time doth flit; oh shit.

About Recent Entries

Aug. 4th, 2020 @ 02:23 pm
Patiesībā, besī, ka esmu tik taktila. Pēdējās nedēļas laikā esmu saņēmusi daudz pieskārienu. Gan platonisku, gan erotisku, bet es gribu pieskarties vēl! Tas man traucē izpildīt savu praktisko dzīvi.

Jul. 29th, 2020 @ 01:34 pm
beidzot izsita korķus. jau kādas divas nedēļas visu laiku daudz biju ar cilvēkiem, un negribēju, lai būtu citādāk, bet vakar, pēc piecām trakām dienām, runāju ar kaut kādu norvēģi un gribēju būt mājās un aizvērt muti. šonedēļ labprāt paliktu gultā, lai rakstītu dzejoļus bērniem, bet līdz nākamajai pirmdienai atkal miera nebūs.

local blow up doll is sadJul. 19th, 2020 @ 10:42 am
Es saprotu, ka šī ir īpaši horny vasara, bet vīrieši uzvedas pretīgāk kā parasti. Bez večiem uz ielas, kas mani sauc kā kaķi, ir arī interneta ziņas, kurās uzreiz rakstīts, ko viņi ar mani grib izdarīt (pat nemēģina no sākuma sasmīdināt vai pielīst). Rezultātā jūtos vainīga par savu seksualitāti un jūtu disonansi starp savu iekšējo pasauli un to, kā mani redz citi. Ja es gribu casual seksu, man ir jāiziet cauri deviņiem elles lokiem un jāatmet cerības.
Turklāt, šorīt mēģināju kaut ko pastāstīt ģimenei, kad mani pārtrauca pusvārdā un teica, lai savācos. :) Šeit es atkal izskatos pārāk slikti. Bet kopumā Anna kā koncepts īsti nevienu neinteresē.

10. - 18. jūlijs Jul. 18th, 2020 @ 12:13 pm
gribēju rakstīt:
"lai normāli izgulētos nepieciešamajā daudzumā, man vajag divas vīna glāzes, seksu un miega zāles (dabīgas!), un nevienam tam nav laika,"
bet rakstīšu:
"uz haļavu pieteicos Radošo personu nodarbinātības programmai un saņēmu naudu. No prieka nezinu, kur likties. Protams, uzreiz domāju, ka nepelnīti, bet, ja godīgi, jūlijā kultūrā strādāju tik daudz kā nekad."

Iespējams es nevarētu uzskaitīt visas lietas, kas notikušas no svētdienas līdz šim brīdim. wow

es gribu čučēt Jul. 14th, 2020 @ 12:09 am
- Māksla prasa upurus.
- Es esmu tas upuris.
Other entries
» Kas vispār bija šī nedēļa?
Sajūta kā filmās par 20./30. gadiem, kurās ir paātrināta montāža par uzdzīvi. Apkārt griežas smejoši cilvēki, glāzes un negulēšana. Kad mani šodien atveda atpakaļ no jūras, aiztaisīju mašīnas durvis un uznāca spēcīga "un ko tagad sajūta"? Zinu un saprotu, ka ir jāpaliek arī vienai, bet ļoti gribu no tā izvairīties. Nepatīk, ka regulāri pazaudēju spēju būt pašpietiekama. Rudenī un ziemā tas, protams, ir vieglāk. Rīt visu pēcpusdienu tiešām nopietni jāraksta, bet es taču pat nosēdēt mierā vairs nevaru.

Šonedēļ beidzot izstāstīju teātra komandai un daļai draugu par savu lielāko traumu. Pirmo reizi dzīvē tas eksistē ārpus manis. Uzrakstīt par to un nodot cilvēkiem bija traki (panikas lēkmes traki), bet ir sperts liels solis un es dzīvoju citā, nedaudz labākā realitātē.
» Ja nu kas
Es šovakar ļoti labi izskatījos.
» (No Subject)
Nevaru sagaidīt augustu un septembri, un jūliju es arī joprojām nevaru sagaidīt. Ceru, ka Miss Rona neieriebs.
» Man patīk ūdens
Šobrīd visa ir daudz, un es stāvu laivā, gan jau kādā brīdī iekritīšu ūdenī, bet es gribētu visu mainīt tikai nedaudz.

Visvairāk gribētos paspēt mierīgi palasīt un paskatīties filmas, pavadīt laiku ar draugiem bez misijas un pienākuma apziņas.
» Bet tas ir tā abstrakti
Es gribētu lai mani nedaudz pažēlo
» bļe
Atbraucu uz Preiļiem, tētis normāls, varējām parunāt. Bija ļoti jaukas sarakstes ar draugiem. Jutos mīlēta. Kāds man pievērš uzmanību un izsaka komplimentus. Īsumā - gribēju plašāk uzrakstīt, cik viss labi, BET tad... Izgāju paskriet, pēc tam pastaigājos, stiprs vējš, viss smaržo, skaisti, ja? Un tad man sāka sekot. :)))) Tas vienmēr tā izsit no sliedēm (gan tad, kad tas notiek ar mani, gan tad, kad ar citām sievietēm), ka es ilgi nevaru atgūties. Un man reāli šķiet, ka tā ir tāda cīņa, ko manas dzīves laikā mēs neuzvarēsim. Es tikai ceru, ka visām manām mazajām sievietēm ar to nāksies saskarties arvien retāk. Jo man gribas skaļi raudāt, kad es iedomājos, ka kāds aiztiks manu 14gadīgo māsīcu.

Pie reizes - sievietes, es jūs mīlu. Paldies.
» jūnijs
Šis slapjais, siltais laiks mani padara traku. Šodien nogāju 13 km, biju viscaur izmirkusi, bet joprojām negribēju atgriezties mājās. Jūtos kā iemīlējusies, bet ne konkrētā cilvēkā. Visā. Tikko vēl izgāju paskriet. Lielajos kapos migla, viss smaržo. Atgriežoties vēl brīdi pastāvēju pie durvīm. Mājās jāstrādā, jāguļ, bet tas šobrīd vispār nesaista. Sestdienā plkst. 4:00 izbraucām cauri pēclietus Rīgai, sestdien naktī izvilku G. pastaigā. Sutoņa arī netraucē (tikai pa dienu miegs nāk). Visā tajā valgmē ir arī kaut kas erotisks.

Bet lai nebūtu tikai labi - man ir par daudz enerģijas (jā, tā ir īsta problēma!) un pms dēļ par visu jāraud (draugu žēl).
» just my luck
Brauciens uz Liepāju bija kā atvaļinājums ārzemēs - kafijas dzeršana terasēs un saule. Pirmo reizi mēneša laikā divas dienas no vietas nemaz, nemaz nestrādāju. Braucot uz turieni vilcienā viss bija ļoti labi, visi klusi un distancēti. Taču atpakaļ autobusā... Pāri ailei no manis sēdēja puisis, kuru pieķēru vienu reizi nospļaujamies aiz krēsla. Pēc tam sapratu, ka kaut kas nav ok, jo viņš spļauj asiņainas siekalas pudelē. Man šķita, ka pārītis, kas trolejbusā laizījās, bija traki, bet no šī man palika nelabi. Kaut kur aizmugurē kāds, protams, telefoniski kārtoja attiecības (kā parasti, kad braucu starppilsētu autobusos. "Tu tāda saspringta izklausies"; "Ak tu esi gultā? Ko tu darītu, ja es tur būtu?"). Ar masku tās trīs stundas tomēr grūti, jo sāk sāpēt ausis, pēc tam attiecīgi galva.
» No, Karen, you're just a dick
Novērojums:
kad starp kultūrļaudīm notiek diskusija fb un uzrodas kāds pseidointelektuālis, kas apzināti provocē, kā rezultātā diskusija kļūst asāka, šis cilvēks parasti uzraksta “man šodien ķecerīgs noskaņojums” utml
» Novērojumi
Ja teikums sākas ar "mans tēvs", parasti seko kaut kas traģisks vai jocīgs.
» (No Subject)
Es šorīt jau pamodos vīlusies cilvēkos, un tad cilvēki turpināja likt man vilties līdz pat šim brīdim.
» Ieskats manos dzīvokļos
Tūlīt jūlija sākumā būs gads kopš pirmo reizi dzīvoju pilnīgi viena. Pirmo reizi ilgā laikā arī negrasos pārvākties. Lai gan citreiz man liekas, ka kaut kur jāskrien, un šobrīd pagraba dzīvoklī nav diži siltāks kā uz ielas, pārvākties arī neprasās. Jūtos šeit kā mājās. Gaisā, protams, karājas kaut kāds abstrakts jēdziens par citām mājām, bet tādas konkrētas vietas nemaz vairs nav (lauku māju dalu ar 12 cilvēkiem, Preiļu dzīvokli tēvs sabojājis, atliek vien telts pie kāda ezera Latgalē). Šī svarīgā notikuma dēļ nolēmu pierakstīt savu dzīves vietu vēsturi, kamēr vēl atceros.

No dzimšanas līdz pamatskolas izlaidumam - divistabu dzīvoklis Preiļos. Dzīvoju vienā istabā ar māsu līdz viņa pārvācās uz kojām. Pieprasīju salātzaļas tapetes, krāsni nokrāsoju melnu.

Vecumā no 17 līdz 21 - kopmītnes "Baltā kaza". Pirmajā gadā dalīju istabiņu ar jocīgām meitenēm, bet pārsvarā paliku viena, jo viņas visu laiku bija prom. Pārējos trīs gadus dzīvoju ar kursa biedreni R. un meiteni no Jēkabpils - Lāsmu. Bijām ļoti tuvas, pat gultas kopā sabīdījām. Dabujām sestajā stāvā darbnīcu gleznošanai. Pārsvarā tusējām kopā ar čaļiem no Kultūras koledžas. Bija daudz skaistu lietu, bet kopumā pretīga vieta - pēdējā gadā vēl parādījās blaktis.

Rudens pēc vidusskolas pabeigšanas - komunālais dzīvoklis uz Brīvības ielas. Šausmīgā stāvoklī. Kopā ar pāris tā laika draugiem un meiteni, kurai vairs neatceros vārdu (Baiba?). Ļoti daudz pīpējām zāli. Mēdzu kopā ar L. un A. pieliekamajā, kurā bija matracis, pilnīgā tumsā skatīties Friends.

Uz īsu brīdi pēc tam dzīvoju Itālijā. Šausmīga pieredze.

Kad atgriezos, kopā ar A.Z. (lai gan pārsvarā viņa bija prom) īrēju dzīvokli no 90 gadus vecas tantiņas Tērbatas ielā. Viņa pati atbrauca reizi mēnesī, bet mums blakus dzīvoja Vladislavs, ar kuru tikpat kā nerunājām, ja neskaita vienu reizi, kad kopā dzērām šņabi. Atradu istabā gleznu, kuru bija parakstījis K. Dimiters. Izrādījās, ka tieši tas K. Dimiters tas arī bija. Te laikam dzīvojām labi, ja pusgadu? Šeit paņēmām manu kaķīti.

Kad jau mācījos Akadēmijā, ievācos pie O. mammas Pļavniekos kārtīgā bloķenē. Dzīvoklis nebija baigi foršs, bet tur es kārtīgi iemīlēju mikrorajonus. Joprojām baigi patīk. Ar laiku parādījās kucēns - noskaidroju, ka mans kaķis piecietīs visus.

Trešā kursa otrā pusē aizbraucu apmaiņā uz Spāniju, Galīciju, Vigo. Kopā ar L. dzīvojām uz Barselonas ielas divistabu dzīvoklī. Viena istaba bija liela, lieliem logiem (ar skatu uz kalniem), bet mazu gultu, otra maza, normāliem logiem, lielu gultu. Kādā brīdī samainījāmies. Tā kā Galīcijā ziemā nav jauki laikapstākļi un mēs negribējām maksāt par apkuri, salām, tāpat kā salst Latvijā. Netālu no mūsu dzīvokļa bija kalns-parks, no kura varēja redzēt gan kalnus, gan okeānu.

Kad atgriezos, ievācos ar D. Pārdaugavā - Šampēterī/Pleskodālē. Tas man bija ļoti mīļš dzīvoklis, lai gan nedaudz nolaists. Pie mājas varēja izžaut veļu, ziedēja plūmes. Mums bija katrai sava istaba un vēl viesistaba. Lielākais pluss? Netālu Pils bārs. Un abām saskaņoti kaķi.

Tur padzīvojām gadu. Pēc tam pārvācos pie A. uz Tērbatas ielu. Ļoti patika dzīvot ar A., sākumā patika arī dzīvoklis, bet, jo ilgāk tur dzīvoju, jo pretīgāk palika. Pēc tam A. aizbrauca uz ārzemi, ievācās L. Mums arī labi gāja, bet dzīvoklis man riebās arvien vairāk. Man šķiet, ka es kļuvu tikai nervozāka tur dzīvojot.

Un tā es nokļuvu šeit - uz Hospitāļu ielas, netālu no Lielajiem kapiem, kas ir viena no skaistākajām vietām Rīgā. Tepat rokas stiepiena attālumā daļa draugu un ģimenes. Blakus perfekts Rimi. Pils tālu, bet citi bāri pietiekami tuvu. Pirmajā pusgadā pie manis diezgan bieži kāds palika, tagad pārsvarā esmu viena. Patīk. Ja sāktu no nulles, savu telpu taisītu citādu, bet te arī ir smuki - baigi labas sienas. Ja ilgi esmu bijusi prom, gribas uz šejieni atpakaļ. Gan man, gan kaķītim ir mazāk stresa. Varbūt vēl pēc gada došos uz Pārdaugavu, jo tur jau ir labs variants.
» (No Subject)
Es uzvelkos, kad seriālos vai filmās notiek ēdiena cīņas.
Bet vispār es šodien uzvelkos, jo šie laikapstākļi mani nomāc, un es negribu, lai tas mani ietekmē.
» (No Subject)
Mums visiem tik skaistas mammas.
» André Gide
"Everything that needs to be said has already been said. But since no one was listening, everything must be said again."
Top of Page Powered by Sviesta Ciba