ar putniem

par putniem

3/31/15 01:37 am - Beidzās zeķes.

Vienā kājā zila, otrā melna. Ā. ielā nogriezu kleitai piedurknes. Neviens nepamanīja. Tagad kā bez rokām, brīva brīva, nav ar ko pieķerties.

3/31/15 12:22 am - Man vienmēr apdauzīti ceļgali.

Ieskrēju mietiņā, metāla, tajā, kurš atdala ietves labo pusi no ietves kreisās puses uz Avotu ielas. Puikas pa labi, metenes - kreisi. Un lūk, pušu. Aizparīt brīnīšos no kā man zilums uz ceļgala.
Ieskrēju mietiņā. Trieciens atsita mani atpakaļ uz zemes, uz zemes, zemes.
Kukainis uz maniem dzeltenajiem aizkariem, gribas to noķert, lai nav, lai neir, bet nē, tas tikai puteklis. Vilšanās. Būtu gribējusi to ievīstīt papīrā un nospiest, lai neir.
Lasu Šiškina Vēstulnieku un raudu. Asaras kā mazi kukainīši pār kuriem man nav vaļas rit savu ierasto taku. Ļoti sagrāb, sažņaudz, saritina lapaspusēs, nospiež un es paliek mūžmūžos starp šo lapaspusi, līdz mani kāds drošsirdis ar nagu nokasīs. Pēdas paliks. Palikšu.
Un tā uz katra stabiņa, kurā ieskrienu ar savu ceļgalu un tad brīnos no kā man šis zilums, šis sārtums, kurš nepāriet gadiem kā kukainis, kurš iespiests starp lapaspusēm.

3/30/15 01:15 pm - Ja tas nav mīļi, tad kas ir?

Uzvelk man savu silto darba jaku, aizvelk rāvējslēdzēju, sakārto šalli un sajūtos silti mīlēta kā bērnībā.
Paijā man matus, pieri, ausi. Tā pat vien, bez mājiena uz seksu, vienkārši sirdssiltumam.

"Zelta zivtiņa jātur cieši, lai neaizslīd."
Tags:

3/28/15 11:02 pm - Pietiek dzert,

jāsāk dzīvot!

Vakar bija traki traki, šodien slikti. Dejas nebija, bet bija ļoti pacietīgs un mīļš E. Varbūt mēs brīžiem nesaprotamies (bez varbūt), bet viņš līdz šim vienīgais ir spējis mani savāk un neļauj histērijā mesties prom ielās. Sagrābj savās stiprajās lielajās rokās un tur.
Visvairāk tomēr ir labi.

3/27/15 05:40 pm - Vēlos neprātīgi dejot!

Kur? Kur? KUR?

(un ar ko?)

3/27/15 04:54 pm - Šausmas!

1. Kļūstu veca! Klausos 80'gadu latviešu estrādi un man patīk.
Bet tas bija netverami brīnišķīgs laiks! Sapņi vēl nebija tik novazāti. Tā šķiet.

2. Zeme mani slāpē, Zeme mani dzēš, lai gan Uguns var kurties uz Zemes, tas ir pārlieku sarežģīti, jo tomēr tā sausā malciņa jāsarūpē (un ne man). Sirds ir Ūdens - bezcerīgi.
Lūk, meklēšu Gaisu (lai uzliesmotu un radītu siltumu, gaismu, mieru, maizi) vai meklēšu Uguni (lai sadedzinātu, lai šķīstītos, lai sadegtu un atdzimtu). Dzīve ir to vērta, lai to nodzīvotu pilnasinīgi izjūtot katru savu ātomiņu, katru elementārdaļiņu, kuru ieelpo un izelpo, Tevi, Tevi, Tevi, ak mans Svešieniek, lūdzu, satiekamies, kamēr miesās vēl spars neprātīgi mīlēties un gars spējīgs šķīsti just!

3/27/15 04:00 pm - Tātad, baseins.

No atvēlētajām divām stundām pavadīju tur vienu, jo nav ko pirmajā reizē pārspīlēt. Sačokurojās falangu spilventiņi un no baseina biju ārā, pat neskatoties uz to, ka nemaz jau īsti nav jāmāk peldēt tais 1,30 m, kad ūdens pats no sevis notur siltūdeņu ronīti kā pludiņu virspusē. No hlora izgarojumiem šķita, ka iztecēs acis, bet pie tā drošvien pierod. (Un kas zin, varbūt skaidrāk sākšu redzēdz lietas, kuras pirmajā mirklī tiek palaistas garām.) Peldcepure savas funkcijas - saglabāt matus sausus, nepilda, bet iespējams šāda funkcija tai nekad nav bijusi jāpilda, pietiek, ka aiztur kādu pazaudētu matu, bet tas, ko viņa pilda labi ir skaņas (vilnīšu, kuru rada peldētāji) deformācija. Aizver acis, ļaujies caur logu ieplūdušajiem skopajiem saules stariem un aizceļo uz Vidusjūru. Pludiņš Vidusjūrā.

Jānoorganizējas uz peldētapmācību.

3/27/15 12:29 pm - Nu arī es

noskatījos Dolana jauno filmiņu. Pirmā reakcija? Izmisums. Saritināties un klusiņām tumšā kaktiņā apraudāt savu dzīvi. Otrā? Lai tumšā kaktiņā saritinājušies klusi raudāt iet tie citi.
Pēc laika būs jānoskatās vēlreiz, lai izjustu ciešāk instagrammīgo kadrējumu un trakumu, kurš ierobežo un dara brīvu vienlaicīgi.

Šis rīts atnāca ar pārdomām par "īstu mīlestību". Kas tā ir? un ar skumjām secinu, ka nezinu. Nezinu ne tādēļ, ka mani iespējams neviens nav mīlējis, bet tādēļ, ka nevienu neesmu mīlējusi es. Nav no kā mērīt. Iemīlos idejā par mīlēšanu, bet kā visas idejas pie kurām nav strādāts, tā izgaist. Vai esmu psihopāts? Ha, nez. Kad iezombējos benzīnā vienbrīd šķita, ka jā. Medikamenti nepalīdz. Līdzcilvēki nepalīdz. Trakums ir būtība, un lai to izskaustu ir jāizskauj pašam sevi, savu es, savu izpratni par dzīvošanu.

Šodien sevi ir mazliet jāpiespiež beidzot aiziet uz baseinu. Arguments- esmu resna un tāpēc neiešu publiski atrādīt savu celulītaino pakaļu, vairs nestrādās. Jāpiespiež sevi stāvēt pāri visiem, kuri apzināti vai ne iegrūž tumšajā kaktā (visvairāk sev pašai).

Pieķeru sevi skaļi komentējot (savā izpratnē skaļi, tātad, klusu) un sarunājoties uz ielas. Mājās retāk. Mājās es savācos vienkop.

3/26/15 11:28 pm - Šonakt sapnī...

starp uzacīm satausīju rugājiņu, kuru ar nagiem (vai pinceti) vilku un izvilku (apmēram kaut ko šādu). Smadzenītes.
Tags:

3/25/15 05:17 pm - Ar šausmām veros šodienā...

Nē, nē, nē! Tā nedrīkst būt atpakaļ!
Bez ad jau mēnesis un šis piepildītais izmisums plēš pušu.

3/24/15 11:23 pm - Trauslās čaumalas diena.

Neo smaržo pēc pūpola.

3/24/15 04:39 pm - Paspēlēties paslēpēs.

Sēžu segu pārvilkusi pāri galvai kā "mājiņās"; izsūcu pudeli sidra, mēsls; riebīgā valsts sistēma, pirktie, bet nepiepildītie sapņi būt kaut kam vairāk par cilvēku. Tukšums. Nemeklē aizmiršanos pudelē, pudelē tās nav'a, nopērc pēc skumjām smaržojošu ziedu, es pacienāšu ar asarām un smiekliem, varbūt pat īsti negribētu mīlestību. Tāda dzīve, būt tukšam tukšumā tukšs un tu veries caur saviem lūrāmcaurumiem tukšs. Viss viens, jo esam viens. Nekad nebūs "mēs". Man mugurā nebūs balta linu kleita un magoņu vainags galvā, kad basām kājām pļavā svinētu mūsu kāzas. Nē. Straume aizness vientulībā laupīto vainadziņu. Tu, es, viņš, viņa, mēs... visi mani vietniekvārdi aizvieto dzīvi parasto, zemo, pazemīgo. Māka dot. Ņemt slinkums iemācīties tev, man, viņiem, viņām, mums. Iepūt svilpītē un aidā kūleņosim augšup, kurš pirmais lejup.

3/21/15 08:33 pm - Vēlreiz.

Iepriekšējais puksts uzjundī vēlmi arī pārlasīt Višņevska " Vientulība tīmeklī".

3/21/15 08:10 pm - Nepanesamais dzīves vieglums.

Iemīlēt manu pagrimumu un pārmest par manu prieku, kad ierauga, cik dzīvespriecīga un viegla patiesībā esmu?... Smieklīgi. Laime un kopāpastāvēšanas miers viņus biedē? Pretrunas.

Varbūtība.

Dzīve nenotiek vakardienās. Mums pieder tikai šis mirklis. Bez laikatrīces. Bez atmiņām, kuras dzēšu.

Atstājiet man mieru, visu pārējo ņemiet.

Vakar noskatījos Jūlijas jaunkudzi, 1999 gada versiju. Vēlos izlasīt grāmatu (???) pirms skatīties jauno.

Ļoti.

Mans pacietības limits ir 3. Puse no bezgalības. Pēc tam viss atmirst. Nekad neatdzimst.

3/21/15 06:39 pm - Bilžu rāmītī

uz kamīna dzegas man dzīvības galerija, tipa atgādinājumam kāpēc joprojām būt dzīvai. Vecāku kāzu foto, Bea un kaķi. Trūkst skaistas kopbildes ar mīļajām meitenēm, rāmis ir, kurā šobrīd Lielās liedags.

Kārtojot dzīvokli atradu zelta diegiem caurvītu auklu. Pietiekami garu. Bet šāds veids mani nekad nav vilinājis.

Uzplaukušās puķes tiek sabradātas.

Usne, tomēr nav cerību, nav.

3/19/15 06:13 pm - Atkalredzēšanās.

Šonakt mani vēlreiz apraudzīt atnāca melnā ēnā zem hūdija noslēptu seju Viņš. Stāvēja kājgalī pie sienas starp grāmatu plauktu un molbertu, ja pieņem, ka istaba bija tāda pati kādu to atceros, un dusmojās. Sajutu drūmas bailes no šo divu realitāšu saslēgšanās. Apzināties sevi. Apzināties sevi.

Milzīgs nogurums.

Vakar ar krustmeitiņu bijām medicīnas muzejā. 1,5 h 2 stāvi pluss izstāde. Atlikušajam nebija spēka, to izskrēju nepieturoties. Apmalījos un sajutos neomulīgi. Visi tie iekonservētie dzīvības aizmetņi... slimīgi izpētīt, kāds bija viņš savās 17 nedēļās un aplūkot sevi sadalītu galvenajās izejvielās. Matērijas sāls.

Neber sāli uz manām brūcēm, neber.

Neviens nenāk viegls, lai gan saka- Tu esi tik viegla! un domā, kas ar to domāts. Nepieķeros. Paceļos pāri sakaitētajiem akmeņiem, elle ir pašu izdomāta un lai. Pretrunas uz katras spertās domas.

Viņš ir traks un ar to es nedomāju tos, kuriem pieder pasaule. Līdzīgs līdzīgo pievelk. Traks un vēl trakāks. Esmu provocēšanas meistars, vismaz kaut ko dzīvē māku izdarīt labi.

3/17/15 01:50 pm - Ņemu savus vārdus atpakaļ.

VISUS.

3/5/15 01:14 pm - Aujam kājās pastaliņas un uz kiosku!

Jauns žurnāls "must have".



(noslauc naudu kkf un nabaga tautietim ar 3.55 €, neirolingvistiskā programmēšana - jo MĒS VARAM TO ATĻAUTIES, kā tad!)

BET patiesībā man pietiek ieraudzīt burtu salikumu, kurš veido "raups", lai manī iedzinkstētos- VAJAG!
Tags:

3/5/15 11:24 am - Kaķurdiena, ja, Pārdaugavā plaukst pūpoli.

Tags:

3/4/15 03:22 pm - Dzīve pēc nāves? 2.

Gluži kā mūsu senči krāja naudiņu un glabāja ābolus zārciņā, tā tagad mēs krāsim naudu zārkam kapsulai un tapsim "iesēti" embrija pozā, jap, man patīk un kā projekta autori uzsver- netiek patērēta enerģija kremējot kā šajā iepriekš aplūkotā projektā.


http://www.capsulamundi.it/progetto_eng.html
Tags:
Powered by Sviesta Ciba