rasoļņiks

Recent Entries

1/27/16 01:27 pm - par randiņiem un puišiem (OMG tikai ne to)

Neticēsiet vai ticēsiet, es pēdējoreiz uz tradicionālu randiņu biju 2007.gadā, nu ķipa kad otrs romantiskos nolūkos sagaida ar puķīti, kaut kur aizved, parunājas un tā tālāk.
Diezgan labs ievads tēmai par ko, varētu teikt, cibā vispār nerakstu. Tas būtu pretējais dzimums, ābola otrās pusītes,diez kā to mūsdienās sauc vispār. Sieviešu žurnālu vāki kliedz "esi liktenīgā sieviete!" "100 ieteikumi kā sagatavoties randiņam" "atrodi īsto!". Kam tas ir izdevīgi? Man noteikti nē. :D Ja es būtu liktenīgā sieviete, tas nozīmē, ka es ar automašīnu kādu sabrauktu - liktenīgi, pietiekami. 100 ieteikumi, kā sagatavoties randiņam neģeld,jo es esmu tā, kas pārspēj vidējo aritmētisko vīriešu domāšanu - kafejnīcas,pastaiga gar jūru - bļaģ - ja tas ir romantiski, bič plīz, eju uz randiņu pati ar sevi. Atrast īsto - neviens to nezina un nezinās, īstais vienkārši tas, kuram tu neesi zajebal līdz miršanas brīdim (vai tad tā nav??).

Bet nezinu, varētu uzrakstīt kaut ko par pretējo dzimumu, kas man vienkārši liekas smieklīgi.
Ir puiši,kas gribējuši iepazīties rimčikā pie kases.
Ir puiši,kas uzaicina uz kafejnīcu un stāsta par damsterdaivingu. Damsterdaivinga idejai nav ne vainas,bet brīdī kad es ēdu apelsīnu, tas var pazudināt apetīti.
Ir puiši,kas atšuj un pēc vairākiem gadiem uzraksta, ka ķipa interesējas kā iet un izmet frāzi ka ķip varētu tikties,jo netālu dzīvo,kas man liekas vispār ahujel kvadrātā debīli.
Ir puiši,kas uzrunā draugos vai feisbukā, nelietojot diakritiskās zīmes.
Ir puiši,kas sacienās labi daudz aliņa, bet brokastīs uztaisīs burtiski 2 sviestmaizes. Tas man likās amizanti, jo meitenes arī ir tikai cilvēki un arī mīl ar vēderu un kurām patīk rīt un pierīties, it īpaši otrajā rītā. Tas nebija randiņš, bet tik un tā palicis prātā. Normāli puiši piedāvā meitenēm pierīties!

Man nav nekas daudz ko rakstīt. Patiesībā nav jau arī. Es mēģinu labāk maksimāli izvairīties no offtopic satikšanām, kas iziet ārpus maniem hobijiem. Tādā veidā es sev pataupu visas tās šausmas, kas saucās "randiņu pieredze". Jo ar mani iet uz randiņiem ir patiesi šausmīgi,jo man tas liekas bezjēdzīgi. Klasiskos randiņos nevar iepazīt cilvēku. Var tikai sarunāt visādas šausmas. Un tad šausmināties.
A kā tas nākas, ka viens puisis tagad mani pacieš vairāk nekā 2 gadus? Jo viņam patīk saprātīgas meitenes, nevis cacas, kam vajag tos feikos randiņus. Vispār mēs bijām pazīstami krietni agrāk, bet tas jau ir cits stāsts. Es reizēm iedomājos, kad mēs izšķirsimies,tad šausmīgāka būtu nevis pati šķiršanās, bet gan jauna šausmīgu un bezjēdzīgu randiņu pieredze.

1/22/16 11:01 am - alus

Neveikli sanāk, bet es tā pa īstam neesmu rakstījusi par interesēm, kas norādītas manā cibas lietotāja profilā.
Sākot ar pirmo, kas ir...ohohoho, alus (tas viss tiek kārtots pēc alfabēta).

Daži alus triki:
Kaut kur aizbraucot ārpus LV uz vairākām dienām manā somā vienmēr paliek pāri tik daudz vietas, ka tajā var ielikt trīs 0,5 alus pudeles.Pudeles vienmēr tiek iegādātas kaut kādos veikalos netālu no autoostām, tā es aizpildu laika rezervi pirms autobusu atiešanas. Tā ir mana intuitīvā somas pakošanas stratēģija - nelikt somā neko lieku pirms ceļošanas, lai ceļojuma beigās tajā ieliktu trīs pudeles un končas.

triks numur divi: ja piemājas veikalā nav garšīga alus,nevajag pirkt negaršīgu. Man alus ir apmēram tikpat feins dzēriens kā citiem vīns - labāk reti, bet gards un izvēlēts. Izvēlēšanās nereti ir ceturtā daļa no alus baudīšanas prieka. Es vienmēr cenšos paturēt atmiņā interesantākos sastāvus uz pudeļu etiķetēm vai to, ko stāsta bārmenis. Kaut kādā ziņā zināšanas noder, ja negribās "iegrābties" pavisam parastā alū. Tāpat arī dziras lietošanas biežumā jāievēro mērenība, kas par biežu, tas par skādi. Ziemā dzeru litriem tējas un alu tikpat kā vispār negribās. Un tad pavasarī, siltā saulītē kaut kur garšos ideāli.

triks numur trīs: lai nākošajā rītā galva nesāpētu, jādzer daudz ūdens pēc pasēdēšanas bārā vai alus baudīšanas mājās. Protams, pēc pusnakts ir slinkums rosīties virtuvē vai pjanā neizgāzt kannu ar ūdeni pie gultas, bet šis triks darbojas.

triks numur četri: ārzemniekiem obligāti jāpasaka, ka latviešu dzēriens numur viens ir alus un kvass. Savādāk viņi domā, ka te ir Russia, kurā dzer šņabi līdz kliņķim. Ka alus dzeršana ir arī latvju dainās un to dzer Jāņos un ka šņabis ir ģeogrāfiski iecienīts pārsvarā Latgalē, kur vēsturiski dzimtbūšana ir bijusi ilgāka un līdz ar to kaut kā kandžas tecināšana palikusi līdz mūsdienām aktuālāka tieši tur.

triks numur pieci: vadoties pēc alus ražošanas vietām, vērts biežāk kulties pa Latvijas laukiem.

P.S.
Tā kā vairs neesmu students, esmu atmetusi regulāri garšot un pagaršot alu. Tā ir kļuvusi par tādu kā mikro interesi - ja kaut kad sen nav dzerts un garšots, jādodas pētīt etiķetes Prismā vai uz kādu jaunatklātu bāru ar daudzsološu alus izvēli.

1/14/16 02:52 pm - tie, cilvēki man pretī, 10.daļa

atļaušos papildināt rubriku no sērijas "tie,cilvēki man pretī"

Šekureku,ienāk pa durvīm kaut kur youtube redzēts matu ērkulis, ā nē, to es ieraudzīju pēc tam, kad IZDZIRDĒJU kaut kur dzirdētu balsi. Tas taču Aigars Grauba jo Jumpravas!! Kruta! Viņš bija kopā ar ģimeni un kādu ārzemju draugu, jo ik pa laikam runājās angliski un pētīja mākslas grāmatas.Cik paredzami kulturāli? Viņu redzēt noteikti bija krutāk nekā Ģirtu Ķesteri(lasi-testeri) padsmit centimetru attālumā iepriekšējā darba vietā,kad jams pirka kūku un šampanieti.
***
Viņš pirka kristīgo literatūru un es kā atejiste sajutos nereāli neērti, iedomājaties!? Tas ir kā starp alkoholu izvēlēties bērnu šampanieti,saprotiet. Nu labi, jāpiebilst, ka to pērk ārkārtīgi reti, tas ir apmēram tāpat, kā kioskos Žirafes laikam(bet patiesībā es nezinu, kā ir ar tām Žirafēm).
***
Viņa stostās,bet tas ir ļoti piemīlīgi.Šķiet,ka nekad iepriekš dzīvē nebiju tā pa īstam runājusi ar cilvēku, kas stostās. Tas nav tik drausmīgs runas defekts, kā to izķēmo filmās,nebūt ne. Man stostīšanās liekās pilnīgi OK, jo var saprast pilnīgi visu, gluži tāpat, kā tie cilvēki kas nepareizi izrunā burtu "R". Iepriekšējā darbā bija viens kolēģis, kas stostās. Viņš pat bija itin runīgs pie zupas šķīvja. :)
***
Tēvs un 2 sīkie, sīkie runā tikai angliski, tēvs - krieviski ar mani. Sīkie šausmīgi grib Grega dienasgrāmatu pēdējo daļu, lai gan tēvam rokās solīds grāmatu saraksts, kas piemēroti 11-12 gadīgiem bērniem. Un - šekureku, kauns - tur, kur strādāju, nav nekā cita ko piedāvāt kā Hobits. Tēvs paņem no sajūsminātā dēla Grega dienasgrāmatu un prasa "Tam gluposķi,da?" "Aha,eto tak kak komiksu smotrit, ņi čitaet" (es nemāku runāt krieviski,bet krievi mani saprot, par laimi) "tak kak ja dumaju,eh". Beigu beigās sīkaļas tomēr to grāmatu izdīca, jo pierunāju tēvu, lai bērni dzird "Kids like to read about other people in their age because then they learn how to be nice to classmates and friends". Tā grāmata taču ir sūds, bet ja tas ir vienīgais, ko bērni lasa, tad oukeeeeei, vismaz vēl vienu reizi lai pačamda grāmatu cietajos vākos, nevis skrollē viedtālruni no garlaicības...Ak šausmas,kad man būs bērni, man viņiem arī būs jāpērk sūdi, tas ir tik briesmīgi!!! (es par bērniem vispār nedomāju, bet tajā vakarā sapratu, ka šis laikmets ir pizģec bērnu intelekta attīstībai)
***
Panikā skrien cilvēki un meklē smukus plānotājus. Ja es zinātu, kas katram liekas smuks vēl pirms es viņiem kaut ko piedāvāju, es dabūtu plus simts respekta punktus...bet ko nu tur. Žēl, ka nevaru pastāstīt un pažēloties par sevi - man ir prasts plānotājs ar mērkaķīti uz vāka un man tajā nav ko īsti rakstīt,jo LU smagi dirš, sakot, ka studijas iemāca cilvēkiem plānot laiku un prioritātes... NĒ, NĒ, NEIN NEIN NEIn....
***
Izcēlu Oskaru Vaildu (nu ne jau tāpēc,ka viņš gejs, bet ka labi raksta!) un še ku reku, mēneša laikā nopirka visus "Gredzens un dūja". Vispār tas ir awwwwwwwwwww, ja citi nopērk grāmatas, ko es lasu un kas patīk. Tā ir laime! Man smaids sejā ir patiess, kad kāds pērk ko tādu, kas man patīk un ir lasīts, goda vārds! Neviens nesaprot, ka es strādāju grāmatnīcā (gan jau vēlāk bibliotēkā), kur principā nekad neviens neko daudz nevar pelnīt. Grāmatas ir mīlestība, tas ir svarīgāk par algu/prestižu/naudas tērēšanu. Kā joko ķengaraga bibliotekāres "tev jādabū naudīgs vīrs, lai varētu visu mūžu strādāt ar grāmatām" (tas ir trū storī, nekas izdomāts!) :D
***
Viņš palūdza noņemt plastmases plēvi grāmatai "100 Taschen favorite TV shows". Ar lielāko prieku! Jo vairāk cilvēku skatlogā lasa, jo vairāk cilvēku nāk ciemos. Un pēc tam atnesa man to kluci "nu vismaz izlasiet pirmo lappusi" tādā tonī, it kā es nelasītu grāmatas, bet tikai tās pārdotu,ķipa gribēja izlikties kruts. Es taču esmu skatījusies tur minētos 90to un 00to gadu seriālus, tā kā "bič,plīz!!!" Tur iekšā pat ir 2014.gadā iznākušie seriāli, tā kā...
***
Elita Patmalniece šad tad parādās, laikam grib paskatīties, kā viņas grāmatu pārdod. Nu neinteresē cilvēkiem, jo nav daudz satura. Sorī. Bet man patīk viņu ieraudzīt. Ikdienā tikpat krāsaina kā baumu portālos. Krāsas ir feini, man patīk,ka cilvēki nebaidās no krāsām tā kā viņa, kas ķipa skaitās pusmūžā.
***
Viņš ir kaut kāds apsargs un lasa, formā esot. Iedomājaties, dāmas, apsarga formā un lasa, tas ir diezgan īpatnējs salikums..ķipa seksī vai neseksī?
***
Somiete teica, ka mums daudz kas kopīgs. Es uzreiz teicu "Of course, we have! Metal, forests and hockey! <3
***
Karoče, nesen bija viens vīrietis, kas regulāri nāk lasīt/pirkt grāmatas un teica "vienreiz dzērumā nopirku ļoti dārgu grāmatu". Es neteikšu pa cik eiro, pietiek pateikt, ka dzērumā. Godīgi klienti ir labi klienti.

1/11/16 01:58 pm - random atmiņa

Atceros,ka man bija krāsojamā grāmata "Niķīgā princese" un es tās grāmatas beigās uzzīmēju Sandru Nāsiku tā, kā viņa izskatījās klipā Big in Japan. xD

1/7/16 11:21 pm - šovakar



resnā kūka uz diviem

1/4/16 09:07 pm - 25.vidusskolas atmiņas

Kādreiz sēdēju vienā solā ar, sauksim viņu par Glikozi (viņai patika dziedātāja Gļukoz),kas ir no jauktās ģimenes. Viņa bija vissmieklīgākā meitene klasē un man bija tas gods sēdēt viņai līdzās un smieties līdz asarām. Šad tad braucām kopā tramvajā uz māju pusi. Kaut kāda velna pēc toreiz izkāpām Ķengaraga tirgū. Paskatīties kaut kādus meiteņu sūdiņus - kosmētiku, matu sprādzes, vairs neatceros ko, bet vajadzēja. Tad ieejam kaut kādā tipiskā importa krievu kosmētikas kioskā. Glikoze palūdza, lai pārdevēja parāda skropstu tušu vai lūpu spīdumus, vairs neatceros ko tieši. Glikoze pieliecās, lai apskatītu tuvāk kādu preci un tad atskanēja riktīgi skaļš pirdiens. Tā kā biju simts procentīgi pārliecināta, ka tā bija pārdevēja, mēģināju aizturēt elpu un nesmieties. Ar elkoni iebakstīju Glikozei sānā, ka laiks iet projām. Viņa, liekas, pat nopirka to tušu vai spīdumu. Tad, izejot ārā viņai bija riktīgi nopietna seja, bet tramvaja pieturā viņa vairs nespēja izturēt tēlošanu un sāka riktīgi gardi smieties un jautāja "zini kas pirmīt nopirdās?" Es "nu jā, pārdevēja" G. - "tu domā, ka tā bija pārdevēja? HAHAHAH, tā biju es!" :D

Lai nu kā, tik krutas klasesbiedrenes varēja būt tikai man.
- - -
Biju parādā klases biedram vienu latu vai pat vēl vairāk. Atdevu viņam parādu, atnesot uz skolu krājkasītes bundžu, kurā bija iekšā apmēram tāda pati summa, visa 1 un 2 santīmu monētās. Jutos lepna, ka varēju atdot parādu, jo vecvecāki man mācīja, ka aizņemties nav labi un kur nu vēl palikt parādos. Tad pēc kaut kādiem vairākiem gadiem ar to klasesbiedru bradājām pa jumtiem un viņš smejoties teica, ka vienmēr atcerēšoties parādu, kas tika atdots mazkapeikās.
- - -
Sestajā klasē mēdzu ļoti daudz bastot ar jauniegūto draudzeni, kurai bija mājapmācība. Viņa skolā parādījās tikai divreiz nedēļā un tad, kad viņa parādījās, tad parasti mēdzām kopā bastot stundas. Gājām uz veikalu pēc čipīšiem un pārrunājām jaunākās kasetēs ierakstītās dziesmas. Pat ieplānojām speciāli braukt ar tukšām kasetēm vai kasetēm, kur bija mazāk svarīga mūzika pie viņas māsīcas Juglā, lai tik tur varētu sarakstīt Prodigy un vēl nez ko.
Tā bija 2004./2005. mācību gada ziema.
- - -
Klasē gāja puisis, kas vārdu "cirst" nenoteiksmē izlocīja kā "cirtēt", jo skolotāja mācīja, ka nenoteiksme atbild uz jautājumu "ko darīt?"
- - -
Kaut kad klasē bija spodrības mēnesis vai ļoti agrs pavasaris. Skolai tika mazgāti logi vai arī siltināti logi - vairs neatceros - bet lieta tāda, ka strādnieki ķiverēs pēkšņi parādījās aiz loga trešā stāva augstumā. Klasesbiedram bija somā vai nu tā sauktais "plikais žurnāls" vai kas tamlīdzīgs, ko viņš piesprauda pie loga, lai šiem nav garlaicīgi strādāt.
- - -
Liktenis ir tāda interesanta lieta. 6.klasē neparko man nepatika ģeogrāfijas stundas, tās bija nāvīgi garlaicīgas. Nekoncentrējos, visa darba burtnīca stāvēja mēnešiem tukša, kamēr citi kaut ko cītīgi pildīja. Tikai tad, kad skolotāja izsauca mani atrādīt burtnīcu, izdomāju, ka derētu iziet no klases un nobastot, lai varētu nedēļas laikā nošpikot no klasesbiedriem un nākošajā nedēļā iesniegt to sasodīto burtnīcu. Tagad man patīk ģeogrāfija,nu, nosacīti, jo ļoti patīk pētīt kartes un kaut kur aizbraukt.
- - -
Draudzene pastāstīja, ka vācu valodas stundā klasesbiedri, kas sēdēja vistuvāk vācu valodas skolotājas galdam, esot nospēruši skolotājas pildspalvu un iemetuši to miskastē. Es nespēju atcerēties konkrētas epizodes no vācu valodas stundām, jo stundās bija nenormāls bardaks by default. Skolotāja esot kliegusi un raudājusi, bet tas bija tik sen, ka neatceros tik smalki, kas un kāpēc un vai kādu vispār izsauca pie direktores.
- - -
Sporta stundas bija domātas, lai špikotu, sagatavotos kontroldarbiem vai izpildītu mājas darbus rītdienai. Tas bija patiess sports, kā uz soliņa rindiņā sēdošie nesportotāji pārdrukāja viens no otra kaut kādus uzdevumus.
- - -
Mājturības skolotājas kabinetā, meiteņu mācību virtuves ledusskapī šad tad bija alkohols. Bet tais laikos bijām pārāk sīkas, lai nospertu to pudeli un dzertu.
- - -
Klases biedrene izdomāja piedalīties popielā. Tas bija milzīgs notikums, jo tā bija meitene, kuru visi aprēca. Tā nu es ar draudzeni taisījos braukt uz to popielu. Ar tramvaju atbraucām jau uz pieturu un izrādījās, ka mēs kavējām pasākumu. Pretī nāca divi klasesbiedri, no kuriem viens bija galīgi sarkans un vēl joprojām par kaut ko smējās. Šis, ieraugot mani jau kliedza "JŪS NOKAVĒJĀT!!TUR SKANĒJA VĪRIEŠA BALSS!" un atdarināja dziesmu 'mežrozīte sarkanā'. Tas bija briesmīgi, mēs nokavējām visepiskāko popielas uzstāšanos. Pēc tās popielas klases biedreni aprēca ne tikai klase, bet arī visa skola. Nu, vismaz tie, kuri bija popielā vai zināja par viņas izgāšanos.
- - -
Klasē bija viens zēns, kurš pavasaros dedzināja kūlu. For real. It kā skolotāji par to zināja un pārējiem teica, ka tā darīt ir stulbi. Vēl pēc vairākiem gadiem nokļuvu kaut kādā klases salidojumā un šams bija kļuvis par ticīgo, kamēr gājām pa taciņu uz šmigas bodi, viņš jautāja vai ticu dievam. Kristieši lohi, ne, dedzina kūlu, dzer un vēl atejistiem jautā vai tic dievam, kur loģika?
- - -
Kādreiz ar draudzeni domājām, kura ir skolas stilīgākā meitene. Nospriedām, ka tā ir vienmēr smaidīgā meitene ar rozā matiem, kura staigāja rociņās ar metālistēm. Izrādījās, ka stilīgāka par to meiteni bija mana māsa, kura nokoļīja viņas puisi, kurš skaitījās diezgan stilīgs un tusējās ar bezzobainu skeiteri(vai arī tas bija tikai izdomājums, ka nav zobi).
- - -
Kaut kādā otrajā vai trešajā klasē gājām uz Ķengaraga stroiku, neuzcelto poliklīniku. Kādreiz tur nebija ne sēta, nekā apkārt, varēja ložņāt, cik uziet. Tai stroikai ir apmēram 9 stāvi,ar klasesbiedreni uzkāpām pašā augšā. Vēlāk to ēku sāka apdzīvot narkomāni, vecmāmiņa teica, ka tā esot ļoti slikta vieta. Hehe, es jau, protams, neatzinos,ka tur mēdzu dažreiz pēc stundām ložņāt.
- - -
Mans skolas ēdamais meņū:
tēja - 3 santīmi
bulciņa - 20 santīmi vai pat lētāk.
Pusdienu nauda skaitījās 50 santīmi, līdz ar to nereti palika pāri 25 santīmi, par ko varēja nopirkt mazos cheetos čipsus un košļeni. Nedēļas beigās noteikti bija jākrāj tie santīmi lai varētu nopirkt Sīrupu vai Puffu.Vai arī kādu nagu laku, jo nagu lakām un tamlīdzīgām lietām vecāki nedeva naudu.
Vot.
- - -
Vispār 25.vidusskolā bija forši,tikai nekad nenotrāpos uz salidojumiem. Varbūt kādreiz.

1/1/16 12:11 pm

7.tramvajā džinkstēja šampanieša pudeles un nodzisa gaisma - tramvajs palika bez štangas uz minūti vai pat divām. Izvēlējos salu tiltu, jo tur salīdzinoši daudz mazāk cilvēku iet skatīties nekā uz Dienvidu tilta. Salūts bija riktīgs gay parade (oficiālais salūts, kur vienlaikus varavīksnes krāsas raķetes šāva). Fotoaparāta baterija sasala, bet nu tāpat neesmu nekāds entuziasts uz salūta bildēšanu,vairāk domāju par to, kā neiemest fotoaparātu Daugavas ūdentiņos. Vecgada vakarā izdzēru tikai vienu rumkolu un pļāpāju ar lietuviešu draugu, kurš bija atkūlies uz Rīgu svinēt jauno gadu. Nu ja var ticēt tam, ka kā aizvada vecgada vakaru/nakti un tāds būs jaunais gads, tad - mierīgs,skaidrā un satikšu sen neredzētus cilvēkus. Kas ir diezgan forši. Pēc tam parādīju draugam misteru Bīnu - šis esot uzaudzis bez teļāga. Smējās dikti :D Es arī - epizode diskotēka un Bīns restorānā. Gaļiņa puķu vāzē, viesmīļa biksēs un blakussēdētājas somiņā, mm. Veci stulbi joki, derp derpidyderp.
Nu ja ārā sāks skaidroties, tad varbūt varu sākt 365days project, bet gaismas tik maz, ka jābildē kaut kādi sūdi.

12/26/15 12:53 am

Sadzēros kafiju un ieslēdzu 2012.gada 17.septembra Audiogrammu, kāda zumīga bite sveicina "labvakar, dārgo klausītāj, ēterā raidījums Audiogramma" un fonā tas bezgalīgais drone. Dīdžeja pēc tam runā par rudeni, saldu rudens lapu aromātu. "Šī vakara programmas dronīgākā daļa", uh ah, tas raidījums ir salikums, kas smadzenēs izraisa ķīmiskas reakcijas.
- - -
Šovakar paostīju grāmatu, kas bija no porcelānfabrikas. Tas tik ir kaut kas. Kaut kad jāuzraksta "porcelānfabrikas atmiņas". Kopumā tur varētu būt pavadījusi 6+6+2+2+2+2+6+4+2+3+2+1+2+2 stundas vai pat vairāk,visos gadalaikos. Kas tur īpašs,pavadīt 42 stundas kaut kādā pamestā fabrikā? Un vēl kaut kādas 15 vai vairāk, uz jumta, ar skatu uz šo fabriku? Tas, ka ir smeķīgas atmiņas,dzīvelīgas,kuras tīt un attīt un priecāties, atcerēties detaļās un aplūkot kā porcelāna figūriņu.
- - -
Zajebal par sentimentālām lietām rakstīt, karoč darbā bija labs atgadījums. Kāds bija trīs vai četros plauktos izlicis mazās grāmatiņas ar nosaukumiem "Mosties,latvieti!" un tamlīdzīgas patriotiskās virs reliģijas grāmatām, virs vēstures grāmatām un vēl kaut kur. Izskatījās, ka tās grāmatiņas tur ir noliktas speciāli,it kā kāds gribējis raidīt mesidžu. Pārāk uzkrītoša nekārtība. Tādi varētu nākt vēl. Varētu arī salikt stāstu no grāmatu nosaukumiem. Tas būtu episki.

12/20/15 04:42 pm

tā kā es te gandrīz nekad nerakstu neko pozitīvu, bet pārsvarā kaut ko sliktu, laiks nošķaudīties ar (gandrīz)laba baciļiem.

+ silta ziema, salstīgie izbauda netuntulēšanos un cimdu nevilkšanu
+ sliņķu brēcieni
+ Vēsma ir elegantākā no konfektēm
+ the Sims var atcerēties smieklīgo ideju, izspēlēt koncentrācijas nometni
+ visas dienas ir tik tumšas kā tumšs džezs, tumša šokolāde un atsevišķas vietas Rīgā izskatās glītāk nekā dienasgaismā, tas taču ir jauki.
+ kaut kur pie Bauskas ir mini zoo ar rudiem zvēriem, kam garš deguns
+ drīz beigsies pilsētvides komerciālās šausmas skatlogos
+ Ulmaņlaikos bija interesanti viensētu nosaukumi, piemēram, "Nāve". Tiesa gan, sliktā ziņa ir tāda, ka "Nāves" viensēta pēc 1940. kartē atrodama jau neapdzīvota. Vispār vecas kartes pētīt ir interesanti.
+ Latvijai vēl joprojām nav terorisma draudi. Var dzīvot mierīgi. Vai tas nav lieliski?
+ Otto Ozols raksta, ka latvieši izmirs un tā tālāk. Labā ziņa ir tāda, ka ne manas un tavas un vēl tavas un tavas arī dzīves laikā nē.
+ krāsnī cepti kartupeļi ar mizu. Labāk būtu ugunskurā, bet ziemai pietiek ar krāsniņu.
+ no Norvēģijas ir kruta mūzika.
+ ziemā ir forši izdzert litriem tējas nekā litra alus.
+ etsy.com un meistardarbs.lv pierāda, ka Latvija nav noslīkusi Ķīnas un globalizācijas sūdos.
+ mandarīni!!!!!!!!!
+ divreiz skaistāki saulrieti nekā vasarā
+ jaunība ir štelle, jaunība ir prieks!
+ Maimai Grīnbergai sulīgs tulkojums "6.kupeja".
+ Uzgleznota jāņavārtu stacija ar industriālajām trubām, tas ir kaut kas makteni jauks.
+ pirdienjoki. A ko?
+ izskatos tāpat, kā 16/18 gados.
+ uer.ca un post-apo forumi nav vēl nobrukuši un pat funkcionē. Internets!
+ Grāmatu lasīšanas kaifs. Grāmatu ostīšana. Grāmatu čamdīšana.
+ ilga gulēšana no rītiem un prieks par daudzajām brīvajām dienām šomēnes. Nav, kur skriet, ko nokavēt.
+ Vēstules ir kruts saziņas veids starp dažādām valstīm.
+ Viss nāk un aiziet tālumā.

12/19/15 11:16 pm

Cilvēki tur,pēc papīra smaržojošajā telpā.

- Man lūdzu, grāmatu "Trīs no skābputras ciema" (īstais nosaukums 'Trīs no Rūgumciema')
- - -
Viņam patīk lasīt grāmatas no Latvijas vēstures plaukta. Ilgi. Laikam izmests no LU VFF.
- - -
Viens onkulītis šodien sāka ar mani runāt par bēgļiem. Ka labāk pieņemtu islāmu nevis lai krievi atkal nāk.
- - -
Šis "Zelta zirgs" ir pārāk prasts, nav smukāki? (btw,saturs ir svarīgs,ne popsas vāki,jobibobi. Grāmata bez smuka vāka zaudē jebkādu vērtību snobu acīs, kuru to tikai zina, kā iebāzt plauktā, lai putekļi riņķo)
- - -
Iesakiet, lūdzu, kādas grāmatas pusaudzim.
le me nosauc pāris dižpārdokļus, ķip Džonu Grīnu, vēl kaut kādas grāmatas un tad Melvina Bērdžesa "Kaifu".
No visiem vecākiem seko komentārs "nē, no tādas tikai var samaitāties".
le me domā: Jā, bļe, kamēr tavs sīkais sen jau nokurījis nez kuro kāsi un varbūt spaisu arī.
- - -
Viņa lasa ar saulesbrillēm. Jo lasīt ar brillēm parastajām nav stilīgi. Man patīk, ka viņa nāk lasīt. Izskatās stilīgi.
- - -
Le kundzīte jautā vai tiešām nevar būt grāmatnīcā ~2007.gadā izdota grāmata.
Le me domā: Jā, bļe izskatās, ka te plaukti un telpas ir Gaismas pils plašumā, tiešām!?
- - -
Ja jūs meklējat Viļa Lācīša "Stroiku ar skatu uz Londonu",tad jūs to neatradīsiet, toties es jums tā pastāstīšu par Vili Lācīti, ka jūs nopirksiet "Amsterdamas principu", principa pēc.
- - -
Kāpēc mazuļa albums latviešu valodā maksā divreiz lētāk, nekā mazuļa albums krievu valodā? Jo latviešiem besī krievi kopš dzimšanas.





P.S.
Pēdējais bija izcili ļauns, bet zinot manu sadirsto humora izjūtu neviena jūtas netiek aizskartas.
P.P.S.
Man patīk stāstīt un rādīt grāmatas. Lasīt ir stilīgi arī bez saulesbrillēm.

12/10/15 04:20 pm - bezgaismas brīvdiena

Jāzīmē domu karte. Tas varbūt palīdzēs plānot prioritātes brīdī, kad prioritātes nav. (laicīgi samaksāt rēķinus neskaitās)
Nekas nenotiek tāpat vien. Cik garlaicīgi. Cik es tuk-tuk pie pasaules, tik arī redzēšu un iemācīšos.
Vakar dzerot aliņus runājām par mistisko miegu. Tas ir miegs, kas ir atnācis, tas gurdenums ir tāpēc, ka reāli smadzenes nav noliktas situācijā "būs pizģets ja nedarīsi to vai šito". Kaut kāda smadzeņu daļa ieaug bezdarībā un iesūnojas. Man no tā ir bail. Man ir bail, ka mana vienīgā interese parastā dienā būtu atvērt ledusskapi un pierīties rasolu. Un tā katru dienu. Rasols tur ņipričom, bet doma skaidra - vajag ilgstošas baudas un priekus, nevis to ātro rasolu, tāpēc drusku jālauza galva tagad.

12/9/15 12:48 pm - pusdienās biešu salāti ar ķiplokiem

Kolēģe netīšām uz kastes skabūzī aizmirsa sieviešu žurnālu. Nu, skabūzis ir vieta darbā, kur aiz slēgtām durvīm var paēst un padzert tēju, saķemmēt matus un tā.
Ēdot pusdienas ievēroju to žurnālu. Nu tā kā uz skabūzi lasīt grāmatas neatļaujos (pārbaudes laiks), tad atvēru to žurnālu, palasīties.
AK NĒ KĀPĒC HUĻI TU TO ŽURNĀLU VĒRI VAĻĀ UN PĒC 10 MIN. DOMĀS DEDZINĀJI KIOSKUS
Viens rakstiņš bija par kaut kādu personāžu, kurš Facebook raksta visādus "garīgus" tekstiņus un protams, kā jau parasti, viss, kas tiek rakstīts sieviešu žurnālos 99% gadījumos aiziet par vīr. un siev. attiecībām, kas sačakarē intervijas, kas izskatās interesantas, bet vilšanās ir jau pēc pirmajām izlasītajām rindkopām.

Un tad es padomāju - ja veiktu sociālo eksperimentu un sekotu sieviešu žurnālu padomiem, pirmajā dienā man būtu depresija un izšķirtos ar puisi,jo jāseko attiecību ideāliem kādi ir rakstīti žurnālos un principā visi rakstiņi ir par to, kas grozās par un ap attiecībām, BĻĀ, NO LIFE 4evaa, jo ķip sieviešu vienīgā interese ir viss tas, kas darbojās vīriešu interesēs (gatavot,pucēties,pavedināšanas tehnikas).
Bet ja veiktu sociālo eksperimentu un sekotu vīriešu žurnālu padomiem es:
1)apceļotu pasauli, kāptu kalnos, dotos ekspedīcijās ar džipu, sāktu 10001 jaunu hobiju. Karoče, living wild and free
2)bieži vien būtu pjanā,jo zinātu visu no a-z par mazajām alus darītavām.
3)nebaidītos darīt jaunas lietas dzīvē un sākt atkal studēt kaut ko, jo katrā numurā ir vismaz viena intervija ar kādu jauno biznesmeni
utt.utt.utt.

Islāma zemēs sieviete ir vienkārši nekas (ledusskapis/gaļa), tad Rietumos sieviete ir vēl zemāk par ledusskapi un gaļu. (tas laikam pēc filmas "The patience stone"(2012) skatīšanās iespaidā). Abas kultūras vienlīdz debīli diktē gender stereotypes.

Ko es gribēju teikt?
Man liekas, ka visi cilvēki - gan vīrieši, gan sievietes - būtu daudz saprātīgāki un laimīgāki, ja katru dienu pie sevis atkārtotu "es esmu cilvēks." Tad katrs sevi salīdzinātu nevis ar citām sievietēm vai vīriešiem, bet ar cilvēkiem, kuriem ir kaut kādas labas kvalitātes neatkarībā no dzimuma un censtos atrast sevī šīs te labās kvalitātes un izcelt tās. :)

P.s.
Var jau būt, ka ap 30 gadiem, kad var parādīties vēlme reproducēties,sākšu sevi zombēt un kļūšu par riktīgu sučku,femme fatāle, kurai nav smadzeņu un sava viedokļa. :D

11/29/15 10:52 am

Sapnī redzēju, ka māsai ir jauns mājdzīvnieks - jenots, ar lieliem asiem nagiem. Tas uzvedās diezgan kā mērkaķis, rāpoja visur un līda cilvēkiem uz pleciem. Tad izrādījās, ka kaimiņos arī ir jenoti, bet tie bija "mājdzīvnieku jenoti", kas izskatījās pēc plušķu suņiem. :D
tad vēl bija krīpī sapnis, kur kaut kur braucu ar Viļņas trolejbusiem, bet apkārt nez kāpēc ir latvieši, nevis lietuvieši un ķengaragā ir gaisa tramvajs.
Vēl sapņoju, ka lienu caur atrakciju parku - tieši tādu, kāds man nepatiku - daudzi šķēršļi virs ūdens - koka laipiņas un metāla konstrukcijas/trubas, izskatījās pēc geocaching murdziņa. Tomēr trasi galu galā izgāju (lamādamies) pat kaut ko sabildēju ar fotokameru, kur displejā rādījās bezjēdzīgi GIFi.

Gribu neiet uz darbu, sēdēt mājās, lasīt grāmatas, gaidīt tēju.

11/27/15 12:28 pm - :D

Vakardienas sarunas citāts:
"Iedomājies, ir cilvēki, kuri nevar pat atcerēties jaunības sūdus, jo tādi nav bijuši"

lūzeri, bļa

11/25/15 01:01 pm

Aina grāmatnīcā: Piekārtoju grāmatas ultra-pedantiskā kārtībā. Pienāk sieviete un ar smailu,manikīrētu pirkstu jautā vai šī ir vienīgā (autora,tematikas,whatever) grāmata.
es:"Jā, šī ir vienīgā grāmata".
sieviete ar manikīrēto pirkstu:"es redzēju, ka jums bija vēl viena cita šī autora grāmata pirms kāda laika."
es:"Iespējams,taču pagaidām ir tikai šī.Varbūt kāda ir uz fotogrāfiju grāmatu galda,varu pārbaudīt."
sieviete ar manikīrēto pirkstu saviebj seju tādā grimasē, nu tādu, it kā kūkas vietā viņai būtu pasniegta melna rupjmaize ar speķi un sīpolu: "Saprotat,tas ir MODES FOTOGRĀFS,kas fotografē MODI."
es:"Aha.Varbūt mums drīzumā pienāks vēl kāda šī fotogrāfa grāmata,bet precīzi nevaru pateikt, kad."

Manas domas pēc tam: Fotogrāfi, kas nebildē huiņu - nu, cita lieta, ir dzirdēti. Ja man jautātu nosaukt vienalga kādus fotogrāfus, es varētu nosaukt duci latviešu fotogrāfu un drusku ārzemju, jo viņi nefokusē uz, atvainojos, LUPATĀM.
Ok, smukuma sajūtas ir dažādas. Saprotu, ka ir cilvēki, kam emocijas izsauc lupatas un to tekstūras. Ķīnas zīdi, lupatgalvu hidžābi, lina apģērbi utt. Taču manā skatījumā tikpat labi grāmatā var iespiest tualetes papīrus un to tekstūras no 20.gs. līdz mūsdienām un nosaukt to par modi un sazin kādu smalko mākslu un tad ievietot šīs te smalkās high ass grāmatas plauktā ar uzrakstu "mana tualetes papīru grāmatu kolekcija". Smalkie cilvēki un viņu izpratne par skaistumu. Lietas, lietas un vēlreiz lietas, kas tiek reproducētas citās...lietās. Things are for using, not watchin' :D

11/22/15 06:52 pm

Mazpilsēta pie jūras. Ielas tukšas. Tauta sagājusi pie jūras un kapos. Kapos, protams, vairāk nekā pie jūras. Bet neviens, it neviens kapos neklausās maģītī dark ambient. Tas taču tik ļoti iederētos. Kas tas ir par tusu kapos bez mūzikas?
- - -
Noskatījos mākslas filmu "London river"(2009) par pašnāvniekiem-spridzinātājiem 2005.gadā metro/autobusos. Tāda diezgan paskumja filma, un tā nu tas ir - bērni aizbrauc studēt un dzīvot uz citu valsti un - kabumc - vienā dienā viņi vairs neatbild uz telefona zvaniem, jo islāmisti izdomājuši spridzināties sabiedriskajā autobusā. Liela metropole, daudz tautību cilvēku, ieskaitot radikālus čurņus un nekad nevar zināt, kad kāds izdomās savā jakas/vestes oderē iepakot spridzekļus. Fak jū, Rietumeiropa. Sanāk, ka reālāk ir gaišā dienas laikā nosprāgt uz ielas nekā bradājot.
- - -
Draugs sēž blakus un skatās, kā es rakstu cibu. Lasa un labo komatus. :D

11/12/15 08:37 pm - hipsteru nulles loģika

Noklausīta saruna :
- Šeit ir Rīgas Laiks?
- Nav,šeit pārdod tikai gadskārtējos žurnālus un Ilustrēto Vēsturi. Narvesen un Rimi var nopirkt Rīgas Laiku.
- Mums vajag, kas nav ne Narvesen, ne Rimi.
- Mansarda grāmatnīcā bijāt?
- Bijām,nav.

- - -
What the actual fuck? Bail no Narvesen un Rimi pārdevējām/rindām/nosaukuma/franšīzes? Gribētu to žurnālu, aizietu uz tuvāko kiosku vai izlasītu bibliotēkā. Kundziņi, bļaģ. Brīnums, ka netika pasūtīti dirst ar "ejiet uz hipsteru kafejnīcu".

11/4/15 09:31 am

Vakar redzēju vienu meiteni, kas bija saģērbusies kā Spice girls dziedātāja - leoparda imitācijas mētelis, spīdīgas botes, uz galvas divas matu "antenas", seja nobārstīta gliteriem un vēl kaudze aksesuāru, ko manas smadzenes nespēja vairs sagremot. Viņai varētu būt divdesmit ar kaut ko, bet ja labi saglabājusies, tad visi trīsdesmit. Viņai gan jau patika Spice girls. Bet tās šmotkas! Tās šmotkas! Jēbal! Bērnībā tādas šmotkas viņa noteikti nedabūja valkāt, jo tas maksāja pietiekami dārgi (vismaz jauns, pat no centrāltirgus!)un pasarg dies bērnus tādā ķēmā laist uz ielas, krievi vēl piekaus :D. Nahuj? Neizdzīvots sapnis iegrābt plaukstu gliteru līmē un notašķīt seju tā, lai var rādīties cilvēkos, ne tikai mājās pie spoguļa? Nē, es šito nesaprotu. Un tas leopard-imitācijas mētelis - what!? - tādas valkāja dāmītes no Žirafes žurnāla. :D Ja kāda sevi atpazīst, tad var uztaisīt sev gliteru konfetī.
- - -
Tā meitene deva iespēju atcerēties žurnāla Foto kvartāls bildītes, kur bija random secībā atlasītas bildītes no 90tajiem.
http://fotokvartals.lv/2011/04/08/devindesmitie/

Un jā - fotogrāfijas nekad nav objektīvas, ir visādas epizodes, ko atceros stipri vien labāk, nekā kaut kādas albumos aizmirstas fotogrāfijas. Tās fotogrāfijas izceļot no albuma, liekas, ka "paga, vai tad kas tāds patiesībā bija?tiešām?!". Agrāk izteiktāk bija tā, ka cilvēki sastājās grupiņā vai portretā un tad fočējās. Un vēl uzvilkt labākas drēbes, ha hahaha. Bet tagad ir vienalga, jo viens kadrs nemaksā tik, cik tas maksāja ar visu filmas attīstīšanu. Tā lūk. Es noteikti mūsdienās negribētu "stilot" un ģērbties 90to gadu stilā, jo tas ir fucking awful.Ja tagad atgrieztos bērnībā, darītu visu tieši to pašu un vispār nepiegrieztu vērību kaut kādām psrs un "jaunā kapitālisma" paliekām.

Jā. Lūk. Fotogrāfijas. Tās vienmēr ir subjektīvas, pat ja konstatē faktu. Tāpat kā grāmatas. Kad biju maza, ar brāļiem un māsām šķirstījām vecos foto albumus, kas bija ar smukiem ādas un kartona vākiem. Un smējāmies par to, cik viss izskatās jocīgs un cik cilvēki izskatās nepazīstami. Es tagad arī skatos uz vecām fotogrāfijām un domāju, ka viss izskatījās jocīgi un cilvēki izskatās nepazīstami.

- - -
jocīgā es un co 1996 - 1998

https://www.flickr.com/photos/41764909@N04/22586369840/

https://www.flickr.com/photos/41764909@N04/22774309785/

https://www.flickr.com/photos/41764909@N04/22586359900/

Šitā ģērbties :D Tās vēl nedrausmīgākās bildes :D

10/28/15 10:30 am

Es vienmēr redzu murgus, ja nav kārtīgi aizvilkti aizkari un mēnessgaisma visā savā košumā spīd man virsū. Redzēju sapni, kurā mazs mīļš un visādi citādi pūkains kaķēns ir iekodies man kājā un kož no visa spēka, zobi kā pieaugušam kaķim. Un tam kaķim bija pusbeigti zobi, vļēk. Un nevaru to kaķi atraut no kājas nekādīgi.

10/20/15 05:36 pm

Draugs mani pamodināja tad, kad sapnī biju nokļuvusi ar R. un C. uz kādas daudzstāvu mājas jumta. Mums bija līdz garšīgie aliņi, diena bija saulaina, bet drusku dzestra, laikam pavasaris. Tas jumts bija tik foršs, īsts kaiju midzenis ar skatu uz Rīgu, arghhh, tas viss kombo, tāpēc es biju ļoti nīgra, kad mani pamodināja.
Tad es redzēju sapni, kurā esmu uz kaut kāda perona un redzu, ka aizejošais kravas vilciens iziet no līkuma un iet nost no sliedēm. Debesis bija tādas pašas kā pavasarī Maltā (pagasts pie Rēzeknes, ne lukšury smukšury sala)redzētās, kad debesis sastāvēja no draudīgiem tumšziliem lietusmākoņiem, kas bij kļuvuši 5x spilgtāki košās saules dēļ.
Tad nu jā, es sapratu, ka tas vilciens tūliņ ies gaisā un tūliņ no manis pāris paliks vien izceptas kotletītes. Zināju, ka ja skriešu projām, tad būtu kotlete arī tad, ja neskrietu. Tad man uzsauca kaut kāds random cilvēks stacijā lai tinos projām. Un pēkšņi pārritinājās kadrs, biju jau kaut kur Maskačkā, TV tornī. No turienes pavērās skats, kas bija palicis pāri no Rīgas centrālstacijas - varētu teikt, ka nekas, jo viss bija ietinies melnos dūmos tiktāl, cik vien acs līdz mākoņiem sniedzas. Tad es no tā TV torņa saskatīju, ka apkārtne pie Pulkveža ielas Rimi arī ir dzīvelīga un no tās nāk arvien jauni melni dūmi. Tur kādreiz bija Rīgas preču stacija, ar daudziem sliežu atzariem un noliktavām. Nevajadzēja laikam darbā lasīt to Noras Ikstenas grāmatu "Mātes piens", kur rakstīts par degošo hipodromu tajā rajonā.
Bet vispār, prikolīgāks bija sapnis, kurā bija cunami baltijas jūras līcī. Bija nakts, es gribēju braukt uz Berlīni ar nakts autobusu. Bet te pamanīju, ka kanālā sāk strauji celties ūdens, nedabiski strauji un drīz vien es ar kaut kādām random kartona kastēm plūstu pa straumi Satiksmes ministrijas virzienā. Pieķēros kaut kādai
centrāltirgus betona būdelei (tur noteikti pārdod belašus vai kleitas, kuras saplīst jau pielaikošanas laikā) un paliku uz tās jumta. Naktī. Ap ūdenī peldošām kartona kastēm. Ar domu, ka jāaizpeld uz Zinātņu akadēmiju, jo tā ir augstākā ēka apkārtnē.

Lūk, kādi sapņi rādās, kad izdomāju kaut kur nākošajā dienā braukt ar vilcienu uz Jelgavu vai aizbraukt uz Lietuvu pēc valodas apguves grāmatiņām un alus.
Powered by Sviesta Ciba