apmēram nojaušot, kā parasti notiek darbs žūrijās un kādi kompromisi ir jāveic, kā nevar kādu atstāt bešā, es vairāk balvu Hamatovai uztveru kā vienīgo nopietno balvu JRT šajā sezonā, lai pārāk neaizvainotu šī teātra pašlepnumu. neko citu jau viņi nedabūja, tikai Hamatovas balvu un balvu par labāko jauno mākslinieku.
varbūt kļūdos savā interpretācijā, protams. bet skatoties uz to, kā sadalīja visas balvas, nevaru nedomāt par to, ka balva Hamatovai varbūt ir jāuztver kā JRT acknowledgment, nezinu, kā to nosaukt citādāk.
Es gan tā nedarītu, protams, un man neliekas, ka tā ir laba prakse. izrādi neesmu redzējusi, uz JRT negribu iet vēl kādu laiku, kamēr šo teātri vada kungs, kurš sāk pārvērtēt savu nozīmi un savu ģenialitāti un kļūst par arvien (pseido)konservatīvāku kosmonautu, kurš izplata klajus melus.
es nesaprotu, kā šajos ārprāta apstākļos var "nodalīt" teātri no politikas (kā žūrijas locekļi tagad taisnojas), karš par sevi atgādina ik dienas, tas visu laiku ir mūsu prātos. Atdalīt mākslu no politikas šodien nozīmē nošķirt mākslu no jebkādiem ētiskiem, vispārcilvēciskiem principiem.
varbūt tas bija gājiens, lai apgāztu, ruz propogandas, tēzi, par to ka "rietumos" tiek cancelēta krievu "kultūra"? grūti spriest vai mūsu ārlietu darboņi spēj iejaukties, teijāteru balvu sadalē, bet nūūū, šajā gadījumā, mērķis pavisam neattaisno līdzekļus.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}