Mon, Jul. 2nd, 2018, 11:13 pm

Nav spēka, un neaizgāju gleznot, jo vienkārši parubījos. Nav spēka.

Fri, Jun. 29th, 2018, 04:58 pm

Sapnī spēlēju tetri.

Fri, Jun. 15th, 2018, 10:04 am

Vakar kino Pathé es pirmo reizi skatījos pilnmetrāžas abstrakto animāciju. Tā bija kruta pieredze par spīti tam, ka ritmiskā attēlā, dobjā mūzikā un bezgaisā dažus brīžus iemigu un iepinos tajos sapņos, no kuriem uztrūkstos noraustoties.

Tue, May. 29th, 2018, 02:19 pm

Ak, atmiņas no slēpšanās aiz klubkrēsla un skatīšanās caur pirkstu starpām. Man patiesībā vēl tagad bija bailīgi šo noskatīties. Also, beigās biju iztēlojusies ainu no Psycho, nevis šo. Hm.
https://www.youtube.com/watch?v=yu_eXegPAWc

Sun, May. 20th, 2018, 12:37 pm

Pa atvērto logu iespraucas garāmgājēju saruna.
Sievietes balss:
– Es taču tev rādīju rimbulīšus, neizliecies par muļķi, kāpēc tu izliecies par muļķi? Es tev rādīju rimbulīšus.

Sat, May. 19th, 2018, 09:47 am

Aizgāju mājās tieši brīdī, kad cilvēki no Bolderājas plūda uz Avotu ielu un dejoja ielas vidū. Maija riņķoja ar krēslu, citi kustināja rokas, kājas, švunkājās somas, visa iela viļņoja, blakus Ezīša cilvēki kā akvārijā. Es aizgāju mājās, šī bija no retajām reizēm, kad aizgāju mājās ballītes augstākajā punktā. Atkal gan paliku bāram parādā mazliet naudas.

Wed, May. 16th, 2018, 09:11 am
Smalkais kundziņš

Izķeksē ar ķepu notekas filtru dušā, izvārtās kanalizācijas ūdenī, un šādi sasmaržojies nāk piespiesties pie vaiga un murrāt.

Thu, Apr. 19th, 2018, 01:55 pm

Sapnī dziedāju šķībi un nespēju pārstāt.

Sun, Apr. 15th, 2018, 04:37 pm

Nepērciet nekad Ģertrūdes ielas Maxi suši miso zupu. Pirmkārt, tofu vietā tajā ir fetas siers. Otrkārt, līdzņemšanas traukos vismaz, viņu sataisa milzīgu (man liekas, vairāk par puslitru!) un attiecīgi ūdeņainu. Treškārt – kāpēc tur vispār iekšā ir puravs?
Bet dienas piedāvājuma (1+1) suši gan bija ļoti garšīgi, noēdām 32 gabaliņus bez grūtībām.

Thu, Mar. 29th, 2018, 03:57 pm

Vienu brīdi dzīvē es biju homofobe. Man bija kādi 16. Es biju attiecībās ar panku puisi, kurš bija arī kristietis. Viņam bija daudz pīrsingu, vairāki tetovējumi, un mati divās krāsās. Viņš nebija stiprs un arī ne drosmīgs, un dzīvoja vietā, kur apkārt klaiņoja agresīvi tipi, kas regulāri nāca virsū ar aizskarošiem tekstiem, uz ko mans puisis reaģēja, nodurot galvu. Es vairākkārt šņācu agresīvajiem pretīm. Es arī biju mazs panciņš. Vienreiz pēc kāda mūzikas festivāla agresīvi vietējie džeki uzbruka manam draugam, un sasita viņam galvu ar akmeni. Viņam bija asinis pār pieri un smadzeņu satricinājums. Es toreiz ar viņiem mēģināju kauties. Viņi nesita, jo meitene, bet aizgāja prom. "Man paveicās"? Nezinu. Zinu to, ka mans pusis vienmēr no kaušļu puses bija "pediņš". Bet viņš bija arī kristietis, un teica, ka Jēzus nemīl pediņus. Īstos pediņus.
Es nezinu, kas līdz ar šo visu manā galvā bija saslēdzies, jo es nebiju stulba vai ļauna. Mācījos labi, domāju it kā kritiski un es jau nebiju kristiete – aizgāju gan uz dažiem jauniešu vakariem baznīcā, bet jutos pilnīgi sveša notiekošajam. Bet tad, kad mums bija jāpiedalās Comenius programmā, kur skolēni mācās par likumu pieņemšanu ES, mēs debatējām par dažādām tiesībām, un es iestājos pret iespēju viendzimuma pāriem adoptēt bērnu. Atceros to kaunpilno "tsss", ar kuru reaģēja francūzis, ar ko debatēju. Atceros savu paštaisno "nu ja, viņš domā, ka es tā domāju, jo viņš nāk no attīstītas valsts, un es nē, bet es neesmu nekāda muļķe, un savu viedokli aizstāvēšu". Neatceros, kā tas beidzās – nekādas ietekmes pie īstajiem likumiem mūsu debatēm nebija. Un labi, ka tā, lai gan man žēl, ka es paudu šādu viedokli, esot fiziski tik tuvu vietām, kur tiek pieņemti likumi, cik jebkad esmu bijusi.
Es izšķīros no panku puiša. Viņš izrādījās diezgan divkosīgs arī jautājumos par nekomerciālo un diy kultūru, par kuru mēs fanojām. Tiklīdz viņam parādījās iespēja, viņš čakarēja grupas, kuru koncertus rīkoja. Viņš strādāja ķēdes lielveikalā un staigāja firmīgās kedās, un es vairs nesapratu, kas mums vispār ir kopīgs. Atceros, kā jau pavisam citā festivālā sapratu, ka viss ir cauri – sēdēju uz celma, turēju šo domu, un dzīve kļuva it kā dzidrāka, niansētāka, īstāka. Neatceros brīdi, kā es pārstāju būt homofobe, atceros tikai kaunu, kad atcerējos to tsss, un muļķīgo apdraudējumu, ko tajā brīdī jutu. Tajā rudenī es arī publiski bučojos ar meiteni.

Mon, Mar. 12th, 2018, 12:14 pm

Stāvam garā rindā uz iesēšanos lidmašīnā uz Havanu. Lielā mērā par to, ka esam tik tālu, jāpateicas Pelnufejai. Pussešos izbraucot, aizmirsām vīzas, un, tikai tāpēc, ka izdevās sazvanīt Pelnufeju un pagūt izbraukāt pēc vīzām un atpakaļ, šis var notikt. Muļķīgā kārtā, gaidot uz vīzu un Arvja atbraukšanu, nedrīkstēju arī iečekot bagāžu. Sastresojos ne pa jokam. Bet

Fri, Mar. 2nd, 2018, 02:26 pm
Kas mani ļoti iepriecina

Es vēlos, lai jūs zinātu, ka Elīnai Brasliņai top brīnišķīga, feministiska animācijas filma par sievietes ķermeni.
https://vimeo.com/255577639

Fri, Feb. 23rd, 2018, 11:35 pm

Laikam blenzt tālumā brīdis.

Tue, Feb. 13th, 2018, 02:12 pm

If we look into our fear, if we look beneath its veneer, the first thing we find is sadness, beneath the nervousness. Nervousness is cranking up, vibrating, all the time. When we slow down, when we relax with our fear, we find sadness, which is calm and gentle. Sadness hits you in your heart, and your body produces a tear. Before you cry, there is a feeling in your chest and then, after that, you produce tears in your eyes. You are about to produce rain or a waterfall in your eyes and you feel sad and lonely, and perhaps romantic at the same time. That is the first tip of fearlessness, and the first sign of real warriorship. You might think that, when you experience fearlessness, you will hear the opening to Beethoven’s Fifth Symphony or see a great explosion in the sky, but it doesn’t happen that way. In the Shambhala tradition, discovering fearlessness comes from working with the softness of the human heart.

/The Sacred Path of the Warrior
CHÖGYAM TRUNGPA

Sun, Feb. 4th, 2018, 03:00 pm

Aizgāju gulēt, domājot par portretu, un pamodos ar domu, ka tad, ja kādreiz vēl izdomāšu pabeigt Liepājā Rakstniecības studijas, varbūt varētu doplomdarbu rakstīt par autoriem, kas atteikušies no savām grāmatām un centušies tās iznīcināt. Šķiet, Ronalds stāstīja, ka Vizmai Belševicai tā bija ar pirmo krājumu, ka centās visus izpirkt uz izzagt no bibliotēkām.

Fri, Jan. 19th, 2018, 06:26 pm

Komūnā krāmu tirgus šodien:

- "zārks nelietots 30eu" Fotogrāfijā redzamas melnas čībiņas, kas kārtīgi noliktas pavērtajā zārkā.
- "Vēlos nodot labās rokās Vilim Lācim piederējušu rakstāmgaldu. Bildē galds nav pareizi salikts." 10 eiro. (Ļoti skaists, liekas, masīvkoka galds.)
- "150 USD, nedaudz bojāti." Fotogrāfijā redzams, ka dolārus apgrauzušas žurkas. Cena 50 EUR.
- "Ragavas asām izjūtām. Velkamas aiz transpotlīdzekļa." Mašīnas priekšējais pārsegs, kam uzmontēts autosēdeklis.
- "Oriģināla dāvana Valentīna dienā!" Anatomiskā līdzībā veidotas sirds kuloniņš, lakots.

Fri, Jan. 19th, 2018, 04:30 pm

Tātad. Lai gan mani ļoti vilināja Kanārijas, nolēmām, ka tas būs cits brauciens kopā ar kādu, kam ir tiesības. Nopirkām biļetes uz Kubu!
Lai dabūtu vīzu, jābūt nokārtotai palikšanai. Vai kāds ir bijis un var ieteikt kādu casa particular Havanā, kur palikt?
Finansiālie resursi visai ierobežoti.

Wed, Jan. 17th, 2018, 03:15 pm

Klau, AKKA/ LAA attiecas tikai uz filmu izrādīšanu LV, vai ne? Ja es latviešu filmu izrādu ārzemēs, es slēdzu līgumu ar autortiesību turētājiem, un viss?

Sat, Jan. 13th, 2018, 03:31 pm

Nekad man nav bijis mājdzīvnieks, kam tik ļoti patiktu mīļoties kā Žižekam. Viņš var bezgalīgi gulēt pieglaudies un murrāt – parasti viņš šo murrestību dala uz mums abiem, bet, kad es biju aizbraukusi uz Tallinu, Vilks ar Žižonu pārsvarā vienkārši vadīja dienas čučot, jo, nu, kā Tu cilvēks izkāpsi no gultas, ja Tev guļ viens virsū un murrā. Tagad arī, guļ man uz krūtīm, atspiedis pieri pret mani vaigu, apķēris ar ķepiņām kaklu. Vēl viņš saritinājies ļoti atgādina kanēļmaizīti, strīpas kļuvušas intensīvākas. Vakar pat nenoturējos, nopirku kanēļmaizītes.

Vakar aizvedām kaķi uz krogu. Man ļoti gribējās, lai viņš iepazīst vēl kādu vietu bez mājām (vai pārstāj censties izbēgt pa ārdurvīm), un es izmantoju iespēju, kad Bolderāja jau slēdzās ciet, lai viņš var paskraidīties, paošņāties. Kaķim patika. Vilks bija ļoti skeptisks, teica, ka tas ir veltīgs stress, bet man neliekas gan, ka Ž. būtu bijis baigi sastresojies.

Vēl viņš ir aizrautīgs dārzniekzēns. Vilks to formulē kā "arī apstājies pulkstenis divreiz dienā rāda pareizi", Gižona gadījumā, tas izpaužas tā – tad, kad viņš nav pārliecināts, ka liliju gumi ir visa ļaunuma sakne, kas jāizrok no poda un jānobēdzina zem guļamistabas gultas, tad viņš izdara arī dažas tīri labas lietas: izbužinot guļamistabas augu, notrauš tam putekļus, nolupina augiem vecās mizas un, es nezinu, ko viņš dara ar to vienu dīvaino gaļīgo augu, bet viņi regulāri pavada kopā laiku un tas augs ir kļuvis dzīvīgāks.

Fri, Jan. 12th, 2018, 11:31 pm

Kur lai februāra beigās vai martā aizbēg padzīvot siltumiņā?

20 most recent