Validation

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Man biežāk jāvelk žaketes. Tiklīdz kā uzvelku žaketi uzreiz sajūtos par 15% pašapzinīgāka.
* * *
Bet tagad nopietns jautājums - tā ka šodien būšot karstākā šīs vasaras diena, es ļoti gribu uzvilkt savu smukāko vasaras kleitu un aiziet uz leģendārās "Regīnas" koncertu Stricka villā. Bet es gribu foršu kompāniju. Draugi, jo īpaši LKA absolventi, kurš vēl taisās iet?
* * *
Vakar visu dienu stulbi noprokrastinēju un vakarā vēl aizgāju uz to filmas pirmizrādi, uz kuru nemaz pa īstam negribēju iet; varbūt tādēļ naktī murgoju.
Trīs nepazīstami jaunieši pierunāja mani ielauzties/uzhakot kādu, šķiet, Krievijas iestādi - vienā brīdī tā no ārpuses izskatījās pēc maza Kremlīša, bet tad izrādījās, ka esam tajā jau iekšā, un tā ir slimnīca. Te ieslēdzās brīdinājuma signāli, neatceros vairs, skaņas vai gaismas, un es jau gribēju laisties prom, kā parasti, iziet pa galvenajām durvīm, izliekoties, ka nekas nav noticis (tātad, šis bija ne pirmais tāds ielaušanās mēģinājums), bet jaunieši mani pārliecināja, ka šoreiz tā nevarēs (acīmredzot, šoreiz ielaušanās bija izdevusies). Tā mēs tur bēguļojām pa gaiteņiem un savādiem liftiem, vienā brīdī nonācām pie tādiem kā skolas skapīšiem, kuros bija ielikta atlīdzība par veiksmīgo ielaušanos - dažādi gadžeti iepakojumos; man, tā kā es sākotnēji nebiju komandā paredzēta, to vietā bija divi maisi ar hurmām un apelsīniem. Pēc tam gan izrādījās, ka ir arī iepakojumi ar kaut kādu ķīniešu rokas adāmmašīnu un dzijas bumbuļu taisīšanas mašīnu, un vēl kaut kādu kulināro instrumentu kūku glazūras klāšanai vai tamlīdzīgi (nejautājiet, pierakstu, ko redzāju). Taču paņemt to visu laika tāpat nebija, labi, ka paspēju uzvilkt zābakus - nezkādēļ biju vienās zeķēs - un gājām tālāk, steigties nedrīkstēja, lai neradītu aizdomas. Vienā brīdī ar vienu no divām trijotnes meitenēm nošķīrāmies no pārējiem diviem un mani gandrīz vai savāca medmāsiņa un ieslēdza trako nodaļā, aiz slēgtām durvīm, no kurienes es netiktu laukā. Man izdevās viņu pārliecināt, lai ļauj man vēl 5 minūtītes patusēt ar "jauno draudzenīti" - izlikos ne pie pilna prāta esam, bet nekaitīga, nosolījos, ka pati aiziešu uz nodaļu. Bet biju par šādu varbūtību satraukusies un dusmīga, ka hakeru meitene neuztver to gana nopietni. Te parādījās arī otra hakeru meitene - trešais, džeks, bija kaut kur noziedējis. Tās abas mani aizveda, lai uz brīdi paslēptu palātā - izliktos, ka es esmu paciente un viņas aprūpētājas vai viesi - jo vajātāji jau bija tuvu. Iegūlos gultā zem raibas segas, te viņas aizmuka, bet es paliku tur, bez iespējas kaut kur sprukt. Pēc brīža ieradās ārsts, kurš gan it kā bija mūsu pusē - bet man bija aizdomas, ka tā vis nav, un grasījās iešļircināt man rozā šķidrumu, kam bija paredzēts mani aizmidzināt, it kā lai dabūtu laukā no tās slimnīcas - bet es jau nojautu, ka patiesībā, lai paturētu tur, ka tas šķidrums mani aizmidzinās uz desmit gadiem. Pretošanās nelīdzēja, ārsts iešļircināja man šķidrumu un es pamodos te, šajā pasaulē, ar nepatīkamo domu, ka varbūt šī pasaule tiešām ir vieta, uz kuru izbano citas realitātes noziedzniekus un trakos.
Vienīgais labums no tā visa, ka esmu pamodusies agri.
* * *
Kur visi ir?! Šodien kopš pulksten diviem tikai 5 ieraksti manā frendlistē.
* * *
Es laikam jūku prātā - tikko spotifajā izdzirdēju dziesmu, kas man tik ļoti iepatikās, ka klausos to jau trešoreiz pēc kārtas, bet tā izrādās, ir ONE DIRECTION dziesma. Āāāāā!
* * *
WTF? Šorīt pamodos un telefona pulkstenis rādīja par stundu vēlāku laiku nekā datora un sienas pulkstenis. Pēc restartēšanas parādīja tādu pašu, bet es joprojām neesmu pārliecināta par to, cik ir pareizs laiks. Un kā kaut kas tāds vispār var notikt?
* * *
O, nejauši ieraudzīju reklāmā, ka Pozitivusā šogad būs Rhye and The Lumineers. Šos abus klausījos visu cauru vasaru pirms kādiem 4 gadiem, kas bija pietiekami nesen, lai joprojām šķistu interesanti redzēt dzīvajā. Sāku domāt, ka varbūt šogad ir tas gads, kad būtu vērts beidzot zaudēt savu Pozitivusa nevainību. Kas man te no draudziņiem bija tādi aktīvāki Pozitivus apmeklētāji, pie kuriem varētu piemesties kompānijā? [info]karmena? [info]zirka?
* * *
Šobrīd jūtos traki apzinīga un lepna, jo atnākusi mājās pēc pasākuma nevis izplājos dīvānā, bet, neļaujot sev atrast iemeslus, kāpēc to nedarīt, momentā ielecu skrejambiksēs un izskrēju riksīti pa tumsiņu, jo man šodien pēc plāna bija paredzēts skriet, bet pa dienu tam ieplānotajā laikā izskatījās, ka līs. Man nepatīk skriet pa tumsu, jo slikti redzu un mans maršruts dažreiz arī dienā nav pārāk omulīgs, bet es to izdarīju. Jeij!
* * *
Datoru neviens no manis negribēja pirkt, teātra biļetes arī negrib, pagulēt vairs nevaru, pastrādāt arī ne, #vissirsliktikadesislims. Meh.
* * *
Tulkojot ienāca prātā, ka varētu būt arī g[uo]tiskā arhitektūra.
* * *
Vai, sapratu, ka esmu palaidusi garām savas cibas 10 gadu jubileju - mans pirmais ieraksts te bija 2007. gada 1. februārī.
Daudz burtiņi kopš tā laika sadrukāti.
* * *
Kurš atceras, kad pēdējoreiz spīdēja saule? Man liekas, ka nu jau vismaz nedēļu ir apmācies. :(
* * *
Izlasīju "Mātes pienu". Neatceros, kad es pēdējoreiz tik briesmīgi raudāju, grāmatu lasot. Kā to var uzrakstīt. Kā to visu var uzrakstīt.
* * *
Šodien gāju uz sieviešu gājienu, bet aizgāju uz veikalu, kur izpārdošanā nopirku žaketi, pēc tam aizgāju uz kafejnīcu, kur pasēdēju ar sievietēm, kas bija gājušas gājienā, pēc tam ar dažām no viņām aizgājām uz kino, uz La La Land, ļ. patika. Forša diena.
* * *
Iepirku sen nepieciešamo katlu un pannu par Rimi sakrātajām uzlīmēm, bet esmu sākusi domāt, ka vajadzēja ņemt tomēr 20 cm, nevis 24 cm diametrā. Varbūt kāds ir nopircis vai taisās pirkt šos priekšmetus 20 cm diametrā, bet gribētu lielākus? Es varētu samainīties, un cenas starpība nebūtu jāsedz.
* * *
#uzzinu_pedejais: skatoties, ko drīkst un ko nedrīkst sūtīt paciņā pa pastu, noskaidroju, ka cita starpā "Pasta sūtījumos aizliegts pieņemt: (..) 6. dzīvniekus, izņemot bites, dēles un zīdtauriņu kāpurus" (Starptautisko pasta sūtījumu pieņemšanas rokasgrāmata, 3. lpp.)
* * *
Ho ho. Pa ceļam no ciemošanās, vietējā ķīniešu krāmu bodē, kur var nopirkt VISU, nejauši nopirku visai glītu kleitu. Lieki teikt, ka gāju tur pēc kaut kā pilnīgi cita.
* * *
Klausos radio, dzirdu reklāmu - žurnālām "Ko ārsti tev nestāsta" tagad jauna rubrika, "ārsts satiekas ar pacientu" (tipa "ko ārsti tev stāsta"). Muhahaha.
* * *
Nejaukais laiks, kad apkure vēl nav pieslēgta. Jau kuro rītu mostos ar sajūtu, ka smadzenes sasalušas ragā.
* * *
Pie pusdienām palasīju feministu lasāmpulciņa tekstu, fragmentu no Džuditas Batleres "Gender Trouble", šī pasāža ļoti iepatikās:
"The boundary between the inner and outer is confounded by those excremental passages in which the inner effectively becomes outer, and this excreting function becomes, as it were, the model by which other forms of identity-differentiation are accomplished. In effect, this is the mode by which Others become shit. For inner and outer worlds to remain utterly distinct, the entire surface of the body would have to achieve an impossible impermeability. This sealing of its surfaces would constitute the seamless boundary of the subject; but this enclosure would invariably be exploded by precisely that excremental filth that it fears."
* * *

Previous