hipopotama pieraksti

Nogāju pusmaratonu. Laimīgu rītdienas divmēnešu jubīli, Emīlij!

aktivitāšu paklājiņš mazajam bērnam patīk - guļ, skatās apkārt, klausās putnu skaņās un smaida. Es savukārt tikmēr varu iestumt kuņģī ko ēdamu.
Bet, ja godīgi - man labāk patiktu, ja paklājiņam viņa činkstētu un man - smaidītu. Diezgan muļķīga greizsirdība, ja ņem vērā, ka činkst viņa dikti maz un arī tad ne man - tikai, ja viņas vēlmes netiek apmierinātas. Bet nu neko.

Tikai neļaut sev blenzt sienā, neizgulēšanās efekti jāapkaro ar melno šokolādi.

Uz aizmigšanu sāku dziedāt mazajam dirslītim "Aijā, žūžū, lāča bērni" un pretī dabūju apmēram tādu skatu: "WTF? Kāpēc Tu man to nodari?"
Norakstīju to uz nemierīgu vakaru, nevis manu dziedāšanu.

Jā, mums ir jauns kajaks. Viņa. Vārda vēl av, to - kad pirmoreiz izmēģināšu. Vispār epic x18. Viņa ir skaista, ļoti skaista. Pērkot iesēdos iekšā un domāju - nekad negribas kāpt laukā!
Diemžēl ar sāpošiem pupiem laikam tik drīz izmēģināt neizdosies - kad roku pacelšana neizraisīs viebšanos, tad. Gribas arī atsākt skriet, bet trīsarpus nedēļas pēc dzemdībām laikam ir mazliet par ātru. Jāatgriežas vismaz pie vingrinājumiem, bet tā gribas kaut ko ātru, aktīvu. Tas, protams, nebūs ne ātri, ne aktīvi, bet no nākamās nedēļas jāsaņemas iet jauno māšu - bēbīšu jogā, vismaz tak kāds prieciņš būs.

Ak, un priecīgas jums Lieldienas, baudiet brīvdienas! Šajā neticīgo kapitālstu valstī brīvu nevens nedod. A žaļ!

Šobrīd visas manas darbības pakārtotas mazam urkšķītim. Nu, un cik nu es paspēju izdarīt ar vienu roku uz ipada. Bet nav tā, ka arī baigi pietrūktu - es saprotu, pēc pāris mēnešiem viņa jau būs lielāka un patstāvīgāka , jābauda šis mūsu vienai no otras atkarības posms, kamēr un kāds nu tas ir. Izklausās jau šausmīgi - pacieties pāris mēnešus, bet īstenībā sajüta ir ļoti normāla. Grāmata vienā rokā, bēbis otrā. Kad viņa guļ, es varu paēst. Vai arī pagulēt. Pārāk ilgs tas prieks jau nav - pāris stundas un atkal jāvelk tā piena burka ārā.

Turu ledu uz krūtīm. Normālu ledu, ne to, kas ledus
sāp, sasdīts.
Bet dirslītis turpina dirst, good for her.

Apkakāja tēvu, piedirsa izlietni, apčurāja māti - un vēl arvien saņem uzslavu kā labākais bēbis pasaulē. Kas nekait tā padzīvot!

Paskatos spogulī, a tur milzu pupi priekšā. Kautrīgi novēršos - kurš pieklājīgs cilvēks tā blenž uz svešiem pupiem? Tad atceros - tie tak manējie. Beidzot varu blenzt bez aiztures.

4 no rīta. Es riktējos barot bērnu. Vīrs izlec no gultas, aiziet uz otru istabu. Pēc brīža atgriežas - nevarot atrast. Atrast ko, man rodas loģisks jautājums. Pienu, viņš saka. PIENU! Es norādu uz krūti un paziņoju, ka piens ir tā kā piestiprināts pie manis, kā gan tas varētu būt kur citur. Vīrs noburkšķ, ka es taču pati esot viņu sūtījusi meklēt. Es nekā nesaprotu. Viņš iekāpj gultā un saruna beidzas ar vārdiem: "Kaut kas šajā sarunā nav pareizi, vai ne?"

Jā, un jūs uzminējāt - visticamāk, visi turpmākie ieraksti tiks veltīti bērna tēmai.

Spriežot pēc frizūras, mums ir iedalīts arī_cirslītis, bet pēc uzvedības - arī_dirslītis.

Es karājos tavā krūtī
Un tavas krūtis man simpatizē

Mazā Emīlija ir perfekta. Šonakt viņa pasmaidīja.

Ass ēdiens: check
Aveņu tēja: check
Līst - iztikšu bez garas pastaigas


ledus, nāc mājās, man ir idejas! :D

Pārēdusies lieliskas brokastis un nu jau arī pusdienas, sēžu un stenu, stenu un gaidu. Gaidu gaidu nesagaidu.
Tuvējais Botāniskais dārzs ir tiešām glīšs, bija vērts aiziet pastaigāties.

Šodien visādu labo ziņu diena, tāpēc mēģināšu nebūt pūķis īgnulis.
Jāaizbrauc pusdienās un tad varbūt uz grāmatu veikalu.

atnāc šonakt
nenāc rīt
nēēēēvar tēēēēēvi sagaidīīīīīīt!

Lasu Uwem Akpan "Say You're One of Them" - ļoti jocīga sajūta: uzrakstīts ļoti labi, gribas lasīt tālāk, bet reizē arī bail - zinu, ka nekāds "...un viņi dzīvoja laimīgi līdz pat šobaltdienai" nebūs, drīzāk kāds tiks pārdots, kāds nogalināts, kāds vienkārši paliks turpat, kur bija. Kaut kā tā dīvaini, lasīt katru stāstu un skatīties, cik vēl tālu līdz beigām, lai morāli sagatavotos.

acjospe: For me, I can't get the time off from work/school. I also can't really afford it, because other European trips (like Ski WOC in Kazakhstan!) take priority.

ColmM: Kazakhstan is not in Europe.

Cristina: I think the logic is "If I cross the Atlantic I'm going to Europe. If I cross the Pacific I'm going to Asia."

acjospe: yup. totally depends what direction I start out in.

ndobbs: So I get to choose whether Singapore is in Asia or Europe?

Cristina: Yes.

jjcote: Although it's different for Neil, because his starting place is in Europe. He gets to choose between Asia and America.

Tundra/Desert: Kazakhstan is not in Europe

feet: But India is definitely in Europe.

ndobbs: At least, assuming you are coming from Australia.

feet: Or the US.

no attackpoint.org diskusijām

Gara pastaiga ir forši, bet nav forši apmaldīties, ja nastā Tev ir milzu vēders un mini izmēra pūslis. Jutos ļoti laimīga, beidzot nonākot mājās.

Vakar apņēmos neēst saldumus, šodien moka bezgalīgs izsalkums.