[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 25 friends' journal entries.
| Thursday, November 21st, 2024 | ||
|
zeme |
3:26a | horror Ta kā man te daudz brīvs laiks un sen neviena šausmene nebij noskatīta, tad noskatijos The substance. Galvenā doma protams skaidra. Viss tas skaistuma, botoksa špricēšanas kults ir huiņa. Bet mani visu filmas laiku nepameta sajūta, ka filma ir par alkoholisma ārstēšanu. Ar to jauno džusi ļoti labs seriāls ir Maid. To labu laiku atpakaļ jau nobolījos. |
| Wednesday, November 20th, 2024 | ||
|
teja |
10:42p | "Pāru Terapija" - heteronormatīvs sūds. bet lielāko īgnumu rada pat nevis tas, bet gan tas, ka kustību - lielāko no mākslām - izmanto tik ilustratīvi, un ilustrē ļoti aprobežoti atgremotas reālpsiholoģiskas lietas. horeogrāfiem vajadzētu zināt labāk, ne? mūzika un scenogrāfija bija ok. horeogrāfija un scenārijs - viduvējības kalngali. drosmes necik. Gada pārsteigums - Ģirts Krūmiņš dejo. Viņš man arī patika vislabāk no visiem uz skatuves. Viņš un Roberta Gailīte. |
|
dienasgramata |
8:31p | *** paskaties dzelzceļa sliedes koku aleja vecā slimnīca šeit tu piedzimi un tepat blakus tava tēva un vectēva noliktā karote nekur tev nav jābrauc ne uz kādām spānijām paliec tepat dzīvo un karo te dzīvo un karo te |
|
malvine_truse |
4:48p | Nu tas ir tā, ka bieži tu dzirdi kādu frāzi un jūti, ka tas ir par tevi un tu nevari atrast iemeslus citus kā tikai to sajūtu un tas tā arī ir. Nu piemēram, lai arī cik pētījumus jūs neveiktu un lai arī cik cipargalvas nepieslēgtu savu nenoliedzami spējīgo smadzeni un lai cik stingru vidēji aritmētisko neizspiestu no jebkādas informācijas kopas, šīs zināšanas galu galā nav nekas vairāk kā aptuvena ceļa norāde individuālas pieredzes priekšā. Tas ir tikai vēja rādītājs emociju vētrā. Nē nu skaidrs, ka kaut kā jau mums tā jēga ir jāveido un viens veids kā to darīt ir tik pat labs kā jeburš cits, taču beigu beigās lēmums ir jāpieņem tev un tev ir jāsadzīvo ar sekām, nevis vidējam aritmētiskajam ceļa rādītājam. Un tas, ka līdz šim vienmēr kaut kas ir nostrādājis nenozīmē, ka nostrādās arī tad, ja mēģināšu es. Protams, mēs varam spēlēties ar statistiskām iespējamībām, bet ko tas mums dod? Ja es iebāzīšu pirkstu liesmā, sāpēs man un ir pilnīgi vienalga, ka līdz šim brīdim sāpējis ir arī miljardiem citu cilvju, kas spēj izjust sāpes. Kas vispār spēj izjust kaut ko. Nu vo, un ja tev šķiet ka tev ir pie dirsas divi mazi ritentiņi, tad tā tas arī ir, pat ja tu apsēdies uz zemes un nekur neripo |
|
meness_berns |
4:34p | --- Noklausījos "Songs of a Lost World". Man vienmēr vislabāk no "Cure" ir patikušas garas, šķietami monotonas sešu un vairāk minūšu ilgas kompozīcijas ar bagātīgu un netriviālu instrumentālo aranžiju. Un attiecīgi vislabākie ir tie albumi, kur šādu skaņdarbu īpatsvars lielākais. Un attiecīgi jaunais albums man ļoti ļoti iet pie sirds. |
|
n_komentari [ mapats ] |
3:44p | Hmm. Vai maz pats saproti, ko tiko par sevi uzrakstīji? |
|
ebece |
12:07p | filmas & draudzenes vispār ikdienā esmu kūtra uz filmu un jaunu seriālu skatīšanos, ļoti grūti pārkāpt to slieksni un savā dzīvē, komforta zonā, tajā laiktelpā, kurā atļauju sev veģetēt un nedaudz izklaidēties vienlaikus, ielaist kaut ko jaunu. protams, es zinu, ka tieši BKA varētu būt lielisks periods, kad izpildīt DS likumu un katru dienu noskatīties vienu filmu. pa diendusām vien varētu savākt klasiskās 90 minūtes, bet realitātē es tās diendusas pavadu skrollējot, čatojot vai skatoties kādu seriālu, ko jau zinu no galvas (es ļoti gaidu šos brīžus - tas ir laiks man!). bet pagājušonedēļ es noskatījos "Annie Hall". pat neatceros, no kurienes atnāca impulss. es filmu biju redzējusi, bet vienudien mani pārņēma sajūta, ka neko no tās neatceros, un pat sāku apšaubīt, vai tiešām esmu redzējusi, tāpēc noskatījos (ar kādiem trim piegājieniem divu dienu garumā). un pēcāk kaut ko googlēju par Eniju Holu, pat vairs neatceros, ko. ā, nē, atceros. man (vēl aizvien nezinu, kāpēc) likās, ka Enijai (vai varbūt Kītonei?) ir kaut kāds akcents. Varbūt franču? atgādināja laikam Žilī Delpī filmā "Before sunrise" (ko arī nesen skatījos atkārtoti, jo braucu uz Vīni). googlē atbildes nebija, un nebija nekādu liecību, ka vēl kādam tā liekas, tāpēc nolēmu, ka man rēgojas. bet jebkurā gadījumā - šis mani aizveda pie 1978. gada filmas "Girlfriends". režisore un scenārija autore: Klaudija Veila. tādu es arī nezināju. šeit varu kā sirualsirual ielikt diskleimeri, ka gan jau visi citi sen šo filmu zina, bet man tā bija jaunums. nebiju pat dzirdējusi tās nosaukumu - kā tas ir ar visām citām krutajām filmām, ko kāds parasti piemin saviesīgās sarunās. Rakstelī ar to tika vilktas paralēles filmai "Frances Ha" un seriālam "Girls", kas abi bija mana maģistra darba pētījuma objekti. Lēna Danema ("Girls" veidotāja) saka: "feels like my oldest influence, yet I saw it for the first time less than a year ago," savukārt Grēta Gērviga atzīst, ka iedvesmojusies no "Girlfriends", strādājot pie "Frances Ha". Francisa tiek saukta par mūsdienu Sjū ("Girlfriends" galvenā varone), savukārt Sjū tiek saukta par ebreju Eniju Holu. Bet citur atradu, ka Sjū esot Enijas Holas un Alvija Singera apvienojums. Un tad tur vēl bija Kubrika citāts: "I think one of the most interesting Hollywood films, well not Hollywood — American films — that I've seen in a long time is Claudia Weill's Girlfriends. That film, I thought, was one of the very rare American's films that I would compare with the serious, intelligent, sensitive writing and filmmaking that you find in the best directors in Europe. It wasn't a success, I don't know why; it should have been. Certainly I thought it as a wonderful film. It seemed to make no compromise to the inner truth of the story, you know, the theme and everything else." šis viss radīja situāciju, ka bija pilnīgi skaidrs, ka man "Girlfriends" jānoskatās jau tajā pašā vakarā. un tas arī izdevās, E. bija komandējumā, biju viena ar M., kura nogulēja tajā vakarā mierīgi kādas 3 stundas. jāsaka, ka es neesmu nekad bijusi liela "Frances Ha" fane. pirmajā reizē, kad to skatījos, es vispār nesapratu, kas tas tāds ir un, nu tas "mumbling" arī neuzlaboja manas izredzes saprast. kad skatījos atkārtoti, rakstot maģistru, tad jau man patika, bet šķiet, ka tagad, noskatoties "Girlfriends", es pa īstam sapratu, par ko tas ir. kādu brīdi man pat šķita, ka "Frances Ha" ir teju pēc tā paša scenārija, kas "Girlfriends". bet par pašu "Girlfriends". man šķiet, ka tā draudzeņu tēma varētu būt viena no klasiskajām, milzīgajām tēmām, ja cilvēce biežāk runātu par sieviešu pieredzēm un sieviešu pieredzēm, kas neaprobežojas ar heteronormatīvu romantisko pieredzi. tā tēma ir milzīga, bet laikam reti artikulēta (neteikšu, ka nekad, jo neesmu, protams, redzējusi un lasījusi visu). sieviešu attiecības ir atstātas mazām meitenēm, lesbietēm, mātēm&meitām un vēl, protams, sāncensēm. bet sieviešu draudzība var būt tik pat plaša tēma kā loveru attiecības, bet sanāk, ka tas kaut kur izplēn, paliek kā tāds nesaprotams posms starp bērnību un brīdi, kad sākas romantisko attiecību virzība. okei, tās ir tikai manas sajūtas un novērojumi. lūdzu, sakiet, ja tā nav! un tad vēl ir šis uzskats, ka sievietes nemāk draudzēties. un varbūt tā arī ir. jo to neviens nemāca, neviens par to nerunā. bet pēdējā laikā es arvien biežāk iedomājos un jūtu dziļu pateicību savām pamatskolas beigu un vidusskolas draudzenēm - kas bija mani pirmie "soulmates", pirmie cilvēki, par ko ir sajūta, ka tevi saprot, ka neesi viens pats normālais vai viens pats frīks visā pasaulē, pirmie, ar ko ir jautri un forši, un ērti bez nosacījumiem. tajās meiteņu attiecībās ir vismaz tik pat, ja ne vairāk dziļuma un mīlestības kā laulāto attiecībās. protams, arī potenciāls nodevībai un visām citām tumšajām lietām. bet parasti tās attiecības agri vai vēlu beidzas (vai pāriet citā režīmā), un tad nav skaidrs, kā par tām justies, ko domāt. es nezinu, ko es ar to gribu teikt. es laikam vienkārši gribu par to padomāt. laikam, skatoties "Girlfriends", es atklāju kaut ko pati par sevi, ko iepriekš nebiju sapratusi. |
| Tuesday, November 19th, 2024 | ||
|
kochka |
1:26p | Viedokļu polarizācija, kad nespējam cits ar citu sarunāties, bija jau sen? ( Bez dialoga nav dzīves ) Current Music: Alexandra Stréliski - Changing winds |
|
malvine_truse |
11:32a | Jums arī ir pie dirsas divi mazi ritentiņi? |
|
dienasgramata |
11:00a | Šis esot senākais zināmais tetovējums - atrasts Altajā uz 2500 gadu vecas skitu princeses mūmijas pleca  |
|
zeme |
12:16a | Kamēr man te tā potīte dzīst un buhajiena marazms pazūd, tad atcerējos par šādu grupu. Lielākā daļa no muzāra viņiem ir huiņa, bet šis man patīk. https://www.youtube.com/watch?v=8AH-tW8 |
| Monday, November 18th, 2024 | ||
|
n_komentari [ piecas_zivis ] |
9:58p | Runājot par saules enerģiju un par to, ka nepietiek vietas, kur uzstutēt paneļus. Jā es zinu, ka Austrālija nav labākais piemērs. https://www.pv-tech.org/rooftop-solar-p |
|
zeme |
8:55p | Nu un lai mani nepārprastu, tad tieši manas domas kāds bardaks un pezpriģels ir krievu armija. https://www.youtube.com/watch?v=Mc-ZI3I |
|
zeme |
8:01p | man te dienas sajukušas 18 nojāvembers Nu, suki Latiši s sprazņikom. Un ja es lietoju vārdus suki latiši, tad tas nenozīmē ubiļi Coja, bet tādēļ lai redzētu atbildes reakciju cik liels tūdaliņš viņš, vai viņa ir. Un jā, zināt krievu valodu nu galīg nav slikti. Ja te tā paturpināt, tad jebkura valsts ir fašistisks mākslīgs veidojums. Nuja sākās te manas anarhista pārdomas. |
|
teja |
8:01p | šogad ir vieglāk kaut kā lepoties ar savu valsti un tās dzimšanas dienu, kad prezidents ir nepārprotams triksteris. viņš mums ļoti piestāv - tam, kas mēs esam, nevis tam, kas mēs gribētu būt, jūtos mazliet tā, it kā mūsu valsts estētiski sevi ownotu tikpat stilīgi kā Islande un Somija. |
|
zeme |
4:00p | atkal guļu gultā un visko funktierēju. Te soctīklos , vismaz man, ik palaikam parādās viģiki ar Ķelnes katedrāli un rammštain muzāru apakšā. Man vienmēr to redzot patīkamas skudriņas skrien. Kā nekā div mēneši tai laukumā pavadīts bomžojot, pelnot piķi spēlējot muzāru, klīstot apkārt un atpūšoties iekš katedrāles. Starpcitu vasarā tur ir patīkami vēss. Prāgā ar tas viss notikās, bet tur tai katedrālē ne visai ilgi sanāca būt. Es tik internetos nevaru atrast atbildi kā tas notika, ka kara laikā abas šīs celtnes netika nolīdzinātas līdz ar zemi. A bet tā potīte brrrr. Nu pats vainīgs izvēlējos bīstamu profesiju. Ta pirksts, ta potīte, ar muguru gan likam viss daudz maz ok. Tomēr atradu info par katedrāli : https://www.youtube.com/watch?v=ltoEsUx |
|
aborigens |
3:21p | Priecīgus svētkus visiem, kuriem Latvija mīļa. Kopumā es nesaprotu šo laiku. It kā iekšā degtu, ir silti, es daudz ko varu, varētu pat teikt, ka sadzīviski iet kā pa sviestu. Ir liela ticība. Bet kur skaties apkārt tumšs, tumšs, tikai mazas gaismiņas līpinās. Cilvēki apdzisuši vai pārmēru satraukti. Karš, sākumā viens, tad otrs un vēl. Nezinu, tik dārgi šis viss mums beigās izmaksās. Bet tas nekas, būs labi, vienīgās raizes nepazaudēt cilvēcību. Ne pie kādiem apstākļiem. ----------------------------- Gnomic will, the idea that man has a will that constantly wavers between good and evil, is an idea taught by Saint Maximus the Confessor. It is not very complicated, but it has been incredibly misunderstood either due to ignorance or people overly complicating it. |
|
teja |
12:58p | Vispār labprāt jums veltītu vēl vienu Ingmāra Freimaņa dzejoli valsts svētkos: * Novembrī visbiežāk Es ceļu galdā bietes. Man patīk celt galdā Bietes. Man galdā 9999 ēdieni, Jums galdā samtainā migla. Baltajā cukurā mērcēti burkāni, Jo cukurs atbruņo. Biežāk gribas celt galdā Un godāt vietēji audzētās bietes. Biešu salāti nāk no zemes, Kur bietes aug. |
|
teja |
12:52p | valsts svētkos es jums gribētu veltīt Ingmāra Freimaņa dzejoli "Latvija" Skaties uz izkārtni. Tur ir norādīts: Latvija. Latvija Latvija Latvija. Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija. Latvija, gļēvuli! Vai skaidrs? Šeit ir Latvija. Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija. |
|
n_komentari [ piecas_zivis ] |
9:42a | vai zazis domā, ka pist cūkas ir dzīvnieku labturība? fuj, "vegāns" atradies |
| Sunday, November 17th, 2024 | ||
|
zeme |
10:25p | Drīkst vēl ko pateikt? Jā. Staro Rīga ir pilnīgākā huiņa. Pats atceros būvēdams tos lukturus un vadus Vanšu tiltā. Vienīgais kas bij kruta , Redzēt kā pamazām aizsalst Daugava. |
|
dienasgramata |
10:11p | LA.LV Govju automatizētā slaukšana ar robotu kļūst arvien populārāka. Uzticot kādas funkcijas fermā veikt robotiem, var ievērojami uzlabot saimnieka dzīvesveidu un mazināt spriedzi. Viena no robotizētās slaukšanas sistēmām ir tāda, ko govis apmeklē pēc brīvprātības principa, respektīvi, kad to vēlas. Būtu labi, ja govis uz slaukšanu robotā ietu vismaz trīs četras reizes dienā. Jebkura novirze, kas govij rada stresu, ietekmēs arī robota apmeklēšanas biežumu un veselību. Piemēram, guļvietu kvalitāte, grīdu atbilstība, slimības, īpaši klibums u. c. Loģiski, ka govis slaukšanas robotu labprāt apmeklēs tikai tad, ja tās būs veselas, atpūtušās komfortablās guļvietās, spēs brīvi pārvietoties bez sāpēm un bailēm nokrist un ja fermas iekārtojums ļaus izvairīties no rangā augstākiem dzīvniekiem. |
|
zeme |
12:43p | Alkaš jobanij ti alkaš. Ne tas, ka potīte samežģīta lauzta hvz. Pēc tās trakās vētras Siguldā atbraucu mājā, aizkliboju uz mazo bodīti un paņēmu 0.7 zinādams ka alko es drīkstu lietot NEMAZ. Tā nu te mocos jau gandrīz div nedēļas. Šobrīd tāda ne ta krasteris ne pēdējais bomārs rajonā sajūa. |
|
zeme |
3:59a | Aizmigu klausoties Alice in Chains. Current Music: Dirt albis |
| Saturday, November 16th, 2024 | ||
|
teja |
8:49p | Man gan nenobira ne asarina. Rip motherfuckers. Vienīgais paldies T par to ko iemācījos par “formu”, no vina redigēšanas. |