ar putniem

par putniem

7/3/15 11:20 pm - Trakas lietas.

Pēc pusnakts mani pārsteidza zvans pie durvīm un E. ar jasmīna zaru. Mājai niķojas čips, tiek iekšā visi, kas grib.

Neo šodien kaņepei nograuza vienu lapu.

Tagad mudīgi gulēt, rīt agri uz Igauniju, bet glāzē vēl vīns, kuru nepiebeidzām ar Vitu.

7/2/15 11:17 pm - Kakulaiks.

Var jau tā arī būt, ka sieviete paliek 5 gadīga bērna apziņas stāvoklī. Tas nav nievājoši. Mums brīnumu pilna pasaule!
Bet, kad vīrietis "pieaug", viņš visu redz tikai caur savu dzimumlocekli.

7/2/15 11:01 pm - .

No rīta apsargs, ā, tu jaunā meitene, kura vairs nav tik jauna!
Mēnesis?
- 8 diena.
Tags:

7/2/15 08:42 pm - Aizmirsu, ko dikti svarīgu vēlējos rakstīt,

jau pirms stundas un paldies visiem dieviem par to!

- Jums tik liela bagātība, bet vai iekšiņa ir?
- Jūs domājat serdi?
Kodoliņu?
jā ir.

Tas par pildspalvām, par ko gan citu?

No vakarvakara pie manis ciemojas mūsu kaķi. Neo izlīda no duškabīnes apakšas tikai tad, kad atnācu mājās no darba, vēl h nemierīgi staigāja, tik tagad neslēpjas un vēro satraukts putnus, pie manis to daudz. Mums ļoti skaļa māja, satraucoša.

Nopirku zemenes. Pirmo reizi. Negribas. Ko nu? Visa pārlieku gana.

7/1/15 10:06 pm - Spēlīte.

Ar Sirdi 47%
Ar E. 86%
Ar Adu 54%
Ar Vitu 53%
Ar pirmo vīru 61%

Tas viss ir muļķības! Bet, liek palūkoties no cita skatupunkta, jo mums tas patīk.

Šodien pārvietoju grāmatu, kura jāpataisa par bestseleru, no augstāka plauktiņa uz zemāku, komentējot to tā, ka latvieši parasti stāvot nodurtām galvām. Pati ekskluzīvi to grāmatu lasu jau divas dienas pirms pārdošanas, patiesībā tikai vienu, nelasās. Man tomēr tuvāk intelektuāla literatūra ar sajūtām, kuras lasa lēnām un pārdomājot, nevis žvīks žvāks. Priekš tā ir ciba. Un Kurts Vonnegūts viņš nekad nebūs. Bet laikam jau jautriem puišiem, kuri parasti nelasa, patiks. Un Kilbloknatam, protams. Es neizlasīju līdz galam trešo stāstu un nemaz nevēlos to darīt, jo ir tik daudz, tik daudz, tik daudz brīnišķīgu grāmatu, kuras vēlos izlasīt!

+ šodien pateicu apsardzei Almai, lai nekliedz uz mani. Nu mums ir pieteikta abpusēja nepatika.

(Vispār interesanti - pieņemt cilvēkus tādus kādi tie ir. Jā. Es tā daru, cenšos. BET! Viņi, maitas, to sāk izmantot un nemaz necenšas kļūt labāki (kā šķietamais iemesls ir mūsu atrašanās uz zemes, ja tic visam tam karmas pekstiņam).)

6/30/15 11:25 pm - Gardums īpašām reizēm, kad mājās aizķēries zilais siers.

Pannā apcep sīpolu ar rīvētiem burkāniem (jā, šis ir vissuperīgākais panākumu noslēpums) un kabaci, cukini. Pielej ūdeni, lai nosedz, kad vārās pieber kuskusu un kubiņos sagrieztu zilo sieru. Mīļākās garšvielas, protams un sāli uzmanīgi, jo siers jau gana spēcīgs. Atstāj zem vāka kuskusam uzbriedināties.

Gardums!
Tags:

6/30/15 11:14 pm - Lielummānija!

Sen neesmu dalījusies ar super vienkāršām gardām receptēm, tad nu lūk.

Dārzeņu stūķis, šķidrs, jo garšo dārzeņu bulljōns, man vienai. 3 dienām.

Recepte, pašiedvesma.
Iemet katlā pusi sagriezta jaunā kāposta, pielej ūdeni, lai nosedz kāpstus, pusi puķkāposta un 3 lielus kartupeļus, šķiponi jūras sāls. Pannā (olīveļļa, jo nezinu citu eļļu, kura būtu tik pat neuzbāzīga) apcep sīpolu ar rīvētu burkānu pievienojot mīļākās garšvielas - kariju un piparus. Pievieno katla saturam. Piemet vissuperīgāko garšvielu - lauru lapas. Apcep vienu mazu kubiciņos sagrieztu kabaci (jo man liekas, tad tas joprojām būs gards kabacis, nezaudējis savu veidolu un garšu) ar mīļāko garšvielu - kariju. Pievieno katlam. Viss gatavs un garšīgs, ņammm.

Bilde te.
(neesmu ēdienu blogeris, atvainojos par bildes neasumu, eju ēst)
Tags:

6/28/15 04:48 pm - Par instrukcijām.

Kuras neievēroju... "Saskarē ar ādu: Nekavējoties..... Ieelpošanas gadījumā: izvest cietušo svaigā gaisā.... Glabāt labi vēdināmās telpās...." Saskārās ar ādu, nomālējos melnu roku. Krāsoju 30 cm attālumā no deguna un elpoju, jo ir šāda fizioloģiska nepieciešamība. Atvēru logus, lai radītu kaut mazu caurvēju. Ņirb acis, hah.
Ko lai vēl sadara?
Žēl, ka grāmatas kārtot plauktā varēšu tikai rīt pēc darba. Istaba aizkrāmēta.

Jāpameditē. Jāieklausa sevī Enigma, lai pie Adas nepacietīgi gaidītās atgriešanās mājās, viņai nenāktos to piespiedu kārtā klausīties uz rinķi katru dienu.... gluži kā Dead Can Dance pirms tam, hah. Viss notiek atpakaļ. Iespējams E. šajā aspektā ir taisnība, mans šā brīža laiks ir atpakaļejoš, lai labotu kļūdas un kad tas atsāks iet uz priekšu notiks maģija. Gribu ticēt, ka šī maģija patiešām notiks un es satikšu Viņu. Un tad mēs plūdīsim vienā veselumā, iņ un jaņ, kā podiņš ar vāciņu, cimdiņš ar rociņu, kā divas pagalītes, kuras deg liesmojoši. Kāpēc es nevaru plūst viena? Esmu piejaucēta. Mans iekšējais dzīvnieks ir vilku sugas suns, viņa - vilks - melns kā nakts, kad nezini, vai tavas acis ir atvēras, vai aizvērtas.
Bet tikmēr es gulēšu pļavās augusta naktīs un lūkošos zvaigznēs, kuras kļūs tuvākas, bet es tuvāk savām mājām.

6/28/15 03:52 pm - Neizprotu

pēc kādiem algoritmiem darbojas manas smadzenes, kad tā reducē absolūti nepieciešamo tūlīt un tagad, lai iegūtu pirmatnējo harmoniju ar sevi pirms to izpostīja, bet tūlīt un tagad aizgāju un par pēdējiem euro nopirku melnu krāsu ar kuru krāsot jauniegūto veco grāmatu plauktu, nevis pēc 4 dienām.
Tagad 4 dienas būs stingra diēta, kuras laikā drošvien apēdīšu Adas dārzeņus no saldētavas un mammas doto lasi.

6/28/15 01:55 pm - Par sapņiem.

Tags:

6/28/15 01:43 pm - Par viņu.

Šonakt sapnī mīlējos ar gara auguma, normālas miesasbūves vīrieti. Viņam bija ļoti gari, ļoti melni mati. Tas notika priežu mežā, uz takas. Un šķiet, ka viņš ir tas pats par kuru sapņoju jau kopš 17 gadu vecuma, tikai mati nu jau ļoti izauguši, kas apliecina laika plūsmu.

Vēlāk- kaut kad domāju, kas notiek ar maģiski izzīlēto jaunēkli, kurš tik ilgi kavējas un neienāk manā dzīvē. Izrādās - noveco līdzi. Viņš joprojām ir vecāks par mani.

6/27/15 09:14 am - Trīs sekundes debešu.

Manis neesot realitātē, pasaule mana esot pārāk plaša.
Smieklīgi.

Nav ne kripatiņas skumju par šķiršanos no E. Nav atšķirības.

6/26/15 10:10 pm - Par ticību.

Pamazām atgriežas radošums.
Galvenais, lai ir miers
un Enigma.

6/26/15 03:08 pm - Return to Innocence.

Gadus 15-18 (vai tiešām tik daudz?!) nebiju klausījusies Enigmu, kura toreiz tika drillēta uz riņķi no rīta līdz vakaram un naktīs mēnešiem. Atgriešanās. Skaļi, lai nedzirdētu pati savas uzmācīgās domas. Vēlos uz upi. Vēlos saplūst caur to ar Visumu kā pirms 7 gadiem.

6/26/15 01:40 am - Par uzmācīgām domām.

Lekt.
No perona. No tilta. No palodzes. Iespējams tieši tādēļ man vienmēr ir bijis bail no augstuma, dziļuma. No kāpnēm. No ķeblīša uz kura jāpakāpjas, lai nomainītu izdegušu spuldzi un neeju peldēties viena, kad nav kāds, kurš stāv kā boja kā glābšanas riņķis ap kuru apvīties, pievīties un būt ūdenszālei. Nekad nebrienu dziļāk par nabu, nekad necaurredzamos ūdeņos.

Ieslēdzu apkuri. Auksts.
Tags:

6/26/15 12:35 am - Par vientulību.

Jau mužseni viena, mūžseni. Būtu vajadzējis pierast. Runā, ka ieradumam esot milzīgs spēks. Kur manējais?

6/26/15 12:31 am - Par sajušanu. Par kamolu.

Raimonds Tiguls & Imants Ziedonis - Epifānijas.

6/25/15 10:03 pm - Par nākotni.

Gadus divus prātā pieturu Cēsis. Šodien jo īpaši, nezinu, kāpēc.

Pēc gada, pusotra, dzīvošu Cēsīs.

Āgenskalns bija ļoti spontāns (un man te patīk).
Tags: ,

6/25/15 09:18 pm - Par to, kas nepatīk.

Nepatīk, ka dusmojos. Par niekiem. Par lietām, kuras nespēju ietekmēt, mainīt, pieņemt.
Nepatīk, ka cilvēks skaita manu naudu, izdzertās vīna glāzes, manu brīvo laiku.
Nepatīk, ja darbā kāds cits (apsardzes darbiniece, kura garlaikojas) dara manu darbu.
Nepatīk, ja man pavēl.
Nepatīk, ja mani uzskata par idioti.
Nepatīk visi Tavi lieki izteiktie vārdi, kuru apslēptā būtība tādējādi tiek zaimota.
Nepatīk Tava iedomātā augstprātība un skolotāja sindroms, es nekad nebūšu tava skolniece.
Un vispār, kas tas par nelāgu pieņēmumu cilvēkus vērtēt pēc pirmā iespaida? Esmu tik daudzreiz vīlusies! Cilvēki melo! Vērtējumu, jebkādu, var izteikt tikai pēc laika. Īpaši par mani. Tikpat īpaši kā par jums. (Un gan jau arī tā apsardze izrādīsies normāls cilvēks. Labi, ka nogaidīju līdz pāriet dusma un negāju "sūdzēties", bet nogurdzu, ka eju strādāt par apsargu.)
Nepatīk, ka mani uzstver kā pašsaprotamu "lietu" pret kuru var attiekties kā ienāk prātā, jo "nekur jau nezudīs!" Apdauzīs, saskrāpēs, nosmērēs, salauzīs, bet nekas, gan noderēs, ja ne - izmetīs.

Darba atvilknē stāv piezīmju blociņš, kurā tiek ierakstīti kuriozi. Šodien bik palasījos. Bet nekas īpaši prātā nepalika. Kurioziem nepieciešams īpašs smieklu vilnīts, bez tā, tie ir muļķīgi.

"Maisiņš vienmēr nav." (Tas atsaucei [info]phz!)

Vēlos antidepus...
Tags: ,

6/24/15 11:05 pm - Skārienjūtīgas skabargas.

Tam sen bija jānotiek un nu, pēc 2 gadu krišanas, telefona ekrāns sašķīda pret betona flīzes kanti pie Undīnes, pirms mirkļa dabūju tā sīksīko daļiņu īkšķī. Lieki izdevumi pie mana katastrofālā budžeta.

3h pastaiga gar jūru un kāpām.

Pārmetumi par to, ka mans laiks nav fleksibls. A bet lūdzu, varu, pat ļoti labprāt, nestrādāt! Viss vienmēr traucē. Visam mūžseni iemesli, lai nebūt labi kopā. Priekš kam?

Viss mainās, viss sažūst un man bailes kļūt pārlieku tālai no Tevis, jo mazliet, bet tomēr sāp. Čiekuri ausīs. Skārienjūtīgs viss. Kaimiņi grauj klusumu, jau atkal, vienmēr. Nekad nekas nesanāk.
Powered by Sviesta Ciba