Validation

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Sestdienas rīta distopija
Pa pagalmu pilnā ātrumā nēsājas divi kombinezonos un lietusmēteļos satērpušies veči ar zāles pļaujamajiem traktoriņiem un viens ar krūmgriezi. Kopā ar mežonīgi pa debesīm skrejošajiem mākoņiem un vēja plosītajiem krūmiem nezkādēļ rodas iespaids, ka šajā visnotaļ ikdienišķajā ainā kaut kas nav pareizi, kaut kas tūlīt tūlīt notiks, tajā ir kaut kas draudīgs, kā ainā no Black Mirror.
* * *
Aizgāju līdz veikalam pirms pie mums sākas gaismu šovs, un konstatēju, ka laiciņš arā tiešām ļoti seksīgs - silts, mikls un tāds glāsmains vējiņš, kas reizēm kaislīgi uzbrāzmo. Ahh.
* * *
Nolēmu, ka ir pareizie laikapstākļi, lai vismaz virtuāli pārceltos uz Korfu.
* * *
Man ir jauns mīļākais podkasts - One Shot, kurā improvizatori spēlē visādas RPG, kas ir vienkārši nepārspējama kombinācija. Piemēram, pašlaik klausos kā grupa burvju mākslinieku mēģina nozagt ļ. svarīgo kultūras artefaktu - vienradžu gobelēnu no Ziemeļākās Korejas (Northerner Korea) diktatora Kim Jong Deux. Tas, dabiski, ietver milzīgi daudz joku par U2 dziesmām, Spaidermena mūziklu un Denisu Rodmenu.
* * *
Šodien iemācījos spēli Rummy, izspēlēju četras partijas, visās vinnēju. Ļ. apmierināta.
* * *
Tas laiks, kad ar vienu segu vēl salst, bet ar divām jau ir par karstu. #firstworldproblems
Bet vispār šorīt pie rīta tējas lasu vikipēdijā par sleep paralysis un sleep disorders, jo šorīt atkal biju nokļuvusi sapnī, kurā zināju, ka sapņoju, bet nespēju uzmosties. Man reizēm tādi gadās, un vispār es zinu, kā no tādiem pamosties, bet tas ir diezgan nepatīkami.
* * *
Citi Lieldienās krāso olas, bet es uzadīju šallīti:
 
* * *
Pirmoreizi šogad izskrēju līkumiņu pa rajonu. Kosmoss man atlīdzināja ar burvīgu saulrietu, bet es pati - ar vienu no saviem ātrākajiem km ever (kas nav diezko ātri, bet tomēr!) Prieks, jo likās jau, ka pēc divu mēnešu neskriešanas būs atkal no jauna jāmācās skriet.
* * *
Jau nedēļu laikam balansēju uz slimošanas robežas. "Laikam" - tādēļ, ka nav tādas aizkaitinājuma un panīkuma sajūtas, ko parasti jūtu, kad grasos slimot. Jūtos mundra, un tomēr vienlaikus ne-gluži-vesela. Bija aizsmacis kakls, ko dakterēju ar tējām un ingveru, un mazliet arī zālēm, tagad klepoju ārā to riebeklību. Pagājšnedēļ pāris dienas un tad atkal šodien bija dulla galva un visādi savdabīgi efekti redzes laukā, kā tad, kad nāk virsū migrēna, un grūti nosēdēt pie galda. Temperatūras man nav (vai arī stulbais elektroniskais termometrs nerāda pareizi - bet nav arī temperatūras sajūtu), tā ka ja tā tomēr ir tā negantā gripa, kas klīst apkārt, tad tas ir kaut kāds stipri novājināts vīruss, kas ir nolēmis mani iekarot. Katrā ziņā, mulsinoši. Ķermeņi ir mulsinoši.
* * *
Nezkādēļ jau otro dienu pēc kārtas visu dienu jūtos nogurusi. Dzeru tagad kafiju, bet mundruma vietā esmu dabūjusi kofeīna tricekli ar nogurumu joprojām fonā. Mļe. Atvēru logu, lai ienāk svaigs gaiss, redzēs, vai tas ko mainīs.
* * *
Today's weather - on repeat.
* * *
Un skriet neesmu bijusi mēnesi. Nožēlojami.
* * *
Hrmrhmr. Nesen biju pie frizieres, apčikāt galus, speciāli teicu, ka neko īpaši mainīt negribu, bet kopš vakardienas man piepeši atkal gribas īsus matus un čolku.
* * *
Neatceros, kad pēdējo rezi tik šausmīgi būtu nogulējusi kādu ķermeņa daļu kā vienu skausta pusi un plecu šodien - jau gandrīz stundu staipu un masēju, cik nu to sev var izdarīt, bet vienalga tik stīvs un sāpīgs, ka raudāt gribas. :(
* * *
you're the worst ir oficāli mans mīļākais seriāls šobrīd
* * *
Tradic. MAS
No pirmajiem teikumiem, kā parasti, man nekas labs nesanāk, bet, ja paņem katra mēneša pirmā ieraksta pirmo vārdu, sanāk gandrīz vai dzeja, lol:

šajā sabiedriskie fuf garastāvokļi
atcerējos sapnī
jāizbeidz atkal
ko
ko
jauni

* * *
Šodien daudzi gan cibā, gan FB raksta par pagājušonakt sapņoto. Es jau otro nakti pēc kārtas sapņoju par to, ka man jāatrod jauna dzīvesvieta un kā es to meklēju, un tad pamostos un atjēdzos - es taču jau pirms mēneša pārvācos. Bet tā simboliski tas tomēr.
* * *
Vakar tātad bijām ar [info]zirka spēlēt badmintonu sporta zālē.
Varētu domāt - badmintons, tā ir tāda laiska vasarīga nodarbe, volāniņa pamētāšana zaļā pļavā dzerot šampanieti. O nē. Badmintons telpās - tā ir īstā lieta. Tur ir sviedri un kaislības. Pirmkārt, tas ir pamatīgs izturības treniņš, jo tu visu laiku atrodies kustībā, šurpu turpu pa ~ 6x6 metru laukumu, nemitīgi mainot kustības virzienu. Pēc divām stundām iznākot no zāles vismaz es kreklu varēju izžmiegt. Otrkārt, tas nav nekāds vārguļu sporta veids - vakar nedaudz palasīju arī internetus par badmintonu - volāniņš lidojumā var sasniegt ātrumu līdz 300 km/h. Bez musīšiem to neuzsitīsi. Un faktiski badmintons visnotaļ iekļaujas šābrīža interval training trendā - visu laiku ir maiņa - no ātra uz lēnu tempu vai no maiga uz spēcīgu sitienu. Zibenīga reakcija un sava ķermeņa apzināšanās - tas pats par sevi saprotams. Nu un pie tā visa vēl ir arī stingri jādomā līdzi spēlei - gandrīz vai ar sesto prātu jājūt, jau izdarot sitienu, uz kurieni nāks pretnieka atbilde, un jāliek lietā viltība, lai apspēlētu.
Īsi sakot, bija ļoti forši, iesim vēl.
* * *


Atpakaļ mājās. Ievilkām tipa normālu Lattelecom internetu, bet šis negrib spēlēt mūziku no Spotify. Ko lai es tagad daru?!
* * *
Nu, viss, 21. gs. ienācis arī laukos - mamma paņēmusi uz 2 nedēļām izmēģināt mobilo internetu. Vairs nekur nevar glābties.
* * *

Previous