| |
| |
|
Laimīgu gadu, mīļie! Es tepat vēl esmu, es jūs lasīšu, pati arī rakstīšu, un man iet ... dīvaini un neparasti, bet par to citreiz. Bučas! Turās, ja! |
|
| |
|
yei, es Dark Soulā uzvarēju Taurus Demon, bet Reitere dabūja balvu kritikā. ir taisnība virs zemes |
|
| |
|
bet tā kā ciba ir sākusi runāt par bērnu sporta aktivitātēm tieši mana ieraksta par šahu sakarā, tad sanāk, ka šahs IR īsts sports. |
|
| |
|
vai arī par suņu un to saimnieku tēmu nav noslēpums, ka mājdzīvnieka īpašnieka raksturs un principi ir diezgan līdzīgi pašam mājdzīvniekam, respektīvi, viena dvēsele ir laimīgi atradusi otru par to var izvērst atsevišķu diskusiju, taču vispār tā ir pēc idejas par cilvēku var kaut ko spriest pēc viņa četrkājainā drauga vienīgais, ko var spriest par diviem janvārī pārsalušiem mopšiem (vai mikrobuldogiem, nezinu, kā tas īsti saucas), kas nereāli trīc no mīnus desmit grādiem pēc celsija, skatās uz tevi ar milzīgām apaļām acīm, ir absolūti draudzīgi, vispār nesaproti, ko viņiem tagad gribas, paglaudi vienu, laikam ne to, vot, padzerties, seksu, seriālu skatīties, gulēt varbūt, uzminiet no trīs burtiem |
|
| |
| |
|
varbūt jūs jau sen gribējāt zināt, kā iet Ūpim? viņš ir ķluvis par šahistu. tikko dabūja piekto vietu jauniešu latvijas šaha turnība pusfinālā U10 vecuma grupā un cīnīsies finālā starp 10 latvijas labākajiem. tas ir ļoti augsts sasniegums!!! viņam šahs ļoti patīk, viņš šaham pieiet ar prieku un aizrautību, lai gan man likās, ka visi šahisti ir nūģi (piedodiet), un, lai arī daudzos gadījumos tā tiešām ir, Ūpis ir ļoti tālu no nūģa un viņa šaha draugi arī. bet te ir ģimenes traģika arī. šaha turnīri ir bieži. un tad parādās vājprāta galvas mocīšanas grafiks - skola skola skola un nedēļas nogalē turnīrs un turnīrs. otrās sporta klases turnīri parasti iet divas trīs dienas, kas nozīmē, ka Ūpim nedēļā nav nevienas brīvas dienas. nevienas. vakar uz kalniņa aizbraucām šļūkt tikai četratā, bez Ūpja. un tas ir nedaudz skumji. latvijas jauniešu finālā viņam, visticamāk, būs viena spēle dienā un kopā 9 dienas. tas viss pavasara brīvdienu laikā. KATRU dienu pa spēlei. tātad - atkal nevienas brīvdienas. aij, nu labi, jebkurā gadījumā - ļoti priecājos. malacis Ūpis. |
|
| |
| |
| |
|
Tikko biju ciemā pie Saldus. Izkāpu no Saldus autobusa, domādama, ka esmu Rīgā. Izrādījās, ka ciems ar krievisku nosaukumu. Beigās izrādījās, ka esmu Šveicē, un slēpoju bez slēpēm pa Biķernieku ielu. |
|
| |
|
tikko pamodos no sapņa, kur braucu ar velo. kādā nezināmā pilsētā, bet izskatījās, ka tā ir Cēsu iela. grūti bij mīties, kā jau bieži sapņos. kāpu nost un liku augstāk stūri. nezinu, kāda ir sapņa morāle vai zemapziņas vēstījums. nekāds. |
|
| |
|
sāku apdomāt visu šo kentaura koncepciju teiksim, vai viņš ēd auzas kā zirgs, vai šašliku kā cilvēks |
|
| |
|
pirms 20 gadiem šajā dienā lietotājs putnupr raksta: ūdens vārās un karas kaklā, apelsīns skatās acīs un smīn, granātābola izsistie zobi apšļākuši monitoru kā ar asiņainu spermu - tik pretīgi, ieturu vakara maltīti |
|
| |
|
Pie Nātres (Usnes) skāries, neraudi Tu, kas Tevi dzina šo ziedu plūkt: https://www.youtube.com/watch?v=aN90-Q3 pietrūkst tādas kadru kompozīcijas/arhitektonisma mūsdieno kīno. |
|
| |
|
Man vajadzēja piedzimt šodien, bet piedzimu 2 ned. par ātru. Būtu par gadu jaunāka. Un 9. janvārī 2002. (?) nomira mana vecāmāte. |
|
| |
|
mans AI asistents kaut ko pārprata no latviski teiktā, un sadzirdēja "go and fuck yourself for six hours", un atbildēja "I won't respond to that" |
|
| |
|
sapnī biju kaut kādā tornī, kur bija Norai Ikstenai piederošs restorāns. Dega sveces, bet saimnieci neizdevās satikt. ēst arī nedabūju. stāvēju zāles vidū un skatījos uz logu, mēģinot to nofotografēt, lai bildē redz gan rāmi, gan skatu aiz loga - milzīgas, vecas egles. |
|
| |
| |
| |
|
2025
beidzot saņemos, lai gan posts jau te mētājās, gandrīz pabeigts, kopš ZSV. 2025. bija baigi sarežģīts. es jutos gan ļoti laimīga, gan ļoti nelaimīga, bet nu gada otrā puse bija diezgan crazy. pavasaris bija samērā foršs, bet, tāpat kā vasara - auksts un slapjš (attiecīgi arī no dārza šogad bija maz prieka. tikai ļoti daudz nezāļu). šajā gadā nebija nevienu foršu svētku (iespējams, tāpēc es tik tikko netīšām sāku organizēt savu dzd, kas būs pēc pusgada), visu laiku nebija naudas (joprojām nav, bet tā jau ir manas dzīves klasika) un gandrīz visu laiku bija tādas vai citādas loģistikas problēmas. peļu invāzija. maz zirga, maz treniņu, bet vismaz bijām zirgkompānijā uz jūru. turpināju (un turpinu) auklēt Mudīti. maz peldēju (sāku vasaru ar "peldikatrudienu", bet izbesīja aukstums un slapjums un atmetu ar roku). samērā bieži apmeklēju Igauniju. gada grāmatas - Kirila dzejas un Šeperda Radical Wholness. gada konči - Tesa Viskaļos un Nielslens Lielsliens Savvaļā. foršākais seriks - Reservation Dogs. foršākais notikums - roadtrips uz Tatriem. 2025. gada sākumā biju ierakstījusi, ka man nav nekādu mērķu un plānu - tikai izdzīvot. šķiet, ka šis pieticīgais koncepts nav baigi labs. izdzīvojusi es esmu, jā. bet lielos vilcienos nebija baigi forši. pagaidām gan neesmu izdomājusi neko labāku 2026. gadam. ( mazliet sīkāk ) |
|