un kļūst skaidrāk redzams, ka esam svešinieki, kuri tikai uz brīdi satikušies.

Bea pirms 3 gadiem (5 gadi)... apģērbu savās drēbēs, kamēr mazgāju viņas.

Tiko vēl viens "treneris" mani atšuja.

Zvanīju arī ieteiktajam. Viņam nebija laika, teica, ka pārzvanīs. Pagājušas jau 4h. Rīt zvanīšu vēl.

Bet vispār kārtošu papīrus uz rehabilitācijas centru. Ceru, ka līdz rehabilitaloga pieņemšanai man mugura nespārstās pēkšņi sāpēt... jo viņiem redz ir "derīgi" tikai šie momenti.

Tad vēl vajag nervu dakteri.

Cerams, ka neizlīdīs visi mani dziļi, lai arī virspusīgi, apslēptie monstri...

un kaķi nokoda manus tumsā izstīdzējušos puķuzirņus.

Grūti paiet, kliboju. Sajūtu nervu galiņus, kas savieno kājas celi ar mugurkaulu. Sāp. Salecos pie rimčika kases ar aiz manis stāvošo tanti. Viņa- "jādomājot par pārējiem!" Es-"jā, lūk sāciet domāt un negrūžieties man virsū!" Fak! Stulbie cilvēki ar saviem piekrautajiem kurvjiem. Bet vispār pusotru nedēļu ar mani labāk pa labam. Ne tikai dēļ sāpēm. Dēļ Beas. Pēc pusotras nedēļas ir apsolītās brīvdienas Rīgā par kurām mazais cilvēciņš ir izčivinājis pa visu miestu. Gaida. Un viņai tur esot labi, cilvēciņš priecīgs, jo ir paēdis un tīrs, nav stresa.
Tagad es gulšos uz tūristu paklājiņa, ieņemšu jogas miera pozu, lai atvelk sāpes un nodošos lielai sevis žēlošanai, par to, ka man nav laba vīra, lielas mājas ar daudz tukšām istabām un es nevaru paņemt Beu pie sevis ar visiem papīriem aizbildniecībā uz pavisam, un mammīti, un paņemt no patversmes sunīti, kuru mazais cilvēciņš tik ļoti grib. Visi debīlie sapņi par laimi un mierīgu skaistu dzīvošanu. Fak! Ienīstu sevi!

jau mēnesi domāju par tuneļiem. mazmazītiņiem maziņiem tuneļiem.

tad izlasīju par to kā kādu mīl un kļuva sevis pavisam žēl.

Tik burvīgas debesis!

Bet no šīs alas, kuru sauc par dzīvokli, tās neredz.

es esot riebīga un ar mani nedraudzēsies, jo elektriskajā vilcienā atsakos spēlēt mobīlo katanu, bet solitēru "spēlēju".

Naktī bija ļoti skaista migla.

Saprāta un disciplīnas.

Ienīstu linuksu.

Žūst matiņi. Jo kā jau vienmēr, mans lūgums matus neveidot tika noignorēts. Pirmais iespaids bija šoks, kad ielaižot pirkstus pakausī (tos mazgājot no krāsas. Ak, "nevajag krāsot! Tev tik skaista dabīgā." Lai jau... man patīk sevi "ierāmēt" tumšās cirtās.) atklāju, ka viss pakausis izcirps, bet tagad jau tīri patīkami izlaist pirkstus caur "ezīti", kad tie vairs nekur neieķeras. Pluss punktiņi frizierei, kura nelokāmi turas pie sava "tā vajag", lai būtu labāk. Siena guba ir likvidēta! Izskatās pārlieku zolīdi, jo vairs nav manis pašas izroboti. Pusgalvai mazu ļipiņu varu uztaisīt.
Un tagad- lai aug!

"-Vai ir kāda pārdabiska īpašība, kuru jūs vēlētos sev?
-Jā, neēst pēc pulksten sešiem vakarā."

Dēļ kuras varētu novājēt un nekad vairs neēst. Tikai 1,495,00 EUR :D




-------vēlāk-------
Te tev nu bija! Izrādās tā mežģīne ir atsevišķa detaļa- krekliņš par 760,00 EUR, kurš pavilkts apakšā kleitai. Un kleita maksājusi 2,135, 00 EUR. Naudas izspiešana :D

Jāiemācās taču beidzot skaisti šūt!

- kura ķermeņa daļa tev sevī visvairāk patīk?
- ausis. Tās neaptaukojas. :D

paliek starp punktu A un B. Pierakstīt atliek tikai glupības.

Sporta somā atradu lasītāja kartiņu un devos lēnā pastaigā uz Grīziņkalna bibliotēku. Patīk. Zem kājām parasti neskatos, jo jāskatās jumtos, logos, sienās, pagalmos. Vārnu ielā uz mugurkaula vienmēr uzmetas zosāda un ir sajūta, ka ieraugu dzīvi.

Kā man pietrūkst? Kā man pietrūkst?

Gribēju paņemt kokčiku un slīdēt uz parku, bet jau vēls, jāiet mājās un jāgatavo vakariņas. Skrienu un apdauzu sevi pret mēbelēm, stenderēm, vaļā atstātiem skapīšiem un aizvērt aizmirstām ledusskapja durvīm. Īpaša diena, kad rutīnu izjauc neizskaidrojama panika.

Un nē, tas nav mazais kvieplis, kas man pietrūkst. Bea līdz 6 gadu vecumam arī reizēm bija neciešama, bet tas dēļ viņas panikas histērijas lēkmēm. Varbūt viņai bija tā pati sajūta iekšā, kas viņas vecumā man? Nabaga bērns. Nabaga es. (un sajūta, kura nekur nav pazudusi, bet tiek cieši kontrolēta)

Vēlos atrast Anitas Paegles ilustrētās grāmatiņas ar kurām drošvien pilni grāmatnīcu plaukti. Ja varētu kaut kā lētāk... Izņēmu "Papīra plastika"... Drīz Lieldienu brīvlaiks, Bea nevar vien sagaidīt, kad brauks ciemos pie mums. Vairāk gan dēļ Sirds un elektriskajām spēlēm nevis manis, bet man cits plāniņš. Lipināsim papīru, pļeckāsim papīru, apzīmēsim un griezīsim papīru. Veidosim akvāriju ar papīra zivīm, iesim uz muzejiem un ēst saldējumu parkā.

nekur es neeju.
1592 reizi esmu pazaudējusi lasītāja kartiņu. Sodu negribu maksāt. Jāmeklē.
Turklāt šoreiz komplektā ar Ģildes caurlaidi, velns.

Tiš tiš tiš prom no kompja!
Apģērbjos un uz bibliotēku. Vakarā bija jāiet uz ģildi gudrot nosaukumus. Negribu. Gribu palikt mājās un zīmēt. Jo kam gan tie nosaukumi? Man būs liels kauns, ja tos darbus izliks.

Īss matu griezums man ir bijis 5as reizes. Mati ataug :D
Krāsa- tumša. Viskomfortablāk.

un te šausmas no pagātnes Izlaidīga gan nekad neesmu bijusi. Laikam par to žēl.

p.s. vēl "tīra" roka.

Agri.
Tagad jau divas h esmu nelietderīgi nošķiedusi:
- skatot gūgles imidžos īsos matu griezumus;
- skatot fotkās elvē vecās foto.

un nevaru izlemt:
1) klasisks īss griezums;
2) īss griezums, kur priekšā matiņi garāki;
3) matukrāsa?

Šobrīd uz galvas ir violetas nokrāsas siena kaudze. Nav brīnums, ka nevar iziet no mājas.