time doth flit; oh shit.

About Recent Entries

Sveika, Arkādija Mar. 1st, 2021 @ 07:25 pm
Šodien apskatīju trīs dzīvokļus Pārdaugavā. Trešais būs manas mājas. Neticēju, ka tas vispār vēl ir iespējams, bet atradu dzīvokli pie Māras dīķa. Augstu virs zemes.
Pirmais dzīvoklis arī bija foršs, bet māja izskatījās pēc pamestas sanatorijas. Otrajā dzīvoklī mājai kāpņu telpa bija kā Noziegumā un sodā (kā es iedomājos), kas man patīk, bet gulta atradās gandrīz vai virtuvē un saimnieks izskatījās sapīpējies (pret ko man nav lielu pretenziju, bet man nepatika mūsu komunikācija).
Trešajā dzīvoklī ātri sapratu, ka tas būs īstais (šī saimniece bija vienīgā, kas man sagaidīja ar masku, kas šobrīd ir laba zīme).
Kopā ar (viltus) pavasari tas uz brīdi mani padarīja ļoti laimīgu. Visu labu, Lielie kapi (es jūs vienmēr mīlēšu). Sveika, Arkādija!

neizbēgami Feb. 28th, 2021 @ 05:05 pm
cenšos par cilvēkiem nerunāt, kā to dara manas ģimenes sievietes (īpaši jau par izskatu), bet reizēm zem deguna murminu "kas par zosi" vai "tipisks vecis".
dramatiskas nopūtas un acu grozīšana, kas pārmantota no mammas, gan mani iepriecina.

Feb. 23rd, 2021 @ 06:09 pm
nesen dzīvoklī, ko īrēju, nomainīja grīdas, jo vasarā te bija plūdi. jau nedēļu esmu atpakaļ savā alā un nevaru tās grīdas ciest. viņi ielika flīzes. saprotu - praktiski iemesli, lai vairs neciestu no mitruma/ūdens, bet pagrabā tā dzīvot nevar.
1) te ir divreiz aukstāk kā iepriekš.
2) es nevaru izturēt to flīžu tekstūru. ja pavelku krēslu, kaut ko pakustinu, iet caur kauliem
3) galu galā es vienkārši gribu varēt savās mājās staigāt basām kājām.

varētu pirkt paklājus, sildītājus, gaidīt siltu laiku, bet es tomēr arī sapratu, ka nu jau pietiks dzīvot pazemē. baigi nesteidzos, bet katru dienu skatos dzīvokļu piedāvājumus. diemžēl man kā visiem arī vajag Pārdaugavā. ne tikai tāpēc, ka tur forši, bet arī darba dēļ.

Feb. 22nd, 2021 @ 07:10 pm
Man jau bail, ka Kalendāru taisīs par filmu un viņu spēlēs Krasts vai kaut kā tā.

Manas domas pēc izrādēm, kas man patīkFeb. 19th, 2021 @ 07:30 pm
Lasu bērnu atsauksmes par tiešsaistes izrādi:
“Paldies, bija ļoti forši: 1. bija ideāli, arī manā gaumē; 2. drusciņ nesapratu" <3 x 100
Other entries
» Becky
Mans mīļotais ir no Indijas, ilgu laiku dzīvojis Abū Dabī, Ukrainā un Latvijā. Esmu latviete, bet mani noteikti nevarētu izraudzīties kā tipiska latvieša paraugu. Līdz ar to mūsu pasaulē ir sava mini-kultūra, kas man ļoti patīk. Mūsu izcelsmes tur pārsvarā ielaužas ēdiena (vakar viņš man gatavoja naan), mūzikas (vakar viņš man dziedāja dziesmu savā valodā un kautrējās, kad lūdzu iztulkot, jo tas bija kaut kas ļoti mīļš) un kino formā. Es viņam saku "kā tad" un viņš man saka "kas ir?". Man patīk viņu iztaujāt par viņa bērnību, jo tā, protams, krasi atšķiras no manas un manu draugu pieredzes. Un tas viss ir aizraujoši un skaisti, BET TAD kādu dienu... Aizvakar atbraucu pie viņa un viņš bija diezgan īgns, kas tā parasti ir pēc sarunām ar ģimeni (viņi sazvanās katru nedēļas nogali un katru nedēļas nogali viņiem ir daudz prasību). Šī reize gan bija īpaša, jo tēvs pēc radu (visi ir iesaistīti visur, protams) ierosinājuma ir izdomājis, ka laiks dēlu izprecināt (lai gan pats apprecējās aiz mīlestības). Viņš, protams, to negrasās darīt, bet teikšu godīgi - tā ir jocīgākā attiecību problēma, ar ko esmu saskārusies. Savā ziņā tā ir arī fikcionāla problēma, tomēr kādu brīdi viņa vecāki neliksies mierā un man būs sajūta, ka man viņu atņems kaut kāda meitene, kas viņu nekad nemaz nav satikusi.
» Mans mīļākais pms noskaņojums
Negribu būt viena, bet visi besī.
» Tas neatbilst patiesībai.
Aizgāju no ģimnāzijas darba. Par cik nepaspēju ar rakstīšanas pulciņu ieskrieties klātienē, neviens man īpaši nepievērsa uzmanību, un es skolā paliku tikai tāpēc, lai satiktu jauniešus. Bet tas viss nav svarīgi. 23. dec. man zvanīja mācību daļas vadītāja, jo biju viņai rakstījusi par iešanu prom no darba. Tobrīd nevarēju runāt, teicu, ka atzvanīšu. Atzvanīju jau pēc 20 min. "Telefons izslēgts vai atrodas ārpus zonas", zvanīju trīs reizes. Nezinu, kurā pusē problēma. Viņa man vakar dusmīga zvana, prasa, kāpēc neatzvanīju. Paskaidroju situāciju. Uz ko viņa man atbildēja ar: "Tas neatbilst patiesībai". No vienas puses prieks, ka nekad vairs nebūs ar šiem cilvēkiem jārunā, no otras - man ir jauna atbilde uz visu.

Jaunajā darbiņā pārkārtoju rindkopas un vārdu secību vienā tekstā, kuru izmantot visur, sūtu daudz e-pastu un mainu izmērus attēliem. Man patīk.
» Sapulces
Kaķītis neizprot bezķermeņu balsis, kas nāk no mana datora. Kamēr runāju zoom, lien man sejā, rāda visiem dibenu, mēģina dzert manu kafiju.
Savukārt es vairs vispār nefunkcionēju bez diendusām. Naktī slikti guļu, pa dienu nevaru ieslēgties.
» why?
Jo tuvāk recenzijas beigām, jo vairāk šķiet "hey, es taču tik daudz jau uzrakstīju, tagad var paslinkot", un tā stundas darbs aizņem trīs stundas.
Bet vakardienas plānu maiņa beigās tomēr nenotika un visa mana panika izrādījās veltīga. Vismaz tagad ir kaut kāda mīļuma un cilvēku enerģija. Cerams, ka iztikšu ar to līdz gulēt iešanai.

Priekam. Ziņa, ko šodien saņēmu:
Why is it always kalladoo and never kalladont?
» 3. novērojums
Mani abandonment issues ir vēl ļaunāki nekā domāju. Jau sen to biju pamanījusi ar draugiem un citiem cilvēkiem (ja kāds kavē vai atceļ plānus, es neadekvāti ilgi un stipri dusmojos, pārdzīvoju), bet tagad uzliesmojumi ir briesmīgi. Viņš vakar saprotamu iemeslu dēļ mainīja plānus, piedāvāja citas opcijas, bet es kritiku panikā un raudāju līdz diviem naktī. Šodien nācās atcelt vienu darbu, jo galvā kliedzošs jūklis. Es saprotu, ka neadekvāti reaģēju, un cenšos nevienam ar to nedarīt pāri, bet es arī nevaru nomierināties.
» Novērojumi
Vēroju sevi uz jaunu attiecību sliekšņa (būs, nebūs - nezinu). Šobrīd redzu divas interesantas parādībās:
1) attiecības pandēmijas laikā nozīmē, ka no šī cilvēka veidojas lielāka atkarība, jo man ir liegts kontakts ar citiem, tāpēc es lielu daļu savas vēlmes pēc socializēšanās balstu šajā konkrētajā personā. Man ir bail iedomāties mūs reālajā pasaulē, jo man nav ne jausmas kāds viņš ir situācijās ar citiem cilvēkiem. Jo ilgāk esam izolēti, jo vairāk man gribas to paturēt tikai sev.
2) Man jaunas attiecības, gan draudzības, gan romantiskas, nozīmē, ka esmu ieguvusi jaunu cilvēku par ko uztraukties. Īpaši jau tagad, kad man šķiet, ka ar visiem tūlīt kaut kas notiks. Mēs abi pārstrādājamies un uz riņķi viens otram sakām "you have to sleep, you have to rest", ko neviens, protams, tā līdz galam nedara. Es arī vairs nemāku viena atpūsties. Vai nu krietni pārspīlēju ar tik tok un youtube vai sodu sevi, turpinot strādāt.
» (No Subject)
Pēdējās naktis īpaši jocīgi murgi/sapņi. Šonakt dažādi cilvēki kopā bija karantīnā kaut kādā džungļu ciematā. Lai viņus izklaidētu, es ar userinfomis_sarajevo uz kruīza kuģa, kas šim notikumam bija speciāli atvests, iestudējām deju izrādi bērniem. Iepriekšējā naktī mani kaut kādā
dubļainā teritorijā lapu teltī nošāva tik tok slavenība Bella Poarch. 

» 14.11. - 22.11.
šķiet, ka vajadzētu uzrakstīt par šo nedēļu, bet tā kļuvusi par savēlušos, neskaidru laika masu. šobrīd skaitu stundas. līdz uz brīdi varēšu būt mājās viena.
mana krustmāte Inga (mammas jaunākā māsa) nomira no insulta 45 gadu vecumā, un tas bija un ir šausmīgi. es tik ilgi biju savākta bērnu dēļ, ka tikai nedēļas vidū attapos par to, ko pati esmu zaudējusi. lai gan neviens te neesam īsti ticīgi, viņa man bija īsta krustmāte - kad pusaudžu vecumā pārvācos uz Rīgu, pieskatīja mani un rūpējās. viņa man zvanīja, lai prasītu, ko darīt ar trauksmi, jo zināja, ka es tik pat daudz satraucos. viņa reizēm kaitinoši daudz runāja, bet, atšķirībā no daļas manas ģimenes, mācēja arī klausīties. es daudz pieskatīju abus viņas bērnus, un tagad esmu viņiem viena no divām uzticības personām. tas mani aizkustina, bet man ilgi būs jācīnās ar atmiņām par to, kā mazam zēnam skaidroju, kas tagad notiks ar viņa mammu, vai viņai sāpēja, vai zārks viņu pasargās. bērēs viņš gribēja atvadīties, bet baidījās, jo Ingai bija ļoti izmainījusies seja. pēc tam naktī viņam bija bail iet gulēt. vecākā meita man daudz nāk ieritināties azotē, lai raudātu, un satraucas, ja es kaut kur eju. bet viņa vismaz man visu atklāti stāsta un nebaidās jautāt.
izvadītājas ir jāizskauž kā suga. negribējām mācītāju, bet šī dāma bija drausmīgākais, ko esmu dzirdējusi. gan saturiski, gan runāšanas veidā. turklāt, viņa divas reizes pateica nepareizi manas mammas vārdu. visa kontekstā tas nav tik svarīgi, bet Inga būtu pelnījusi, ko labāku. ar māsu vienojāmies, ka nekad vairs nenolīgsim šitās vecenes. par spīti aizliegumiem, uz bērēm sabrauca daudz cilvēku. bija runāts, ka izretināsies, bet daudzi līda virsū. diemžēl mani vienīgo tas satrauca. zinu, ka no jauna cilvēka gribas atvadīties, bet es negribu, lai ar vēl kādu manā ģimenē kaut kas notiek. tā jau tagad ir panika par visiem tuviniekiem un draugiem. nezinu, kad pazudīs. Inga cītīgi gāja pie ārstiem, rūpējās par sevi.
vēl drausmīgāka par bēru dienu man personīgi izrādījās vakardiena. man pār to nav nekādas teikšanas, bet daži ģimenē bija izdomājuši, ka ir ok nedēļas nogalē uz lauku māju saaicināt astoņus cilvēkus (mēs paši jau esam desmit). pirms visi ieradās, histēriski raudāju, visa drebēju, pēc tam slēpos otrā mājas galā. mamma teica, lai izolējos, bet es taču ne par sevi satraucos.
šodien beidzot kaut kāds miers. drīz braucam uz Rīgu. šovakar drīkstu palikt savās mājās. no rītdienas sākšu puikam palīdzēt ar mācībām. labi, ka dzīvoju viņiem ļoti tuvu. ļoti gaidu, kad varēšu satikt puisi, ko pazīstu tikai trīs mēnešus. mums nav nekā daudz kopīga, bet viņš mani nomierina, tāpēc, ka ir tik pat fiziski maigs kā es.
esmu ļoti, ļoti pateicīga draudzenēm, ar kurām varēju šonedēļ sarakstīties, lai kaut kā sakārtotu visu to vājprātu. man vajadzēja, lai kāds no malas pajautā, kā es jūtos, jo ģimenē nebiju un nevarēju būt centrā. un, lai gan pilnībā pietika ar cilvēkiem, kas man bija līdzās, joprojām grūti norīt rūgtumu par tiem draugiem, kas atrakstīja vienu līdzjūtību un pēc tam turpināja ar mani nerunāt kā parasti. nezinu, tās pat nav nekādas dusmas. vienkārši stulbi.
pirmo reizi mūžā negribu Ziemassvētkus. Man pēc mēneša dzimšanas diena. tā jau parasti grūti, šogad vienkārši paņemšu brīvu dienu, lai raudātu.
» (No Subject)
Šķita, ka 2020. gads diži ļaunāks nevar kļūt, bet šodien zaudēju savu krustmāti, divu jaunu bērnu mammu. Māsīca, kurai ir tikai 14, visu laiku nāk pie manis raudāt un prasa, ko viņai darīt. Mums ir liela, cieša ģimene, bet šī nu reiz ir bedre.
» (No Subject)
Rodas vēlme teikt, ka gribu sevi atpakaļ, bet šī arī esmu es. Tik daudz jāpierod. Pie regulāra noguruma (vasarā, pavasarī, pat pagājušajā ziemā bija daudz enerģijas). Pie tā, ka vairs nespēju tik efektīvi kā parasti strādāt vai sakārtot savu darba dienu un prioritātes. Pie tā, ka vairs nespēju dot līdzcilvēkiem tik daudz kā kādreiz. Gribu būt klātesoša, bet baidos no e-pastiem, zvaniem, ziņām. Daudz aizmirstu, ko kam esmu apsolījusi vai kādreiz piedāvājusi. Pat nevaru nosūtīt jaunu dzejoli tiem cilvēkiem, kam parasti esmu sūtījusi. Labajās dienās gaidu, kad notiks kaut kas slikts. Daudz domāju par nebūšanu. Nav pašnāvniecisku domu, bet ir stipra vēlme neeksistēt. Un kārtējā dzīves biedru likuma noraidīšana to bezcerību tikai papildina. Zinu, jāiet pie terapeita, bet apstākļu maiņas dēļ nav tam pastāvīgu ienākumu. Būtu vismaz baseins, kas palīdz man savākties, bet vīrusa dēļ nedaudz bail tādā vietā rādīties.
» (No Subject)
Tēvs man regulāri sūta sms. Pārsvarā, lai skalotu man smadzenes un liktu justies slikti, bet reizēm jautājumus par krustvārdu mīklām. Vakar bija īpašs gadījums.

"nav ku dareit, dators ir remontā, isadumojus, ka kreili ir talanteigi cylvaki-Bumba* ir kreilis, Hitlers, Napolens, beja-a kas vel?”

Vispār viņam bez alkohola ir laba humora izjūta, bet citādi jā - mans tēvs sevi pielīdzināja Hitleram.

*Viņa iesauka
» nātrīte
Vakar gulēt ejot sākās trauksme, pilnībā tā arī nav pārgājusi. Tāda sajūta, ka kāds uz sirds kā bērnībā uz rokas griež nātrīti. Esmu jau to pieņēmusi kā savu realitāti, tā taču notiek, bet sen tā nav bijis, ka divus (vai pat jau trīs) mēnešus pārsvarā ir tikai zemie punkti. Visādos veidos ir bijis grūti, šķiet, ka tuvākajās nedēļās turpinās būt. Mierinu sevi ar to, ka bedre ir tikai bedre, un bedres reizēm ir un pēc tam vairs nav.


Bet vismaz Covid man nav!
» (No Subject)
Šodien atsāku mācīt ģimnāzijā. Iepriekš bija teātris, tagad - rakstīšana. Atnāca tikai puiši. Baigie gudrīši, neko citu negaidīju, bet ļoti patika. Labi parunājām. Es gūstu prieku no skolotājas darba. Jutos vērtīga (pēdējā laikā tā reti jūtos). Žēl, ka nevaru izturēt skolas.
» (No Subject)
Jau pāris nedēļas strādāju tikai ar tekstiem. Es gribu datoru paslēpt zem gultas un iet nest malku. Es gribu, lai vienīgais, ko es radu, ir grēda.
Top of Page Powered by Sviesta Ciba