Man ir totāla "I want to die" sajūta šonedēļ. Tiešām šķiet, ka kaut kas ir baigi off.
Man arī. Šorīt pamodos ar domu, ka jūtos nonākusi kaut kādā nepareizā realitātes versijā.
man ne tikai cilvēki, bet arī uzkaras katra tehnika, kurai tuvojos, labprāt skaidrotu to ar kaut kādu retrogrādu
es tagad salasījos, ka septembrī būšot seši retrogrādi vienlaikus. Nevaru sagaidīt!
man nav tādas sajūtas, manā gadījumā tad liktos, ka tieši uz tevi <3 ;*
bet nu es nedēļu sāku ar Eagles of Death Metal konci, tā kā...
eu, eu! arī mīlīgie un uzvilktie, kompensācijai?
Jā, man arī ir! (Un pusei biroja un draugiem arī)
Nope, totāli nav. Čilloju viesnīcā Stokholmā, rīt dodos tālāk uz Prāgu ar A., viss rullē :D
Šobrīd dzīvē lielākā problēma ir, ka Lufthansa (ar kuru rīt lidoju ARN-MUC-PRG) joprojām pieprasa maskas nēsāt lidojuma laikā. Tāds līmenis, vārdu sakot :D
Šeit ir tā, ka klīnikas pacienti uz pilnmēnešiem aktivizējas, un vakar bija drusku nekārtības. Bet šodien labi.
Bet liekas, ka Rīgā viss daudz vairāk aizgājis ciet, man liekas, ka es redzu toksiskumu, pāridarījumus un ekspluatāciju zem šķietama brīvības un drosmes karoga, un man sāp, bet ir vismaz viens mans svarīgs cilvēks, kas redz to pašu, un, tā kā mēs savu lietu darām kopā, sev atkārtoju, ka this too shall pass, un varbūt ir labi, ka var ieraudzīt savus "nē", lai skaidrāk definētu savus "jā" un pītos ar pareizajiem cilvēkiem.
Nē, ne tikai viens. Vairāk par vienu.
Vakardien bija totāli četri, šodien jau kaut kā labāk
Ir, jā, un ofisā pusei kolēģu arī. Man pašai kaut kāds bedres dibens iestājās tikai šodien, bet uz vakaru palēnām atlaiž.