ar putniem
par putniem
pierakstītās dienas 
20.08.2014 16:34 - Jo es nevēlos, ka manis dēļ tālā mežā nomirst kāda laumiņa, bet
iespējams tas nebūtu nemaz tik liels upuris. Ņemot vērā faktu, cik haotiski nesaprotami esmu sākusi rakstīt, Sirds saka, lai labāk izdzēšos. Bet man nepatīk, ja tiek norādīts, ko man darīt.

Biju pārrunās un tas bija forši. Cerams, ka es būšu patikusi un tikšu pieņemta. Nākot mājās Otrajā Elpā sagrābos kaudzi ar grāmatām. Plankumoto sfinksu un Dzimusi brīvībai, kuru iespaidā vēlējos kļūt par vetārstu un braukt uz kādu no Āfrikas dabas rezervātiem. Bet tas, tāpat kā daudz kas cits nepiepildījās, jo nevēlējos tostarp mācīties kā apsēklot govi, lai gan tādā gadījumā par veģetārieti būtu kļuvusi daudz daudz agrāk, pat neskatoties uz briesmīgo šīs nakts murgu, kurā gandrīz apēdu kotleti. Un viskaut ko nevajadzīgu datorlietās. Varētu domāt, ka ar 12 kastēm grāmatu vēl ir par maz pārvākšanās priekšvakaros.

Un tajā mākslas preču veikalā ir mans molberts! Kad tam pieskāros, sajūtot silto koku, es iemīlējos viņā, cerams tas ir abpusēji. Gribu ņemt viņu mājās! Lūdzu, ak mīļais visu frīkaiņu dievs, lūdzu izdari tā, lai es varu viņu ņemt mājās!
18.08.2014 22:00 - Par depresiju.
Tik mokoši sāp mugura, ka nah, ja man kāds piedāvātu kādu nogalināt, ja pēc tam tā man vairs nesāpētu, es to izdarītu.

Varianti?

Es?
18.08.2014 20:41 - Par zupu.
Pirms laika jautāju, kā vārīt zupu no laša un solījos pierakstīt savas interpretācijas piedāvātajās receptēs.
Ko es darīju? Gurmānprāt drošvien izcūkoju labu laša fileju, kas pagrābta ārpusrīgas akcijā lielveikalā, bet zupa bija laba un vienkārša. Iemetu zivs fileju katlā ar kartupeļiem, apceptiem burkāniem un sīpoliem, garšvieliņām un ēdām gardu muti.
Vakar pie Adas ņammāju un slavēju zupu no laša vēderiem, šodien uzvārīju no laša uzkodas. Nesarežģījot dzīvi visu samet katlā un ēd. Uzkodai gan mīnusiņš, ka daudz asaku, bet bija lētāka par vēderiem (akcija).
Ieteikums tiem studentiem, kas pirmo reizi rīvē burkānu apcepšanai, rīvēt to no resnā gala, jo tievo, lai nesarīvētu pirkstus, ir gardi apēst tāpat.

Nez kā būtu, ja tai zupai piekostu grauzdiņu ar zilo sieru?
18.08.2014 18:24 - Tātad, meklēju darbu uz pusslodzi.
Zvana man te no viena mākslas preču veikala, jautā vai vēl aktuāli man, atbidu- jā. Mēs te piezvanīsim vēl vienai meitenei un tad pārzvanīsim precizēt laikus. -Ok.
Pēc 3 minūtēm atzvana, labdien, vai jūs varēsiet trešdien?, fōnā klausos, cikos Tev tā meitene bija, ā, nu tad pl.15. -Ok.

Vispārīgi, jau telefonsarunas fonā dzirdu neorganizētību vai, tipa, "neiedomājies te, mums kaudze, kaudze ar citiem gribētājiem!"

Tik tieša neprofesionalitāte sava darba, atrast darbinieku, organizēšanā mani aizskar.
18.08.2014 17:05 - Visi ziņu portāli par to klusē.
Bet es nē, es izteikšu savu sāpi.
Lietas vienkāršota versija-
atbraucu no ciemošanās pie draudzenes uz Rīgu, gudroju, ko iepirkt rimčikā iekš Origo, kad pie tā ieejas sāku klepot dēļ kodīgās sajūtas kaklā... empātiski man pievienojās vēl 3-4 cilvēki un tad jau 15-20. Kas notiek? Kāds pidars pajokojas un izlaiž ebolas vīrusu mūsu 2014 gada kultūras pilsētā, bet pv par to aizžmiedz acis? Rimčika nolīgtais apsargs atstutēja durvis ar iepirkuma groziem, vēdina. Viss jau ok, bet, kurp veras pv valde, kad viņiem draud ar bumbām, kur veras pv valde, kad stacijas zālē tiek izpūsta nezināmas izcelsmes kodīga gāze? Kāpēc nav nolīgta apsardze, kāpēc nav iebakstītas vēl vairāk, vēl visādākos kaktos novērošanas kameras? pat mikriņā uz Daugmali ir kamera!

Joprojām dzīva esmu, bet ņemot vērā manu ģimenes slimību vēsturi, vakar miru nost.
14.08.2014 17:36 - Izolators.
Atā atā, feita_kleita (un ciba saka: "Urā!"). Bet nē, ne tik drastiski, neņemšu par piemēru citus, jo mazums man sagribēsies palasīt savas "pērles" par Adu vai apskatīt (lasīt- iepublicēt) savus mīļos kaķus, kuri man tik ļoti ļoti pietrūks un iepostēt jokus.

12.08.2014 18:29 - Patīk pōliņš.
Es nemāku uzvārīt kartupeļus, bet viss parējais sanāca puslīdz gardāks par lidiķi. Tagad, kad kļuvu par veģetārieti (kurš neēd arī olas), negatavoju, nemāku, neēdu :D
11.08.2014 18:46 - .
Vakar pieķēros pie krāsām- tas labi.
Strīdējāmies- tas slikti.

Viss būtu daudz vienkāršāks, brīvāks un vieglāks, ja pieņemtu visu tādu kāds tas ir- abpusēji. Šeit es smoku. Nav spēka. Ir tikai liels smagums un nevēlēšanās būt.
06.08.2014 19:31 - Vai mēs atsāksim viensotram rakstīt aizkustinošas vēstules par to ko un kā jūtam?
20.07.2014 22:59 - .
Ārprāc, cik es esmu glupa!
Sadomājos kaut ko un tad pārdzīvoju.
Sadzeros, sarunāju un tad pārdzīvoju.
Jo neko jau tādu nesarunā, bet cilvēkiem nez kāpēc tas sāp.

Esmu viena. Loģiski.
10.07.2014 17:58 - Panīkums
un vēlēšanās raudāt.
08.07.2014 17:37 - Mmmm...
Sūcu no vakardienas palikušo kokču (auksts šampis, ne tas, kurš rīgas, ledus un sula, tā kas ananās kokos). Labi. Un labi, ka pietika tikai vienam. Lēnām kļūstu par "normālu", jūtu, lai gan ad dzeru divreiz vairāk nekā nozīmēts.
Izlasīju interviju (Rīgas Laikā) ar Džeimsu Falonu (neirozinātnieks) un mazliet kļuva skaidras divas lietas- tas, kāpēc nogurstu, kad telpā ir vairāk par vienu cilvēku un samierināšanos, citēju: "Es nevaru apņemties izmainīt visu sevi - savu bioloģiju uzveikt nav iespējams." Tas samierina mani ar Sirdi, tas samierina mani ar Evi, bet Adu es mīlu tieši tādu, kāda viņa ir (sev līdzīgo bez nosacījumiem mīl), tas samierina mani ar mani pašu un ļoti ceru, ka tas kaut mazliet ietekmēs Sirds domas un viņš mēģinās samierināties ar to, kas es esmu (aizkadrā psihopātiski smiekli, tā nebūs haha tā nebūs hā), jo galu galā es vnm esmu bijusi normāla (ar dažiem epizodiskiem izņēmumiem, kad depresija pieņemas spēkā un pārvērš mani par plēsīgu zvēru, kam traucē tupēt savā tumšajā alā), jo mani iepriecina laba grāmata un saulriets (tas no tās intervijas).
07.07.2014 22:42 - Kā Ada izglāba cibu.
Lūk, atnāca un atrāva mani no cibas.

Izlikām joku kārtis. It kā labi, it kā ne tik labi, bet pat kārtis saka, ka man jābeidz būt tik pārlieku jūtīgai.

Kārtīs nebija Sirds.

Kāpēc?
07.07.2014 13:01 - Neticami! Neticami!
Pie manis nāk ciemos Ada!
Juhū!
Es neesmu viena, es neesmu šeit viena! :)
07.07.2014 12:56 - Sapņi.
Sāk pamazām saplūst un es brīžiem nesaprotu un neatceros, vai tas bija nosapņots vai realitāte. Nē, nu it kā jau atšķir, kad padomā un patin atmiņu atpakaļ.
Šodien biju pārliecināta, ka Beai kaut kāds zaļais uzdevums. Iedevu savu nīkulīgo fizāli.
07.07.2014 12:19 - Vnk bezcers.
Resna kā gove. Bet labi, ka ne vienīgā, līdz vilcienam saskaitīju 7.
Šodien tiku līdz Imantai, kad izkāpu no vilciena un devos atpakaļ ar šķietami nopietnu iemeslu. No rīta iestūmu acīs vecas lēcas, kuras sāka grauzt acis. Tiklīdz izkāpu, pārstāja.
Aizgāju sevi mierināt centrāltirgū. Humīšos piemērīju divas kleitas, kurās izskatījos drausmīgi. Nopirku ļoti skaistu kleitu Beai. Jau trešo.
Dzīve iet uz leju. Jāņogas laukos vairs negaršo, par skābu. Zemenes tirgū negaršo, par ūdeņainu. Arbūzs, ha, mazliet salds tikai vidus, pārējais šķiet jau pārstrādāts. Sūcu Adas ieteiktu kokčiķu savā interpretācijā no divām sulām un ledu.
Viss ir briesmīgi. Pēc divām nedēļām iestājekši, bet es absolūti neko, neko neko neko neesmu darījusi. Vakar pārkrāsoju zilo fonu citā zilā krāsā. Nais. Divas stundas nosēdēju cibā lasot mīlas stāsta piezīmes tā arī neuzzinot ar ko viss beidzas. Nais.
Vai jūs jau redzējāt Maleficent? Un šorīt kioskā šķirstīju Elli. A. Jolie tik skaista! TIEVA. Kauli un āda!
Es taču to varu, esmu varējusi. Varēšu! (Kam vajadzīga saldētava, ja tā nespēj pietiekami ārti sasaldēt ledu? Tad jau var no krāna auksto ūdeni piešķiebt, moš paraus un beidzot padirsīšu! Fak.) Manā diagnozē rakstīts- adaptācijas traucējumi, jaukta trauksmaini depresīva reakcija. Manā zāļu skapītī vienmēr stāv trīs lietas- ūdeņraža peroksīds, bisakodīls un joprojām bromazepāns, kur tā arī rakstīts, ka lietojot kopā ar alko var nomirt. Nais. Hahahā! Mani neviens neuztver nopietni un nesaprot. Esmu radīta, lai kalpotu vīram? Bet tas, ko es vēlos, ko es jūtu, kas manī notiek par huiņu? Adaptācijas traucējumi? Nē, tas viss ir izdomāts. Es vnk neesmu tur, kur man būtu bijis jābūt.
06.07.2014 19:07 - Ar maniem tagiem traks var palikt.
Pirms laika Burga Bārā ēdu ķirbju-kabaču biezzupu. Šodien uzvārīju pati. Vienojošais elements ķirbis un kabacis, rotājums no pesto.

Un brīžiem, kad piemeklējusi amnēzija, sekos recepte.

Samet katlā kartupeļus (sātam), burkānus, sīpolu, ķirbi, kabaci. Vienmēr jāatceras, ka burkānus ar sīpoliem pirms tam apcep, jo ņemot vērā gaļas buljona neesamību, divas karotes olīveļļas nenāks par sliktu. Sāls. Kad viss mīksts, ņem nost no uguns un sablendē. Rotā ar pesto.
05.07.2014 16:45 - .
mana fotogrāfija ir ielikta izstādē.
04.07.2014 19:25 - ienāca prātā
Vai jūs esat lasījuši Vilsona "Apziņas parazīti"? Lūk, gandrīz gatava koncepsija Esības noslēpumiem, ja pareizi atminos :D
04.07.2014 19:08 - Bet kurš gan nē?
gribētu lavierēt, plūst, virpuļot, slaidi slīdēt pa pasauli neuzkrītoši baudot dzīvi.