Validation

Izgāju pastaigāties un atnesu mājās pļavu. Dīvaini, ka agrāk nebija ienācis prātā tā izdarīt.

Es nezinu, vai svētdienā kāds dzīvojas iztulko komūnā, tāpēc pavaicāšu tepat pie sevis ar - kā angliski vislabāk pateikt "točka"? Man jau, protams, patīk eleganti vecvārdi, kam es savos meklējumos esmu uzdūrusies, bet šaubos, vai kāds sapratīs, kas domāts, ja rakstīšu "sly-grog shop".

Beidzot lietus gāziens atnācis arī līdz mums, šalc un dārdina pa palodzēm. Tik forši!

Uhhh, kā sacepinājos par 100 g kultūras, pierakstīju pilnu feisbuku, tagad jāiet paēst un atpakaļ pie rakstu darbiem.

Ābele zem loga sāk plaukt! Toties kaut kāds stulbs putns ir nodirsis loga stiklu no ārpuses vietā, ko es nevaru aizsniegt - man ir tādi pakešu logi, kam vaļā veras tikai maza vēdināšanas daļa sānos.

Es pēdējā laikā rakstu tik īsi, ka laikam būs jāpāriet uz tviteri. Bet arī nedēļas nogali var reducēt vienā teikumā - es nezinu vēl nevienu citu pilsētu, kam tā piestāvētu pavasaris kā Tartu. Pa ceļam uz turieni paspēju arī atklāt, ka man vairs neliekas, ka esmu par vecu stopošanai, un man radās kāda ideja, ko tuvākā mēneša laikā mēģināšu īstenot.

Un vēl šodiena ir ievērojama ar to, ka iedzēru glāzi vīna pirmo reizi divu mēnešu laikā (iepriekšējo reizi dzēru savā dzimenē, kad shelly un hotai atbrauca ciemos ar vīnu.

Rīt visu dienu grozīšos Latvijas filmu maratonā, ja nu kādam ir vēlme atnākt un pa starpu filmām iedzert ar mani kādu tējas tasi vai ko citu Tinto.

Līst lietus un sēpijas putekļu pavasaris pamazām atgūst krāsas.

es nemāku ielikt bildi komentāros pie dienasgramata, tāpēc
( pēc publikas pieprasījuma )

Vēl nav vakars un es jau esmu izdzērusi gandrīz divus litrus bērzu sulas, ko man šorīt atveda. Neko citu nemaz negribas, tā sula i padzirda, i pabaro.

Aiz loga: ledus dīķī tā sadzeltējis, ka pavirši uzmetot acis izskatās pēc smilšu klajuma. Bet dobēs pie kaimiņmājas zied sniegpulksteņi un kaut kas lillā, drošvien krokusi.

Pareklamēšu pasākumu, kur arī es būšu sastopama.

Bail jau skaļi teikt, bet pamazām beidzot var sajust pavasara elpu gaisā. Tā es pirms brīža konstatēju, kad gāju iznest miskasti. Rīt braukšu uz Rīgu, kad pēc dažām dienām atgriezīšos, tad jau viss te būs savādāk. Varbūt pat varēs iet skriet!

Vakar nopriecājos, ka beidzot drusku zemīte redzama ap kokiem un pie māju sienām, kur saule vairāk sasildījusi. Šorīt aiz loga putenis, viss aizsnidzis. Es vairs nevaru šito izturēt. Jāiet krāsot olas, lai kļūtu priecīgāk. Kaut gan pēc laikapstākļiem spriežot - būtu jāiet saiņot dāvanas un rotāt eglīti.

Spriežot pēc cibas ierakstiem, pa gadiem no poētiskas esmu palikusi par piezemētu un no daiļrunīgas par lakonisku.

oujē. pirmais sirmais mats.

Ceturtais (laikam) mēģinājums karstā gaisa katlā izcept kūku rezultējās gandrīz ideālā citronkūkā. Pusmāsa gan paziņoja, ka esot pārāk citronīga (ej nu saproti tos tīņus!), bet es tikko apēdu trīs gabalus, un saku - brīnišķīgs našķis pie pēcpusdienas tējas. Ar saldējumu arī būtu lieliski. Izmantoju šo sagūglēto vegānisko recepti, ar dažām izmaiņām - man bija tikai viens citrons, tādēļ piepilināju vēl arī drusku citronu esenci, sodas vietā cepamo pulveri un vaniļas man arī nebija, tādēļ daļu cukura aizstāju ar vaniļas cukuru. Cukuru vispār varēja likt mazāk.

Nu protams, tajā naktī, kad visa Latvija ir skatījusies ziemeļblāzmu, es aizgāju gulēt kaut kādā bērnu laikā. Viss, turpmāk katru vakaru iešu skatīties pa ziemeļpuses logiem, lai nepalaistu garām.

Nezinu, vai tā bija tā komēta vai kāds meteorīts, bet pirms pusstundas redzēju kaut ko ugunīgu ar baigo asti lielā ātrumā aiznesamies zem Mēness horizonta un ziemeļrietumu virzienā. Žēl, ka neiešāvās prātā kaut ar telefonu mēģināt nofočīt.