ar putniem

par putniem

2/25/15 12:34 pm - Inerces spēks.

Ik pa brīdim pārņem bailes, vai darīju pareizi uzmetot skolu, lai gan padomājot kļūst skaidrs, ka tā bija pareiza izvēle, jo "jaunas dzīves" sākumā esot bez darba 2560 € nemaz nav maza summa (kuru nācās izzīlēt pašai, jo studiju maksa par visu periodu nekur netiek minēta). Gaidu kursus. Sapņoju par grāmatām. Vēlos maketēt un veidot skaistas e-grāmatas (šobrīd tās par tādām nevar nosaukt ar visiem salūzušajiem saturiem un citām nejaucībām). Būs ko pētīt.

(Ik pa brīdim man izsprūk nelāgi smiekliņi. Izsprūk vēlme kāpt kokā. Izsprūk tieksme līst pāri sētām.)

Ā. ielā pēc inerces atgriežas dusmas, bezspēks, slinkums, rijība, ar kuru cenšos piepildīt tukšumu. Vēlos uz L. ielu uz pavisam pēc iespējas ātrāk.

(Bailes.)

2/24/15 06:36 pm - Šīs sienas nav labas.

Man viss besī. Viss. Esmu ļoti dusmīga. Atkal.

(man jātiek prom, prom, prom, prom....)

2/24/15 04:13 pm - Izvēmu kartupeļus.

Ā. ielā man ir slikti.
Tracina no logu labošanas baltā grīda. Nav gaisa.
Nav vietas. Nav virsmas. Ir tikai ilgas sākt ļoti uzmanīgi šķirot lietas atstājot tikai to, kas patiešām ir vajadzīgs. Ceļš uz askētismu.

6h un esmu atpakaļ bedrē.

2/24/15 03:34 pm - Viss pamazām.

Šķiet jau ir piektā diena, kad esmu aizmirsusi iedzert savu samazināto ad devu to aizvietojot ar garām pastaigām. Pie manis atnāca mazs lēts dzīvoklīts uz kuru nevaru vien nociesties pārvākties. Tur ir miers. Iespējams tas, ka būs jāiegulda savs darbs to uzlabojot ir vēl labāk.
Mani pamazām pārņem līdzsvars (bailes arī, bet es vienmēr no visa baidos, īpaši pārmaiņām), jo ir pārliecība, ka tā ir labi. Nav jāmokās un jāmoka, ja neesam uz viena viļļņa ar Sirdi. Velkot garumā viss iznīkst vēl briesmīgāk. Dzīvot var labāk. Var satikt savu cilvēku, vismaz ļoti censties, tagad es to redzu. Samierināšanās ir nāve, bet es vēlos dzīvi.

2/20/15 10:52 am - Mēs sen to bijām pelnījuši.

Vakardienas koncerts ĢIT bija lielisks. "Zāle" ir lieliski.

2/18/15 05:09 pm - "Piesauc Mani, tad es Tevi izglābšu."

Vakar Otrajā elpā mani kāds piesauca pagriezt galvu pa kreisi un ieraudzīt uz bezmaksas plaukta maliņas noliktu melnu grāmatiņu uz kuras muguriņas zelta burtiem iegravēts "Bībele". Bija sajūta, ka kāds to nesen tur novietojis, lai mans mīļš draugs būtu priecīgs, jo sen bija vēlējies pašķirstīt sacerējumu uz kura balstās teju puse mūsdienu civilizācijas mentālā veselība.

Šodien šķirstu bildes. Jau visu dienu (ar pusdienu pārtraukumu, kurā noskatījos kārtējo "Girls" 3 sezonas sēriju). Sestdien būs jāiesniedz subjektīvi savas 10 vislabākās. Bet tā kā jau gadus 2-3 neesmu fotogrāfējusi ar domu, ka kaut kas jānofotogrāfē, izņemot mirkļuzņēmumi, kuri, protams, ir vislabākie (besī kad pozē, besī pozēt, besī 10 reizes iet uz riņķi meklējot "kā smukāk". Vislabāk, čiks un viss!)... lūk esmu ieslīgusi jūrā... ir jūra jūra vien. Un upes. Meklējot kādu dokumentālo vai portretu esmu tikusi līdz 2007. gada ceļojumam uz Z-Itāliju (no šī ceļojuma subjektīvi ir mana visvislabākā bilde no Milānas) un secinu, ka nekad vairs nebraukšu ar tūristu grupām, bet ja ja jau "nekad nesaki nekad", tad vismaz sarunāšu, ka viņu maratonā pa svarīgākajām apskates vietām, vairs neskriešu. Tāds vējš galvā, smiltis iekš ISO, Venēcija palikusi kaut kurp starp aizdusu un bailēm atpalikt no grupas, fui.

Nez, tām iesniedzamajām bildēm kāds noilguma limits ir?

Ļoti priecājos un ļoti gaidu mācības. Būs kustība. Būs virzība uz priekšu kaut kādā man vēl nezināmā skaistā nākotnē. Tas ir vienīgais, kas mani notur pie veselā saprāta un benzīns, protams.

Aizvakar noskatījos "The Imitation Game", ieliku 7 zvaigznes, lai gan man tajā visā kaut kas nepatika. Drošvien galvenā varoņa aktierspēle. Nepārliecinoši, virspusīgi, stereotipiski, fui. Beigās bija tāds, "ō, ak tā", jo bija izkritis no atmiņas, kas ir tjūringa mašīna, pat neskatoties uz to, ka tas tika atkārtots pirms vairāk kā pusgada, kas pierāda, ka man patiešām atmiņā neuzglabājas svarīgas lietas, kuras mani darītu par erudītu cilvēku. Situācijas, kuras man ir darījušas sāpes varu atstāstīt līdz pat smalkākajai niansei, izņemot datumu, jo kurš gan bez kalendāra pie sienas atceras, kāds šodien datums? Man kalendāra nav. Menstruālo ciklu neskaitu, lai dzīvē vismaz būtu kāds pārsteigums.

2/18/15 09:29 am - Šonakt mani gribēja saplosīt tīģeris.

(Neskatoties uz to, ka telpā bez manis vēl bija vismaz 5 cilvēki). Aizstāvējos cik spēju ar krēslu tā kājas izmantojot kā ragus... bet netiktu galā tā vai tā. Brālis šo uzšķērda ar nazi. Tīģera sadalīto līķi ietinām baltā palagā un iznesām laukā zem koka. Zeme bija dzeltena, smiltis. No piemājas priedes nocēlām 5 kaķēnus- no gaiši pelēka ar baltu līdz melnam ar baltu, nokrāsas. Tīģera sadalītais līķis sāka kustēties un no tā atdalītā galva sāka plosīt paša miesu.
Tags: ,

2/14/15 12:30 am - Kaut kur tika lasīts, ka pēc 14.02 būs pieplūdums pie psihologiem.

Njā, atveru savu selfijgrāmatu (pēc saujas benzīna, protams) un kļūst nelabi, jo kā pirmā izlec bilde no cilvēka, kuru nevēlos redzēt savā sienā, bet neatslēdzu, jo esmu mazliet mazohistiska, tomēr, lūk, nav svarīgi, ko ar to vēlējos teikt. Se la vīīī!
Kā savu dāvanu uztveršu to, ka uz mani īpaši nebļāva par to, ka pārbīdīju mēbeles guļamistabā. Meklēju īsto vietu, kurā kā ieguļas, tā guļ, laikam, un miers mājās. Protams būtu bijis labāk, ja pirms mēbeļu stumdīšanas būtu uzlikusi savu ortozi, bet nu jau par vēlu. Nolauzu skapim kāju. Varbūt ne gluži, tapas vietā, bet viena nevaru pacelt un ielikt, jo diemžēl man nav 4 rokas, fak.

Vakar izlasīju to D.L. interviju. Man ļoti patīk D.L. pēdējie darbi, bet intervija nepatika. Izlasāms augstprātīgums. Tā, ka man gribās salauzt visas savas otas, izmest krāsas un nekad nekad neko vairs nemēģināt gleznot pat neskatoties uz to, ka nekas vairāk par naivistu nevēlējos būt.

Bet rīt būs vislabākā mīlnieku diena ever, jo brauksim mēs trīs (vientuļas kazas) uz jūru! Saplūst ar bezgalīgo horizontu un ārprātīgi ņirgt par to, kas mūs sāpina un dara vājas/stipras. Mīlu jūs!

2/12/15 01:28 pm - Grāmatas!

Murrrr...



te vēl...

2/12/15 01:19 pm - Piedodiet man manu tumsonību, bet

vai par šo mums neuzmetīs kādu atombumbu? Лукашенко помешал Путину сесть на стул
Tags:

2/11/15 02:57 pm - Kaķīši vs baletdejotāji?

Novērojas jauna globāla aktualitāte, kura pārņem soctīklus, pie kā sāk murrrrāt geji un sievietes. Yes, turpmāk ne tikai mūs apsaukās par resnām, bet arī mēs jūs apsaukāsim par resniem un tizliem. Par vienlīdzību!

"Those leaps. Those tattoos. Those turns. That ass. We can't. Stop. Watching."

Tags: ,

2/10/15 08:00 pm - Cilvēki runā, ka

glāzes plīst uz laimi. Nekā, esmu ļoti bēdīga un ar sagrieztu pirkstu.

Nav normālas gaismas. Ne acīs, ne lampā.

2/10/15 03:10 pm - Par skaņām.

Relaxing Whales Song, murrrr.
Kopš nedzeru notropilu, jūtos labāk. Šobrīd pat teiktu- uzbudināti (cerams, ka tas nav panikas vai mānijas sākums, khm), bet lieta, kura šobrīd jāņem vērā ir tā, ka man nepieciešamas minimums 10 h miega, lai normāli funkcionētu un ja man jāizvēlas kādai būt, tad labāk būšu mazliet traka, nevis apmierinoši savākta.

Uz molberta uzliku audeklu, gleznošu jūru, vai nu to, kas no tā sanāks. Rīt jāaizslīd uz Ģildi (vajadzētu gan).

2/9/15 10:31 pm - Par vēlmēm un atidepiem.

Ar tām man jābūt ļoti uzmanīgai, jo agri vai vēlu tās piepildās pat bez īpašas piepūles. Trīs gadus vēlējos grafikas planšeti. Neiespringstot. Un re, aizvakar Pētera autors selfijgrāmatā par 10 naudām nopārdeva man, juhū. Ar lielu atbildību, hhhhh, mācos to lietot, kā rezultātā iesniedzu divas nemākslas.

Šodien visu dienu nīkuļoju zem segas pie vaļu dziesmām un izlēmu vairs nedzert ad. Nav jēgas, bet ja nav jēgas, tad kādēļ tos dzert. Skumjas, skumjas. Es tikšu ar visu galā! Varbūt tas nebūs viegli un būs jāraud, kad spiedīšu sevi iziet no mājas...

Atkarība no ciedru riekstiem un skābiem kāpostiem ar krējumu.

Mans dabiskais stāvoklis ir radīt jebko- muļķību, zeķi, nekur nederīgu gleznu, pie tā arī pieturēšos, pat neskatoties uz to, ka šis mans glābšanas riņķis ir caurs but I have some glue, varbūt.

2/7/15 02:02 am - Otrā diena. 55 pietupieni.

Sāp kājas. Vēl 55 un gulēt. Rīt izstāžu pārgājiens, jauki un vakarā galda spēles. Trūkst ceturtā dalībnieka, bet gan jau....

2/6/15 01:32 pm - Kāpēc liegties, nav vērts, 14.02 ir forši, protams, jo svētku nekad nevar būt par daudz!

Lūk, dāvaniņa, kuru gribētu saņemt, hah, apenes!




http://lickstarter.lv/

2/5/15 04:28 pm - Pietiek nīkuļot.

1 diena - 55 pietupieni. Domā, tas ir viegli? Kā tad!

2/5/15 03:56 pm - Kā pārlaist brīdi bez gāzes?

Palīst zem siltas segas un skaļi klausīties Dead Can Dance. Tas ir kaut kas pietuvināts paradīzei, noteikti.

2/4/15 11:20 pm - Ir cilvēki,

kuriem viss nāk viegli un ir tādi kā es, kuriem nekas nenāk viegli, tai skaitā kaka.

2/4/15 06:58 pm - Kāpēc es vēl neiešu uz baseinu?

Tāpēc!
Tags:
Powered by Sviesta Ciba