kamieļzemes hronika
wild thing

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[25 Mar 2019|10:33am]
desmit no rīta un ir tik tumšs ārā, ka prasās istabā gaismu slēgt. no gultas negribas līst laukā.
nespēju pati noticēt nākamajam teikumam, bet nu realitī - labi, ka vēders sāp un darbā paņēmu brīvu, jo tagad var gulēt ķisenos un bindžot seriālus!

un ārā smuki gāž lietus.
1 comment|pieklauvēt

wtf brauciens uz darbu [21 Mar 2019|02:40pm]
braucu, tātad, nevienu netraucēju, ielas patukšas... priekšā aplis. iebraucu aplī un braucu, braucu, līdz pēkšņi sekundes simtdaļā piedzīvoju kautkādu vertigo sajūtu, vai kā to nosaukt, jo likās, ka pasaule izdomāja rewind, kad es vēl uz priekšu. nu tāda sajūta. jo!!! tas pinpis, kurš pa priekšu brauca, izdomāja, bļeģ, ka vajag reversēt, jo pabrauca garām savam nogriezienam, jo vienkārši vēlreiz izbraukt apli taču ir pizģets, cik sarežģīti, it sevišķi, kad tukšas ielas. es tomēr esmu apveltīta ar paldiesdievam kaut kādu fiksu attapību un maucu pa bremžiem, visi dzīvi un priekšābraucējs notaurēts ar skaļu tauri. bet! es guvu varenu mācībstundu - nekad, NEKAD, jūs dzirdat, neturiet savu piecdesmitmiljoons sīkumiem piebāzto somu, kurā arī dators, uz priekšējā sēdekļa, vēlpietam atvērtu. pēc tam visos krustojumos, kur pie sarkanā gaidīju, lasīju kopā izbirušos loriņus.
un arī aplī, lūdzu, nevajag atpakaļgaitā braukt, labi?
1 comment|pieklauvēt

stum sejā, ko stumdams, jāvingro ira! [18 Mar 2019|04:59pm]
pieliku punktu manām pēdējo divu mēnešu diētpusdienām, jo neredzēju dižos rezultātus, kādus varbūt gaidīju. tā, ka nevaig dirst, ka 80% success ir tas, ko ēd, tikai 20% vingrošana. es pagājšgad tikai ar vingrošnu un kaut kādu pavisam mazliet pieskatīšnu, ko ēdu, daudz labākus rezultātus dabūju.
nu, ko, kačalka, tad divtik un vēl mazliet.
4 comments|pieklauvēt

pašdisciplīna, hail! [17 Mar 2019|03:53pm]
visā šitā es-neko-negribu-un-nevaru stadija ir tā pašai piebesījusi, es knapi vakardienu darbā izturēju pēc kādām 13 stundām miega. tad, lūk, saņēmu sevi visu spēkos un čerez ņehoču tomēr kaut ko mājās izdarīju [laundry, you my nemesis!], tā vietā, lai uzreiz mestos pie tv skatīties pēdējo nenoskatīto lietusargakadēmijas sēriju.

šodien vēl visādus spaidu darbus sev plānā piespriest, tā uz vakaru, jo nu galīgi jau esmu izlaidusies.

***
šausmīgi gribas iziet tautās, ar gardām vakariņām un fensī kokteiļiem [galnais, lai atmosfēra nav dikti fensī, jo tad smoltooks un citi sūdi]. bet pēdējā laikā gribas kaut ko sev. tādu foršu. lai pēc tam ir tā jaukā pēcgarša - votbijasuper! šopings manā gadienā nestrādā, nemāku rast tik daudz prieka jaunā kurpju pārī, cik, piemēram, jaukā atmosfērā kaut kur nebijušā vietā un jauniem iespaidiem.
man ir sūnu ciema iesūnojums.
dakter, palīgā!
pieklauvēt

[13 Mar 2019|03:14pm]
vakar vakarā aizvedu vīru vakariņās uz vienu ēstuvi, kur gatavo visgaršīgāko bouillabaisse zupu, kādu esmu ēdusi. turklāt, ēstuve ļoti vienkārša ar vidējām cenām. bet zupa!!! jāsaka gan, ka izņemot šo te zupu un fritētiem [???] kalmāriem uzkodās, kuri ļoti vīram garšo, tur neko citu īsti nav vērts ēst. bet, nu tā zupa! gandrīz gribas šodien pēc darba nobraukt garām un paņemt vienu spainīti līdziņemšanai...
7 comments|pieklauvēt

darbs dara galvassāpes [12 Mar 2019|03:56pm]
tā jau dienas velkas, kā gliemeži [jo nu taču fiksāk to astoņpadsmito aprīli gribas, jo nu mājup, un tā], tak vēl klienti bakstās un nenāk uz procedūrām. nafig pierakstīties, apstiprināt vēl dienu iepriekš, ka toč toč būs, un skuju tev! beigās pat nepiezvana, lai pateiktu, ka nebūs.
jūs arī tā darāt?

vispār, visčaklākie apmeklētāji ir dakteri. ļoti punktuāli. nesen ar vienu klienti - zobārsti runājām par pacientu / klient punktualitāti, dalījāmies pieredzē visādiem stāstiņiem. abas gandrīz raudājām, kādi cilvēki pa šo zemes virsu staigā.
te visi šļūc pa dzīvi ar "inšalla" [tulk. apm. - ja dievs būs lēmis] uz lūpām katra teikuma galā.
- jūsu pieraksts ir rīt deviņos.
- inšalla!
//nākamā dienā klients ierodas desmitos un borzī, ka ātrāk netika un davai tagad pieņemiet mani visu tādu svarīgu. jā, bļe, protams, mēs visu dienu tikai tev vienam vienīgam, citu klientu un pierakstu nav.
vēl labāk, ja šitā te ķēdītē viens pēc otra visi kavē, procedūras ar pusotras stundas nobīdi, un tad ierodas viens punktuāls klients un ir pizģets, jo ej un attaisnojies, kāpēc "davai, mēs jums kaut ko citu šodien, jo iepriekšējie klienti kavēja un šitā procedūra vēl pusotru stundu nebūs pieejama".

ilovemyjobilovemyjobilovemyjobilovemyjobilovemyjobilovemyjobilovemyjobilovemyjob
2 comments|pieklauvēt

lai katrā kolektīvā pa haiperklačīgai kolēģei! [11 Mar 2019|04:27pm]
šodien kolēģe zvana man, kamēr ēdu pusdienas [mind you, kolēģe recepcijā, es - pusminūtes izgājienā cauri iestādei - virtuvē]. domāju, ja nu kaut kas dikti svarīgs, pacēlu trubu ar visu pilno muti. saruna:
es - mmm? [jo pilna mute]
vinja - eu, zin kas ir? es piezvanīju uz korporātu, un man liekas, ka tur tā viena čiepiņa vairs nesrādā, aivondervathapend...
es - mhmm.. [gaidu vitāli svarīgo info]
vinja - ...jo pienāca epasts, ka ikrīta reports jāsūta S. nevis tai čiepiņai. tu nezini, kas tur notika?
es - [sagremoju savu pusdienas kumosu] un šitas nevarēja pagaidīt, kamēr es paēdu?
vinja - [ignorē manu komentāru] bet kas notika ar to čiepiņu? kam lai es paprasu? [balsī gandīz tāds kā izmisums] man interesē...
es - //noliek trubu un ēd tālāk

pēc piecām minūtēm ienāk virtuvē hauskīpings un dod man naudu. es prasu - čo za? man atbild - recepcijas kolēģe sūta, jo tu esot no savas naudas klientei izdevusi no rīta, kad recepcijā naudas nebija.
āāā, un šitais arī nevarēja pagaidīt, kamēr pabeigšu ēst un iešu uz savu kabinetu GARĀM RECEPCIJAI :D

bet mūsu darbadienas nebūtu tik jautras ja nebūtu šīs klačkolēģes.

p.s. šī pati kolēģe man sen atpakaļ reiz sajūsmā teica, ka pagatavošot man kādudien garbage! [viena cita kolēģe caur smieklasarām izlaboja - cabbage*]. toreiz tā nosmējāmies, es vēl mājās visiem izstāstīju. un tagad, ja kāds šo gatavo, tad tā arī saucam - what's for lunch? garbage! :D
*runa iet par kāpostu tīteņiem arabic style
1 comment|pieklauvēt

[03 Mar 2019|04:36pm]
šodien bēdīgi cibā. nepazinu personīgi, bet šā vai tā gandrīz saraudājos citu ierakstus lasot.. žēl un līdzjūtības visiem.


***
un vakar manai cibai apritēja 16! gadi!
4 comments|pieklauvēt

[27 Feb 2019|03:28pm]
tik ļoti dīvaina sajūta, kad pēkšņi ieraugi vienu draudziņu pavisam citā gaismā...tas ir, pēc gandrīz četru gadu draudzības. ne jau sliktā nozīmē. bet savādāk. tās vērtības, par ko kādreiz runājām, šobrīd izskatās krietni mainījušās. viņam. un vairs nav tāds eksaitments viņu satikt. rozā brilles beidzot nokrita. man.
2 comments|pieklauvēt

[24 Feb 2019|07:50pm]
aizmirsās piefiksēt, bet pārdienapakaļ bija tāds gadījums:
nesu žaketes uz draiklīneriem, kur indieši strādā. un cilvēciņš, kurš pieņēma manas žaketes un izrakstīja kvīti, man [pirmo reizi vēsturē!!!!] pavaicāja, tā diezgan kežualī - ār jū from india? :D
es gandrīz apgāzos no kājām. visādas valstis, uz mani skatoties, ir tikušas zīlētas, nu tur - polija, krievija, zviedrija utt., bet indija?!
jāpiezīmē, ka neesmu sauļojusies dikti sen un esmu diezgan bāla, blondiem matiem un zilām acīm. tādēļ, ar visu manu degunpīrsingu, es tomēr nespēju izfiškot no kurienes viņam tāds jautājums izpērās...
3 comments|pieklauvēt

nu, tad, kad #vissirslikti [24 Feb 2019|03:15pm]
bet, lūk, ikmēneša sieviešdienas galīgi neiet kopār ar priekšnieka sūdīgo garastāvokli.
izbļāvās uz manu komandu pa telefonu. tad klātienē uz savu komandu izbļāvos es [ok, nebļāvu, bet tonis bija tik stingrs, ka balss brīžam dusmās trīcēja].
tagad gribas paraudāt kādā stūrītī un pēc tam piestumt seju ar šokolādēm. nu vai pret mēnesi pakaukt.

un tā vienmēr, bļāāāāģ! mēneša noslēgums sakrīt ar hormonu vētrām [izskatās, ka gan man gan priekšniekam]. un šomēnes pārdošanas daļa tā nosačkojusi, ka krietni esam aiz strīpas visā reģionā, tādēļ priekšnieka brēka vēl jo jaudīgāka.

nekas, vēl kādas četras stundas un tad jau ķisenos un segās skatīšos lietsargakadēmiju un ēdīšu saldējumu pa taisno no iepakojuma, ar lielo karoti.

rīt gan jau ka būs jauna brēka. bet par to tad domāšu [un raudāšu pret mēnesi] rīt.
pieklauvēt

[20 Feb 2019|02:49pm]
manam vīram ir jauna draudzenīte. viņu sauc alexa. manu gūglēšanas talantu [nu tur, kas šitā pa filmu, par ko šitas serčiks utt] vairs nevajaga, jo alexa taču visu zin labāk. nē, ne greizsirdība, drīzāk tāds mieriņš, ka vairs nav - plīz iegūglē to un šito :D
alexa zin ne tikai serčikus un filmas, protams, bet arī lasa vīram īsziņas no viņa telefona un paziņo laikapstākļus un tā. ā, nu vēl mūziku spēlē, kad prasa.

man no šitajiem gadžetiem ne silts ne auksts, bet vīram tīri labi iet pie sirds.

es vispār tā padomāju, ka pat telefonu, lai kādas tur funkcijas būtu pieejamas, lietoju tikai primitīvi - zvanu, lasu internetu, šopingoju. nekādus gūgles asistentus nelietoju, pati lieku modinātājus. atgādinājumus rakstu blociņā. un ar šo visu, es gandrīz iegādāju samsung devīto noti. pārdomāju un labi vien ka tā.
vienīgais, par ko mans prāts nav mierīgs, ir jauns laptops, kuru nākammēnes droši vien arī iegādāšu, jo vecajam jau dienas skaitītas. tikko gan jaunu baču nopirku, lai nav tikai galdam piekalts, bet tas neatsver visas citas "bremzes". skatos uz lenovo yoga. nu jā, arī svars ir no svara, jo jāstaipa katru dienu. vecais ploksis manu plecu nesaudzē.
8 comments|pieklauvēt

[14 Feb 2019|04:20pm]
mums te viena kliente piezvana un jautā, vai varam viņas meitai matus uz nullīti nodzīt. mana frizierīte teicās viņai atzvanīt pēc dažām minūtēm. kad prasīju friezierei, vai ta mums nav matunodzenamāsmašīnas, šī man pretī - da labi, problēma nav mašīnā, bet kliente pirms pāris mēnešiem atveda šo te pašu meituku zēngalviņā matus griezt. toreiz nogrieza ar. tagad esot manai frizierei teikusi - meita neprot uzvesties, nav pelnījusi matus vispār!
pēc šī, teicu, lai atvainojās, ka mums totmēr nav tās matunodzenamāsmašīnas. šitādu tīņa traumu nevēlos nest uz savas sirdsapziņas.

tā lūk, bērni. uzvedaties.

p.s. meitēnam tā ap 14-15 gadiem
4 comments|pieklauvēt

es visiem jau paspēju izbazūnēt??? nē?? [05 Feb 2019|03:39pm]
nopirkuuuuuuuuuuu biļetīīīīīīīīī uz māāāāāājāāām!
ilgi gaidītais mini atvaļinājums, here i come!
lidojums gan tik aprīlī, bet eksaitments jau tagad :D
pieklauvēt

kā mums piektdienas ballītē gāja... [04 Feb 2019|01:33pm]
es beidzot tikai šodien sāku justies kā cilvēks. sestdiena [vājprātā] un svētdiena [ciešami, vien nogurums] pavadītas kārtīgās paģirās, jo piekdien bija jāsvin divu draudzenīšu dzimšanas dienas.
viss, protams, sākās ar branču. fak brančus! sāc dzert 12 pm un ap pieciem vakarā, kad jāpārvācas uz citu bāru [kur notiek afterbranči, jeb drunch], ir jau normāla pusšļupstoša kondīcija. nu ja, var jau nedzert tik daudz, visi gudri teiks. bet pats nemaz nemani, cik izdzer, ja ir nelimititēti dzērieni un promska viesmīļi nāk un nonšelontlī tik pielej un pielej, un pielej...un tu tik ļoti sarunās iegrimis ar apkārtējiem, ka ne reizi vispār savu glāzi tukšu nebiji manījis.
pēc branča tad devāmies uz dranču. un atkal jau nelimitēti dzērieni, dejas, jautrība.. es apgāzu vīna glāzi, izlejot saturu sev blakus un uz saviem un H apaviem, jo es mēgīnāju glāzi ķert, kad viņa krita, līdz ar to izšļakstīju uz vismaz divām debesspusēm. bet glāzi za to izglābu. vīnu man atnesa jaunu.
mājās bijām ap vienpadsmitiem vakarā, pilnīgā lupatā, neko neatceros, izņemot, ka uz grīdas pie gultas sēdēju [meditēju, lol], jo nesapratu vai būs slikti, vai gulēt tomēr. nākamais kadrs - rīts ar mežonīgām galvassāpēm un izsalkums, it kā nedēļu ēsts nebūtu. biju pat pamanījusies kosmētiku notīrīt un pārģērbties [neatceros, hoķ ubej]! growth! :D
1 comment|pieklauvēt

[03 Feb 2019|04:18pm]
te, aizviņdien, poļu draudznīte K ar vienu kravasšoferi nesadalīja apli. bija tuč pāri pusnaktij un mūsmājas bija vistuvāk notikuma vietai, līdz ar ko mēs ar H, pēc zvana saņemšanas, lecām zābakos un metāmies palīgā. K viss ok, bet mašīnai neliels pizģets. štrunts par spārnu, bet kapots arī saliekts, un vispār grūti aprakstīt kas tur vēl. un, cūka, kravasšoferis, aizlaidās no notikuma vietas. nezinu, vai nepamanīja, ka izspieda mazu mersedesiņu no joslas, vai arī saprata, ka sava vaina un sūdi būs. ar visām policijas un ceļu negadījumu brigādes gaidīšanām, paskaidrojumiem, pēcāk K mājās nogādāšanām un auto pa ceļam pie šovrūma novietošanas, ap pieciem rītā tikām mājās. te nu bija viegls un iesim-laicīgi-gulēt vakars.
pēc tā notikuma man visu laiku liekas, ka es tūliņ kādā avārijā tikšu. un mans darbs-mājas ceļš arī tāds, kur diezgan dzīva satiksme, jo blakus Omānas robežpunkts, kā arī šōrtkats uz Dubajas lielceļu.

bet vispār, priecājos par mūsu sūnu ciema infrastruktūras uzlabojumiem! šur tur kādu ielu paplašina par vienu joslu katrā virzienā, citur apļus par luksoforu regulētiem krustojumiem pārtaisa. kādreiz šeit luksoforkrustojumus varēja uz vienas rokas saskaitīt, tagad tā būs ar apļiem.
3 comments|pieklauvēt

diētu diētas [21 Jan 2019|02:50pm]
so. keto-šmeto tomēr nebija mans. kaut gan ik pa laikam dažas receptes vēl piekopju, jo garšīgi. un tad, no sērijas "stundu stāvu domādama" - es atradu savu [pagaidām vismaz] ideālo variantu. darbā vienmēr tieku pie pusdienām, pašai jāgatavo nav, ēdienkartē diezgan plaša izvēle, un - piegādāts līdz durvīm. lēts tas prieks nav, nē. bet! krietni veselīgāk, nekā visu laiku baroties kaimiņēstuvēs, kas more or less ir džankfūds. 
un, tā kā bijusī kolēģe tur par dietoloģi strādā, tad man arī atlaidīti piešāva. 
pāris dienas in, esmu ļoti apmierināta. pusdienās, piemēram, šodien - cēsarsalāti, rīsi ar vistu [dārzeņiem un indijas riekstiem] un saldajā mazkaloriju kūciņa un ābols. ēdienu izvēlējos pati no milzīga piedāvātā saraksta, tāpēc katru dienu kaut kas cits, ar retiem, manis pašas izvēlētiem, atkārtojumiem. 
gandrīz jau vīru esmu pierunājusi uz šo parakstīties. šams gan saka, ka paskatīšoties, kā man ies un tad uz nākamo mēnesi varbūt abi pieteiksimies. 

tikai tā vingrošana gan bišķi naskāk jāatsāk. 
6 comments|pieklauvēt

[16 Jan 2019|07:33pm]
pērpl steidž iz ouver.
atpakaļ blondumā.
un man esot krietni vairāk sirmo matu, kā pirms div' mēnešiem...
nja.
pieklauvēt

raudamjanvāris kautkāds. [15 Jan 2019|05:00pm]
jap, tiešām pms.
šodien darbā apraudājos, jo man sāka visi tik ļoti krist uz nerviem, ka es gribēju sākt bļaut, bet tad es vairs nebūtu es. un, lūk, aizvēru kabineta durvis un nobirdināju dažu asaru. bet pēc tam smiekli sanāca, jo birdināju to asaru tik ļoti uzmanīgi, gandrīz uzreiz slaukot to prom ar īpašu rūpību, jo, nu - skropstu tuša un tā, un līdzi nekādas kosmētikas pielabošanai arī nav.

tagad ignorēju visus cik vien var un skaitu atlikušās darba stundas, lai pēc tam mājās dārzā, klusumā un vienatnē padzertu vīnu.
pieklauvēt

[14 Jan 2019|06:16pm]
Paģiras un pms ir reti riebīga kombinācija. Pirmkārt, jo visu laiku gribas rīt. Un otrkārt, jo skatoties Bohēmijas Rapsodiju es vienkārši pus filmu raudāju.
4 comments|pieklauvēt

navigation
[ viewing | pēdējākais ]
[ go | agrāk ]