darbā nāk virsū nekontrolētas raudas, parasti man vienalga, ja cilvēki mani redz raudam, bet te ir tādi, no kuriem negribu saņemt jautājumus vai mierinājumu, tāpēc skrienu uz durvīm, tā it kā man rautu uz augšu.
šodien ar terapeitu spriedām, ka varbūt man vajag vairāk rakstīt dzeju (jo šobrīd tikai tulkoju lugas un rakstu prozu) un darīt kaut ko ar rokām, jo iespējams trūkst radošās izlādes. tas varētu nostrādāt, bet kaut kā sevi jāpiespiež sākt. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
