hmm, interesanta izvēle..
man tas šķiet arī necienīgi pret latviešu aktrisēm
nē, nu, labākais rež. jau arī nav latvietis, bet ar to arī būtu pieticis.
nevar taču būt, ka aktrisies šogad bijušas TIK sliktas, ka vajdzēja paslavēt šo variantu..
Labākais režisors vienīgais runāja par svarīgo, pārējiem karš bija kaut kāds dekoratīvs fona elements.
Šis man liekas stipri bīstamāk nekā Hamatova, atzīšos.(tas runu mērogs)
un Malkovičš pat nebija nominēts?!
klau, bet kā tu izšķir, ka viņa ir putiniste? (tas nav pielādēts jautājums, es par viņu neko nezinu)
Par Hamatovu jau nu nu gan netrūkst materiālu pat vienkārši googlejot
Viņa nav putiniste, bet tas, ka viņu liek LV teātra kanonā, gan ir nožēlojami
Jā, nopietni. Atdraugošanas poga ir tur, augšā.
Bet nopietni - kā gan cilvēks, kas atklāti sadarbojies un aicinājis balsot par Putinu, var nebūt putinists?
Un to tu jautā kā pastāvīga vkkf stipediāte? Ko savā valstī var dabūt, tas taču jāņem, ne?
Jā, jautāju kā pastāvīga stipendiāte valstī, kura citās neiebrūk
Nu? Un ko viņa dara pēc iebrukšanas? Un kad vispār bija tas viņas baltās māmiņas atbalsts esošajai varai? Un kurš te ir iestājies pret esošo varu vēl bez gobzema, šlesera un rosļikova?
Mans punkts ir, ka katrs rīkojas savu iespēju robežās, bet viņai nepienākas Latvijas aktrises tituls, jo viņa nav nekāda Latvijas akrtise, tāpat kā Malkovičs nav, un lai ko viņi darītu šeit vai citur, ir nicināmi, ka SpN viņus vispār ielika sarakstā. Iedomājies – Naumaņa naktī iedod kādam Frieze korespondentam balvu par to, ka monētu izstādi komentējis.
Viņa un daudzi citi Makdonalda revolucionāri pamet grimstošu kuģi, tas nekādi neatceļ viņu iepriekšējo darbību putina varas stiprināšanā. Arī viņas šīvakara runā nebija neviena paša vārda (!) par ukraiņiem, tikai pateicība par iespēju te dzīvot un strādāt. Nu kā tas vispār iespējams?! Un NN balva ir blefs bez profesionāliem priekšnosacījumiem, tas nav salīdzināmi ar teātra nozari un SN nozīmi, bet tieši tāpēc arī pastāv nošķīrums starp nacionālām un starptautiskām balvām, to jau paredz balvu iekšējā loģika, nolikumi utt
Hamatovas sniegums neatbilst nacionālās balvas līmenim, tam es, protams, piekrītu, bet šībrīža situācija kopumā nav politiski neitrāla, frieze žurnālists vai Malkovičs ir pavisam cita kategorija. Mēs nevaram izlikties, ka karš nepastāv un ka kultūra ir ideoloģiski neitrāla. Tie trulie rietumu birokrāti varbūt var izlikties, bet ne jau mēs, nākamie pēc Ukrainas putina plānos
Fakts, ka cilvēks šeit var uzkāpt uz skatuves un runāt to, ko viņš vēlas, nevis to, ko no viņa sagaida pārējie, ir labas valsts pazīme. Bet kopumā man viņas bija žēl: atšķirībā no citiem, viņa, šķiet, zināja, ka būs jārunā, tam gatavojās. Cilvēks-trofeja, re kā, te atbraucis un tagad viņai visur publiski jārāda, kā viņa labojusies un kā pateicas Latvijai. Ja arī tas nozīmē atņemt balvu kādam citam. Savā ziņā, jo vairāk viņa kāpj uz skatuves, jo lielāks spļāviens sejā tas ir Putinam, bet vai tiešām bez tā nevarēja iztikt.
Ir putiniste, tu vienkārši esi mentāli iekrievots ar savu (((Rīgas Laiku))).
Es arī uzskatu, ka viņa nav putiniste, ja būtu, tad atrastos turpat, kur viņas čoms Žeņa M.
Bet par to balvu arī dalītas jūtas, gan nevis tāpēc, ka nav iedots LATVIETEI (par šo jau bija ņemšanās pirms gadiem Lielajā Kristapā, vai vajag dot balvas ārzemniekiem, secinājums - jā, ja viņš/viņa tajā gadā ir devis būtisku kontribūciju lv kīno), bet drīzāk tajā sakarā, vai šobrīd vispār vajag selebrēt dižo krievu kultūru. Personīgi es uz Serebreņikova filmām BP neeju, Tolstajas grāmatu atvērt nevaru, bet tās ir manas dziļi privātas izvēles,citiem pārāk nesludinu. Bet nu te viņa tomēr bija lv izrādē pie lv režisora. Un izcila tajā lomā (pēdējā izrāde, uz kuru JRT aizgāju. Viņas dēļ).
Bet kā būtu ar to, ka mēs vienkārši selebrētu kultūru, kas ir laba un patiesīga? Tāpat pie tās nāksies atgriezties kaut kad. Šis gājiens ar balvas iedošanu vairāk izskatījās pēc politiska gājiena, tipa, izmantosim izdevību izrādīt vēl vienu politisku žestu un, manuprāt, ar to mēs arī mentāli sevi ierakstām zaudētājos, jo tas paņem no mums visu. Šīs cibas autore šādai pieejai piekrīt, es nē.
kultūra nekad nav ideoloģiski neitrāla, to nerada kaut kādas ēteriskas būtnes pasaku mežiņā, tāpēc arī nepastāv tādas kategorijas kā "laba un patiesīga" kultūra. Jā, miera laikos to var atļauties piemirst, pievērt actiņas un baudīt mietpilsoniskas estētiskās vērtības, bet ne jau tagad, kad šīs kultūras vārdā slepkavo
Nu Post Scriptum vispār ir skaidri ant-putinistiska un anti-krieviska izrāde
neticu ne viņas, ne hermaņa anti-krieviskumam, neatkarīgi no tiem naratīviem, caur kuriem viņi šobrīd mēģina reabilitēt savu reputāciju. Neticu nevienam, kas nekļuva par opozicionāru jau vismaz Gruzijas iebrukuma laikā.
Par vēlu tādai izrādei. Un kas tad ir mērķauditorija tai izrādei? Mēs, latvieši? Tā sabiedrības daļa, kurai pārmeta fobiju "krievi nāk"? Kam tad šī izrāde atvēra acis? Varbūt vienīgi pašai Čulpanai un Hermanim. Es saprastu, ja tāda izrāde taptu pēc Krimas okupācijas un Krievijā. Bet nē, tad visiem vajadzēja filozofēt, cik viss ir neviennozīmīgi un kā paši ukraiņi atkal ne to un ne tā....
Žēl, ka izdzēsi to otru komentāru
Tad kāpēc tāds cepiens par to, ka Hamatova kādā punktā atbalstīja savu prezidentu? Cik latviešu mākslinieki protestēja pret mūsu karavīru dalību militārās operācijās Irākā? Cik daudzi no mums vispār saprot, kas tolaik notika un vai tas bija vajadzīgs? Kur bija latviešu mākslinieki, kad Krievija iebruka Gruzijā, Krimā, bet pie mums joprojām turpinājās visi šie biznesa sakari? Vai tad nebija prātīgāk atteikties no VKKF stipendijas un aiziet pagrīdē?
Manuprāt, imperiālistiskās, ekspansīvās valstīs (šobrīd: ASV, Krievija, varbūt Ķīna) šī ir apriorā domāšana: upuri ir neizbēgami, ja tas nozīmē, ka mūsu valsts var turpināt izplesties un nest savu "kultūru" tur. Tas ir tas, kā viņi domā un mēs to viņiem esam piedevuši neskaitāmas reizes.
Es domāju, ka šī sieviete jau maksā par pagātnes muļķību, nav vajadzīgs viņu izsvilpt. Kad Tvarkovskis nobļāva Slava Ukrainai!, es domāju, ka viņa saprata, kā vēsture iegriezusies vietā, kur viņa pārvākusies.
tiem, kas nemāk lasīt starp rindiņām, uzsvēršu, ka šis ieraksts ir tieši par latviešu kultūras pasivitāti, reakcijas trūkumu un politisko naivumu. Vakardienas balva un komentāri pie šī ieraksta to tikai apstiprina. Un jā, tieši igauņiem, nevis latviešiem bija lieliskais gāzes vada paviljons tā gada Venēcijas biennālē.
Kad latviešu kultūra sāks rādīt vidējo pirkstu valsts sponsorētai, atslēgvārdos balstītai mākslai un par politiķiem smīkņās ne tikai virtuvē, bet atklāti, neejot ne uz kādiem banketiņiem un šādām te smukām, svinīgām ceremonijām, varbūt būs cerība.
Oho, ASV kā imperiālistiski ekspansīva valsts ir pa taisno no krievu imperiālistu rokasgrāmatas. Interesanti, kurš marksistu cibiņš raksta kaut ko šādu.
Es vienādoju tās abas kā vienlīdz ļaunas sistēmas, kuras uzskata, ka tām pieder patiesā izpratne par labo un ļauno, kuras dēļ ir attaisnojami uzbrukumi citām valstīm. Domāju, ka tiem bērniem, kuri salīdzinoši nesen Irākā piecēlās no amerikāņu uzlidojumiem, vai jemeniešiem, kuriem bija jānoskatās, kā Tramps dižojas ar Saūda Arābijai pārdotajiem ieročiem, arī nav diez ko patīkamas sajūtas par "labāko valsti pasaulē". Bet mums kaut kā netraucē. Kas, starp citu, manuprāt, ir cilvēciska traģēdija.
viņa pat nav bijusi politiski neitrāla, atšķirībā no daudziem "labajiem krieviem", viņa ir aktīvi sadarbojusies ar putinu, aicinājusi balsot par putinu, ja pareizi saprotu - Ukrainā viņa vispār tiktu arestēta. Neviens māksliniecisks sniegums nevar būt tik izcils, lai atceltu viņas līdzdalību nevainīgu bērnu slepkavošanā
viņas daiļradi arī neesmu baudījis, bet mēles runā, ka sociāli-politiskā šķautnē, šī dāma, esot, maigi izsakoties, skečīga.
apmēram nojaušot, kā parasti notiek darbs žūrijās un kādi kompromisi ir jāveic, kā nevar kādu atstāt bešā, es vairāk balvu Hamatovai uztveru kā vienīgo nopietno balvu JRT šajā sezonā, lai pārāk neaizvainotu šī teātra pašlepnumu. neko citu jau viņi nedabūja, tikai Hamatovas balvu un balvu par labāko jauno mākslinieku.
varbūt kļūdos savā interpretācijā, protams. bet skatoties uz to, kā sadalīja visas balvas, nevaru nedomāt par to, ka balva Hamatovai varbūt ir jāuztver kā JRT acknowledgment, nezinu, kā to nosaukt citādāk.
Es gan tā nedarītu, protams, un man neliekas, ka tā ir laba prakse. izrādi neesmu redzējusi, uz JRT negribu iet vēl kādu laiku, kamēr šo teātri vada kungs, kurš sāk pārvērtēt savu nozīmi un savu ģenialitāti un kļūst par arvien (pseido)konservatīvāku kosmonautu, kurš izplata klajus melus.
es nesaprotu, kā šajos ārprāta apstākļos var "nodalīt" teātri no politikas (kā žūrijas locekļi tagad taisnojas), karš par sevi atgādina ik dienas, tas visu laiku ir mūsu prātos. Atdalīt mākslu no politikas šodien nozīmē nošķirt mākslu no jebkādiem ētiskiem, vispārcilvēciskiem principiem.
varbūt tas bija gājiens, lai apgāztu, ruz propogandas, tēzi, par to ka "rietumos" tiek cancelēta krievu "kultūra"? grūti spriest vai mūsu ārlietu darboņi spēj iejaukties, teijāteru balvu sadalē, bet nūūū, šajā gadījumā, mērķis pavisam neattaisno līdzekļus.