| S.c. |
[Jun. 21st, 2018|07:42 pm] |
|
Stabu Otrajā Elpā redzēju "Homo Deus" par 2,50. |
|
|
| Pārpratumi pārpratumi... |
[Jun. 21st, 2018|07:34 pm] |
|
bet pirms pakošu kastēs savu iedzīvi pagaidīšu 2 nedēļas jauniem pārpratumiem un tā... |
|
|
| līki pirksti un nemāku gūgli. |
[Jun. 21st, 2018|12:17 am] |
[del]
šodien pirksti vairs nav līki un acu gaisma spoža, vakar tas noteikti bija jau gauži lielais nogurums. |
|
|
| nu bet, wtf? |
[Jun. 18th, 2018|01:25 am] |
parādās jaunas sajūtas - nogurums paskaidrot, ka nereducējos sīkumos un viss ir apnicis. vnk pārtraukšu komunikāciju ar cilvēkiem un turpināšu to tikai ar dabu (vai lietām) kā bērnībā.
un kļūs saprotami garlaicīgie dabas apraksti klasiskajā literatūrā. |
|
|
| . |
[Jun. 18th, 2018|12:12 am] |
ir reāli apnicis būt tam, kurš ir starp attiecībām... tam, kurš aplaiza un sadziedē rētas, savas aizlaižot līdz gangrēnai un ar savām pūžņojošajām, amputētajām, kad "atveseļojas", es nevienam neesmu vairs vajadzīga.
šogad jau piedzīvoju realitāti, kad saslimu ar plaušu infekciju (ģimenes ārsts nesaka, kādu tieši) un 10 dienas nogulēju drudzī viena, joprojām neatceroties, kā spēju izvest suni 2x dienā pastaigā, jo nav neviena, kas būtu "draugs". ja no tevis neko nevajag, tu esi nevajadzīgs. un šo realitāti turpinu piedzīvot, pieņemami adekvāti. laikam jāsaka paldies gadiem, kuros dzēru ripiņas pret adaptācijas traucējumiem. |
|
|
| Nepareizie instrumenti. |
[Jun. 17th, 2018|09:58 pm] |
Uztaisīju kastīti sēņu eksponēšanai. Un pieķeru sevi pie domas, jau kuro reizi, ka kosmoss šo nesaprot un ja pati varu uztaisīt kastīti un mājās ir dažādi instrumenti, tad man vīrieti drošvien nevajag, jo pati tieku galā ar šādiem sīkumiem. Nav nekas izcils, V, būtu uztaisījis labāku, bet... vakarnakt tiku salauzta pavisam. Vairs nav emociju. Nejūtu ne prieku, ne skumjas. Tukšums... žņaudzošs, tas ir vienīgais, ko jūtu. Viņā joprojām strādājot vecā programma, ka ar "bijušo" līdz nāvei. (vai maz viņa tad ir "bijusī"?) Un atzina, ka viņu mīl un mīlēs... lai arī to noliedz, bet lai kādus vārdus izmanto, tikai ne tos, starp zilbēm es tos dzirdu. (ka viņa ir kā "radinieks" (23 gadi kopā) kā "bērns", kurš dara blēņas, savāra ziepes, bet bērnu taču joprojām mīli... cik vēl tiešāk manī iedzīt tupu mietu krūtīs?) Ka forši ir kā bija... kad grib, tad piezvana, ja nezvana, tad "tipa" strādā (un tiek iedzīts vēl viens miets krūtīs, no mugurpuses. jo tas viss manī nesacaucas ar - "labi, ka Tu esi". kas tieši šajā visā ir "labs"?). Lai visu saprastu "labāk" veicu fizikas eksperimentu ar pilnām burciņām (pilnā burciņā ar iekrāsotu ūdeni lēju no tādas pašas burciņas tīru ūdeni. Apakšā mazliet mainījās krāsa, tika "tīrais", bet 80% nemainījās. es līstu pāri malām, man vnk nav vietas. un ja ūdeni iekrāso "drošāk", tad vispār nekas nemainās...). nevar ienākt tur, kur viss jau ir aizņemts.
"Kad gadiem skatos pāri, neviens vairs nav pa vienam
Un kas tur palika pāri?" /Instrumenti
/
un "Tu taču zini, ka slikts noskaņojums pielīp otram un tad visiem ir "slikti"?" bet, come on, mana reakcija bija/ir adekvāta. ja es pēc visa dzirdētā būtu optimistiski priecīga, tad būtu jāsatraucas un, iespējams, jāsauc psihdoc. |
|
|
| Salauzta. |
[Jun. 17th, 2018|10:22 am] |
|
Viss kaut kāds wtf. |
|
|
| Grūti elpot... |
[Jun. 14th, 2018|12:56 am] |
nevarēju saprast, kāpēc ir tik grūti sagatavot formas krāsnij... es vnk nevaru saņemties sadauzīt stiklu... nevaru, negribu to troksni un izlādi.
Esmu sašķaidīta pret asfaltu... |
|
|
| Par sestdienu. |
[Jun. 13th, 2018|12:07 am] |
|
ja man būs brīvs un es tikšu uz Jūrmalu satikt mammu un krustmeitiņu uz cepelīniem... atbrauks arī mana krustmāte, bet lai es braucot bez sava biesmoņa, t.i., Fejas, tāds ir krustmātes nosacījums. Fak jū! |
|
|
| s.c. |
[Jun. 12th, 2018|10:57 pm] |
|
dievi manu pieprasīto ziedojumu pieņēma un sēņu cepurītes no krāsns iznāca 9 no 10. pat neskatoties uz to, ka puse likta pēc sajūtām nevis ģeometriskiem aprēķiniem. |
|
|
| viss.... |
[Jun. 12th, 2018|10:20 pm] |
un varbūt pat labi, ka tā. |
|
|
| Bet |
[Jun. 12th, 2018|11:21 am] |
|
varbūt nē. |
|
|
| Neesmu gramanazis, bet |
[Jun. 10th, 2018|10:19 pm] |
šodien tīrīju dzīvokli pēc vecmeitu ballītes un atdūros pie jautājuma, vai vīrieši prec tikai stulbas meitenes?
Bija uztaisījušas etiķeti šampim - (līgavas vārds) dzirdgstošais.
/
Un ne jau par gramatiku ir stāsts. Patiesībā, es nezinu, kāpēc uzrakstīju. |
|
|
| Nekad neesmu sevi uzskatījusi par mākslas zinātāju |
[Jun. 8th, 2018|10:16 pm] |
un vēl jo vairāk, ka kaut ko sajēdzu no mūsdienu mākslas, tāpēc iesaku aiziet uz Arsenālu un paskatīties patiešām jauku tekstila izstādi. Ir vērts. Neuzbāzīgi uzrunā.
Šodien izskrēju 5 izstādes un drausmīgi no tā noguru, bet ja ne šodien, tad nezinu, kad to būtu bijis vēl iespējams izdarīt, t.t., brīvdiena izmantota uz visiem 100%.
No vilšanās, ka brīnišķīgās Fransuā - Raula Larša vāzes "Sapņi", kas bija arī vienīgais, kas mani visvairāk piesaistīja Jūgenda izstādē Rīgas Biržā, nevar apskatīt no visām pusēm, sāka sāpēt galva. Kā darbu, kurš ir jāapskata no visām pusēm var iebāzt stūrī? Kā? Kāpēc? |
|
|
| Šodien tāda diena. |
[Jun. 7th, 2018|10:25 pm] |
Līdz pēcpusdienai akadēmijā. Ieliku krāsnī sēnes, ar dievpalīgu, cerams viss būs labi.
Tīrīju māju.... stikla tīrītājs palika akadēmijā un, draudziņi, ar škaidītāju logus nemazgājiet. Atsitu roku, nodomāju, labi, ka tas nebija stikls, spogulis. Uz galvas uzkrita kartons un labi, ka tas nebija stikls, jo tad šobrīd būtu traumās ar nošķeltu ausi. Nolūza slotai kāts, kritu un labi, ka uz tā neuzdūros. Bet dēmons dajūja savu, jo griežot salātus, iegriezu pirkstā. Ceru, ka ar to būs samaksāts, lai manas formas pirmdien no krāsns iznāk ideālas. |
|
|
| Jau 1h kavēju |
[Jun. 1st, 2018|11:00 pm] |
|
,ja kāds piesiesies, atbildēšu, ka mēs mākslinieki, mēs ierodamies neretums tikai pēc nāves. |
|
|
| what the fuck is wrong with me |
[Jun. 1st, 2018|05:48 pm] |
esmu pazaudējusi vaska formas. savā fakin mazajā dzīvesvietā esmu pazaudējusi vaska formas. kā tas ir iespējams?
šodien esmu pacilātā noskaņojumā, jo satiku viņu. kā skolniece, kura ir redzējusi sev simpatizējošo zēnu no vecākām klasēm starpbrīdī.
vakarā uz laikmetīgās mākslas bienāli akadēmijā un izrādās, ka par Kontaktoru es sen jau "zināju", jo tiku ielūgta, bet kaut kā piemirsās, laikam biežāk jāatver feisbuka pasākumu kalendārs. pateicu V. par saviem vakara plāniem uz ko viņš atbildēja, jā, ej, jo ja 38 gadu laikā neesi sev atradusi vīru, tad vienā vakarā neatradīsi.
sapnī redzēju utis un man bija ūsas un veidojās bārda... kā tāds frīks, kuru izrāda cirkā. |
|
|
| Velku sevi aiz matiem |
[May. 31st, 2018|10:06 pm] |
līdz Daugavai peldināt Feju, lai vismaz kaut kāda laba darba padarīta sajūta. Suns ilgi prasījās ārā... bet tā kā es lēmēta un nenoreaģēju pēc h tika pačurāts uz grīdas.... tās vainīgās acis! nebāru, noglaudīju galvu, pateicu, ka es vainīga un saslaucīju. formas, kurām jābūt gatavām uz otrdienu neuztaisīju... jo pat ja uztaisītu, viņas nebūtu gatavas uz otrdienu. būs jāizlūdzas nodaļas rūķim pacietību un līdzcietību dēļ sava tizluma atkal iekāpt depresijas grāvī, kas ir loģiski pēc tik ilgas mānijas pirms 3 dienām, kad likās, ka man sanāk pret visu (depresiju) lieliski cīnīties ar pašas gribasspēku (canis terapija). gandrīz gads bez antidepiem. bez Fejas tas nebūtu iespējams.
/
un tas, kas joprojām besī ir cilvēku attieksme pret suņiem, jo kā gan es, maita, varēju iedomāties paņemt tik lielu suni pilsētā un nedoddievs turu to dzīvoklī! man ir izteikta vēlme uz pretjautājumu, kā gan jūs iedomājāties dzemdēt bērnus un turēt tos pilsētas dzīvoklī?
savu bērnību pavadīju mazpilsētā un tas joprojām ir foršākais laiks manā mūžā.... man ļoti pietrūkst savas iedomātās izsapņotās sapņu mājiņas pļavā meža ielokā, kurā visiem ir labi, it īpaši Fejai. |
|
|
| Lēmēta oma, |
[May. 31st, 2018|08:04 pm] |
bet uz aķi aizvilkos un labi ka tā, problēmas nevajag sev vairot tikai tāpēc, ka ir ļoti grūti būt. Satiku V., uz brīdi biju dzīva un tad nomiru pavisam (vakara plāni - palikt 14., lai darbā būtu jau pl.8. varu atnākt? vēl jāskatās, palikšu vai nē...) vilkos mājās, uz ielas atradu pīka 3, kas nozīmē "nelaime". nelaimīga. manī ļoti smeldz nekad nenotikuši notikumi, kuri acīmredzot tā arī nekad nenotiks. |
|
|
| Noverojama izteikta problēma |
[May. 31st, 2018|01:55 am] |
|
aiziet gulēt. Neskatoties uz to, ka dienas laikā ir arī fiziska slodze. Vnk nevaru, kaut kāda debila skumju aizture. Vajadzētu ikvakara pastaigas laikā ar suni sākt skriet. Lai to uzsāktu tam ir piemērots laiks, nav nekāds riebigs pavasaris vai rudens. |
|
|