Šāds nicinošs tukšums ir postmodernā liberāļa standarta stāvoklis.
Vai masu slepkavām arī nebija problēmas ar piederības sajūtu?
Vai masu slepkavas gadījumā pagājušā gadu simtenī nebija tieši tās, kuras mēģināja veselā nācijā radīt piederības sajūtu un dažiem miljoniem tas beidzās ar Aušvici?
Es teiktu, ka sarežģītas attiecības ar patriotismu ir veselīgas.
Piederības sajūtu vienādot ar Aušvici ir vēl viens postmoderna nihilisma paraugs.
tikmēr konservatīvie tradicionālisti savus tukšumus aizpilda, mēģinot sev pievērst liberāļu uzmanību? Neizklausās diez ko veselīgi :(
Konservatīvie tradicionālisti saka, ka nav jādzīvo tukšumā, un ka pareklamējot šo tukšumu publiski var nākties uzklausīt aicinājumus nevairot tukšumu pasaulē.
Bet jūs paši viņu "reklamējat" daudz intensīvāk, esot tā iemiesojums :( nekādu labu iespaidu tas nerada
No iespaidiem ir jāpāriet pie lietas būtības. Cilvēks bez piederības ir vēja mētāta tukšība.
Bet tie piederīgie bieži vien ir tikpat tukši - tas ir tas, ko mēģini šeit pierādīt?
No "bieži vien" slidena nogāze neved uz gala verdiktu "piederības nav". Cilvēks ir tikai cilvēks.
uci puci, jau Pētersonu kopē, kaut pēc idejas filozofijas vēsturē izglītotāks
Filozofijas vēsture apstiprina, ka modernais nihilisms ir tukšība.
Filozofijas vēsture apstiprina, ka modernais nihilisms ir tukšība.