time doth flit; oh shit.

About Recent Entries

May. 22nd, 2023 @ 12:45 pm
ir intuitīvi ēdāji, es esmu intuitīvs strādātājs. ja nekas nedeg, tad es tajās dienās, kurās negribu, strādāšu ļoti maz. šodien atnācu uz darbu un jau uzreiz jutu, ka šodien maz izdarīšu. tā nu es te sēžu, vaiboju pie Teilores un ļoti maz daru, jo man ir sajūta, ka šodien nevajag daudz darīt.

it's me, hi, I'm the problem, it's meApr. 11th, 2023 @ 01:29 pm
esmu ļoti pateicīga, ka man ir tik daudz dažādu draugu, ka mēs esam tik tuvi un viens otru atbalstam, bet reāli man manā bariņā trūkst kāda Sviftija ):

paldies VKKF par atbalstu! Feb. 28th, 2023 @ 02:49 pm
nu, kāpēc man vajadzēja tagad pieņemt lēmumu, ka nākamo lielo tetovējumu sākšu aprīļa sākumā? es par neko citu vairs nespēju domāt. tikai sāpēm un skaistumu.

the shadeFeb. 8th, 2023 @ 11:21 am
https://teatravestnesis.lv/article/773-godiga-saruna?fbclid=IwAR1XkFyp493QA5RzKxBfFVIIsYGg-Q3g2ilP_yEk1SV6YeHZa7dN4LIkZGM

caur-laideFeb. 1st, 2023 @ 12:11 pm
Man ļoti patīk mans psihiatrs. Viņam ir nomierinošs vaibs. Šoreiz uzdevu vairāk jautājumu par savām problēmām un viņš teica, ka man drīzāk ir depresija nevis trauksme. Nu, labi, bet kāpēc es esmu tik uzvilkta un man no stresa metās nātrene?! :D Es saprotu, ka tas viss ir sarežģīti, bet, ja man ir depresija, es gribētu mazāk mūžīgās kritiena sajūtas.

Vairāk nekā mēnesi lietoju antidepresantus. Līdz šim tiešām darbojās (pat tad, kad divas nedēļas intensīvi strādāju pie izrādes par tēti), bet šī nedēļa pagaidām ir mokoša. Pirmdien tik stipri trauksmoju un disociējos, ka piecas stundas neko nevarēju izdarīt. Šodien arī iekšēja zemestrīce, vakar raudāju, skatoties dejotāju caurlaidi (neraudāju gan par caurlaidi). Turpmāk dzeršu pilnu tableti* vai citas zāles, ja blakusefekti paliks sliktāki.

*sākumā uzrakstīju, ka dzeršu caurlaidi.
Other entries
» domas
pa trolejubsa logu redzēju, kā uz ielas pilnā garumā nokrīt cilvēks -> uzreiz galvā sāka skanēt Nepilngadīgās Annas Stikla cilvēks -> atcerējos, ka to dziesmu labā kvalitātē var noklausīties draugiem.lv -> nopriecājos, ka man ir draugiem.lv aplikācija telefonā -> mājās ejot, klausījos dziesmu -> pārrodoties, uzrakstīju dzejoli (bet galīgi ne par to pašu)
» (No Subject)
Lai gan pēc dusmīgu interneta tanšu un onkuļu domām neesmu pareizs patriots un regulāri Latvijā jūtos slikti (piemērs - pirms atbraukšanas uz Berlīni sadzīvojos līdz panikas lēkmei, bet te man fenibutu īsti nevajag), es vienmēr jūtos nedaudz nepareizi valsts svētkos esot prom. It kā es nebūtu mammas, māsas vai kāda tuva drauga dzimšanas dienas svinībās.

Bet nekas, drīz būšu atpakaļ. Pagaidām rakstīšu lugu par vāciešu celtām mājām Cēsīs, kuras pēc tam apsaimniekoja, zaudēja, tad atkal atguva latvieši, un varbūt nopirkšu vāciešu lielveikala kārbu ar tiramisu.

Lai jums visiem saudzīgs novembris un pareizs, mīļš patriotisms!
» nu jau pietiks
Roka dzīst, vakar un aizvakar pat gandrīz jutos mentāli ok, trauksme gāja mazumā, bet tā jau nebūtu es, ja nebūtu bet.
Vakar no rīta bija pilna virtuve lapsenēm. Sadzēla kaķīti, jo dzirdēju, ka dūc, bet domāju, ka tās ir mušas. Pieņēmu, ka viņas kaut kā tika cauri moskītu tīklam. Nositu visas un aizvēru logu.
Šorīt atkal pilna virtuve lapsenēm. Izrādās, ka sienā virs ledusskapja ir caurums pa kuru viņas lien iekšā. Man Hruščovkā mājas sienā ir lapseņu pūznis :)) Sazvanīju saimnieci, šovakar atnāks mājas apsaimniekotājs un domās, ko darīt tālāk. Pagaidām sapūtu indi un neviens vairs ārā nerāpjas.

Ticu, ka viss šis ir ātri risināms, bet es nu noteikti neesmu tas cilvēks, kas šobrīd to var uztvert ar vēsu prātu. Es neuzticos rītdienai.
» p s c
Vienmēr sasmejos, ka Dzejas dienas nozaguši bildi manam autora profilam no facebook (pati nesūtīju vai arī man īsa atmiņa). Seksīgo bildi ar psc cepuri. Dekoltē gan nogriezuši.

https://www.dzejasdienas.com/autori/anna-belkovska/ kā man un Agnesei reiz teica Gulbenē "Kāpēc tik smukām meitenēm dzeja jāraksta?" Vot, es arī nezinu.
» (No Subject)
joprojām gribas izkāpt no eksistences, bet novembrī rezidēšu Berlīnē! salauzīšu depresīvo sezonu uz pusēm.

roka ir nogurdinoša. ja ilgi kaut ko daru (sakārtoju dzīvokli), sāp. no rītiem sāp. ja, stāvot kājās, nolieku gar sānu, stipri sāp. vakar mani pārsiešanā tā samocīja (ar dezinfekcijas līdzekli galvenokārt), ka jutos kā pēc 3 h tetovēšanas. trauki paliek nemazgāti. it kā varu arī ar pusotru roku, bet tad riebjas mazgāt vēl vairāk nekā parasti. sāpīgi ir arī iet uz tualeti, jo, kad jānovelk bikses, jānolaiž roka :D ar vienu roku atkal besis. lielajam kaķim paveicies, nevaru viņu pacelt, mazo gan varu noturēt ar vienu roku.

vakar visu dienu bija grūti kontrolējama trauksme, knapi varēju pastrādāt. vakarā izdomāju, ka vismaz varētu mēģināt uzrakstīt dzejoli, atvēru dokumentu, uzrakstīju vienu vārdu un tad divas stundas noraudāju. šobrīd nožēloju, ka viss mans darbs saistīts tikai ar galvu (it kā es šobrīd varētu kaut ko izdarīt fiziski :D )
» zied!
šodien kafejnīcā iegāju tualetē un tur spogulī izskatījos ļoti skaisti. gribēju uztaisīt bildi, bet sapratu, ka tad uzreiz vairs nebūs tas, nebūs tā kā es redzu, un tad nonācu pie atklāsmes, ka dzejā es un mani cilvēki ir tā kā es to patiesībā redzu.

pirms tam biju pie terapeita un labās ziņas ir tādas, ka man šobrīd īsti nav, ko ar viņu runāt.
» centrs
šodien braucot ar riteni pa Rīgas centru
- daudz skatījos cilvēkiem acīs;
- izdomāju, ka, ja mana mamma rakstītu dzeju, viņas pirmo grāmatu sauktu "Ziemas drēbes".
» labrīt
pārstāju lietot kontracepciju un sāku dzert tikai melnu kafiju. visu laiku jūtos kā uz stimulantiem. kas palīdz tikt galā ar tēva situāciju (cerams ne apspiest). vakar ar mammu tīrījām viņa dzīvokli kādas 5/6 stundas.

jau kādu brītiņu ir atgriezusies arī pašpārliecinātība. kopš biju pie friziera, esmu ar sevi atkal apsēsta.
» mrs worldwide
Pirms ķeros pie skaitļu mainīšanas, pārskatīju savu body count. Tā kā slikti atceros vārdus un esmu īsts kosmopolīts, dažus cilvēkus sarakstā atzīmēju kā "francūzis" vai "Kamerūna".
» Kā es "tieku galā"?
- Gribēju kaķēnu, atvedu mājās kaķēnu;
- Pierakstījos pie friziera 16. novembrī;
- Dzērumā ar @vairsneat nopirku biļetes uz Milānu;
- Janvāra sākumā pierakstījos uz tetovēšanu (pirmais lielais, ļoti redzamais tetovējums)

Būtībā ļauju sev darīt, ko gribu, nestresojot par naudu, jo gribu sevi pažēlot.
» (No Subject)
māsa pozitīva. kontaktpersona skaitās tikai viņas meitiņa. ja svētdien jutīšos labi, tad braukšu uz Rīgu. Ja nē, tad nāksies dzīvot laukos bez terapijas. bišķīt gribas ieiet Aiviekstē uz palikšanu.
» (No Subject)
tas, ka kāds reiz pa reizei uz mani telefonā sakliedz vai nolasa lekciju pilnīgi neparko, baigi nepalīdz tikt galā ar trauksmi par zvanīšanu. Paldies, cilvēki, kas tā dara :))))))))) ceru, ka jums pienāks daudz pasīvi agresīvu e-pastu.
» ugadaj melodiju
Daudzus cilvēkus, kad viņi dodas savās gaitās, vienkārši liek mierā. Es neesmu viens no šiem cilvēkiem. Šodien ar draugu gāju pa centru un mūs apstādināja kāda iedzērusi dāma. Domāju, ka tas atkal būs par mūsu ādas krāsu atšķirību, bet šoreiz viņa vērsās tikai pie manis. Izstiepa pretī dūri un teica: ""ugadaj melodiju." Pēc tam ielika rokā Kāruma sieriņu. Draugs neļāva paturēt (kas gan jau ir prātīgi).

Ja par mums kā jauktu pāri (latviski ir termins "interracial"? Starprasu?), tad arī uz ielām nav garlaicīgi. Nesen viena tante apstājās, lai rādītu uz mums ar pirkstu un smietos, bet Ventspilī kāda omīte novēlēja laimi.

Man vienai pie mājas Elvi nesen pakaļ staigāja apsargs, lai pateiktu labvakar. Izskatījos pēc bomzīša, tā kā nezinu, no kurienes tāda laipnība.

Saistībā ar citu ierakstu: šodien atkal saņēmu ziņu no 3. ģimnāzijas. Tagad vajagot izziņu no ģimenes ārsta. Vēlreiz atgādināju, ka es tur nestrādāju jau no janvāra. Ja viņiem kaut kas jājauc, nevarēja man algu labāk maksāt?
» (No Subject)
Vakar kāda mamma atrakstīja, ka viņas meita mācās vienu no maniem dzejoļiem (pieaugušo turklāt), lūdza izdomāt nosaukumu. Mani pārņēma liels aizkustinājums, jo es nekad nebūšu kaut kāds tur tautas dzejnieks, bet priecājos, ja mani dzejoļi dzīvo ārpus pašu autoru burbuļa.
» stulbais rudens
Pāris nedēļu laikā mentālās veselības ziņā esmu regresējusi par vairākiem gadiem. Mīļotais drīz brauks uz Indiju un iespējams neatgriezīsies (tā ir tēma veselam ierakstam, bet neviens no mums tur neko nevar darīt). Ar tādu emocionālo fonu nespēju vispār panest stresu, trauksme sit ārā korķus, atmiņa paliek sliktāka. Ja ilgi esmu viena, sāk atgriezties arī vēlme sev darīt pāri. Kad raudu, galvā pilnīgs tukšums un trulas sāpes. Gribu ar viņu labi pavadīt laiku, kamēr vēl ir tāda iespēja, bet daudz nesanāk saņemties. Šonedēļ jāskraida pa Homo novus, ceru, ka kaut ko nesaputrošu.

5. oktobrī pirmo reizi eju uz terapiju.
Top of Page Powered by Sviesta Ciba