sirualsirual's Journal [entries|friends|calendar]
sirualsirual

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[15 Sep 2020|06:54pm]
turpmāk CV pie prasmēm likšu fiziognomiju, biju aizmirsis, ka arī tā man universitātē tika pasniegta
post comment

[03 Sep 2020|03:29am]
zināšanas, kaislības, radošā darbība
1 comment|post comment

[29 Aug 2020|03:52am]
jūtos ļoti sabiedrisks vienatnē
post comment

[24 Aug 2020|02:31pm]
domāju, ka kādi 80% problēmu ir tādas, par kurām var un vajag ierēkt, ko arī daru. bet tad pēc inerces vai no bezspēka es smejos arī par vairumu atlikušo 20%, par ko nevajag smieties. tāpēc savā dzīvē gribētu vismaz vienu divus nopietnus cilvēkus.
post comment

[24 Aug 2020|02:22pm]
[ music | Jolanta ]

jūtu, ka nāk rudens, jo prasās kādu Bērnības milicijas koncīti

1 comment|post comment

[19 Aug 2020|12:39am]
vienmēr gribas to, kā nav: dzejolis var būt gaismiņa no kādas dievībiņas, mirguļošana, kam sekot. bet īsstāsti jau ir dievībiņas, kas uzdarbojas konkrētos apstākļos.
post comment

[09 Aug 2020|12:26am]
90% smadzenes 10% skumjas
post comment

[08 Aug 2020|04:04am]
man ir svarīgi, ka cilvēkam ir atbilde uz jautājumu “ko tu pašlaik lasi?”, un ja tas vēl ir kaut kas interesants, pārējais nāk no sevis. tad nu ko jūs tagad lasāt? pats tikko pabeidzu Rilkes eseju izlasi un tagad sāku Šopenhauera ķieģeli, jau kādu laiku lasu Manna Faustu.
11 comments|post comment

[06 Aug 2020|01:23am]
mūsdienas sūkā! nez, vai senajiem ļaudīm bija tik traki!
4 comments|post comment

[03 Aug 2020|03:53pm]
cik tu sver ā man likās daudz vairāk jo tev ir milzīgs pievilkšanas spēks
post comment

[31 Jul 2020|03:10pm]
9 no 10 aptaujātajiem ir viedoklis
post comment

[30 Jul 2020|02:34am]
dodiet man mazo pirkstiņu
post comment

[23 Jul 2020|08:49pm]
visu ēdienu, ko taisu, gatavošana aizņem no 5 līdz 20 minūtēm, vakar naktī uztaisīju grieķu salātus pa 3,5 minūtēm
post comment

[21 Jul 2020|10:00pm]
nolāpīts, kaptein!
post comment

[10 Jul 2020|04:29pm]
[ music | Haddaway ]

liekas, manā cilvēku lokā vislielākais grēks ir kaut ko radīt bez mīlestības, tā, ka darbā neparādās mīlestība. tāpēc daudziem uzmanība, rūpība ir kļuvusi par mīlestības sinonīmu. dusmas, lai cik dzīvespriecīgi nebūtu mani dārgie draugi, nevienam nekur nepazūd, daži tās prot izpaust, citiem tās pārvēršas melanholijā -- kad dusmīgas rokas, lai cik muskuļotas būtu, netiek pie iekaustīšanas, tad darbīgu roku pāris izaug jutekliskajā aparātā. bet kas ir mīlestība?

4 comments|post comment

[07 Jul 2020|03:27am]
[ music | Don DeLillo - The Names ]

ja vēl kādam ir Kindle un šis kāds turklāt ir regulāri pārdzīvojis par to, ka PDF visbiežāk nevar normāli lasīt, tad k2pdfopt ir ļoti labs tūlis. https://www.willus.com/k2pdfopt/

8 comments|post comment

[30 Jun 2020|02:56am]
“Look at what the numbers are now,” this same official said, in late April, at a moment when the U.S. death toll had just climbed above 60,000, exceeding the number of Americans killed in the Vietnam War. By late June, the total would surpass 120,000—more than all American military deaths during World War I. “If he had just been paying attention, he would have asked, ‘What do I do first?’ We wouldn’t have passed the threshold of casualties in previous wars. It is a catastrophic failure.”

https://www.theatlantic.com/politics/archive/2020/06/how-white-house-coronavirus-response-went-wrong/613591/
16 comments|post comment

[28 Jun 2020|12:06am]
"Murakami placed his Olivetti typewriter on the table and began to write again, this time in English.

The resulting English prose was, unsurprisingly, simple and unadorned. However, as he wrote, Murakami felt a distinctive rhythm begin to take shape:

Since I was born and raised in Japan, the vocabulary and patterns of the Japanese language had filled the system that was me to bursting, like a barn crammed with livestock. When I sought to put my thoughts and feelings into words, those animals began to mill about, and the system crashed. Writing in a foreign language, with all the limitations that entailed, removed this obstacle."

Kaut kā tā arī varētu būt, ne? Ka tulkošana atjaunina valodu, kuru citādi rakstniekam diktē literārās nevis runātās, "dzīvās" valodas tradīcija. Jei bogu kāds atkal sāks sūdzēties par svešzemju ietekmēm latviešu literatūrā, "latviešu valoda ir zemnieku valoda, bet es jau sen neganu cūkas", ne? Un tad vēl ir Kuprišs, kura grāmata, gribas teikt, ir viens no 21.gs. notikumiem LV literatūrā, un, cik saprotu, tad arī viņa Berlīne uz latviešu valodu ir tulkota.

"I feel now that without this effect of distance—geographical distance from my hometown and linguistic distance made possible by it, as well as the in-between space opened up by the act of translation—I couldn’t have written my novel. This distance made it possible for me to see the place and people of my native land in such a vivid way that wouldn’t have been possible if I had been in Tokyo. I am convinced that, like in Murakami and Oe’s work, the in-between space of translation and complete detachment from Japanese helped me to be more sensitive to the language than when I was surrounded by it—or perhaps it allowed me to find my own kind of foreign language."

Un tad vēl ir laika radītais attālums -- daži cilvēki, kurus sen nepazīstu, atmiņas darbinātajā iztēlē mēdz iznirt dzīvāki par dažu labu, ko satieku ikdienā.
post comment

[20 Jun 2020|07:26pm]
pirms pāris gadiem tiku jautāts, kas vainas sentimentalitātei literatūrā, tagad viena atbilde ir ka sentimentalitāte atsaucas uz kaut ko ārpus teksta, kaut kādu trūkumu, iespējams, uz emocijām, kuras it kā rada trūkums. taču sentimentāls labā nozīmē būs teksts, kurā jau pašā iekšā ir tas trūkums, tāda šobrīd liekas tā atšķirība.
post comment

[16 Jun 2020|12:35am]
protams bez izdomājumiem neiztiek taču arī izdomājumos paliek tos virzījusī realitāte
post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]