| |
| Bez pareizā radio, rādionabas, esmu dzīvojusi kā mucā, jo izrādās viss labs notiekās un Skumju akmeņi atdzimuši! Lv dūms turpinās smelgt sirsniņā un sienās (nākamnedēļ koncis, juhūuu!). | |
|
|  Jā, man skauž! | |
|
| Nopirku ķemmi kaķiem. Izmēģinājumam vienu.
Pamēģināju uz Neo.
Patika, ņurkstēja, murrāja un vārtījās pa grīdu augšpēdus.
Rīt jānopērk laba mēteļu birste, stingriem un īsiem sariem, jo tieši šī ķemmes daļa ir vislabākā, visvairāk savāc matus. Būs četrreiz lētāk. | |
|
| tikai doma par nopelnīto naudiņu silda kā piparu plāksteris sāpošu muskuli. Sestdien un svētdien atkal piepelnīties, piem. plenēra molbertam, vai vnk skaistam molbertam, ja nebūs žēl to miljonu maksāt, ko par viņu prasa. Bet gribās gleznot... gribās gleznot! Un malkot vīnu zem ziedoša ķirša! | |
|
| Skaitu dienas, skaitu mokošās dienas līdz skatei. Mokošas tādēļ, ka kompozīcijā miljons skiču (man ir tikai 3) un stulbi uzdevumi. Skices skices... bļin... saprotams, vēlas "iemācīt" darbu izdomāt skicē, bet man tas nepadodas. Doma atnāk jau gatava, tik mālē.
Skaitu dienas, skaitu mokošās dienas līdz skatei. Sēžu pie galda un neko nespēju izdarīt. Sēžu un lamāju sevi par stulbu roni (vai cilvēkam pēda turpina augt, tāpat kā deguns, visu mūžu?). Šodien aizbēgu no kompozīcijas uz sporta klubiņu, bet mājās aizmirsu bikses. Stulbi. Šodien ieradīšos uz gleznošanu un izlikšos, ka nezināju, ka mums zīmēšana. Vēlos gleznot putnu, nevis zīmēt Dāvida ausi.
Bet vispār es gribu pie Adas uz laukiem. Gulšņāt zālīte, saulītē, apcerēt dzīvi, lēnām sūkt vīnu, lekt velosipēdos un braukt uz upi un zīmēt mazas puķītes. | |
|
| "Neviena satikšanās cilvēka dzīvē nav nejauša. Kā mēdz teikt - Skolotājs atnāks, kad būs pienācis laiks. Tā nebūt nav māņticība. Visos cilvēkos ir ielikta nojausma - kas ir kas un ko darīt, bet dzīves sastāv no tik neiedomājami daudzām mūsu pašu izdomātām normām un nosaukumiem, ka mēs viegli apmaldāmies un pakļaujamies rutīnai, un tikai kāds īpašs, Dieva dots notikums var pavērt acis.
Bieži vien cilvēks pats izvēlas mānīšanās ceļu, sūdzas par dzīves traģiku, par mocībām un citām likstām, pie kā būtu vainojama tikai viņa paša vājā atmiņa un nožēlojamā griba. Dažiem cilvēkiem ļoti ātri aizmirstas labās domas un pat veselas atklāsmes. Varbūt kāds nodzīvo visu dzīvi, neko tādu nepiedzīvojis, lai gan par to es šaubos."
(Gadu vai pus nebiju lasījusi Ikstenu. Palasījos. Nu kādam brīdim būs gana šīs pusmūža gudrības ar laimīgām beigām (Viņas vietu ieņēma Žolude). Nevēlos laimīgas beigas, vēlos kā dzīvē, salauztu gribu, melus, mūžīgos strīdus, lai neviešas, lai neieviešas, lai nedīgst nīkulīgais cerības asniņš.) | |
|
| Vakarnakt Īzaks ķēra iedomātas mušiņas.
Šorīt noķēra īstu.
Īzaks visu lauž. | |
|
| Zem izlietnes stāv zaļš spainis ar vāku, kuru izmantojam dažādām vajadzībām, piem. kaķu kastes tīrīšanas lāpstiņas uzglabāšanai vai apkures sistēmas ūdens regulārai notecināšanai. Neo ik pa laikam pieiet pie spainīša, pabāž galvu zem vāka un stāv kādu brīsniņu. | |
|
| Šodien Rīgas mākslas telpā lūkoju laikmetīgo mākslu. Pieņemu, ka neko no mākslas nesaprotu un apsolos turpmāk apmeklēt savu naivistu pulciņu, jo gribas kaut ko skaistu un tīru, nevis atkritumus zem skaistām koncepcijām. Bet lai vai kā, atķeksēju vienīgo, kas patika - Wilhelm Sasnal - Touch Me. | |
|
| kad draugus iemaina pret datorspēli. Sauli, gaisu, pret četrām sienām. Nav pirmā reize, nav jāpierod. Cenšos nedusmoties. Grūti. Ja nav prieka, tad nav, iešu pastrādāt, jāsaķibina 3000 paraudziņi. | |
|
| Sliktām brokastīm (auzupārslu cepumi ar kafiju) komplektā slikta pašsajūta, līdz ar to, šodien uz klubiņu neiešu, atstājot savas 900 kcal tur, kur tās ir, bet izvilkšos pastaigā, ka tik neapvemties.
p.s. jāiepērk biezpiens un gurķi, citām, labākām brokastīm. | |
|
| 13 km, 950 kcal.
Ļoti ļoti gribas ēst. | |
|
| mana liela, ka visādos linuksos neiet endomondo (kas pierāda, ka endomondo ir kapitāliska cūka, jo neba man vienīgajai šāds telefons un domājams, ka tas nav ūber sarežģīti izdarāms), jālieto sport trackers, kurš mīl fantazēt un pacelt spārnos. Aptuveni piemetu, ka plānotais Liepāja-Ulmale velobrauciens nebūs viegls ar pilsētas velosipēdu, bet arī ne neiespējams. Veloceliņš no Ugunsdzēsēju muzeja uz Vecmīlgrāvi (caur Mežaparku) jauks, ja neskaita cilvēku pūļus (Mežaparkā. Sirds nokrita, tagad sasista seja, lai nenotriektu kaut kādu sīko, kurš neskatās kurp pēkšņi brauc. Rajoniņa jaunās ģimenītes ar neiztrūkstošām alus pudelēm un masas fenomenu, kad visi brauc, iet, skrien, neievērojot pat minimumu no pārvietošanās loģikas). Ziemeļblāzma vēl nav gatava un aiz sētas, neforšākais parciņš ever, jo apkārt sēta, bet vārtiņi aizslēgti! | |
|
| Atliek vien man sēsties uz poda, kā Īzaks klāt uz savu kasti. Vajag vai nevajag. Lielākās neērtības šis apstāklis sagādā tad, kad esmu nolēmusi ieslēgties šajā mazajā telpiņā, lai pārdzīvotu psihozi nenodarot pāri dzīvībām vai lietām, sevi neskaitot, kad Īzakam arī nenormāli un obligāti jāiekļūst tur. | |
|
| Nenormālība- iepirku 2 gb. BALTUS (!!!) ļoti sievišķīgus (!!!) krekliņus un romantisku vintage kleitiņu ar cakiņām. Gara acīm tika uzburta ainiņa kā kleitiņai nepieklājīgi plivinoties, tādā veidā sagādājot man neērtības, ripināšos uz sava velosipēdu pa karsto Rīgu. Nezinu, kā to visu savilkšu kopā ar sevi, bet jokainums jebkurā gadījumā atrod tā brīža nekontrolēto spraugu, pa kuru izspraukties laukā. Nevarēju izdomāt iemeslu, kāpēc man būtu vajadzīga simpātiska balta mežģīņu kleitiņa, tāpēc no tās iegādes ar nožēlu atturējos (precēties vēl negrasos). BET viennozīmīgi veiksmīgākais šīs dienas pirkums ir putukarote par 50 saņiem Otrajā Elpā. | |
|
| Īzaks, kopš sapilināju nagu pucējamo mākslīgo celmu ar baldriāna tinktūru, nagus smuki pucē atļautajās vietās. Neo pret baldriāniem vienaldzīgs tā pat kā pret nagu pucēšanas atļautajām vietām. | |
|
| Feini pahaltūrējos visu nedēļas nogali, feini. Sagrābos labumus sīkajai. Sapelnīju naudiņu velo uztūnēšanai un labošanai vai tetovējumam, hmmmmmm, prioritāšu duelis. Nolūza aizmugurējais dubļusargs un "dinamo" sistēma salūza, rīt skrūvēšu nost, būs jāmeklē efektīvas nejaukās bateriju spuldzes, pie reizes varbūt kādu diodi iegādāt, lai kļūtu redzamāka kājāmgājējiem un autovadītājiem, galvenokārt, otrajiem.
Radās doma, ka jāuzdrukā t-krekls ar uzrakstu - "Es neesmu bēdīga, esmu empātiska" vai "Viss ir labi, es koncentrējos, lai nepalaistu purkšķi".
Un skaistais Dāvids man kļuvis vienaldzīgs. Par to skumji, jo jauki bija tā, pa gabalu apjūsmot. Bet kaut kā arī skumji par viņu. No brīvās dzīvās enerģijas, kura tik ļoti piesaistīja, vairs nekā nav. Princis apprecēja princesi un tagad bēdājas, ka tā nekļuva par sievu parasto, kura vāra boršu un cep kotletes. Tā viņiem vajag! Pirms gribēt princesi, jāpārdomā sekas!
Un Napa ir jauka. Elpas atvilkšanā tiku pie alus, calsberg, dāvinātam alum zobos neskatās, un nepieciešamā enerģija iluzionāri atjaunojās.
Eve pastāstīja par RawRaw - Pavasara depresija. Padziedājām! :) Bet tas tā... pārejoši, jo pārāk nospiedu ar savu depresiju. Šokēja, nē, izbrīnīja, pēc paziņojuma, ka viņas emodziesma esot PV Vēl viena klusā daba, sakot, ka viņu arī neliekot mierā klusā daba. Tagad ļoti uzmanīgi klausīšos. - music:RawRaw - Pavasara depresija
| |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
