dzīvsudrablapsa

Nez ir kāda vieta, kur var izšūt uz apğērba tekstu?

es gribu wabi sabi bet man sanāk tikai vecās raganas māja

Vai tehnisko apskati var iziet auto, kam ātrumpārslēgu nevar ielikt piektā ātruma robā?

Vai un kā LV ir iespējams diskrēti noskaidrot, vai cilvēks, kurš no soc. tīkliem pazudis, ir dzīvs vai nē?

ar blīkšķi ievēlos atpakaļ realitātē.
ir ļoti viegli būt vienam. pat varbūt ne tā.. ir ļoti viegli, kad tev neko nepārmet un nepieprasa.

tas ir absurds, ka atvadoties draudzene saka paldies, ka uz viņu nekliedzu, jo bija kļūmītes, dārgas, ar bagāžu; navigācijas gļuki utt.

Barselona ir kontrastu pilsēta. Ne tikai vide, arī cilvēki. vienojošais ir tas, ka visi smaida un ir laipni (izņemot 1%), bet neviens nav komunikabls.

mums nebija labākās vietas, jo biļetes tika iegādātas par vēlu (augusta sākumā, lol), taču divas dullas latvietes iekustināja savā sektorā bariņu spāņu! Mensons ir brīnišķīgs!

Distant descendant of a frog.

jo viņiem viss ir

mācieties no kaķiem gultā

Unnamed Arizona Ranger has a fateful duel with the notorious outlaw Texas Red.

no noklausītām sarunām:
jauna māmiņa ar diviem bērniem (viens ratiņos) uz ielas atbild uz kādu no nebeidzamajiem jautājumiem:
"Nav viedoklis!"

"Tanclova sirdi ar rūsainām stīpām žņaudza sāpes. Gan par asinīgo ķēvi, kas bija pazudināta, gan par to cilvēkbērnu, kas šo zirgu bija savām rokām sešus gadus dienu dienā kopis. Jezups bija Tanclova sirdij vistuvākais dēls. Ik reizi, kaut vai izsānis ieraugot dēla bālo vaigu caur noasarojušo loga rūti, viņš gluži instinktīvi metās uz svēto kaktu klanīties un dedzīgi krustīties tādai pašai bālai sejai ar tumšām acīm Jezus obrazā. Jezupa seja pret pavasari arvien vairāk izdila un apauga ar bārzdas vainagu, līdz cilvēks no svētbildes vairs nebija atšķirams.
Tanclovs sāka cītīgāk apmeklēt Ciskodu baznīciņu un vairāk locīt ceļus Jumpravas Marijas altāra priekšā. Viņš lūdzās par dēla veselību nomodā un pat sapņos. To darot, viņš pēkšņi aptvēra, ka Jezupa zaudējums nav Jezupa paša, bet vairāk Tanclova vai pat visas Sebaldu cilts nelaime. Līdz šim viss Sebaldiem bija šķīries bez skādes - Tanclovs ļaudīs varēja iet kā granīta kalns bez mazākās plaisas, kur melšu mēlēm aizķert. Sebaldi bija laimes krekliņā dzimuši veiksmes bērni, kas pieraduši, ka viņu vārdam ir svars un viņu sacītais dzeraunē un pat apleicinē izskan kā likums.
Jezupa slimībā ieraudzījis apdraudējumu cilts pašlepnumam, Tanclovs beidzot saprata, ko īsteni nozīmē spoveds. Līdz šim viņam nebija, ko nožēlot, viņš bija stāvējis taisns un ciets kā ozols. Tagad, satrūcies par savu augstprātību, viņš sūdzēja grēkus pa īstam. Labi, ka Dominikuss nu jau labu laiku bija aizcelts par Varakļānu vikāru, bet viņa vietā uz Ciskodiem atsūtīts pūļu prāvests. Dominikusam Tanclovs nevarētu tik atklāti čukstēt ausī visu to, ko viņš izstāstīja jaunajam baznīckungam, skaidri zinādams, ka līdz pūļa saprašanai nonāk tikai latgaļu valodas melodija, bet saturs paliek Dievam.
Un tā, sācis ar vainas sajūtu pret Jezupu, Tanclovs sāka šķetināt savu grēku pavedienu un pats bija pārsteigts, kāda netīrumu straume tur izgāzās no krietnās un taisnās sirds - kā rupuči no rožu dārza.
Tur viņš bija kukuļojis kroņa ierēdni, - ak, Dievs, kurš gan to nedarīja! - vienam strādniekam mazliet nošmaucies ar samaksu, citu skaudis, vēl citu nicinājis, uz kaimiņu Jugazes krūtīm baznīcā paskatījies, - protams, ka tūlīt novērsies! - bet kādas domas pazibēja aiz nolaistiem plakstiem, to viņš zināja vienīgais pasaulē.
Visu šo netīro straumi kā prieves rakstu izgaismoja Tanclova prāts. Drīz viņš aptvēra, ka tā ir cilvēka otra daba. Lai kā censtos, šī otra, mērkaķa daba, cilvēkam vaikstījās pakaļ katrā domā. Varbūt tā ikreiz netapa par grēku, varbūt citu reizi pat darīja cilvēku stiprāku - ikkatru viņa nodomu apstrīdēdama, apsmiedama, pārbaudīdama tā īstumu -, tomēr tā pastāvēja. Vēl vairāk: Tanclovs atklāja, ka vienā cilvēkā ir veselas trīs dabas - viena, kas nolemj, otra, kas apstrīd, trešā, kas teic kā būtu pareizi no ļaužu prāta. Bez rūpīgas sirds vērošanas Tanclovs tās trīs balsis sevī nemaz nebūtu pamanījis un nebūtu arī sapratis Trīsvienīgā Dieva Noslēpumu. Baznīckungiem nebija taisnība, ka To nevarot aptvert, ka, pūloties To saprast, apjūkot prāts. It nemaz neapjuka, ja godīgi un bezkaislīgi pavēroja sevi no malas - tur bija melns uz balta, visa Dieva trejādība!
Tanclovs, kurš pēc Kostas piedzimšanas sajutās vecs, tagad bija spiests atzīt, ka dzīve vēl arvien iet kalnā. Ja jau Visuaugstais parūpējies par tādām svarīgām un agrāk neiedomājamām atklāsmēm, kurās ne ar vienu nebija iespējams dalīties! Kluss viņš gulēja gultā blakus čūskaini sīkstajai Īvai un cerēja, ka klusumā abi domā vienu domu. Viņu valodā, kurā eksistēja tikai simt vienkāršu vārdu - Tas Kungs, Jezus, Svētais Gars, Jumprava Marija, siens, piens, dēli, zirgi, sēta, klāvs, maize, pirts, art, ecēt, sēt, izvest mēslus utt. -, nebija tāda vārda, ar ko norādīt uz atklāsmi."

/ Inga Ābele, Klūgu mūks

Ahoi,

Ir nepieciešams dāvanai ierāmēt A3 formāta poligrāfiju/izdruku.
Skatos, ka Rīgas centrā ir padaudz vietu, kas to dara.

Ir kādi ieteikumi no pašu pieredzes?

Vēlams, ja to var izdarīt uzreiz - ok, ja extra samaksa.
un vēl superīgi būtu, ja piedāvā arī nosaukuma plaksnīti/etiķeti, ko uz rāmja piestiprināt.

Iesakiet latviskus (vai krievu valodas) youtube kanālus, ko abonēt pensionārei, lai viņa visu dienu neskatās stulbības par Putinu.

vai mums un jums nav draudziņš kopengāgenā, kurš varētu norādīt, vai nav kāds inčīgs mākslas notikums šajā nedēļas nogalē? izstādes atklāšana, performances, utt. Nemāku sagūglēt.

vai kāds ir redzējis kādu labu videomateriālu par hibrīdkaru uz Latvijas robežas / nezināmo migrantu apbedījumiem?

"The Persian philosopher Ibn Sina (Avicenna), arguing that God has knowledge of generalities but not particulars, emphasizes the gulf between the philosophical god and the God of Quranic theology, to the annoyance of the conservatives."

/Malise Ruthven

biju vakar uz kapiem. es nebiju bijusi gadiem, man liekas, ka tikai pirmo māmiņdienu pēc mammas nāves un viss.
man likās, ka arī šoreiz nevarēšu, bet bērni gāja pa priekšu, kopā ar viņiem var visu.
Fricis ļoti priecīgs kapos meklēja citus Fričus, brāļu kapos atrada piecus (viss tāds lepns).

un ir kaut kāda gruzdēšana paplašinātajā ģimenē, ka es kapakmeni neliekot. nu nevaru. un nelikšu.
kā var uzlikt.

piereģistrējos nākamgad Venēcijas pusmaratonā, jeij!

pārkāpjot pāri slieksnim, viss mans optimisms pazūd kā nebijis.
2 nepilnas nedēļas, jo pa vidu Barselona, līdz skatei un kaut kā visi cer, ka man būs darbs skatē. man nepatīk šāds spiediens pret mani.
1h mānijas = 4 dienas depresijas. iedzeru aizliegto prettrauksmes ripiņu un aiziet viss saprāts prom.

trauksme, aizkaitinājums, skumjas un apātija. viss. mīlestība pret bērnu, bet ne sevi.

jau pāris dienas uztraucos par lidojumu. 4h.... 4h... domāju, kāds būtu max tabl. skaits, kuras drīkt iedzert pirms lidojuma (bailes ir nekontrolējamas), lai vakarā būtu pie sajēgas koncertā, nevis neko neatcerētos un 48h gulēt?

naktīs caurajā miegā murgoju par kara šausmām. nevaru izgulēties.

vakar pa acu galam manīju raksta hailaitus, ka sieveites organisms (hormoni etc) pēc dzemdībām atjaunojas pēc 2 gadiem, personība pēc pieciem. tamdēļ daudzas jaunās ģimenes izjūkot. kāpēc? dēļ empātijas trūkuma vīrietī. ar empātiju vīrietis diezvai ietu karā.