bija rakstīts programmā. Pie skatuves dubļos mīņājās vien kādi 8 cilvēki, pacietīgi gaidot. Kruta, liekas,ka vienā videoprojekcijā bija izmantota arī Kombināta (Skrundas) vai kāda cita pamesta armijas pilsētiņa. Šamie nospēlēja albumu "Swan lake" un beigās dziesmu "Vasara pilsētā", kas ir NABAS hīts jau 10010101 gadus.

re kur, Vasara pilsētā. Endžoj.
https://www.youtube.com/watch?v=iIrQtPvO0N0

Kopumā LabaDaba īsti nav festivāls, kur tērēt 40 eiro. :P Protams, biju aizgājusi arī uz elektronikas telti, bet nez, man vajag laikam lielāku andergroundu lai sāktu dejot. Rēķināšana vienkārša - Rīgā koncis maksā divīti un līdz ar to matemātika vienkārša - 10 grupas maksā 20 eiro. Tā kā man liekas, ka tā 27 eiro biļete atmaksājās (pa druskai redzēju vēl citus ārtistus), bet pa 40 eiro - nu nē...es labāk atbalstu mūziķus viņu mazajos,mīļajos koncertos, kur var pielīst tieši skatuves priekšā bez nekādas grūstīšanās. :)

P.S.
Ak jā, cēlām telti mežā nost no telšu pilsētiņas. Nedzirdējām nekādus šāvienus. Cilvēki pjanā bija pietiekoši attālu, lai tie netraucētu (nu, pamodos vienīgi, kad kāds tēloja ātrās palīdzības mašīnas sirēnu).
P.P.S.
Es biju tā meitene, kas atrubījās kinotelpā uz galda. :D

7/24/16 01:52 am - katastrofāla uzdzīve

Tiku atstāta uz 2 nedēļām viena pate un man besī ārā būt vienai pašai, jo tad es saprotu, ka es esmu katastrofa. Ko es darīju?
*braucu ar riteni pa 9stāvenes jumtu
*nez cik ilgi vazājos ar četrām ziepēm mugursomā.
*ēdu tikai un vienīgi džunkfood (veselīgākais laikam bija cēzara salāti ar supersāļo fitaki)
*krāsoju krāsojamo grāmatu bārā, dzerot frišu
*apspriedu Sofi Oksanenas grāmatas ar somu kaučserferēm un somu filmas,pastaigājāmies pa Rīgas alus pagalmu.
*sagaidīju industriālo saullēktu virs dzelzceļa ar fotoaparātu vienā rokā un vermuta pudeli otrā rokā
*sāku lasīt grāmatu par depresijas slimnieci, kuras talismans ir crap taxidermy stila jenots
*ar brāļiem un māsu spēlējām okupantu spēlīti "8 minute empire"
*fotografēju vairāk figņas nekā parasti
*skatījos sudrabainos mākoņus no AB dambja
*uzdāvināju panda taxi šoferim 40 centus, jo panda taxi jau tā ir lēts
*aizgāju uz švaku blūza koncertu kalnciema kvartālā un pēc tam spēlēju ričuraču ar fonā dejojošiem 50gadniekiem
*sniedzu A. bezjēdzīgus padomus un radās doma, ka ja apraud lupatas un tās paliek slapjas, tās vēl joprojām paliek lupatas.
*radīju pasaulē labākos grāmatu nosaukumus, aizvietojot vārdus nosaukumā ar vārdu "metāls/metālists". Liekas, ka "izcirtumā metālists kliedz" bija viens no vistr000
*pārmērīgi lietoju facebook
*izmetu no skapja divas pusapēstas maizes un no ledusskapja divus pusapēstus tunčus,traukus mazgāju tikai tad, kad neatradās tīra krūze.
*palaidu garām pieteikšanos maģistra studijām,depresojoties par to, ka nav dzīves plāns.
*aizpildīju to briesmīgi garo anketu,lai vinnētu biļetes uz Labadaba, labi zinot, ka tas ir tikai mārketinga triks un nekādas biļetes ņehuja nedabūšu, galvenais bija pateikt,ka Nabaklabā biežāk jātīra toletes un jānomaina teju, ē, viss. :D
utt utt

Rīt atbrauks D. un es viņam čīkstēšu, ka man bija garlaicīgi,toties nekavējoties atsākšu ēst veselīgi,laicīgi iet gulēt un plānot ģēlas. :D

7/22/16 09:51 pm - grāmatnīcas stāstiņi, 666,6. daļa

Viņa regulāri ubago pie Ģertrūdes baznīcas. Viņa nāk uz grāmatnīcu pirkt uzlīmītes ar kaķēniem. Es nezinu, kāpēc viņa ubago. Vai kaķēnu uzlīmes ir legit iemesls?
***
Blondīnes acis ir ļoti pelēkas, tik gaiši pelēkas, ka tās izskatās pēc fotošopa. Viņa strādā fotokioskā un es pie viņas nesu tīstīt fotofilmas.Man liekās vienmēr awkward būt mainītās lomās. Man liekas, ka viņa ir cilvēks-fotošops.
***
Viņa padusē gandrīz vienmēr ir balta vai jau iesākta canva. Varbūt viņš ir mākslinieks. Viņš vienmēr pērk krāsu, dažreiz baltu krāsu, tik baltu kā viņa mati. Vakar divos naktī es viņu redzēju atrubījušos blakus Delisnack. Ķipa bohēma.
***
...un tad grāmatnīcā ienāca Jaroslavs. Patiesībā viņš varētu ienākt biežāk un tēlot fashion book policistu.
***
Viņš nāk ar melnu suni. Ja tas suns paceltu kāju un izdomātu pamīzt uz Taschen grāmatām, varētu aizlaist pa pieskari 1000 eiro vienā piegājienā. Bet tas suns ir ļoti mīļš. Man patīk, ka cilvēki nāk uz grāmatnīcu kopā ar dzīvniekiem.
***
Kaut kādam zviedram vai norvēģim bija no maka izkrituši 20 eiro un viņš tos nebija pamanījis. Arī es nē. Jau slēdzot ciet veikalu, šis bij pienācis pie manis un pastāstīja, ka kaut kur grāmatnīcā mētājas 20 eiro. Ielaidu iekšā un hehe - tik tiešām pašā telpas vidū mētājas 20 eiro. Šis patiesībā ir stāsts, kā grāmatnīcas apkopēja nākošajā rītā nedabūja 20 eiro, ko nodzert.
***
Es gribu to grāmatu, kur meitene brauc vilcienā.
*le me dziļi savā sirsniņā nokliedzas 'really nigga?'*
Bet es 0.000kurā-tur sekundes simtdaļā pieslēdzos popsas domāšanai un atnesu viņai grāmatu "Meitene vilcienā". Es jau varētu viņai iesmērēt "Sesto kupeju" vai "Rīga-Maskava" un kādas 100 grāmatas. Jo tajās visās kāda meitene brauc vilcienā.
***
Uz pārtikas bodi sievietes nāca kleitās ar dziļiem izgriezumiem. Grāmatnīcā man neredzēt vasarīgus un iesauļotus dekoltē,dāmas nāk satuntulējušās džemperīšos un jaciņās. Ja es būtu vīrietis, es pat apdomātu to, vai ir jēga strādāt bodītē, kur nevar skatīties uz dekoltē.
***
Viņam ir spilgti sarkans treniņtērps ar svītrām un cepure ar nagu. Viņa ārējais veidols ir totāls purvciema style, bet kā tur bija tas teiciens, nemērī vīru pēc cepures. Pie grāmatām uzkavējas diezgan ilgi, šo to palasa un galu galā nopērk kaut ko arī.

7/16/16 12:32 am - daily_huiņa

Kopš D. aizbrauca uz Islandi, ledusskapis ir pustukšs, man neko negribās ēst, izņemot zefīrus,čipšus un konfektes. Un es kā reiz teicu, ka ieturēšu diētu. Mhm, diētu no veselīga ēdiena. :D
***
Šodien grāmatnīcā pārklausījos viena kunga jautājumu "VaijumsiRzjemJu grmatas?" nez kāpēc saklausīju "Vai jums ir Rainis,grāmatas?" vai kaut kas ar Raini. Liekās, ka pārteicos tikai kādu trešo reizi, strādājot grāmatnīcā.
***
Bija foršas mākoņainas debesis šovakar, uzminu ātrāk pa pedāļiem, lai varētu izbildēt pēdējos kadrus uz tilta,neatceros kad pēdējoreiz būtu tik ātri veloripojusi. Zili-tumžilas debesis un saules izgaismotas, dzeltenas dzelzceļa sliedes,mmm. Tik nav ne jausmas, vai kaut kas sanāks.
***
Viens polis, kurš strādā ziņu dienestā, pateica man ātrāk par Turcijas notikumiem nekā par to varēja izlasīt tvnetā vai apollo.Tiesa gan, visupirms viņš teica fuck un shit capslockā.
***
Krāmējos darbā visu dienu ar apsveikumu kartiņām un secināju, ka tur ir šausmīgi draņķīga dzeja, nu tie apsveikumu pantiņi. Pat dzejas ģenerātors rada ko lasāmāku.
***
Šodien grāmatnīcā bija festivāls NeGaTiVus, jo bija ievērojami mazāk apmeklētāju nekā parasti piektdienās.
***
Ienāca divi ārzemnieki un jautāja pēc latviešu mūzikas.Ieteicu Mantu. Teicu, ka Šubrovskis is a very famous singer. :D (brainfart) Bet šamie nopirka disku. Āwww.
***
D.R. atbrauca uz Latviju, laiks velkas nenormāli lēni kopš 9.jūlija, kad viņa uztaisīja pārsteiguma apciemojumu,diemžēl uz padsmit minūtēm. Gribas ar viņu kārtīgi izpļurskstēties un kaut kur pavazāties, jo nekad nezinu, kad būs pēdējā reize, kad viņa atbrauks te.Man priekš viņas ir Svena Kuzmina stāsti, man nav ne jausmas, cik lasāmi tie ir.
***
Pirms pāris dienām stiepu riteni pār tiltu (kas vēlos vakaros izskatās pēc līķu nobēdzinātavas) un tur priekšā bija čuvāks, kas dzēra aliņu un baudīja vakara sauli. Es nogāju labu gabalu tālāk (ja nu gopņiks?) un tikai tad izvilku fotoaparātu, lai nobildētu industriālo vakara sauli. Un tagad domāju, ka būtu taču labais kadrs, nobildēt to Sašu/Artjomu/Ģimu uz grafiti apzīmētas trubas vakara saulē. Dēm. Es vēl joprojām nevaru saņemties cilvēkiem pajautāt atļauju tos nobildēt. Tā es palaidu garām cilvēku agrā rītā, banāna kostīmā Tērbatas ielā. Un tagad to Nezināmo Slāvu uz Trubas.

7/10/16 02:10 am - Gunāru Astru pieminot

Grāmatnīcā neviens (tad, kad esmu darbā) nav pacēlis no jaunumu plaukta grāmatu par Gunāru Astru un tajā ieskatījies, tā tur stāv apmēram trīs nedēļas.
A kto takoj, Gunārs Astra?*
Tas ir cilvēks, kuru notiesāja uz 7 gadiem cietumā par to, ka glabāja Dž.Orvela "1984" u.c. grāmatas tālajā 1983.gadā. Nu labi, tas ir tikai formālais iemesls, ietupināja jau par viņa uzskatiem un tāpēc, ka klusiņām satusēja ar līdzīgiem.
Tas, protams, bija ļoti sen, kad bija cita pasaules uztvere. Bija nešķīsts prieciņš par būšanu pret Soviet sistēmu un latviskuma saglabāšanu. Tie laiki ir sen aizgājuši. Čū-čū-aizbraukuši. Tagad vietā ir jauna sistēma - nebūt par neko pārliecinātam, ka vislabāk vienkārši ir būt tur, kur apgrozās nauda. "Ai emigreited from Latvia because dēr ār nou well-peid džobs", simtiem tūkstošu latviešu iemesls, kāpēc uz neatgriešanos braukt uz vienalga kurieni. Pilnīgi vienalga, ka pašu bērni diez vai runās latviski, jo kam tad tas ir izdevīgi, galvenais lai iet strādāt un dabū piķi, vairāk, vairāk piķa pēc iespējas svešākā vidē!

Un tagad drusku atkāpe. Pirms vairākiem gadiem žurnālists Atis Klimovičs intervēja vecus cilvēkus visā Latvijā un apkopoja viņu stāstus biezā un interesantā grāmatā "Personiskā Latvija". Cilvēki daudz runāja par bērnību un jaunību pagājušā gadsimta 20. un 30.gados un kas notika kara gados. Būtībā - dzimuši jaunizceptā demokrātijā,līdzīgi kā es.Daudzi dzīvoja nabadzībā, kā tagad saka "no rokas mutē". Viņi dzīvoja nabadzīgi, bet viņi darīja daudz vairāk katru dienu nekā mana superslinkā coffee-shop atkarībnieku paaudze. Viņiem bija liela vēlme izglītoties un pastāvēt pašiem par sevi vismaz tik daudz, lai izveidotu efektīvu naturālo saimniecību vai amatnieku darbnīcu. Vērtība bija darbos un zināšanās, kas tika nodotas no paaudzes paaudzē, kontaktos starp savējiem. Tagad mana vecuma jaunieši vērtību saskata nevis darāmajā darbā, bet darba atalgojumā. Zināšanas ir noplicinātas līdz "jo vieglāk un mazāk/nesarežģītāk, jo labāk" līmenī. Kādreiz cilvēki vairāk turējās kopā ciemos un mazpilsētās. Tagad - ka tikai tālāk no Latvijas.

Gunārs Astra tiesā teica, ka latvieši tiek degradēti un degradējas,vainojot tajā PSRS rusifikācijas politiku. Kāds esot tiesas zālē sēdējis ar maģīti un ierakstījis. Tagad latvieši degradējas labprātīgi, paši no brīva prāta,neviens čekists nebaksta un nebīda. Astras kungs būtu ļoti dziļi vīlies, ja viņam būtu iespējams ar laika mašīnu nokļūt 2016.gada 10.jūlijā. Es pilnīgi redzu viņa vilšanos, skatoties šajā fotogrāfijā:



*Gunārs Astra savu aizstāvības runu tiesā bija sācis ar frāzi "A kto takoj,Ojārs Vācietis?"

6/30/16 09:50 am

Interesanti, kā cilvēki dzīvo Valkā/Valgā. Vienmēr interesējis, kā tas ir, kad ej pa ielu un - hujakš - apkārt pēkšņi runā ne tikai krieviski, bet arī igauniski. Ka sīkie augot domā, kur būtu foršāk dzīvot - Valkā vai Valgā vai tomēr Rīgā un kur studēt tālāk - Valmierā vai Tartu. Valkā/Valgā nekad netrūkst saldējuma (:D). Vai igauņi Valku sauc par Svalku? Ja kaut kāda huiņa notiek ielās un policisti ķersta igauņus vai otrādāk - igauņi ķersta latviešus? Un kāpēc tur nav metāla festivāls, kur uzstātos gan latvieši, gan igauņi un krievi? Kāpēc dvīņu pilsēta nav kā superstilīga tūrisma vieta,bet gan klusa province? Vai tur baikeri draudzējas vai ienīst viens otru (Valgā ir baikeru klubs)? :D Ak dievs, kur nu vēl Tinderis, kas rāda gaļas gabalus tuvāko daždesmit vai simt metru rādiusā!

6/23/16 08:16 pm - cidoniju sidrs, yo

Saules tusnīgo ripināšanos uz otru pusi atzīmēju jau 21.datumā dziļos pāķos, Rudes muižā.Ļoti feini patiesībā, gribas nākošgad arī speciāli izņemt brīvus īstos saulgriežus un kaut kur atzīmēt ar makten kulturāliem ļaudīm.Neviens nebij vafelē,bet tāpat bij danči un lustēšanās! :D Grāmatnīcā šovakar tikai pašā pēdējā stundā ienāca "jāņubērni" ar vaiņagiem,heh, laikam jau vakar vakarā rīdzenieki izkratījās no Rīgas.
Pirmo reizi miljons gados Rīgā Līgo vakarā nelīst!!wowww. Rīt brīvdiena. Uz ē-pastu raksta kaut kāds francūzis, kurš gribot bradāt un fočēt jūlija sākumā. Varbūt pat paņemšu pāris brīvdienas, lai var sabradāties.

6/18/16 08:57 am

Dzīvojot 5.stāvā,kaut kāds tusnīgs kabelis visu laiku sitas pa balkona šīferi. Troksnis gandrīz tikpat skaļš kā basiņmūzika :D Tāpat arī koku zari ik pa brīdim atsitas pret to sasodīto šīferi. Vispār sliktais lietainais laiks ir nomīnusojis vairākas atvaļinājuma dienas. :(
Diez, kādi viļņi tagad Mangaļsalā?
Powered by Sviesta Ciba