ar putniem

par putniem

8/4/15 09:45 pm - Par dvēseles vecumu.

Nav jaunas vai vecas, nav burtu un skaitļu, tas cik dzīves jau esi dzīvojis, 5 vai 20 un neviens nav maznozīmīgāks.

8/3/15 11:01 pm - Viegli izdomāt,

pateikt, izkliegt cibā, bet "realitātē" ir grūti atteikties no ideālā "Viņa", kurš ir bijis līdzās visu laiku. Ar tagadnes viņiem viss ir vienkāršāk, viņu spēks ir matos tā pat kā Samsonam. Sajūtas, kuras vienmēr bijušas manī, ar mani, sen, šobrīd tiek nosauktas citu izdomātos vārdos, bet tā man ar laiku kļūs vieglāk izteikt savas sajūtas saprotamāk.

Vēlos atgriezties mājās. Vēlos nokļūt tur, kur biju - viens veselums. Un ja padomā, tad jūt, ka Viņš mani mīl un saudzē, vienmēr, pat ja dēļ tā ļoti sāp.

Sāku apzināt savus "enkurus". Tagad viss notiks gaismas ātrumā - divi soļi uz priekšu, viens atpakaļ.

8/2/15 12:55 pm - Par ilūziju.

Ir smieklīgi izveidot jebkādus ideālus.

8/1/15 11:19 am - Reanimēties.

Divas glāzes vīna un esmu piespiesta pie zemes.

Jāizlaiž caur sevi tīra enerģija, lai atrauj vaļā slūžas, lai reanimē sajūtas. Šķirstu kundalinī jogas grāmatu.

8/1/15 02:16 am - Par "Latvietes karma".

Reklāmas brošūra.

8/1/15 01:49 am - Par primitīvām vēlmēm.

Vēlējos bezrūpīgu dzīvi un tāda man bija un būtu, ja būtu spējusi piedot citu kļūdas un garīgu stāvēšanu uz vietas.
Visvairāk vēlējos stipru vīrieti, kurš var nest uz saviem pleciem fizisku mani, nes. Kļūda precizējot vēlmes, mana sevis apziņa esot par smagu, sena, hah, mana vaina.

Un atkal tiek širots, salikts "kastītēs".

8/1/15 01:03 am - Par ceļu.

Pēc darba E. mani nolaupīja un aizveda nezināmā virzienā. Nokļuvām pļavā. Uz siena gubas. Un es raudāju no skaistuma, no atgriešanās mājās... dūc kukainīši, šalc zāle, dzied smilgas... Redzēju sevī no pelēkām caurulēm savītu olveidīgu kūniņu. Tā ir smaga. Traucē elpot. Tā ir savīta no aizvainojuma, dusmām, bailēm, vilšanās, sāpēm. Jāiemācās piedot. Beznosacījuma mīlestība pret visu. Kad iedomīgi sajutos, ka esmu uz ceļa, nāca situācija, kurā fiziski sajutu dūrienu saules pinuma čakrā tik smagi, ka pat apstājās pulkstens, jo pirms tam sajutos kā žirafe, kad viņš nesa mani uz saviem pleciem.
Un Mēness! Vai jūs redzējāt šodien mēnesi, kad tas nostājies 180 grādos pret Sauli?
Izjust cieņu pret savām mājām. Manas mājas šobrīd ir mans ķermenis, kuru pēc nāves es nevēlos apraktu zemē. Nolieciet mani kailu pļavā pie kukaiņiem, putniem, zāli, puķēm, vēju, debesīm, zemi, zem Saules.

Ja Apziņa ir viens vesels un mēs esam šis Viens veselums, kāpēc cilvēka (ne mans) prāts veido hierarhiju arī šai "kopīgajai" Vienai Apziņai? Kāpēc tiek nošķirti dzīvnieki, augi no šī viena Veselā? E. saka, ka tas esot atkarīgs no sevis apzināšanās.

Tad sāciet apzināt sevi, nevis pieprasīt un idializēt to no citiem.

Esmu ceļā. Kurp tas mani aizvedīs, nezinu, vai tas mani kaut kurp aizvedīs, nezinu. Iespējams es padošos, apgulšos pļavā un ļaušos kukaiņiem, putniem, zālei, puķēm, vējam, debesīm un Saulei. Saplūst. Atgriezties mājās.

7/30/15 05:58 am - Bet būtībā traki.

Tas moments, kad ad sāk savu "vitamīnu" un man sākas panika, ja nevaru izdzert ļoti daudz ūdens, ļoti daudz. Ja neindētu sevi ar šitfūdu (kukurūzas čipsi + franču sinepes un hellmans majonēze), kurš izraisa apetīti, neēstu nemaz jau divas nedēļas.
Es ļoti cenšos, lai nemanītu, ka būtībā mirstu.

7/30/15 04:18 am - (Ada ir dārgakmeņu vācelīte.)

Tags:

7/30/15 03:10 am - Touch

7/30/15 02:49 am - Hapī bērzdei mai deer frends...

Izdzēru gandrīz visu alkoholu, gandrīz viena, jo man rīt brīvs...
Kad palūkojas plašāk - viss ir salaists pipielē.
Kad paskatās šaurāk - viss ir palaists.
Un es skaitu mantru "kā pīlei ūdens". Pie it visa.

7/28/15 10:18 pm - Cukurs, gh.

Viss sākās ar meloni brokastīs.
Tiko izlaizīju saldā krējuma krēmu, vaniļas un absolūti izjūtot vainas apziņu, cerams, tas joks, visa tāda sacukorota laižos saldā miedziņā.

7/28/15 08:20 pm - Par makaroniem, kurus nedabuju,

jo Ada uzvārījusi zupu. Pieēdos lasi, apguļos gultā un nevaru saprast - gulēt vai negulēt. Visa enerģija izšķīdusi pa vīlēm, jāsašuj.
Turpinu lasīt to grāmatu un nezinu, visa tā dvēseļu lieta... saprāts apkaisa ap mani sāls apli.

7/27/15 09:12 pm - Vēl 10 min.

un skrienu uz autobusu, jābrauc uz lidostu pretī Adai. Māja paliks nemazgāta. Neko. Sirds bažīgi jautā par manu muguru (pirms viņam tas nekad neinteresēja). Paliks vesela, grīdaslupatas arī nav. Pie visiem sīkumiem bieži atceros vīru. Lasu grāmatā, ka dzīvoju pagātnē, tāpēc enerģija neplūst, bloķējas čakras un es ticu ko izlasu, jo pati to jau sen nojaušu. Ar stepleru stiprinu "karodziņus" un domāju, nez kā būs, ja beigsies skavas? Beidzās. Bet man ir vēl. Man vienmēr ir vēl!

Darba vieta noteikti nav labākā vieta uz pasaules, kurā norunāt tikšanos. Grāmatām pārāk daudz ausu.

Man atkal problēmas ar apsargu, tagad citu, bet es klusēju, jo viņš reti. Nepatīk, kad sveši onkuļi mani sauc mīļvārdiņos un tā vietā, lai pateiktu "paej, lūdzu, malā", ķer aiz vidukļa un pastumj. Darbs nav nekāds deju placis!

A. ļoti atgādina Aleksi. Nezinu, es jūku prātā, vai kā, bet šobrīd spirāle griež atpakaļ. Sanāk, ka būs vēl vīrs un tad sākšu kustēties uz priekšu ar visām savām atbloķētajām čakrām, visa tāda līdz harmoniska vizuļošu laimē un priekā, viegla vējapūsta pieturēšos pie koku galotnēm, lai neparaujos debesīs kā Markesa Simts vientulības gados... jāskrien, nav laika meklēt tās meitenes vārdu.

7/26/15 07:18 pm - Kaķi mājās.

Atlidoja, atbrauca Sirds un aizvedām kaķus. Ar taksi. Neo no stresa nometa kilogramu matu, pilns taksis un mans klēpis,bet tiekot pāri slieksnim paēda un aizgāja gulēt skapī - mājas. Īzaks gan drosminieks.

Rīt atlido, atgriežas mājās Ada.

Viņai ir savs viedoklis par visu notiekošo, kas izriet no bailēm, ka atkal tikšu sāpināta un sagrauta, bet es nebaidos, es vēlos just dzīvi.

7/25/15 10:02 pm - Dziesmiņas pie kuras krist.

Enigma

un labākais "koncerts" Tabakas fabrikā.

Do
Tags:

7/25/15 08:03 pm - Bet varbūt...

jāsarīko istabas izpārdošana.
Viss, ko nededzinu, jāiemaina pret naudiņu? Un kas zin, iespējams, tad man (bik pieliekot) sanāks par ko izremontēt "vannasistabu" šajā īrētajā dzīvoklī?

7/25/15 03:33 pm - Izgulējos?

Naktī kaķis lecot no grāmatplaukta nometa grāmatu tieši pa manu aci. Šādu varbūtību biju izskatījusi, kad novietoju gultu tieši pie grāmatplaukta. Vēl neesmu skatījusies spogulī, neesmu pētījusi "traumu". Viss mainās, esmu mazsvarīga, ievainojama, haotiski plandoša vējā, pie auklas ar sīkiem knaģīšiem piestiprināta āda, kuru nāk un pielaiko, panēsā un atliek atpakaļ. Es stāvu kaut kur tam visam pāri. No droša attāluma raugos un klusēju līdz pārnāku mājās - drošībā, patvērumā un uzvelku sevi atpakaļ. Pamazām viss notiek, šodien ņemu otu un krāsas.

7/25/15 03:25 pm - Jaan Kaplinski

Lietus iespēja... ja lietus ir iespējams,
tad iespējams ir viss - spināti, salāti, redīsi un dilles,
pat burkāni un kartupeļi, pat upenes
un jāņogas, pat bezdelīgas
virs dīķa, kurā spoguļojas pusmēness,
un drīz tur laidelēsies sikspārņi. Bērni
beidz spēlēt badmintonu un ienāk iekšā.
Rietumu debesīs dūmaka. Nogurums kaulos
pamazām kļūst optimistisks. Miegā
redzu, ka lidoju īrētā lidmašīnā uz Ķelni.
Arī man jābeidz. Debesis jau krēslo,
un starp bērza zariem pusmēness iespīd logā.
Pēkšņi jūtos kā tāda alķīmijas retorte,
kur no visa - no karstuma, apnikuma,
no cerības un no retajām domām -
rodas kaut kas brīnumains, krāsains un jauns.
Tags:

7/25/15 02:44 pm - Imants Ziedonis

Dīvainos tālumos klusais,
dīvainais tukšums, kas skan.
Paliek aiz muguras krusa,
sniegs aiz muguras man,
tu paliec, vējš paliek, straume,
dūmi kāpj debesīs.
Kāda man dīvaina gaume:
mīlu es tikai trīs.
Tevi, kas bija un nāca,
tevi, kas blakus nu stāv,
tevi ko sirds un prāts
meklē un kuras nav.

Paliek aiz muguras krusa,
sniegs kūst aiz muguras man.
Dīvainais. Tālumos. Klusais.
Kā tas vēl skan un skan.
Tags:
Powered by Sviesta Ciba