| | Sep. 11th, 2026 @ 01:46 pm |
|---|
|
no sarunām ar ChatGPT: Kā var nogalināt vampīru? Folklorā un fantāzijā: saules gaisma, miets caur sirdi, nocirsta galva vai svētīti priekšmeti. Atkarīgs no konkrētā stāsta pasaules noteikumiem. Vai mietam jābūt no kāda īpaša koka vai der jebkurš? Parasti der jebkurš ass koka miets, bet dažās tradīcijās īpaši min pīlādzi, vilkābeli vai apsi. Fantāzijā noteikumi bieži atšķiras — drošākais ir sekot konkrētā stāsta kanonam. |
| | Sep. 10th, 2026 @ 06:31 pm |
|---|
|
vai ir kāds, kam izdodas izvairīties "es saglabāju bet nevaru atrast, kur" panikas? padalieties ar padomiem un trikiem.
šī panika ir ļoti līdzīga tam, ka tu meklē kaut ko maziņu lielā somā. mana dzīve būtu tik ļoti stipri labāka bez šiem diviem gļukiem. |
| | Sep. 9th, 2026 @ 07:44 pm |
|---|
|
kur ir robeža starp kurieni un nekurieni? |
| | Sep. 5th, 2026 @ 06:58 pm |
|---|
|
Erots ir veikla un apķērīga izgudrotāja Pora un Nabadzības dēls. Pors, Afrodītes dzimšanas ballītē piedzēries gulēja Zeva dārzā. Atnāca arī Nabadzība un iedomājās, ka trūkumam nāktu par labu ja viņa ieņemtu bērnu no Pora (how?). Apgūlās blakus un ieņēma (also - how?). Attiecīgi Erots ir Afrodītes kalps un pavadonis, jo ieņemts tās dzimšanas dienā.
Mākslinieka arhetips gatavs - skaistais, jutekliskais, atjautība, izgudrošana kā arī Nabadzība un alkohols (nektars). Yay |
| | Sep. 3rd, 2026 @ 04:00 pm |
|---|
|
aicina iedzīvotājus bez īpašas vajadzības nedoties uz kapiem |
| | Aug. 31st, 2026 @ 10:27 pm |
|---|
|
Atkarībā no tā, kura māsiņa tajā dienā dežūrē, fizikālās terapijas kabinetā mēdz būt radikāli atšķirīgs skaņas fons. Varianti ir trīs: vai nu klusums, vai lifta mūzika, kas izliekas par džezu, vai arī versija par to, kas varētu skanēt pa Latvijas Radio 2, taču, spriežot pēc džinglu un ziņu neesamības, tā drīzāk ir kaut kāda spotifaja pleiliste.
Reizēs, kad ir LR2 variants, es guļu, klausos un domāju: tāds trešs. Šo efektu vēl vairāk pastiprina tas, ka procedūras laikā tuvumā nav ļauts turēt elektroniskas ierīces, kas nozīmē, ka nav variantu prātu novirzīt kur citur. Vienkārši guli un domā: tāds trešs.
Taču kādu reizi dzirdēju kaut ko, kas piesaistīja uzmanību. Rokmūzikas dziesma, kurā aizdomīgi precīzi un paredzami integrētas visas žanra klišejas. Džeks ar spēcīgu vokālu, pieņemama melodija un klasiski ģitārsolo. Taču dziesmu teksts, piemēram – “tu mana lielākā vērtība, tu mana vienīgā mīlestība” radīja spēcīgu sveškaunu. Kas tie varētu būt par cilvēkiem, kuri māk dziedāt un spēlēt, bet kuriem nav neērti kaut ko tādu izmantot par liriku?
Atbilde uz šo mistēriju gan šķita acīmredzama: tā droši vien ir ar MI ģenerēta lirika (pat ja man līdz galam negribējās ticēt, ka tieši šis ir tas poētiskais līmenis, kas sanāk, ja savāc visus pieejamos dziesmu tekstus, sagremo un atvemj).
Taču, kad procedūra beidzās, tomēr iegūglēju tās dziesmas tekstu un par zināmu pārsteigumu atklāju, ka pēc kaut kā tik dženerik tomēr izdodas grupu atrast. Lielākais pārsteigums gan sekoja, kad izlasīju šī muzikālā projekta pašaprakstu: “Manis rakstīta dzeja ar vārdiem un ar mākslīgā intelekta radītu mūzikas skaņu, kas apvieno industriālu elektroniku, nostalģiju, dzīves pārdomas un romantiku par dzīvi pēc manas iedvesmas.” (Tajā, ko dzirdēju, no “industriālas elektronikas” gan nekā nebija, bet nav nekādas vēlmes iepazīties ar vēl kaut ko no šī projekta.)
Tātad viss ir otrādi. Tas teksts ir dzīva cilvēka rakstīts, un acīmredzot tas viss ir nopietni. Tik ļoti nopietni, ka viņam šķiet, ka šo nu noteikti vajadzētu izmantot mūzikā. To, ka autors pats neprot mūziku, viņš acīmredzot zina, tāpēc to rada MI. To, ka rakstīt šādu liriku ir lielāks trešs nekā ģenerēt mūziku ar MI, savukārt laikam nesaprot vis. Bet nu skaitās, ka dzīvojam laikos, kuros katrs var justies kā liels ārtists. |
| | Aug. 31st, 2026 @ 03:16 pm |
|---|
| | Aug. 31st, 2026 @ 12:03 pm |
|---|
|
bļe visi priecājās par to kā mēs uzvarejām Izraēlu, bet kāpēc mēs vispār spēlējām ar Izraēlu, kāpēc ne ar Baltkrieviju |
| Paliec savā komforta zonā, jo tā ir Tavs saules zaķītis | Aug. 30th, 2026 @ 10:52 pm |
|---|
|
Pirms pāris gadiem arī vairākas reizes mēģināju rakstīt vēstules pagātnes sev, bet vairs nevienu nevaru atrast. Turklāt tās diez vai sanāca tik labas kā baltkrievu rakstniecei Evai Vežnavecai. Laikam līdzīgi kā viņa arī ieteiktu palikt komforta zonā, ja vien dzīves mērķis nav pilnīga iznīcība. Lai gan, protams, cilvēki var būt dažādi un iešana pretī bailēm varbūt citus iedvesmo.
|
| | Aug. 30th, 2026 @ 11:51 am |
|---|
|
Neviens mani neredzēja
lejam gaužas asariņas.
Piedurknīte tā redzēja,
asariņas noslaukot.
|
| | Aug. 30th, 2026 @ 01:31 am |
|---|
|
Bet varbūt, ja es aiziešu uz jūru, es uzrakstīšu atbildi Cēlana dzejolim. |
| | Aug. 29th, 2026 @ 08:16 pm |
|---|
|
Saldus kultūras nams tagad ir kļuvis par būvbedri. Kultūras namā pirmo reizi bučojos, spēlēju pirmo koncertu, redzēju Rembo, Terminatoru, Komando, Matrixu un ko tik vēl ne. Vēl viena atmiņa pizģets. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}