Fakts, ka cilvēks šeit var uzkāpt uz skatuves un runāt to, ko viņš vēlas, nevis to, ko no viņa sagaida pārējie, ir labas valsts pazīme. Bet kopumā man viņas bija žēl: atšķirībā no citiem, viņa, šķiet, zināja, ka būs jārunā, tam gatavojās. Cilvēks-trofeja, re kā, te atbraucis un tagad viņai visur publiski jārāda, kā viņa labojusies un kā pateicas Latvijai. Ja arī tas nozīmē atņemt balvu kādam citam. Savā ziņā, jo vairāk viņa kāpj uz skatuves, jo lielāks spļāviens sejā tas ir Putinam, bet vai tiešām bez tā nevarēja iztikt.
