rugetta
21 Oktobris 2019 @ 08:30
atskaites pēc dažu filmu noskatīšanās  
"jelgava 94" - pat puslīdz patika, gan jau tāpēc, ka nebiju pārlasījusi grāmatu kopš izdošanas brīža
"spiegs, kurš mans tēvs" - nebiju iedomājusies, ka eju uz potenciālu raudamgabalu
"nekas mūs neapturēs" - tik izmisīgi acis nebolīju pat skatoties ēķa šedevrus
"oļegs" - visu laiku svīdu un pārdzīvoju, arī drusku smējos
 
 
rugetta
19 Oktobris 2019 @ 19:08
 
ir izturēta nedēļa melnajā darbā, it kā viss labi. naktsmaiņas vispār vislabākās un to rezultātā esmu emocionālāka, īgnāka un vieglāk aizkaitināma nekā gribētos - atkal sajūtu tās lietas, kuras pirms kāda laika labi nokancelēja hormonālā kontracepcija un tagad baidos no tās kāpt nost, kā nu tad būs. īpaši emocionāla un īgna esmu, kad mīlulīši lasa morāli par mana melnā darba avantūru, jo viņiem mēdz gan nebūt, gan būt taisnība, un es esmu pārāk nogurusi lai domātu, kā attaisnot savas muļķīgās avantūras, kā šajās mazajās domstarpībās atrast kaut ko jēdzīgu. šovakar uz diseni, lai gan visticamāk būs jāiet vienai pašai. kompānija jūtas pārāk nogurusi. es arī esmu nogurusi, bet diseni gaidīju jau divas nedēļas. vismaz disene vienmēr ir laba ideja.
 
 
rugetta
16 Oktobris 2019 @ 10:35
 
pa savas istabas logu redzu vienu zaļu bērzu, vienu oranžu bērzu un vienu kailu bērzu. gribas aizbraukt uz jūru.
 
 
rugetta
14 Oktobris 2019 @ 09:42
 
pagājušonakt sapnī redzēju berlīni. līdz piepildījumam jāgaida vēl divas nedēļas ar astīti.
 
 
rugetta
12 Oktobris 2019 @ 11:17
 
izdevās manifestēt un uzsākt melno darbu, kurš neriebjas. kad es sākšu sev ticēt, uz sevi paļauties un atļaušu sev darīt kaut ko, kas ļoti patīk? hujzin.
 
 
rugetta
10 Oktobris 2019 @ 13:03
 
pirmais kursa dzerstiņš, manuprāt, ļoti izdevies.
 
 
jūtos: priecīga paģira
 
 
rugetta
06 Oktobris 2019 @ 22:36
 
"why am I like this," es grūtsirdīgi nopūtos, rimčikā izlasot visus vientuļos un brūnos banānus.
 
 
rugetta
05 Oktobris 2019 @ 17:59
 
8€ par kino man liekas nejēdzīgi dārgi, bet 8€ par teātri nekad nav žēl.
 
 
rugetta
04 Oktobris 2019 @ 14:03
 
nervozi uzdzindzināju ričuka zvaniņu cilvēku pulciņam, kam nekādīgi nevarēju apbraukt apkārt, un uzreiz sajutos ārkārtīgi stulbi, jo sapratu, ka viņi nepārprotami nāk no bēru mielasta.
 
 
rugetta
03 Oktobris 2019 @ 19:42
 
labi aizmirsta, mazliet smieklīga, bet vienalga ļoti mīļa sajūta - nevaru sagaidīt, kad atkal satikšu savus burvīgos kursabiedrus. tik jauki attapties kolektīvā ar lāga dvēselēm, pat jaukāk par iemīlēšanos.
 
 
rugetta
29 Septembris 2019 @ 21:47
 
es ļoti bieži iedomājos, ka gribētu, lai man tieši šajā brīdī pretī nāk kāds, ko ļoti vēlos satikt, bet pagājušajā naktī tas notika visīstākajā brīdī, kad es biju aizņemta ar drūmām domām un to pat negaidīju. es pa gabalu pamanīju vispūkaināko suņa asti un viņa pastaigu biedru, biju gatava pateicībā bučot slapjo trotuāru, pa kuru viņi nāca man pretī.
 
 
rugetta
26 Septembris 2019 @ 20:56
 
"studying anthropology makes you so cautious to the point where you can't date anyone."
 
 
rugetta
25 Septembris 2019 @ 22:55
 
atšķirībā no vasaras, kad katru otro vakaru tika izēsta saldējuma bundža, katru otro rudens vakaru izēdu pa humusa bundžai.
 
 
rugetta
24 Septembris 2019 @ 16:58
 
kaut kur jāpieraksta sev, lai neaizmirstas turpmākajās reizēs: lai arī uz kuru sev mīļu vietu un jomu es neaizietu, vienmēr turpat būs kāds, kurš absolūti nerubīs dzīvi un eksistēs tikai manu nervu bojāšanas pēc. mājupceļā turpināju domās strīdēties ar kursabiedru un aizbraucu nepareizajā virzienā.
 
 
rugetta
17 Septembris 2019 @ 18:10
 
vakarvakarā gatavojāmies sava pirmā aizkustinošā pirmkursnieku pētījuma tēmas sagatavošanai un vienubrīd es nespēju saprast, ko tieši no sevis iedomājos. šodien parunāju ar pārējām grupas meitenēm, izteicu savas bažas, ka mūsu tēma ir pārāk brutāla, ka nevajag ņemt manu ideju, ka, brīdī, kad izspļāvu savu ideju un pārējās tai piekrita, vienkārši nesapratu, ko tieši no sevis iedomājos. ar tēmu viss esot kārtībā, es tikai pa vasaru biju aizmirsusi savas crippling self-doubts.

braucot mājup, uzzināju, ka man piešķirta stipendija, un atkal nespēju saprast, ko tieši no sevis iedomājos. nu neko, pie stipendijas pieradīšu vēl ātrāk nekā paššaustīšanas. lieliski zinu, ka nenācu uz antropologiem uzdot neinteresantus jautājumus un izstrādāt garlaicīgus pētījumus, un it kā jau viss ir forši, bet tās šaubas, bļaģ, krīt uz nerviem.

upd.: zaļā gaisma pētījumam, vispār nepiekasījās.
 
 
rugetta
14 Septembris 2019 @ 22:10
 
es joprojām nespēju noticēt, ka šajā septembrī man nekur nav jālido prom. šodien ļoti baudīju rudens sauli un pēc tam arī tās rietu no vanšu tilta. diezgan neticami ir arī tas, ka šis pirmais sestdienas vakars apmēram gada laikā, kuru labprāt pavadu mājās. neesmu gan pilnīgi viena, man ir antropoloģijas teorijas un humuss. ir vēl kāda lieta, kam arī nespēju noticēt, bet par to citreiz.
 
 
rugetta
12 Septembris 2019 @ 17:21
 
mācīties un dzīvot rīgā ir forši, nebraukt atpakaļ trimdā un neraudāt par garām palaisto dzīvi rīgā ir forši. with great power comes great responsibility un izrādās, ka es tomēr nemāku apmeklēt draudziņu koncertus trešdienas vakarā tā, lai nenogulētu kritisko domāšanu ceturtdienas pēcpusdienā.
 
 
rugetta
06 Septembris 2019 @ 22:19
 
valmieras teātrim ir visforšākā bufete! “hamlets” arī nebija sūds.
 
 
rugetta
05 Septembris 2019 @ 21:52
 
pagājusi pirmā nedēļa manā jaunākajā augstākās izglītības avantūrā un esmu pārgurusi no šķietami nekā. pamostos lēni un nesteidzīgi, aizbraucu uz savām divām lekcijām, koncentrējos un socializējos, pēc tam vēl pasocializējos un pakoncentrējos, līdz man sāk gribēties mājās. es jau biju aizmirsusi, kā ir būt ārā, bet gribēties uz mājām. nokļūstu mājās un viss. man gribējās iet gulēt pirms stundas, bet es ar lielām mokām piespiedu sevi nolakot nagus. tagad ar lielām mokām jāuztaisa vakariņas. tikai pirmā nedēļa, bet tomēr jau esmu apmierināta, ka beidzot sagāju kopā ar antropoloģiju. pieķēru sevi domājam, ka ļoti gaidu lekcijas un iešanu uz skolu, bez tā dīvainā saspringuma, kas mani pavadīja pēdējos trīs gadus, līdz sapratu, ka jā, lol, man vairs nav kā jūrmalas rakstniecības studijās steidzami jāuzcep kaut kas ģeniāls un pārējiem jānolasa priekšā. es tikai gribu mācīties, biežāk iet aleponijā un avotu ielas ķīniešus atēsties līdz nemaņai, ģeniālas lietas gan jau pagaidīs.
 
 
rugetta
31 Augusts 2019 @ 11:11
 
pa vasaru saēdos ļoti daudz zemeņu un melleņu, tāpēc tagad esmu gatava rudenim un omes ceptajai ābolmaizei. šodien jāsāk iepazīties ar jaunāko augstākās izglītības avantūru, bet es vienalga jau pamanījos stulbi par to nervozēt.