sirualsirual's Journal [entries|friends|calendar]
sirualsirual

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[26 May 2019|03:17am]
ar savu klātbūtni nepagodināšu, tomēr pagodināšu ar prombūtni
post comment

[22 May 2019|02:45pm]
skrullēt uz leju
post comment

[22 May 2019|03:25am]
skrullēt uz augšu
post comment

[21 May 2019|04:40pm]
nu sorry bet Getliņu gandža tomēr būtu visai rēcīgs produkts: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/getlini-eko-apsver-iespeju-audzet-arstniecisko-marihuanu.a319753/
1 comment|post comment

seriāli [19 May 2019|11:48pm]
pietrūkst Obamas laika, kad Hauss bija galvenais varonis. tagad viņš ir vien monarha padotais, turklāt arvien neefektīvāks.
post comment

[17 May 2019|10:40pm]
esmu dzirdējis to rantu, ka mīlestība=uzmanība un pa lielam piekrītu, bet esmu ļoti pilns uzmanības, kad situ mušas vai ķeru blusas.
2 comments|post comment

[15 May 2019|12:48pm]
Jau kādu laiku domāju par šo izteikumu intervijā ar Juri Pūci (A/P!):

"Principā [atkritumu apsaimniekošanas izmaksas] būtu jāsedz nevienam citam kā patērētājam, jo mēs esam vienīgie, kas atkritumus veido. Neviens cits kā patērētāji atkritumus neveido. Un patērētājam ir jāmaksā par to."


"Pieprasījums rada piedāvājumu", manuprāt, ir greiza aksioma. Pieprasījums pēc kolas nevar pastāvēt, kamēr kola nav izgudrota. Uzņēmēji ar jauniem produktiem un reklāmas industriju paši rada pieprasījumu. Līdz ar to uzņēmumi (it sevišķi lielie) ir līdzatbildīgi pie atkritumu rašanās.

Savukārt atkritumu šķirošana u.c., manuprāt, no "atbildības uzņemšanās", ir jāpārpozicionē par lietu, ar kuru vienkāršie ļautiņi vienkārši ar savu klātbūtni, par spīti romantiskām neveiksmēm, nodzertam prātam, mērķa un ambīciju trūkumam, var pielikt klāt kopējam labumam vai drīzāk atņemt no kopējā sliktuma.
6 comments|post comment

fast fashion [10 May 2019|11:39pm]
kaut kad reklamēju tiger a5 blociņus ar bambusa papīra vāciņiem par €2 gabalā – nu viņu vairs nav un man nesen beidzās pēdējais. ko jūs izmantojat pierakstiem?
14 comments|post comment

man kājiņa paslīdēja [05 May 2019|11:15pm]
dzīvoju ļoti pubisku dzīvi
2 comments|post comment

[05 May 2019|11:14pm]
aukstums dara apzinīgu
post comment

[01 May 2019|05:47pm]
es attiecos pret pasauli kā saiklis un
post comment

[30 Apr 2019|05:01pm]
stingri iesaku izlasīt Mērijas Geitskilas 1994. gada eseju "On not Being a Victim: Sex, Rape, and the Trouble with Following Rules", kas man personīgi ir sniegusi jaunu, emocionāli rafinētāku veidu, kā domāt par seksuālajām u.c. pieredzēm. tur ir nianses, kuru man pietrūkst gandrīz visos tekstos, kas pieskaras tēmai.

"I remember my experience in Detroit, including its aftermath, every time I hear or read yet another discussion of what constitutes "date rape." I remember it when yet another critic castigates "victimism" and complains that everyone imagines himself or herself to be a victim and that no one accepts responsibility anymore. I could imagine telling my story as a verification that rape occurs by subtle threat as well as by overt force. I could also imagine telling it as if I were one of those crybabies who want to feel like victims. Both stories would be true and not true. The complete truth is more complicated than most of the intellectuals who have written scolding essays on victimism seem willing to accept. I didn't understand my own story fully until I described it to an older woman many years later, as a proof of the unreliability of feelings. "Oh, I think your feelings were reliable," she returned. "It sounds like you were raped. It sounds like you raped yourself.""

http://genedseminars.umb.edu/engl273-2/spg09/documents/HarpersMagazine-1994-03-0001592.pdf
5 comments|post comment

[25 Apr 2019|12:42pm]
vecums ir galvā, tomēr dirsā vecumu
2 comments|post comment

[20 Apr 2019|01:24am]
viena lieta, kas mums ar dzīvokļabiedreni kopīga, ir ka mēs abi pirms doties tautās kontrolējam garīgo ar mūziku
1 comment|post comment

[20 Apr 2019|12:41am]
ak, vai kāds par mani iedomāsies un manu aiz vientulības partenoģenētisko dzeju
2 comments|post comment

[18 Apr 2019|09:41pm]
dažkārt, ar kādu runājot, es neskaidri nodomāju apmēram "tu īsti neaptver situācijas nopietnību, vai ne?"
13 comments|post comment

[18 Apr 2019|09:00pm]
principā personīgi notikumi man paliek svarīgi ar pāris mēnešu nobīdi, pa īstam es sāku skumt, piem., trīs, dažreiz sešus mēnešus pēc škiršanās. tā ir arī ar pozitīviem notikumiem. tikai pašlaik neviens nenāk prātā.

šāda emocionālā nobīde ir viena no divām lietām, kurām, manuprāt, vajag ieviest vārdu. pašlaik piedāvāju braditīmiju.

otra lieta, kam, manuprāt, vajag vārdu, ir tie industriālie jumīši, piem., kad rīsu kastē ir piecas paciņas četru vietā.
1 comment|post comment

[17 Apr 2019|07:42pm]
biju nodot pudeles. apmeklēju divus stikla taras punktus. tur sanāca novērot cilvēkus, kas uz turieni iet un kas tur strādā.

mājām tuvākajā punktā, vidzemes tirgū, biju bijis jau pirmdien pārbaudīt situāciju. raksturīgi pelēkā šķūnītī sēdēja trīs piedzērušies vīrieši, no kuriem, šķiet, vismaz divi tur strādā. viņi teica, lai nāku trešdien, jo trešdien viņiem būšot nauda. tomēr viens piedāvāja, lai nesu pudeles pret pavadzīmi. man nebija uzticības un laika arī ne - punkts strādā līdz trijiem.

aizbraucu uz turieni šodien, taču šodienas darbinieks atkal teicās, ka nav naudas, un kāds klients mani sūtīja sākumā uz centrāltirgu, bet tad attapās, ka tuvāk sanāks uz stabu/avotu taras punktu. tur es biju kopā trīs reizes, katru reizi ar riteni vezdams 70-80 pudeles. manam ritenim nav zvaniņa, taču šoreiz to arī nevajadzēja, jo skaļi grabēju. kauna sajūta mani pameta otrajā braucienā.

avotu ielas taras punkts ir visai aizņemta vieta - katru reizi man nācās gaidīt vai nu aiz viena, vai diviem klientiem. pats pirmais un pats interesantākais klients, kuru redzēju, bija sieviete - šķiet, visai nabadzīga. viņa bija atbraukusi ar platriepu elektrisko skūteri, kura kāju atbalsts bija no koka. neredzēju, cik daudz pudeļu atvedusi bija viņa, taču man nav ne mazāko šaubu, ka šī noskrandusī dāma rozīgā, stepētā vestē ir viens no uzņēmīgākajiem, nopietnākajiem pudeļu u.c. vācējiem galvaspilsētā.

savukārt citu klientu uzvedība mani pārsteidza. vairākas reizes redzēju, kā sīkajā lodziņā ieliek tikai vienu divas pudeles, par ko dabū akurāt 1-5 centus. liekas, ka darbalaikā - avotu ielas taras punkts strādā darbdienās 9-16 sestdienās 9-15 - viņu dzīve vairāk vai mazāk grozās ap šīm vietām.

viņu maršruts var sākties jebkur, piemēram, no pudeles, kas iemesta kādas "pakšu miskastes" sarkanajā rimi maisiņā. bet vienmēr beidzas tuvākajā taras punktā.

un tad, ja diena ir veiksmīga, viņu ceļš ved uz veikalu. jādomā, viņi pudeles projām nemet.
5 comments|post comment

Self-Portrait in the Bathroom Mirror - Mary Jo Bang [14 Apr 2019|09:47pm]


Some days, everything is a machine, by which I mean
remove any outer covering and you will most likely
find component parts: cogs and wheels that whir just
like an artificial heart, a girl in a red cap redacting
the sky, fish that look like blimps and fishlike blimps,
an indifferent lighthouse that sweeps the horizon.
I wasn’t a child for long, and after I wasn’t, I was
something else. I was this. And that. A blast furnace,
a steel maze inside, the low-level ­engine room of an
ocean liner. My eye repeats horizontally what I by
this time ­already know: there is no turning back to
be someone I might have been. Now there will only
ever be multiples of me.
post comment

[12 Apr 2019|12:21am]
dziedi, ja neceļas rokas
post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]