mans fitbits šodien nolēma pārcelties uz citu laika joslu. to pamanīju tikko, kad apstulbu pie pulkstens desmitiem rītā uz pulksteņa, kad likās, ka nu točna tak jau pus diena ir garām. pirmdienai šis nav labs joks. tagad ir jau divi! nevis desmit. un hujuški, es nevaru nomainīt uz pareizu laiku. visu jau izmēģināju. nesaprotu, kā tas vispār varēja notikt, jo rīta cēlienu viss bija ok. labi, vēlāk cīnīšos, man jau pacietība izbeidzās.

vakarnakt baigi svīdu. tā, ka nācās trīsreiz celties pārģērbties. beigās ietinos lielajā dvielī un nogulēju līdz rītam. jāmet miers alkoholam uz kādu labu strēķi, tas ir, līdz atvaļinājumam. jāsaņemas ieiet atpakaļ kačalkas ritmā. to esmu mazliet palaidusi vaļīgāk, bet tāpat pieturos pie vismaz 3 reizēm nedēļā.

ungārs normāli mani ignorē jau trešo dienu. viņam man bij jāpasaka, vai mēs tad šo piektdien dodamies uz apokaliptikas konci, vai nē. es vairs cerības neloloju. uz nedēļas beigām pirkšu biļeti un iešu viena pati. koncī vienītī vēl nav būts. ieķeksēsim.