permanent · vacation

Man patīk kautskis un rasbainieks uzsāktais mini-MAS un es arī gribu palepoties ar saviem darbiem. No internetā pieejamā man pašai patīk šis un vēl arī šis (91. lpp). Pirmo pašai bija ļoti interesanti rakstīt, bet otrais bija izaicinājums, vai varu uzrakstīt biznesa žurnālam par kino valodā, kas viņiem būtu saprotama un interesanta. Izrādās, varu. Un vēl es, protams, lepojos ar 2008. gada "Arenāla" katalogu. Bet tur jau bija vesela komanda, kuras dēļ katalogs sanāca tik labs.

starp citu, kautskis un citi, to manis nesen pieminēto igauņu filmu par disko un atomkaru rādīs parīt kino rīga splendid palace, Brīvības filmu festivālā: http://www.freedomfilm.lv/program?lang=LV

Vai man tikai tā liekas, vai šopavasar ir īpaši skaisti saulrieti?

Brīvdienās biju laukos, visu ko sadarīju, pastāstīšu vēlāk, jo tagad jāapbruņojas ar mutautiem un tēju - mani jau pusotru nedēļu moka briesmīgas iesnas - un jāsāk virpot negantā ātrumā.

Braucu uz laukiem, radio vieta klausos divu aiz muguras sēdošu jaunēkļu spriedelējumus par dzīvi, visumu un visu parējo, ieskaitot, protams, vieglās narkotikas un gejus. Pašlaik tikuši līdz vēsturei un ģeopolitikai. Dažas pērles: ..viņš bija sociālists, bet viņš nebija kreisais sociālists... Viņš bija ļoti retorisks cilvēks.

Gribēju palutināt iesnaino sevi ar pankūkām un aveņu ievārījumu brokastpusdienās, izrādās, miltu nav. Bē.

Kurš grib ar mani šovakar nākt uz šito koncertu? Diezvai būs kaut kas baigi īpašs, bet man ir brīvbiļetes, ārā tak nemetīšu.

Šobrīd, palūkojoties uz rietumiem, var redzēt brīnumskaistu Mēness sirpīti un tieši virs tā - spožu jo spožu Venēru.

Jā. Brīvdienas bija tas, kas man bija vajadzīgs. Plānoto budžetu, protams, pārtērēju, jo izdarīju to, ko nedrīkstu un vienmēr izdaru svešās pilsētās - iegāju grāmatnīcā. Tiku pie Lonely Planet izdota ceļojumu stāstu almanaha
 , par kuru vienkārši bija sajūta, ka jānopērk,
un -  bungas un fanfaras! - 12 gadus medītās
. Tehniski man tā grāmata jau vairākus gadus ir izdrukātā formātā, bet es neesmu varējusi viņu izlasīt tādā veidā. Man vajag to sajūtu, kas ir tikai grāmatai. Sāku jau lasīt, braucot vilcienā no Tartu, svētlaimīgā svētdienas rīta saulītē.

Ap pulksten trijiem pārstāja gāzt lietus un varēja iziet apskatīt dubļaino Domkalnu. Tagadiņ bezkaunīgi iešmaucu koru koncertā, kurā dzied arī pzrk. Pēc tam iesim uz krogu un pie trim trakiem ventspilniekiem, kuriem te ir partydzīvoklis; man ir aizdomas, ka vienu no viņiem es jau reiz esmu satikusi.

Es gan neesmu izstāstījusi, kā man nobeidzās Lielais Kristaps, bet atzīmēšu, ka šobrīd esmu atbraukusi brīvdienās uz Tartu. Sēžu pzrk virtuvē, rīt iešu iepazīt pilsētu, bet parīt uz zinātnes centru AHHAA. Tāds vismaz plāns.

Nezinu, kā tas man izdevās, bet pa vidu visam festivāla karuselim izlasīju
#5 Kathy Reichs "206 Bones"

un esmu sajūsmā. Par lakonisko, brīžiem pat telegrāfisko stilu, par asprātību, dialogu pingpongu, sižeta pavērsieniem. Grāmatas Tempe, protams, ir savādāka nekā seriāla Tempe, taču, šķiet, grāmatas Tempe man patīk pat labāk. Vecāka (pāri 40), ne tik ekstravaganta. Pievienotā vērtība ir kultūru mikslis: ASV, Kanādas angļu un franču daļa un šis:
"Over the years, I'd shared tales of Pete's alarmingly close and remarkably extended Latvian family. The annual beach trip, Easter egg-coloring contest, and Yuletide caroling to the Brookfield Zoo bears. The mandatory appearances at christenings, graduations, weddings, and funerals. The telephone network that makes the national disaster alarm system look like child's play."
Un šis:
"Vecamamma turned from the stove, spatula held high.
"Labrīt. Ka tev iet?" Good morning. How are you?
"Labi, Paldies. Et vous, Vecamamma?"
"Tres bien, monsieur. Merci.""
Un vēl viskautkas, jo Ziemassvētkos pie Tempes ex-vīra latviešu radiem aizsākas viena no trim sižeta līnijām.
Lieliski, ka tik foršai un populārai rakstniecei, kura grāmatām iedvesmu smeļas no savas dzīves, ir vīrs latvietis.
Darvas piliens medus mucā ir grāmatas uzkrītoši moralizējošās pēdejās divas lappuses.

gultaa ar jauno draudzinju datorinju, joprojaam kviii! latvieshu valodu gan veel neesmu vinjaa iedabuujusi, tamdeelj shitaa jaaraksta. vieniigais, kas shkjiet nepatiikami ir tas, ka vinjsh karst vairaak nekaa vecais dators karsa saakumaa. un nez kaadeelj internets ljoti leens, bet tam jau varbuut nemaz nav sakara ar kompi. ubuntu, kas automaatiski naaca liidz, man shkjiet dikti eerts un elegants. esmu sarunaajusi draugu, lai sveetdien atnaak ieinstaleet window, bet saaku domaat - vai es to maz gribu?! kopumaa esmu ljoti apmierinaata ar pirkumu un taa izgaismotaa klaviatuura ir riktiigi labaa lieta!

kvī kvī, tikko piegādāja manu jauno laptopu!!!

Atcerējos, ka no rīta gribēju pastāstīt, ka šorīt pamodos ar galvā skanošu Anmary Eirovīzijas dziesmu. Stresa efekti nudien mēdz būt dīvaini.

šitie rezultāti man patīk!

( piekūns skrien debesīs )

Ā, bet vakar es nopirku killerīgas kurpes ar gandrīz 10 cm papēdi (kāds pusotrs no tā gan ir platforma), ko vilkt uz festivāla atklāšanu/noslēgumu. Jācer, ka iemācīšos pastaigāt, jo kājas, kas man tāpat ir garas un smukas, šitādos papēžos izskatās pavisam ļoti labi. :))
Tagad tik a) fiksi jānomet riepa, lai varētu atkal ielīst megasmalkajā kleitā ar pliko muguru, ko savulaik nopirku no zimbabves, kad viņa izpārdeva savu skapi, vai b) jāpiepērk klāt atbilstoša jauna kleita. Šķiet, plāns b ir reālistiskāks.

Mani arvien vairāk pārņem pārliecība, ka dzīve patiesībā ir kaut kāda Alises Aizspogulija, kurā lai nonāktu pie mērķa, jāiet prom no tā.

Njāāā. Tas nu ir noticis. Kompis mans bez barosanas nestrādā jau sen, bet nupat atņirdzās barotājs. Un jaunais pasūtītais būs tik ap 30. martu. Būs vien jāiztiek ar darba kompi, kas ir kā ir, jo man dikti patīk pastrādāt no mājām, kur reizēm vieglāk koncentrēties; turklāt darba kompis ir antīka rakstāmmašīna. Tā kā ja ziniet kādu efektīvu barotāja atdzīvināšanas paņēmienu, lūgtum neturiet sveci zem pūra.