rugetta
24 Maijs 2019 @ 13:51
 
dzimšanas dienas ir neizturamas, līdz tās ir jau gandrīz galā un tu saņem apsveikumu no īstā cilvēka. īstās dienas spiediens ar daudzām laimēm ir garām, vīkendu var pavadīt mierīgi piedzeroties un padejojot. gribētu kādā brīdī arī pamīlēties.
 
 
rugetta
22 Maijs 2019 @ 23:13
i have all the time in the world  
kopš "esmu atpakaļ," kaut kādu jobanu iemeslu dēļ cenšos slēpties gan no savām ekspektācijām, gan no realitātes, kas jobanā veidā savērpjas un neizbēgami man uzkrīt uz galvas, tad es skumstu, kāpēc tik jobani. liela meitene, bet taisa jobanu cirku bez dzīvnieku spīdzināšanas, ja vien mani pašu var tiem pieskaitīt. jālien laukā no šī absurda. tur laukā, vismaz šovakar uz ielām, bija skaistas debesis un daudzi nāca pretī ar puķēm rokā.
 
 
skan: depeche mode - it’s no good
 
 
rugetta
21 Maijs 2019 @ 22:03
 
pie poģa izlikts skumjš paziņojums, ka pazudusi melnbalta kaķene vārdā maša, bet "diemžēl nav bildes." es nekādīgi nespēju saprast, kas tie par cilvēkiem, kas visu laiku nefotografē savu mājdzīvnieku.

upd.: divdesmit četras stundas vēlāk tomēr ir bilde. smuka kaķenīte.
 
 
rugetta
20 Maijs 2019 @ 11:09
 
ja nakts vidū bez apakšveļas minas cauri pārdaugavai, notiek brīnumi. ir ļoti ātri jāreaģē un jāķer tie ciet, ļoti ātri gaist, bet vienalga brīnumi.
 
 
rugetta
17 Maijs 2019 @ 17:19
 
kopš atgriezos rīgā pirmdienas vakarā, vēl ne reizi nav sanācis kaut pilīti alkohola ieņemt sistēmā. nekādas tēva bundžu speršanas, nekādas grāmatu lasīšanas bāru terasēs, pat ne ceremoniāla maza šampja pudelīte daugavas krastā. protams, rītvakar tas viss tiks labots, bet man uzmācas interese, cik ilgi es šitā varētu.
 
 
rugetta
11 Maijs 2019 @ 14:47
 
vakar bija pēdējā jūrmalas studentdzīves balle, kas noslēdzās, riņķojot pa daudzdzīvokļu namu labirintiskajiem pagalmiem un meklējot noklīdušu, satrakojušos meičuku (atradās). vēl pāris cilvēki pat sacīja, ka viņiem žēl manas prombraukšanas un ka manis pietrūks (gan jau, ka ne ilgāk par dažām nedēļām, bet vienalga jauki dzirdēt).
 
 
rugetta
10 Maijs 2019 @ 15:22
 
viens labums no atkritušās londonas tomēr ir, beidzot sanāca iegādāties marshall austiņas, kurās mana salkanā mājupceļa pleiliste skanēs brīnišķīgi. vismaz es tā ceru. vēl arī jāpaspēj tā pleiliste uztaisīt.
 
 
rugetta
09 Maijs 2019 @ 09:35
 
aizvakar piedzīvoju pirmo nervu sabrukumu, raudāšanu un kliegšanu uz meičukiem. vakar saplīsa dators, bet es dīvainā kārtā biju absolūti zen un divpadsmit stundu laikā bibliotēkā uzrakstīju, manuprāt, pat gluži labu pirmspēdējo eseju. datora nedienas gan nozīmē, ka man nespīd kārtīga skolas beigu nosvinēšana londonā. tomēr šorīt ir kaut kādas savādas skumjas, ka patiesībā jau būs ļoti žēl braukt prom no jūrmalas - vai arī man vajadzēja iedomāties, ka pēdējā brīdī tā jutīšos.
 
 
rugetta
07 Maijs 2019 @ 22:22
 
"es pārstāju domāt par seksu, kad tu ierunājies par aspaziju."
 
 
rugetta
06 Maijs 2019 @ 19:14
bakalaurs top VI: gatavs  
uzrakstīju. pēc pēdējā teikuma mazliet apraudājos. tagad jānoliek divas dienas mazliet nostāvēties. tiesa, iedomājos par pārējiem darbiem, kas jāizdara nedēļas laikā, un drusku paliek slikti. būtu gribējusi bakalauru uzrakstīt pēdējo, lai akadēmiskais orgasms spēcīgāks, bet nu neko. vispār man ir sajūta, ka esmu saķērusi temperatūru, bet visas zāles un termometrs, tāpat kā lielākā daļa manas trimdas laikā uzkrātās iedzīves, jau ir aizceļojuši uz rīgu.
 
 
rugetta
06 Maijs 2019 @ 11:11
 
pēc tam, kad būšu pamājusi ardievas šai vietai, festivālā manā jūrmalmiestā vasaras beigās uzstāsies mani mīļotie new order. nu vai tas ir godīgi?
 
 
jūtos: apbižots
skan: blue monday
 
 
rugetta
04 Maijs 2019 @ 08:17
 
vakar atvadījos arī no braitonas, kas man šo gadu laikā bija kļuvusi smieklīgi nozīmīga. bet šodien tāda situācija, ka līdz bakalaura darba dabeigšanai pietrūkst pašas, pašas pavisam pēdējās rindkopas uzrakstīšana, es nevaru.
 
 
rugetta
02 Maijs 2019 @ 21:35
 
šonedēļ mācību pabeigšana nostumta malā, jo famīlija viesojas. šodien mani aizveda uz isle of wight, uz kuru biju pēdējos trīs gadus sapņaini lūkojusies no sava krasta. brīnumainā kārtā mēs ar smieklīgu autobusu pat pabraucām garām tai baznīcai, kuras uzkrītošo torni es no sava krasta biju vērojusi vissapņaināk, vismaz es domāju, ka tai jābūt tai pašai baznīcai. ar smieklīgiem autobusiem izbraukājām to salu krustu šķērsu, redzējām klintis, pasaku ciematiņus un namiņu, kurā savulaik dzīvojis markss. ļoti skaista, bet ļoti dīvaina vieta, iestrēgusi kaut kur pāris desmitgades iepriekš. pilns ar pensionāriem, tur pat ir "uzmanību, pensionāri!" ceļa zīmes. es joprojām nespēju noticēt, ka tagad esmu tur bijusi, jo tā ir vieta, uz kuru tu skaties no sava krasta, nevis pats dodies izpētīt to otru krastu.
 
 
rugetta
29 Aprīlis 2019 @ 16:17
 
rammstein jaunie gabali, arī jaunā ripuļa gaidas, ir kaut kas, ko man tieši šobrīd ļoti vajadzēja.
 
 
rugetta
28 Aprīlis 2019 @ 06:55
pēdējais skumjais ieraksts no lidostas  
dodos atpakaļ uz pēdējām divām nedēļām trimdā. mans emocionālais stāvoklis šobrīd ir tik drausmīgs un tik ļoti ne no šīs pasaules, ka jāpieraksta. es pat neatceros, ko pirms pusotras stundas sametu nododamajā bagāžā. būs traki, bet pēc tam būs vēl trakāk, toties vismaz bez lidostu drāmas.
 
 
rugetta
27 Aprīlis 2019 @ 14:41
 
vakar kapos dzērām un skatījāmies jaunāko rammstein video, smieklīgi aizkustinoša rebeļu romanķika.
 
 
rugetta
25 Aprīlis 2019 @ 19:34
bakalaurs (ne)top V  
tik ļoti neveicas, ka esmu atkal pievērsusies prozas rakstīšanai. kaimiņš pie loga pīpē un mani kacina, es arī gribu.
 
 
rugetta
23 Aprīlis 2019 @ 20:07
 
saplīsa manas skaistās, zilās šņorkurpes. nav jau nekāds baigais jaunums, visi mani apavi plīst nenormāli ātri, laikam vienīgais risinājums būtu visur braukt ar mašīnu vai tikt nēsātai uz rokām/pičpaunā. tā nu šodien nopirku pasaulē skaistākās neglītās sandales (vai arī tomēr neglītākās skaistās sandales?), kas pat aizdarāmas ar velcro, uhhhhhh.

man patīk neglītas lietas, bet mana sūdīgā gaume sen nav nekāds noslēpums. nesen nopirku neglītas, zaļas vīna glāzes. tagad sagribēju kādu no tiem laimīgajiem japāņu kaķiem, kas visu laiku kaitinoši māj ar roku, bet tur ir trīs krāsu varianti (melns, balts un zelta), tā kā šis būs ļoti ilgi jāpārdomā.
 
 
rugetta
22 Aprīlis 2019 @ 19:55
 
es vienmēr raudu tajā "mamma mia" ainā, kur skan dancing queen, visas ciema zeltenes ar merilu strīpu priekšgalā dejo uz laipas un beigu beigās ielec ūdenī. man tas liekas visapburošākais un visfeministiskākais mirklis kino vēsturē.
 
 
skan: iepriekšminētā filma fonā
 
 
rugetta
21 Aprīlis 2019 @ 20:24
 
es pat neko neesmu vēl izdarījusi, bet impostor sindroms jau klāt.
 
 
jūtos: viegls izmisums