Friends

Braucu mājās no darbiņa, nolemju izkāpt pāris pieturas pirms mājām, drusku pastaigāties, durvis atveras un aiz tām stāv... Lauva. Kurš ir nupat beidzis klaiņot ar citiem zvēriem un tagad dodas mājās.
Dikti sapriecājos. Mums ir lemts būt kopā, par to nav nekādu šaubu!

pakomunicēju ar gūgles mākslīgo intelektu
viņš, bļ, pamatinfo par tēmu ņem nez kāpēc no redita
ne tas, ka tas būtu kaut kā īpaši slikti, taču līdz perfekcionismam patālu

"Kuram gan nepatīk Ņujorka?" jautā Šmits par savu jauno mājvietu. Viņš intervijā "Sporta Studijai" atklāja, ka iepriekš ticis brīdināts par to, kas viņu var sagaidīt metropoles ielās. "Pirmais šoks man bija braucot [ar automašīnu], jo domāju, ka avarēšu 20 reizes piecu minūšu laikā."
-----------------------
Laikam Albertam, atriebjoties par Porziņģi, tā arī neviens nepateica, ka Ņujorkā ar mašīnām braukā tikai taksisti

Drama loves me: pat tad, kad aizgāju nobalsot, nokļuvu skandāla epicentrā: iecirkņa vadītāja brēca uz plikpauri ādas jakā. Aizdomīgais subjekts nupat bija izvilkts no iestādes pagraba un tikpat paaugstinātos toņos un ar stipru, zīmīgu akcentu aizstāvēja savas tiesības uz Krimu paskatīties, kur viņš balsos.
Es aiz šausmām automātiski, ar muguras smadzenēm, savilku saviem favorītiem plusus. Mīnusus gan kārtīgi aizkrāsoju. Nekas, gan jau arī tā derēs.
Bet brīžiem man liekas, ka man virs galvas ir iekarināts pašai savs mākonis. Kā Olafam no Frozen vai Travis solistam.
// pieļauju, ka incidentam pat nebija politisks raksturs; visticamāk, vīreli interesēja bez uzraudzības atstāti maki, telefoni vai jelkādas citas vērtslietas. Tā mums te Ķ-ragā dzīvojas

Es ticu tev
Es ticu sapņiem
Es ticu visam, ko man stāsta
Ja mani kādreiz nenoglāsta
Tad neticu es vairs nekam

/Kārlis Vērdiņš, pirms gadiem 20+, citēts pēc atmiņas/

jaunākais politiskais skandāls kārtējo reizi man apliecināja to, ka baltie hetero vīrieši lielākoties ir trešs, un arī, tie, kuri sevi identificē ar liberālajām vērtībām, tās ir apguvuši tikai retorikas līmenī, dziļāk iekšiņās saglabājoties tai pašai vecajai mizogīnijai. Pēdējās attiecības man ļoti sāpīgi iemācīja to, ka aiz šķietami progresīvām vērtībām kultūrā un sabiedrībā var būt paslēpies krievu orkam līdzvērtīgs krīps. Pēdējā politiskā skandāla varoņa atkāpšanās teksts instagramā ir neizsakāmi pretīga ilustrācija šim slimīgajam, egocentriskajam narcismam - viss, viss, viss ir tikai ap viņiem un viņu pašsajūtu, un arī pašu veiktie seksuāla rakstura noziegumi viņu pašu acīs ir tikai "apburtais aplis, kas liek zaudēt patiku pret sevi". Man šodien šķiet, ka hetero vīriešiem ir jāaizliedz piedalīties vēlēšanās, jāaizliedz ieņemt jebkādus nozīmīgus amatus (arī kultūras medijos). Komentārus izslēgšu, jo labi pazīstu vēlmi aizstāvēt savējos un krīpu tiesības būt krīpiem.

Es nejūku prātā, vismaz ne vairāk kā parasti, man šodien darbā agrā dežūra - pusē septiņos, vēl tramvajā sēžot, iespraudu sērkociņus acīs, lai neaizkrīt, un sāku rukāt.

Mans rīta dopamīns Mother Mother - It's Alright

Mēs ar Lauvu savus kaķus nikneimojam pēc atbilstošiem desertiņiem. Gizmo bija Oreo, Bīne līdz šim bija Persiki ar Putukrējumu (vai Plombīru). Bet kopš šodienas viņa ir Burkānkūciņa, un tas viņai tik ļoti piestāv.