 | |
|
nē nu jā pirms 21 gada cibā rakstu: Decembris 4., 2004 00:18 neticēsiet, bet arī tieši šodien domāju par vārdu "kapsula", jo dzēru gabapentīnu un domāju: "re, dzeltens kapsula!" |
|
| |
|
mugurā iemetās kkāda krika. 1.x mūžā tik sūdīgi, knapi varu pakustēties. laikam dzimšanas dienas mēnesī cilvēkiem mēdz būt slikti. knapi zābakus novilku, knapi sunim siksniņu uzliku, knapi no gultas piecēlos. visu knapi. |
|
| |
| |
| |
|
2004. g. 2. dec. cibā arī pierakstīju sapni: 12:14 |
|
| |
|
pirms 20 gadiem šajā dienā rakstu: 02:01 |
|
| |
| |
|
tikko sapnī man piezvanīja caur pūdernīcu. pat ne caur spogulīti, bet caur pūderi, kas bija māla gabaliņi |
|
| |
| |
|
iepriekš nebiju iedomājis, ka Oasis dziesmu "Wonderwall" var izdziedāt arī kā nīderlandiešu uzvārdu "Van der Vall". |
|
| |
|
par FM
paspēlēja mana bolonka^ ar feneru^^ čempionu līgā izbraukumā pirmajās divdesmit minūtēs mums četras dzeltenās kartītes mums! par ko? nu un piektā neoficiāli un droši man, kā infiltrācijas grupas vadītājam ejiet, nahuj, paši spēlējiet savā turcijā, serbijā un grieķijā ^profesionāls futbola klubs "bologna" |
|
| |
| |
|
novembris
biju pasludinājusi savu dzimšanasdienas nedēļu par sūdīgāko šajā gadā. tagad varu pasludināt, ka šī nedēļa bija vēl daudz daudz sūdīgāka. es šobrīd atrodos ļoti tumšā vietā. iepriekšējai sūdīgākajai gada nedēļai ar šo ir arī kaut kas vienojošs. toreiz bija sapisies Volvo un šoreiz - nākamajā dienā pēc iepriekšējā postā aprakstītajiem notikumiem, Volvo atkal parādījās elektrogļuks un viņš atteicās slēgties iekšā. nu tā, ka vispār. kopš vasaras, kad nomainījām ģeneratoru, vispār, vispār nebija bijis neviens gļuks. tas notika brīdī, kad no Saļika devos uz Rīgu. sēdēju, raudāju, no mēģa atbrauca bij. vīrs, nopūtās un aizdeva savu mašīnu. man kauns par to. šis, tāpat kā iepriekšreiz, protams, ir brīdis, kad man ritīgi vajag auto. provinces sabtransa saraksts vispār, vispār neatbilst manām vajadzībām. 4dien no rīta iekikoja emocijas. piezvanīju savai pirmajai terapeitei un sanāca pierakstīties jau uz nākamo dienu. 5dienu pārsvarā pavadīju braucot autobusā, jo negribēju stūrēt. ejot pie terapeites satiku Kl, kurš tieši tikko bija iznācis no savas terapeites. satikt terapeiti bija ļoti, ļoti labi. man pēc tam bija kkāds pēcterapijas high. šodien laikam bija vissūdīgākā diena (neskaitot, protams, 2d), jo man nebija vispār nekādu ārēju darīšanu. nu, ne darbs, ne ar kādu kkas sarunāts. bija šis tas sarunāts ar sevi, bet nespēju neko. kādu laiku atpakaļ biju pasūtījusi kompi līzingā - 4d dabūju rokā. no vienas puses - būtu zinājusi, kā būs, nebūtu ņēmusi. vismaz kamēr CA nav atņēmis darba kompi. jo mēneša maksājums ir apm viena reize pie terapeita. then again - man atkal ir Heroes, kur pazust un paslēpties. vēl šodien pamodos ar kniesošu kaklu. moš kovids? man tam šobrīd vispār nav vaļas un kapacitātes. unnnn konkurences padome atkal pagarināja lēmuma pieņemšanu (bija solīts 27.11.), viss vēl vairāk karājas gaisā, neviens neko nezina un nesaprot, kolēģi jau paši sāk rakstīt atlūgumus (piem, ir aizgājusi pilnīgi visa pārdošanas daļa). ļoti, ļoti nepatīkams stāvoklis. vēl, tā kā papsītis laikam nekā negribēja sevi apgrūtināt, māte ņēma un iesaistīja volvo lietā manu lielisko Saļika kaimiņu, ar kuru kādreiz dzērām kopā un viens otru ganījām, bet kopumā neesam runājuši gadiem. man kauns arī par šo, bet nu šaubos, ka viņam tur kkas sanāks. vēl māte teica, lai ņemot viņas zārka naudu un pērkot mašīnu. virs zemes jau viņu neatstāšot. kas vēl tāds? šajā gadā atlicis vēl mēnesis. ļoti ceru, ka tajā nebūs kāda nedēļa vēl drausmīgāka par šo. gaišu visiem šo skaisto adventa laiku. |
|
| |
|
un kas par gadu. viena lieta, ka organizācijā noticis tik daudz, ka visu nevarējām atskaitēm saskaitīt. bet arī visādi citādi par pārējo, man nav arī vēl drosmes atgriezties atmiņās gada pirmajā pusē. ja es varētu kā ķirsīšus no šī sāpēs, bailēs, ceļojumos un pārbaudījumos pavadītā gada paņemt tikai dažus:.tad to pirmo, kad atkal varēju pastaigāt, un pāri drenai uzvilkt NYT apenes. un kā ar visam sāpēm aizbraucu uz Piedruju un tad i Kipras balkonu, virs kura eikaliptā muļķīgas dūjas kārtojā sķidru ligzdu. un to brīdi, kur atplīsu pie Afrodītes akmeņa, kā noģību IETM meetingā un mani Bekas dzīvokī Berlīnē kopa svešs nebinārs mākslinieks, brauciens vilcienā uz Daugavpili, mīļā māsiņā traumās, kad KKF iedeva finanses Homo Novus grāmatas vākam, Gžegožs un Marta, kuri bija ar mani gandrīz visos ceļojumos, atbalsot un palīdzot tikt galā, un mūsu bēdīgā, nogurusī un mīļā ljti komanda, un mani nabaga novārtā atstātie, apceltie un nenormāli jautrie, gaišie bērni. |
|
| |
|
no noklausītām sarunām: jauna māmiņa ar diviem bērniem (viens ratiņos) uz ielas atbild uz kādu no nebeidzamajiem jautājumiem: "Nav viedoklis!" |
|
| |
|
esmu no tiem, ko uzrunā uz "tu", nezinu tam skaidrojumu. vakar ievēroju, ka viens ārsts, un šodien – augšējā stāva kaimiņiene. |
|
| |
|
Ierāmēšana Rīgā
Ahoi, Ir nepieciešams dāvanai ierāmēt A3 formāta poligrāfiju/izdruku. Ir kādi ieteikumi no pašu pieredzes? Vēlams, ja to var izdarīt uzreiz - ok, ja extra samaksa. |
|
| |
| |
|
vai mums un jums nav draudziņš kopengāgenā, kurš varētu norādīt, vai nav kāds inčīgs mākslas notikums šajā nedēļas nogalē? izstādes atklāšana, performances, utt. Nemāku sagūglēt. |
|
| |||
|
novembris
šī bija ļoti baisa un drausmīga diena. toties man bija ļoti laba pieredze ar pašvaldības policiju, valsts policiju un neatliekamo medicīnisko palīdzību. jūtos vienlaikus ļoti alert un ļoti numb. ļoti gribas pie terapeita kaut kā to visu procesēt, bet piķis ir ļoti liela problēma. ļoti par daudz vārdu "ļoti" uz trim (nu jau četriem) nieka teikumiem.
|
|||
